Elektroniskās drošības līdzekļi
Ko vajag zināt, ierīkojot drošības sistēmu? Vispirms jau dzīvojamo mājokli vajadzētu sargāt, ņemot vērā iespējamās briesmas. Briesmu novērtēšanu var ietekmēt veicamais darbs, mājokļa atrašanās vieta, lietotāju labklājība un tml. Iespējamo briesmu novērtēšana parasti ir subjektīva, tādēļ tikai pats lietotājs nolemj, kādu drošības sistēmu viņš gribēs ierīkot.

Protams nevajag aizmirst to, ka privātmājas drošībai parasti iedala mazāk līdzekļu nekā, teiksim, ēku kompleksa drošībai. Mājokļa saimnieka lēmumu visbiežāk nosaka nevis vēlamās sistēmas raksturlielumi, bet šai lietai iedalītā iespējamā naudas summa.
Tas nosaka lielākas prasības pret iegādājamo iekārtu. Ja sistēma sastāv no vairākiem elementiem, tās drošība ir mazāka, tādēļ, ja vēlaties to palielināt, jums vajag samazināt iespējamās ierīces daudzumu (sensoru, sadales kārbu un tml.). Bez tam, sistēmu apkalpot būs vieglāk, ja tā sastāvēs no viena tipa elementiem, kuri var tikt mainīti savā starpā. Pat pašai sarežģītākajai drošības sistēmai ir izveidotas dažas funkcionālas un viena no otras neatkarīgas daļas, kuras var viegli pārvaldīt un izmantot. Tāda pieeja palielina sistēmas drošību un samazina ekspluatācijas izdevumus. Nav vērts taupīt uz sistēmas ierīkošanas rēķina un riskēt, pērkot lētu, nepazīstamu ražotāju, morāli novecojušu ierīci vai ierīci, kurai ir maz funkciju. Ierīkojot sistēmu, uzreiz vajadzētu paredzēt iespējamās tās papildus funkcijas. Daudzām mūsdienu drošības sistēmām ir moduļu uzbūve, kura ļauj paplašināt sistēmu, pieslēdzot tai papildus blokus.
Bez tam, privātmājas sistēmām ir jāatbilst arī estētiskajām prasībām, tām ir jābūt ērti montējamām. Samazinot adapteru un citu sistēmas elementu skaitu, kļūst vieglāk ievērot šo prasību.

Drošības signalizācija
Parasti, ierīkojot aizsardzības sistēmu pret nesankcionētu iekļūšanu telpās, visās telpās, kurās ir logi, tiek ierīkoti, kas reaģē u stikla izdauzīšanu, bet uz visu durvju un logu rāmjiem - magnētiskie kontakta sensori, kas reaģē uz atvēršanu. Ierīkojot privātmājas signalizāciju, ir diezgan grūti uzstādīt sensorus, nesabojājot apdari. Bez tam, tādā mājā vajag aizsargāt trīs - cokola, pirmo un otro - stāvus. Citādi sistēma nepildīs tai paredzētās funkcijas. Tātad, ierīkojot signalizāciju mājās, kur apdare nav ļoti dārga, sensorus vajadzētu ierīkot visās norādītajās vietās.
Lētākais veids, kas prasa mazāk izdevumu - kustības sensoru ierīkošana visā mājā. Šīs sistēmas galvenais trūkums ir tāds, ka objekts var tikt aizsargāts tikai tad, kad to atstāj cilvēki. Trešais veids ir slēgtas drošības zonas, kad tiek izmantoti pie lauka sienām piestiprināmi infrasarkano staru kustības sensori. Apkārt ārējam perimetram tiek izveidota drošības zona. Atkarībā no ēkas formas tiek ierīkoti no 6 līdz 12 sensoriem. Slēgtās zonas lielums parasti ir 3-5 metri un tas var tikt mainīts atkarībā no konkrētiem apstākļiem. Tāda sistēma var tikt ieslēgta arī tad, kad saimnieku nav, un naktī, kad saimnieki ir mājās. Atšķirībā no ārējiem sensoriem, tāda sistēma par iespējamo ielaušanos paziņo jau iepriekš, bet ne tad, kad ļaundari jau ir iekļuvuši iekšā. Visbiežāk draudoša skaņa un gaismas signāli novērš ielaušanos. Visu tipu iekšējie sensori var tikt izmantoti papildus drošības zonu izveidošanai mājas iekšpusē.

Vēl viens aizsardzības veids - nožogot teritoriju. Privātās teritorijas robežu aizsardzībai parasti izmanto aktīvos staru sensorus, kuri darbojas pēc neredzamo infrasarkano staru pārtraukšanas principa. Lai sistēma pildītu savas funkcijas, nepieciešams stiprs betona vai mūra žogs. Tādas drošības sistēmas atmaksājas, tad, ja tās izmanto 0,5 ha un lielākās teritorijās, kur ir ierīkota attēla novērošanas sistēma vai pastāvīgs apsardzes postenis. Citu tipu elektroniskā perimetra drošības sistēmas nav īpaši piemērotas individuālām teritorijām, jo tām ir nepieciešamas dažus metrus platas attālinošas jostas un pastāv iespējamība sagaidīt daudz viltus briesmu signālus. Bez tam, nevajag aizmirst, ka, salīdzinot ar citām, elektroniskā perimetra drošības sistēmas ir pašas dārgākās.
Neatkarīgi no izmantojamo sensoru tipa, drošības sistēmas pamats ir pieņemšanas un kontroles ierīce, ar kuru tiek pārbaudīta visa signalizācija, apstrādāti un nodoti briesmu signāli, pārvaldītas visas sistēmas ierīces.

Aizsardzības televīzija
Aizsardzības televīzijas sistēma ir elektroniskās drošības sistēmas, kas savieno aizsardzības un ugunsdrošības signalizācijas un to pārvaldes ierīci, daļa. Novērojamās vietas, kurās var noslēpties: piebraukšanas ceļi, papildus tālākā aizsardzības josla, iebraukšanas vārti un ieejas durvis, automašīnu stāvvieta. Vajag parūpēties, lai tumšajā gada laikā kontrolējamās vietas tiktu apgaismotas.
Visvienkāršākā aizsardzības televīzija lieliski papildinās mājas perimetra drošības aizsardzības signalizāciju. Ja ir speciāla ilga ieraksta attēla pierakstītājs vai ciparu attēla reģistrators, var iekārtot attēla protokolu, kurš, nelaimes gadījumā, ļaus noteikt noziedznieku. Bez savas pamatfunkcijas, aizsardzības televīzija sniedz papildus ērtības, teiksim, atvieglo mazu bērnu pieskatīšanu, ļauj no attāluma atvērt un aizvērt vārtus un tml. Ja teritorijā nav pastāvīga apsardzes posteņa, sistēma veic palīgfunkciju, tādēļ, lai to būtu ērtāk izmantot, rekomendējams ierīkot 4-5 kameras.

Ja apsardzes postenis ir, aizsardzības televīzijas sistēma var kļūt par elektroniskās drošības sistēmas pamatu. Vēl jo vairāk, ka visās mūsdienu attēlu signālu apstrādes ierīcēs ir iemontēti kustības sensori, papildus pievadi, kas ļauj pārvaldīt sistēmu briesmu gadījumā, un pievadi lauka ierīču pārvaldīšanai.

Elektroniskās ugunsdrošības sistēmas
Elektroniskās ugunsdrošības sistēmas privātmājās tiek ierīkotas tikai pēc īpašnieka vēlēšanās. Pēc atbilstošām normatīvajām prasībām ierīkota sistēma būs maksimāli efektīva. Diemžēl bieži vien privātmājas specifikas dēļ netiek ievērotas visas normatīvās prasības. Visbiežāk tiek uzskatīts, ka labāk ierīkot šādu tādu ugunsdrošības sistēmu, nekā palikt pavisam bez tās. Prakse rāda, ka savlaicīgi saņemts signāls par ugunsgrēku palīdz novērst sekas, kuras maksātu daudz vairāk nekā ugunsdrošības sistēmas ierīkošana. Vēl vairāk, visvienkāršāko dūmu sensoru ierīkošana elektrības sadales skapjos ļauj novērst ugunsgrēku tā sākumstadijā. Pēc statistikas datiem, par daudzu sadzīves ugunsgrēku cēloni kļūst nekārtīga elektroinstalācija.

Ugunsgrēka signalizācija
Parasti privātmājās ugunsgrēka signalizācija tiek ierīkota kā drošības un ugunsdrošības signalizācijas sastāvdaļa un tiek pārvaldīta ar vienu kontroles ierīci.
Ir divi galvenie ugunsgrēka detektoru tipi - dūmu un siltuma. Tikai no pirmā acu skatiena šķiet, ka tie ir parasti, bet īstenībā ir daudz atšķirīgu ugunsgrēka noteikšanas detektoru. Siltuma detektori atšķiras pēc temperatūras iedarbības un pēc uziešanas principa: tie var būt maksimālie un diferenciālie. Diferenciālie detektori, atšķirībā no maksimālajiem, darbojas ne augstās temperatūras dēļ, bet tās izmaiņu dēļ. Ir arī kombinētie siltuma dūmu detektori.

Ņemot vērā to, ka privātmājas parasti nav lielas, ugunsgrēks ir jāievēro tad, kad tas ir tikko sācies. Skaidrs, ka visvienkāršāko maksimālo siltuma sensoru izmantošana šajā gadījumā ir pavisam nepiemērota. Parasti sensori tiek ierīkoti mājas tehniskajās telpās un tajās, kuras var visātrāk aizdegties: katlu telpās, elektrības sadales skapjos, garāžās, blakus saunai un tml. Tādēļ noderīgāki ir gāzes un atklātās liesmas sensori. Elektroniskās ugunsgrēka signalizācijas lietotājam ir jāatceras, ka sistēmas efektivitāti ietekmē primārās ugunsgrēka dzēšanas ierīces - ugunsdzēšamie aparāti, kastes ar smiltīm, lāpstas un tml., kuras ir paredzētas ugunsdrošības noteikumos.

Ugunsdzēšanas automātika
Ir liels daudzums automātisko ugunsgrēka dzēšanas sistēmu, taču gandrīz visas tās tiek izmantotas rūpnieciskajos objektos un tās nav īpaši praktiski izmantojamas sadzīvē.

Sadzīvē visvieglāk izmantojami ir pulvera dzēšanas moduļi. Salīdzinot ar citiem autonomajiem ugunsdzēšamajiem aparātiem, šie moduļi nav dārgi, tos ir viegli apkalpot, tie ir ekoloģiski tīri. Bez tam, vairākums moduļu var strādāt arī elektroniskajā režīmā (saņemot detektora signālu) un patstāvīgi (ja temperatūra pārsniedz kritisko). Parasti pulvera dzēšanas moduļi tiek ierīkoti tehniskajās telpās un tajās, kuras var visātrāk aizdegties: katlu telpās, elektrības sadales skapjos, garāžās un tml.
Pulvera dzēšanas moduļi, kuriem ir elektroniskais vadības bloks, var tikt atdalīti atsevišķā automātiskā ugunsgrēka dzēšanas sistēmā. Automātiskā ugunsgrēka dzēšanas sistēma var būt ugunsdrošības aizsardzības signalizācijas sistēmas sastāvdaļa, ja tās kontroles ierīcei ir automātiskās ugunsgrēku dzēšanas sistēmas pārvaldes izvadi.

ACA.LV