Skursteņi var būt mūra, māla, akmens, keramikas, tērauda vai arī izgatavoti no citiem karstuma izturīgiem dabiskiem vai mākslīgiem materiāliem. Mūsdienās visbiežāk tiek uzstādīti klasiskie - mūra, betona konstrukciju un metāla skursteņi.

Pēdējie tiek izgatavoti dažādos veidos: no metāla ar dažādām šķērsgriezuma formām - apaļi, četrstūraini, dažreiz metālu izmanto par jebkura materiāla skursteņa ieliktni.

Visbiežāk sastopamās kļūdas

Par pamatproblēmām, kas saistītas ar skursteņu ierīkošanu un izmantošanu, tiek uzskatītas tādas: neatbilstošs augstums un iekšējā šķērsgriezuma diametrs, neatbilstošs atvērtā tipa kamīna atveres laukums, neatbilstošs ierīces pievienojums pie skursteņa, neatbilstoša paša skursteņa ierīkošana, neatbilstoši attālumi no citiem skursteņiem, ventilācijas atverēm, ēkām, kokiem vai citiem gaisa plūsmas šķēršļiem, neatbilstoša skursteņa izolācija, dūmejas atveres aizsprostošanās, par daudz intensīva vilkme un tml.

Prasības skurstenim

Skurstenim ir jābūt hermētiskam un pietiekoši gludam, visā garumā taisnam, virs jumta kores tam ir jāpaceļas ne mazāk par 0,75 m. Skursteņa šķērsgriezums var būt apaļš, ovāls vai kā taisnstūris. Pie skursteņa ir jāpievieno tikai viens katls. Vilkme skurstenī rodas augstā gaisa, kas ir skursteņa ārpusē, un iekšpusē esošo karsto dūmu lielās atšķirības rezultātā. Vilkmes spēks ir atkarīgs no degšanas produktu temperatūras un skursteņa šķērsgriezuma un augstuma. No skursteņa ir atkarīgs tas, vai katls attīstīs nominālu jaudu.

Tiecoties kaut vai nākotnē izvairīties no iespējamām skursteņa normālas darbības problēmām, ir jāzina pamatprasības un iespējamo problēmu novēršanas veidi. Acīmredzami, ka labai vilkmei nepieciešams pietiekošs skursteņa augstums un šķērsgriezums, ja skursteņa augstums no ierīces pievienojuma punkta skurstenim ir tikai četri metri un skursteņa šķērsgriezuma laukums atbilst tikai viena ķieģeļa platībai, tad kamīna vietā labāk ierīkojiet slēgta tipa krāsniņu ar nelielu pavardu. Vēl lielākas prasības attiecība pret skursteņa augstumu un šķērsgriezumu tiek izvirzītas atvērta tipa kamīniem. Ja izvēlējāties pavardu, kura atveres izmēri ir 50x60, atveres šķērsgriezums 400 cm², skursteņa augstumam ir jābūt vismaz l0 metri. Atvērta tipa kamīnos, kuriem ir lielākas atveres, un kuri patiešām mājoklim sniedz īpašu mājīgumu, ir jābūt pietiekoši augstiem skursteņiem ar vēl lielāku šķērsgriezumu. Visos citos gadījumos, tāpat, ja nepareizi izvēlas atvērta tipa kamīna izvietojuma vietu, nepietiekošu svaiga gaisa ievadīšanu, tad mājokļa telpās vienmēr iekļūs dūmi.

Svarīga darbu kvalitāte

Cita problēma, kas saistīta ar nedrošu skursteņa darbību, ir neatbilstoša ierīces pievienošana pie paša skursteņa, kad tiek izmantoti karstumu neizturīgi hermetizācijas materiāli, savienošanas elementi. Zinot, ka dažiem materiāliem ir atšķirīgi izplešanās koeficienti, tos ir nepieciešams izvēlēties tā, lai koeficients būtu pēc iespējas līdzīgāks. Tad materiāli izplešas un saraujas vienādi, šuves saglabājas hermētiskas. Citādi pēc noteikta laika šuves kļūst nehermētiskas, pasliktinās vilkme, caur šķirbām tiek izmesti dūmi.

Tāda pati problēma rodas arī tajā gadījumā, ja pievienošanai pie skursteņa tiek izmantots paplāns skārds. Tas vienkārši izdeg. Drošam savienojumam jāizmanto melnā metāla caurule ar biezām sienām (obligāti ar temperatūras šuvi, lai būtu iespējama izplešanās), nerūsējoša metāla skārds ar titāna un molibdēna piemaisījumu vai pēdējā laikā populārais elastīgais dūmu kanāls ar īpaši labām termodinamiskām īpašībām, kas ir savīts no divkārša nerūsējoša metāla korpusa. Kaut arī tas ir dārgāks, taču būs drošs daudzus gadus.

Pie skursteņa ierīkošanas problēmām ir pieskatāma arī paša skursteņa nepareiza ierīkošana. Skurstenis, izejot no degšanas ierīces, nevar sašaurināties vai tam nevar būt vairāk par vienu saliekuma leņķi. Pievienojot pie tā paša skursteņa divus degšanas avotus, neviens no tiem nedarbosies droši. Un maz ticams, ka tie vienlaicīgi droši darbosies. Nevar garantēt, ka tiks sasniegta droša vilkme, ja skurstenis piecus metrus uz augšu pacelsies par mazāku nekā 45 grādu leņķi vai, ja vairāk nekā piecus metrus pacelsies par mazāku nekā 70 grādu leņķi.

Kaimiņos esošie skursteņi

Divi skursteņi darbojas droši tikai tajā gadījumā, kad attālums starp tiem nav mazāks par 8 m. Bet vajag iedomāties, ko mūsu moderno daudzdzīvokļu māju celtnieki izdara uz vienu stāvu ierīkot, teiksim, piecstāvu mājas dzīvokļu degšanas ierīču skursteņus. Pavisam nav brīnums, ka normāli nedarbojas ne tikai augšējos stāvos ierīkotie kamīni, bet arī to šā tā izmestie dūmi caur tajā pašā stāvā ierīkotās ventilācijas atverēm nokļūst, teiksim, līdz trešā stāva kaimiņiem...

Viss tas tiek saukts par mūsdienīgi ierīkotiem, šodienas prasībām atbilstošiem dzīvokļiem... Bet problēma ir klasiska "T" tipa skursteņa ierīkošanas risinājums. Šajā gadījumā skursteņiem ir ne tikai spiediena nodalījums, bet tie ir arī aizsargāti no tiešās nokrišņu iedarbības. Var priecāties, ka daži būvnieki un projektētāji jau zina, ka skurstenim virs kores jāpaceļas ne mazāk par 40 cm. Ja blakus ir cita, augstāka ēka, tad skurstenim ir jāpaceļas ne mazāk par 40 cm virs augstākās ēkas kores. Vajag novērtēt arī to, ka skursteņa darbu var ietekmēt blakus esošie koki vai citi šķēršļi. Šos šķēršļus nosaka spiediena zonu formēšanās un, esot intensīvām spiediena svārstībām, pasliktinās skursteņa vilkme.

Ja jumts ir plakans, skurstenim, ņemot vērā jumta konstrukciju ir jāpaceļas no 120 cm līdz 160 cm un obligāti papildus jumta virsma ir jānoklāj ar skārdu. Ja vēlas izvairīties no dūmu atgriešanās caur blakus esošajām ventilācijas atverēm, skursteņa statnes konstrukcija tiek montēta tāda veidā, lai dūmu izmešana notiktu vismaz 30 cm virs ventilācijas atveres. Būtu vēl labāk, ja abas atveres tiktu konstruktīvi atdalītas. Ja ir pārāk intensīva vilkme, kura ir tajos gadījumos, kad tiek ierīkots ļoti augsts skurstenis ar lielu šķērsgriezuma laukumu, kad ēka ir uzcelta nogāzē un tml., lai degšanas ierīce normāli strādātu, vajag izmantot automātiskos vai ar roku vadāmos vilkmes regulatorus. Dažos gadījumos šo funkciju diezgan veiksmīgi pilda skursteņa aizveramais aizbīdnis.

Vēja virziens

Skursteņa vietai mājokļa plānā īpašas nozīmes nav, taču, ja grib, lai skurstenis labi vilktu, vajag ievērot atrunātās prasības un dažus profesionālos noslēpumus. Liela ietekme ir vējam, pareizāk tā intensitātei un virzienam.Ja zina valdošā vēja virzienu, var aizsargāties, samazinot pretvēja virziena atstarpi starp skursteni un "cepuri".

Jaunās celtniecības namos ir manāms efekts, kad caur skursteni gaiss un dūmi netiek izvilkti, bet auksts gaiss tiek pūsts atpakaļ telpās. Tāds efekts ir īpaši bieži, ja mūra skurstenis ir ierīkots ārsienā un tas ir bez ieliktņa. Visbiežāk problēma ir tā, ka skurstenis ir nepietiekoši apsildīts un rada pretēju vilkmi. Parasti pietiek labi apsildīt ārsienu, kurā ir ierīkots skurstenis, un problēma tiek atrisināta.

Montējot "cepures" - no dažādiem materiāliem izgatavotus jumtiņus, tāpat vajag ievērot attiecīgus noteikumus. "Cepure" nedrīkst sašaurināt skursteņa atveri, ā nedrīkst būt ierīkota pārāk zemu, vai citos veidos ierobežot dūmu dabisko sakārtojumu. Vislabāk darbojas divpusējā „Itāļu cepure", kas uz augšu un uz leju sašaurinās. Tā palīdz uzlabot vilkmi un sargā no nokrišņiem.

Nobeigumā vajag atcerēties, ka pat tajā gadījumā, kad skursteņa vilkme ir nepietiekoša, var meklēt risinājumus. Vilkmi uzlabo ierīkojot speciālas konstrukcijas skursteņus, papildus iemontējot mehāniskos vai elektriskos vilkmes uzlabotājus. Pēdējie palīdz daudzās situācijās, tos izmanto ierīkojot īpaši modernus kamīnus, taču tie ir diezgan dārgi.

ACA.LV