Energoresursu cenām strauji palielinoties, Latvijas sabiedrība aizvien nopietnāk pievēršas to taupīšanai. Taču viens no svarīgākajiem pasākumiem - ēku siltināšana - valstī joprojām nenotiek pietiekamā apjomā. SIA „Cobold Eksports" organizētajā apaļā galda diskusijā par energoefektivitāti un mājokļu siltināšanas nozīmi secināts, ka kompleksā siltināšana šobrīd veikta tikai 1% daudzdzīvokļu māju., informēja uzņēmuma preses dienestā.

Latvija atpaliek no kaimiņiem

Speciālisti uzskata, ka daudzi uzlabojumi veicami valsts likumdošanā, kas cilvēkiem sniegtu lielākas iespējas parūpēties par savu mājokļu siltināšanu. Taču daži pasākumi ir pa spēkam arī iedzīvotājiem.

Latvija kopumā aizvien vairāk maksā par enerģētiku, taču efektīvi nosiltinot ēkas visā valstī, būtu ievērojama ekonomija, uzskata sertificēts būvinženieris, Rīgas Tehniskās universitātes docents, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs. Viņaprāt, mūsu kaimiņi Lietuvā šo jautājumu risina ar daudz lielākiem panākumiem, un arī mūsu valstij vajadzētu rīkoties aktīvāk. Latvijā jāpanāk par 20% mazāku enerģijas patēriņu. Siltums ir dārga prece, ko noteikti nevajadzētu laist vējā, uzskata speciālists.

Pašvaldībām jāpalīdz

Tagad māju siltuma efektivitātes palielināšanā pašvaldības drīkst piedalīties ar savu līdzfinansējumu 10 - 30% apmērā. Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā tās atradušas veidu kā veicināt renovāciju - piemēram, atbalstot energoauditu un renovācijas izdevumus. Daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājiem energoaudita rezultāti labi noder arī, lai pārliecinātu dzīvokļu īpašniekus par veicamajiem darbiem mājas siltināšanā.

Patlaban bankas piedāvā līdz pat 100% lielu aizdevumu daudzdzīvokļu namu kompleksai siltināšanai. Maksimālais kredīta termiņš -15 gadi.  
Bankas turklāt apgalvo, ka pēc ēkas renovācijas uz kredīta būtiski pieaugs apsaimniekošanas maksa. Swedbank novērojumi liecina, ka pēc kāda bankas finansēta renovācijas projekta deviņstāvu mājā Rīgā maksa par apsaimniekošanu dzīvoklim palielinājusies vidēji par Ls 13, taču vienlaikus būtiski samazinājušies rēķini par siltumu.

Mudināt iedzīvotājus aizdomāties

Speciālisti pieļauj, ka iedzīvotājus vairāk aizdomāties par ēku siltināšanas nepieciešamību mudinātu arī informatīvie rēķini, kuros būtu redzams, vai konkrētās mājās dzīvokļi saņem, lielākus rēķinus nekā blakus mājas, kas ir nosiltināta. Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras Enerģētikas departamenta aprēķini liecina, ka kompleksā siltināšana veikta aptuveni 1% Latvijas daudzdzīvokļu mājās, lai gan mazāka apjomi darbi veikti daudzās mājās.