Katls ir neatņemama katlu telpas sastāvdaļa. Par katliem jau esam rakstījuši rakstā „Izvēlamies katlu". Šajā rakstā mēģināsim izskatīt galvenos katla ierīkošanas principus, kā arī aplūkosim katlu telpas iekārtojumu.

Siltummezglu veidi

Katlus var iedalīt divās grupās pēc to izmantošanas veida - sadzīvē vai rūpniecībā. Ierīkojot siltummezglu, obligāti jāņem vērā Noteikumu par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-03 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija" 2p. , Ministru kabineta noteikumi Nr.534, kā arī Noteikumu par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-00 "Publiskas ēkas un būves" 8p.un Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 411.

Ļoti bieži rūpniecības katli tikai nedaudz atšķiras no saimniecībā izmantotajiem katliem. Ārpus pilsētām ražotnēs vai uzņēmumos bieži izmanto cieto kurināmo vai arī biodegvielu. Saimniecībā, jo īpaši pilsētās, ērtībai izmanto kombinētus katlus, kuri paredzēti cietajam kurināmajam un gāzei vai arī šķidrajam kurināmajam. Ļoti izplatīta ir alternatīvās un atjaunojamās enerģijas izmantošana siltumtīklā, proti, saules un ģeotermālas enerģijas.

Siltummezgļus var iedalīt vairākās grupās pēc to ierīkošanas veida:

• Atsevišķi stāvošs
• Montēts blakus citai celtnei
• Iebūvēts, bet paredzēts citai būvei neatkarīgi no stāva, kurā iekārta iemontēta
• Konteinera (jumta u.c.)

Jumta katlu telpa tiek ierīkota uz celtnes seguma vai arī uz atsevišķas pamatnes. Konteinera katlu telpa ir viegla konstrukcija, kuru ierīko ražotnes bāzē vai arī celtniecības laukumā, tajā ir visi vajadzīgie elementi un tā var sastāvēt no atsevišķiem blokiem vai viena bloka, to var pārvadāt ar autotransportu, dzelzceļu vai ūdens transportu. Darbojas uz izraudzītās un sagatavotās pamatnes un droši darbojas bez apmācītā personāla. Konteinera siltummezglu var būvēt saskaņā ar iepriekš minētajiem normatīviem.

Siltummezgla projektēšana

Mūsdienu katlu telpā vairs neatrodas tikai caurulēm pieslēgtais katls, kurš vai nu silda, vai nesilda. Modernās katlu telpas centrā atrodas dators, kurš kontrolē sistēmas darbu un nodrošina siltumu un komfortablu vidi, ņemot vērā iemītnieku vajadzības un telpas izmērus, kā arī paredzot, kādā veida tiks taupīta enerģija. Katlu telpas ierīkošanā jāpiedalās augstākās klases profesionālim ar pieredzi, kas izstrādās optimālu mājokļa un telpu apsildīšanas risinājumu. Jo sarežģītāka ir sistēma, jo vairāk saskaņotām un pārbaudītām jābūt ierīcēm. Ierīkošanas noteikumus var aplūkot iepriekš minētajā normatīvā, kā arī ražotāju norādēs.

Projektētājiem tiek uzdots tehnisks uzdevums, saskaņā ar kuru viņiem jāprojektē katlu telpa tādā veidā, lai tā atbilstu visiem noteikumiem. Uzdevumā tiek dots prasību saraksts, kādā veidā ierīkot katlu telpu, kā arī apkopota projektēšanai nepieciešamā informācija:

• Ēkas sienu biezums un veids
• Ēkas platums un griestu augstums
• Logu, durvju skaits un tips
• Sanitāro mezglu skaits ēkā
• Apsildāmo grīdu platība
• Kāds kurināmā veids tiek paredzēts

Pieņemot lēmumu investēt modernajā sistēmā, vajadzētu izvērtēt iedzīvotāju dzīvesveidu - uzturēšanās ilgumu telpās, telpu izmantošanas biežumu. Tiek izvērtēta arī ģimenes locekļiem pieņemama temperatūra. Tālākie projektēšanas darbi ietver iekārtas tāmes sastādīšanu, katlu telpas rasējumu izstrādi, paskaidrojuma rakstīšanu, projekta saskaņošanu un pieņemšanu. Standarta katlu telpas projekts sastāv no paskaidrojošā raksta un tehniskās daļas, kas raksturo elektrības pieslēgumu un apgaismojumu, drošības automātiku, regulēšanas un kontroles iespējas, mērierīces, notekūdeņu un kanalizācijas sistēmu, apsildi un ventilāciju, kā arī ietekmi uz apkārtējo vidi (rūpniecības katlu telpām), ugunsdrošību un drošības signalizāciju.

Padošanas siltumnesēja līnija Atgriešanas siltumnesēja līnija Cirkulēšanas sūcējs Drošības vārsts Putekļu, gružu savācējs Noslēgšanas armatūra Atpakaļgaitas vārsts Automātisks papildīšanas vārsts Termometrs Manometrs Rokas / Automatiskā gaisa skrūve Četrgaitu vārsts Izplešanās trauks

Galvenais posms katlu telpas izveidē ir kurināmā izvēle. Par šo jautājumu un ar to saistītām problēmām jau esam rakstījuši rakstā „Izvēlamies katlu". Ja mājoklis nav liels, katlu telpa tiek projektēta mazāka un tajā var izmantot, piemēram, gāzes, elektrisko vai šķidro kurināmo, ja teritorijā ir vieta tvertņu uzglabāšanai. Šos kurināmo veidus atšķir mazāks sodrēju apjoms, līdz ar to katli un skursteņi ir jātīra retāk. Taču šie apkures veidi ir starp dārgākajiem. Bieži problēmas sagādā gāzes vada ievilkšana līdz objektam, tā saskaņošana var ilgt gadiem, un arī montāža ir dārga. Bez tām, lietojot gāzi, izmantojot šķidro kurināmo un elektrību, lielākā daļa naudas aizplūst Krievijas ekonomikā.

Lētākais kurināmais ir malka, granulas, briketes, kūdra, salmi vai arī cita veida biodegviela, dārgākas ir ogles. Šie kurināmā veidi tika aizmirsti pirms dažiem gadiem neērtas iekraušanas dēļ, taču ar moderno tehnoloģiju palīdzību var nodrošināt automātisku vai pusautomātisku kurināmā padevi. Taču, ja tiek lietoti šie kurināmā veidi, problēmas sagādā uzglabāšana, tādēļ tie ir piemēroti cilvēkiem, kuru īpašumā ir lielāks zemes gabals. Jāatzīmē, ka biokurināmais ir atjaunojamais resurss, tā izmantošana palielina valsts budžetu un rada jaunas darbavietas.

UWT viegls lietošanai, efektīvi ņem siltuma enerģiju, uzticīgi 6mm metāla biezums, labi saskan ar datoru cieto kurināma tatli

Dūmu un izejošas gaisa temperatūras devēji (1), kurš pieļauj datoram regulēt gaisa padošanas sūcēja (2) darbu, tadā veidā regulējot degšanu katlā.

Katlu jaudas izvēle

apkures katls jāizvēlas atkarībā no telpas parametriem. Parasti uzskata, ka ar 1 KW var apsildīt 10 m2,, ja telpas augstums ir 2,5 m. Ēkas atšķiras pēc siltuma koeficienta atdeves, tāpēc katla jaudas aprēķināšanu labāk uzticēt speciālistiem. Siltuma zudumiem un rezervēm jaudai papildus pierēķina 20 - 30 %. Ūdens sildīšanai tiek izlietots ap 25 % jaudas, taču, kad sildās ūdens, apkure telpās tiek izslēgta, tik īsā laikā neietekmējot temperatūru telpā. Vairāk par to lasiet rakstā „Katla izvēle".

Katlu telpas automātika

Modernas katlu telpas nevar iztēloties bez regulējošās automātikas. Šis ir viens no svarīgākajiem katlu telpas elementiem, kas palīdz nodrošināt komfortablu un efektīvu apsildīšanas režīmu. Bieži automātika regulē tieši katla un citu iekārtu darbību, tādēļ tās vajadzētu pirkt uzreiz kopā ar atbilstošu automātiku. Šodien gandrīz visi katli ir aprīkoti ar standarta automātiku, kura regulē iekārtas darbību, gaisa plūsmu un kurināmā dedzināšanas procesu, kā arī novēro drošības sistēmas s signālus un uztur vajadzīgo temperatūru.

Dators katlu telpā saskaņā ar uzdotiem parametriem un iekšējo un ārējo datu devēju informāciju regulē katlu, akumulācijas tvertni, papildus katlu, boileri, sūkņus, trīsgaitu vārstu . Vecākiem katlu modeļiem pie āra temperatūras izmaiņām termostatu vajadzēja regulēt manuāli. Modernākie katli, vai atsevišķs dators, kas ir pieslēgts „gudrās mājas" sistēmai, pats „izvērtē" ārgaisa un telpas temperatūru un saimnieka vajadzības. Protams, šāda sistēma ļauj ietaupīt kurināmo un regulēt tā izlietojumu. Speciālisti lēš, ka īpašnieks, kura katls nav automātisks, mūža laikā iztērē 210 stundas temperatūras regulēšanai. Šādai sistēmai ir obligāti jāiegādājas akumulācijas tvertne.

Akumulēšanas tilpums akumulē siltumu, jā to par daudz, tas ir vajadzīgs ja vēlaties vienmierīgi piešķirt siltuma enerģiju, kā arī laist katlam optimāla režimā darboties, ar kuru darbojoties tiek saražota lieka enerģija.

Ieprogrammējot vairākus režīmus, automātiska vadības sistēma ļauj vienlaicīgi uzturēt atšķirīgu temperatūru dažādās telpās. Sistēmām ar sasalstošo šķidrumu vajadzētu izmantot papildus devējus, kas nodrošina, lai apsilde ieslēdzas un izslēdzas pie kritiskās robežas sasniegšanas. 

Apkures sistēma un tās uzpildīšana

Siltums no katla apkures sistēmā tiek nogādāts ar siltummaiņu palīdzību. Siltummaiņi var būt izgatavoti no čuguna vai tērauda. Čuguna siltummaiņi nebaidās no korozijas, taču ir smagi un var salūzt, pēkšņi mainoties temperatūrai. Tērauda siltummaiņi ir vieglāki, ātri uzsilst, taču ir pakļauti korozijai, kuru izraisa kondensācijas procesi katlā. Tāpēc, izvēloties katlu, ir ļoti svarīgi izvērtēt katla  sienu biezumu.

apkures sistēma bieži ir noslēgta, un šādos gadījumos tās uzpildīšanai tiek lietoti neagresīvi šķīdumi, kas nerada nogulsnes. tos bieži sauc par termofikācijas ūdeni. Ja sistēmā izmanto parasto ūdeni, tad tas ir jānotīra no nogulsnēm un maisījumiem, kas apsildīšanas gaitā veidojas uz katla sienām. Šim nolūkam tiek izmantoti tehniskie vai mehāniskie filtri. Ūdens sistēmā cirkulē ar sūkņa palīdzību, kurš tiek uzstādīts uz sildīšanas sistēmai pieslēgtās caurules.

Apkures kontūri un sadalītāji

Pieaugot komforta prasībām, mājās var būt ierīkoti vairāki apkures kontūri, kuros ir iespējams uzturēt dažādu temperatūru un spiedienu:

• 1. Radiatora apsildīšanas kontūrs, temperatūra tajā tiek uzturēta 50 - 85 C robežās. Var būt ierīkoti atsevišķi kontūri dažādiem stāviem un telpu grupām.
• 2. Ja nav plānots ierīkot atsevišķus ūdens sildītājus, tad tiek ierīkots augstas temperatūras kontūrs (70 - 85 C) karstā ūdens sildīšanai sadzīves vajadzībām. Sildīšanas temperatūrai ir jābūt nemainīgai.
• 3. Apsildāmo grīdu kontūrā ir jābūt zemākai temperatūrai (30 - 55 C).
• 4. Baseina kontūrā ir jābūt pastāvīgi augstai temperatūrai (70 - 85 C).
• 5. Ventilācijas sistēmas sildīšanas kontūrā temperatūra tiek regulēta pēc vajadzības.

Kontūri bieži tiek savienoti sadales kolektorā, kurš tiek automātiski pārvaldīts un palīdz virzīt termofikācijas ūdeni kontūros, uzturot nepieciešamo temperatūru un spiedienu.

Ūdens vai termofikācijas šķidruma temperatūra kontūrā tiek regulēta ar elektromagnētisko releju. Tas saņem signālu no temperatūras devēja un saskaņā ar to regulē caurlaistā karstā ūdens daudzumu, vienlaicīgi regulējot gan katlu, gan akumulācijas tvertni.  

Ūdens temperatūras devējs (1) kontrolē trīsgaitu vārstu ar elektro releju (2) karstā ūdens caurlaidību, sūcējs padod karstu ūdeni sistēmā.

Akumulācijas tvertne

apsildīšanas procesa regulēšanai katlu telpā tiek ierīkota akumulācijas tvertne, kas nodrošina katla nominālo noslogojumu un ekonomisko režīmu. siltuma pārpalikumi tiek uzkrāti akumulācijas tvertnē, bet iestājoties siltuma nepietiekamībai, šīs rezerves tiek nodotas apkures sistēmai. Ja netiek izmantota akumulācijas tvertne, bet katls tiek pieslēgts tieši apkures sistēmai, ūdens temperatūru ir grūti kontrolēt, biežāk jāuzpilda katls. Pieslēdzot akumulācijas tvertnei papildus caurulītes, var izmantot citus enerģijas avotus, piemēram, saules kolektoru uzkrāto siltumu vai ģeotermālo enerģiju.

Izplēšanas trauks (tilpums) palīdz regulēt spiedienu sistēmā. Pieaugot ūdens temperatūrai, palielinas tā satūrs. Satūra pārpalikumu lai uzturēt vienādu spiedienu sistēmā, uzņem sevī izplēšanas trauks.

Karstā  ūdens sagatavošana

Karstais ūdens var būt sagatavots dažādos veidos - auksto ūdeni var uzsildīt, tam plūstot cauri sildošiem elementiem vai arī izmantojot ūdens sildītāju. Tekošā ūdens sildītājus biežāk izmanto daudzstāvu dzīvojamo māju apsildei. Katlu telpā labāk ir iemontēt ūdens silditāju. Tajā ūdens tiek uzsildīts ar caurules palidzību, kurā plūst karstais termofikācijas ūdens.

Celtniecības un mājokļu gida ACA.LV informācijas daļas pavairošana vai izplatīšana jebkādā formā un vietā bez rakstiskas UAB "IKS"atļaujas ir kategoriski aizliegta