allconstructions.com [ Lithuania (LT), Latvia (RU), Poland (PL), UK (EN), Germany (DE), Russia (RU) ] | leisureguide.info) | anonsas.lt | autoreviu.lt | visasverslas.lt | viskas.lt | agrozinios.lt

Comments: 0   Views : 4327

Kamīni: veidi, stili, konstrukcija
Drukāts 2008-04-13 13:54  

Visitor rating 0.0 / Total 0.0

Lai kā mainītos modes tendences mājokļa noformēšanā, lai kādas pārvērtības piedzīvotu interjera dizains, pavardam vienmēr piemita savdabīgs „pievilkšanas spēks" mājoklī: tas veicinājis īpašu komforta un miera gaisotni. Kas ir kamīns, no kādiem elementiem tas veidots, kādos tipos tiek iedalīts un ar kādiem parametriem tiek raksturots, uzzināsiet šajā rakstā.

1. Kamīna sastāvdaļas: kurtuve, portāls, dūmvads

Būtībā kamīnu veido vairākas sastāvdaļas, turklāt, ja dažas no tām (piemēram, portāls) ir gandrīz vienīgais noteicošais faktors viena vai otra modeļa izvēlē, tad pārējie (piemēram, dūmvads) nepelnīti tiek atstāti novārtā.
Tātad jebkura kamīna struktūru veido šādi elementi: portāls, kurtuve un dūmvads.
Portāls ir kamīna ārējais apvalks, kurtuves dekoratīvais ietvars, citiem vārdiem sakot, tas, kas atrodas acu priekšā. Portāls var tikt ieturēts dažādos stilos, būt dažādi konfigurēts, tā apdarē var tikt izmantoti dažnedažādi materiāli, kā, piemēram, marmors, gliemežnīcu iezis, kaļķakmens, metāls u.c.
Kurtuve ir padziļinājums, kurā sadeg malka. Tā var būt gan vaļēja, gan slēgta. Mūsdienu kurtuve ir metāla (tērauda vai čuguna) kaste ar vienu vai vairākām stikla sieniņām. Būtībā šī ir sarežģīta inženierijas iekārta, kas apvieno skaistumu un derīgumu. Stikla sieniņas ļauj baudīt liesmu skatu, bet pārdomātā konstrukcija to padara par lielisku apkures ierīci. Mūsdienu kamīnos kurtuvi mēdz aprīkot ar dažādiem palīglīdzekļiem, kas atvieglo tās lietošanu: aizbīdnis skābekļa padevei, gāžu izvadīšanu regulējošais aizbīdnis, pelnu kaste (paliktnis pelnu savākšanai), papildus apdare (parasti izolācijas materiāls, kas nodrošina papildus siltumu), dūmu savācējs (kurtuves daļa, kas savāc dūmu gāzi), kā arī divkāršas apdedzināšanas un piespiedu konvekcijas sistēma, kas kontrolē malkas degšanas intensitāti kamīnā.
Dūmvads ir caurule, kas no kurtuves izvada degšanas produktus. Pareizi ierīkotais dūmvads garantē kvalitatīvu kurināmā sadegšanu, ideālo vilkmi un ātru dūmvada sieniņu uzsilšanu. Dūmvadus var iedalīt vairākās grupās:

  • Mūra dūmvads. Lieliski iederas interjerā, taču diemžēl daudzu trūkumu dēļ (piemēram, sairšana uzkrātā kondensāta dēļ) tas piekāpjas no citiem materiāliem izgatavotiem dūmvadiem. Turklāt šodien nav nemaz tik vienkārši atrast labu meistaru, kas spēj pareizi izbūvēt mūra dūmvadu. Visbeidzot, garantija mūra dūmvadam ir vidēji 5-6 gadi, kas nav daudz.
  • Metāla dūmvads vienkontūra vai divkontūru, ar termoizolāciju. Arvien biežāk pasūtītāji labprātāk izvēlas dūmvadus, kas ir izveidoti no karstumizturīgā nerūsējošā tērauda. Tos ir vieglāk uzstādīt, nekā mūra dūmvadus, turklāt tie ir mazāk pakļauti korozijas riskam un ilgāk kalpo. Ražotāju garantija šādiem dūmvadiem vidēji ir 10 gadi. Metāla dūmvadu priekšrocība ir arī tas, ka tie var būt arī divkontūru (starp diviem kontūriem tiek ieklāts siltinājums, kas novērš ārējā dūmvada kontūra sasilšanu).
  • Šamota dūmvads. Šamotam (īpaša keramika, kas tiek iegūta no lielgraudainajiem ugunsizturīgajiem māliem ar speciālo apdedzināšanu) piemīt četras galvenās priekšrocības: ugunsdrošība, izturīgums, kalpošanas ilgums un gāzes blīvumu. Tas ir izturīgs pret atmosfēras ietekmi, skābju un mitruma iedarbību. Par keramisko sistēmu priekšrocībām uzskatāma arī rūpnīcu kompleksitāte, kā arī tas, ka ražotāja garantija ir ap 30 gadiem.

2. Kamīnu veidi

Pēc noteiktām pazīmēm kamīnus var iedalīt vairākās grupās. Piemēram, atkarībā no kurtuves veida kamīni tiek iedalīti vaļējos un slēgtajos.

Kamīni ar vaļējo kurtuvi siltumu telpai nodod ar starojumu. Protams, neviens cits kamīns nevar sacensties ar vaļējo kamīnu uzburamās gaisotnes ziņā - tikai vaļējā kurtuve nodrošina dzīvo liesmu efektu. Vēl viena šādu kamīnu priekšrocība ir to relatīvi vienkārša konstrukcija, kas izmaksā salīdzinoši nedaudz. Taču šāda tipa kamīniem ir arī trūkumi, turklāt būtiski: zems derīguma koeficients (līdz 20%), nepilnīga malkas sadegšana, kas veicina kurināmā izmaksu palielināšanos, kā arī augsts ugunsgrēku izcelšanās risks (dzirksteles un ogles var degšanas gaitā izsprukt no kamīna).
Vaļējā tipa kamīnu alternatīva ir slēgtā tipa kamīni (kurtuve ir aprīkota ar durtiņām no ugunsizturīgā materiāla). Tos var iedalīt kasešu un siltumu akumulējošos modeļos.

Kasešu kamīnos siltuma enerģija izplatās galvenokārt konvekcijas ceļā. Karsts gaiss, kas tiek uzkrāts gaisa spraugā starp kaseti (kur risinās degšana) un apdari, ar gaisa vadu palīdzību tiek piegādāts dažādās telpās. Tas arī ir lielākais kasešu kamīna „pluss" - tas spēj apsildīt vienlaikus vairākas telpas. Vēl viena priekšrocība ir augsts derīguma līmenis (ap 70%). Taču slēgtajam kasešu kamīnam nepiemīt siltuma akumulācijas spējas, tādēļ pēc izslēgšanas telpas ārkārtīgi ātri atdziest.

Siltumu akumulējošie slēgtie kamīni bieži vien tiek dēvēti par kamīnkrāsnīm. To uzsilšana risinās diezgan lēni, taču 18-36 stundu laikā tie spēj vienmērīgi nodot siltumu telpai. To darbība balstās uz īpaša materiāla izmantošanu (talka hlorīds, talka karbonāts, talka magnezīts, podu akmens). Talka hlorīda unikalitāte ir tā īpaši augsts siltumietilpības līmenis (2,5 reizes augstāks, kā parastā mūra kamīna siltumietilpības līmenis). Galvenais siltumu akumulējošā kamīna trūkums ir tā nespēja apsildīt attālākas telpas, atšķirībā no kasešu.

Kopumā salīdzinājumā ar vaļējiem kamīniem jāatzīmē augsts slēgto kamīnu lietderīguma koeficients, augsts ugunsdrošības līmenis un augsta degšanas temperatūra, kuras rezultātā malka kamīnā sadeg pilnībā. Trūkumu vidū ir augstas prasības pret kurināmo (lai kurtuve netiek piekvēpināta, izmantot var tikai augstas kvalitātes lapu koku sauso malku ar 10-15% mitrumu), augsta izejošo gāzu temperatūra (kā dēļ jāierīko daudzkārtu dūmvadi).

Atkarībā no kamīnu kurināmā veida izšķir malkas, gāzes un granulu kamīnus (ir arī elektriskie kamīni, kas neizmanto kurināmo un drīzāk veic dekoratīvās, nevis apkures funkcijas). Aplūkosim sīkāk katru no šiem veidiem.

Malkas kamīni strādā ar malku; to konstrukciju veido dūmvads, kurtuve un portāls. Šī kamīnu veida trūkums ir sarežģīts un ilgs montāžas process, tāpat tos nevar uzstādīt pilsētas dzīvoklī, tie ir arī nemitīgi jāuzrauga: iekurināto malkas kamīnu nav ieteicams atstāt bez uzraudzības. Arī no ekoloģijas viedokļa tas nav labākais variants.

Gāzes kamīni izmanto dabīgās gāzes degšanu ar iemontētā, automātiski vadītā gāzes degļa palīdzību. Malku šajā gadījumā imitē speciālās keramiskās pagales, kas, protams, nekad nesadeg. Neraugoties uz acīmredzamām gāzes kamīnu priekšrocībām salīdzinājumā ar malkas kamīniem (tie ir lētāki, var tikt uzstādīti dzīvokļos, tāpat nav nepieciešams ierīkot dārgu dūmvadu, jo cauruli var pieslēgt arī gāzes vadam, tie ir arī vienkārši ekspluatācijā), to izmantošana sagādā arī dažas neērtības. Piemēram, gāzes kamīnu nedrīkst montēt bez gāzes piegādātāja atļaujas, kamīna lietderīguma koeficients nepārsniedz 50%, turklāt arī tā darbība jāuzrauga (dabīgā gāze vai propāns ir sprādzienbīstamās vielas).

Granulu kamīni. Šis ir relatīvi jauns kamīnu veids, kas strādā ar granulām (bioloģiskais kurināmais, kas tiek iegūts no koksnes atgriezumiem un lauksaimniecības atkritumiem). Granulas tiek ievietotas kamīna tvertnē un automātiski piegādāti kurtuvē. Granulu kamīniem raksturīga virkne priekšrocību salīdzinājumā ar malkas modeļiem: granulas būtiski pārspēj malku pēc siltuma ģenerēšanas līmeņa, šie kamīni ir vienkārši ekspluatācijā, turklāt degšanas procesu kontrolē mikroprocesors, kas mazina ugunsnelaimes izcelšanās risku un novērš citu ārkārtas situāciju rašanos.

Elektriskos kamīnus par kamīniem diez vai var nodēvēt - tie neveic telpu apkurināšanas funkciju, bet gan kalpo tikai rotājumam. Tas arī nosaka to priekšrocības: šādi kamīni ir ugunsdroši, nav nepieciešamas dažādas caurules un dūmvadi - atliek vien ieslēgt ierīci, turklāt to var izmantot arī vasarā, jo temperatūru telpā tas neietekmē nekādi.

3. Kamīnu apdare

Kamīna jeb portāla apdare ir pirmais, kam pievēršam uzmanību, iegādājoties kamīnu. Aplūkosim portālu tipus:

Klasiskie kamīni ir vaļējā tipa kamīni, kuru portālu veido apakšējā plāksne jeb pamatne, sānu statņi un augšējais plaukts. Šāda tipa kamīni parasti tiek ieturēti kādā vēsturiskā stilā (gotika, baroks u.c.). Klasisko kamīnu portāls parasti tiek izgatavots no marmora, taču bieži tiek izmantots arī koks vai čuguns.
Populāri ir arī lauku stilā ieturētie kamīni (šis stils dažkārt tiek apzīmēts arī ar jēdzieniem „kantrī" vai „rustika") . Atšķirībā no klasiskajiem kamīniem, kuriem ir П forma, lauku stilā ieturētiem kamīniem ir Д forma (pateicoties ierīkotai malkas nišai zem kurtuves un sānu izciļņiem). Šie kamīni var būt gan slēgti, gan vaļēji. Vēl viena „kantrī" kamīnu iezīme - kupols, kas nosedz dūmvadu. Lauku stila kamīnus parasti apdara ar raupju akmeni: gliemežnīcu iezi, smilšakmeni vai kaļķakmeni. Šo materiālu būtiskais trūkums ir to porainība, kas veicina netīrumu un putekļu uzkrāšanos uz kamīna virsmas. Mūsdienās īpašu popularitāti guvušu modernā stila kamīni. Tiem ir raksturīgas taisnas, precīzas līnijas un netradicionālās konstrukcijas. Šāds kamīns bieži vien tiek veidots kā penālis no grīdas līdz griestiem ar kurtuves nišu (turklāt kurtuve var būt izvietota dažādā augstumā). Penālī atrodas arī dūmvads. Podiņu kamīnus var izcelt kā atsevišķu grupu. Materiāls, kas tiek izmantots šādu kamīnu apdarē, ir dekoratīvās apdedzināto mālu apdares flīzes ar rakstu. No priekšpuses tie parasti ir pārklāti ar glazūru, bet no aizmugures aprīkoti ar vaļējo kārbu. Podiņi tiek nostiprināti ar tērauda tapām un mīksto stiepli, kuras gali tiek iestrādāti šuvēs starp ķieģeļiem, mūrējot krāsni. No drošības viedokļa podiņu apdare ir ideāla kamīniem, kas ierīkoti koka mājās, jo flīzes spēj izturēt temperatūru, kas pat pārsniedz 1000 grādu.

4. Kamīnu aksesuāri

Kamīnu aksesuāri ir interesanti arī no mākslas un dizaina viedokļa. Tādi aksesuāri, kā ārdu režģis malkai, ogļu tvertne-režģis, knaibles degošās malkas pagriešanai, speciālā dakša kurināmā vandīšanai, birste ar garu kātu un liekšķere kurtuves tīrīšanai, plēšas uguns pūšanai, krāsns kruķis degošo ogļu skaldīšanai sīkākos gabaliņos, grieztas koka kastes, režģi kurināmā uzglabāšanai un kamīnu erkeri var tikt uzskatīti par dekoratīvi-lietišķās mākslas piederumiem.

5. Kamīna izvēles kritērijs

Kā zināms, kamīns telpas apkurināšanu veic divējādi - ar siltuma starojumu un konvekciju. Pirmā metode paredz tiešo siltuma saņemšanu no liesmām. Parasti šādā gadījumā tiek apsildīta tikai platība pie kamīna, tāpēc pilnvērtīgi apkurināt visu telpu tikai ar starojuma metodi praktiski nav iespējams. Siltuma starojuma princips ir vaļējo kamīnu darbības pamatā. Būtībā uzsildītais gaiss tā vietā, lai nokļūtu telpā un to uzsildītu, nokļūst dūmvadā līdz ar degšanas produktiem un tiek izvadīts ārpusē. Tieši tādēļ vaļējās kurtuves derīguma koeficients nepārsniedz 35%, turpretī uz konvekcijas metodes balstītās slēgtās kurtuves rādītājs sasniedz līdz 75%.
Konvekcijas pamatā ir dažādi uzsildītā gaisa pārvietošana pa vertikāli. Tas ir krietni efektīvāks apkures veids, kas spēj nodrošināt vienmērīgu telpas apkurināšanu. Taču konvekcijas realizēšanai kamīnam jābūt īpaši konfigurētam (tajā, piemēram, jābūt čuguna kurtuvei ar durtiņām no stikla un keramikas, sildīšanas ribām čuguna kurtuves augšdaļā u.c.).

Vēl viens praktiskais kamīnu izmantošanas aspekts ir tieksme apsildīt pēc iespējas lielāku nama platību. Vienkāršākais (un reizē visneefektīvākais) veids ir dabiskās gaisa cirkulācijas nodrošināšana telpā horizontāli un vertikāli. Ja ir iespējams no kamīna ierīkošanas vietas iziet cauri visām istabām, atgriežoties pie krāsns, tad varam būt droši, ka šo pašu ceļu spēs veikt arī kamīna siltums. Taču šāds telpas plānojums gan ir retums. Tad iespējamais risinājums ir piespiedu (ar ventilatoru) siltā gaisa cirkulēšana telpās speciālajos gaisa vados.

Visbeidzot, izvēloties kamīnu, vērā jāņem arī tāds tehniskais parametrs, kā kurtuves jauda. Mūsu klimata apstākļos kurtuves jaudas un telpas platības attiecībai jābūt vismaz 2-10 (20 kW uz 100 m2).

Rezumējot visu iepriekšminēto, jāpiebilst, ka pat orientējoties kamīnu jomā, pircēji tomēr bieži vien pieļauj kļūdas vajadzīgā modeļa izvēlē, tāpēc ieteicams būtu konsultēties ar profesionāli. Veicot nepieciešamos aprēķinus, viņš obligāti ņems vērā ne vien Jūsu vēlmes, bet arī konkrētās telpas īpatnības, kuras, iespējams, Jūs nebijāt pamanījis

Aca.lv

Vairāk par apkuri lasiet šeit


Kategorijas: Interjers, mēbeles, sadzīves tehnika, Apkure, Kamīni, krāsnis, dūmvadi

 


Add your comment or vote!

Log in to leave a comment or vote or Reģistrēties



Menu:
 
 
Tēmai atbilstošie uzņēmumi katalogā:

Mārupe

1 2

3 VALI SIA

Cidoniju iela 11, Mārupe
Tālrunis:+371-67-605117, E-pasts:[email protected]

A.I.K. KOMUNIKĀCIJAS SIA

Smiltnieku 2, Mārupe
Tālrunis:+371-67-790369, Mob. tālrunis:+371-29-218952, E-pasts:[email protected]

KRĀŠŅUGUNS SIA

Daugavas 1/3, Mārupe
Tālrunis:(+371-7-810671), Mob. tālrunis:(+371-29-235464), E-pasts:[email protected]

ROBERT BOSCH SIA

Zeltiņu iela 131, Mārupe
Tālrunis:+371-67-802100, E-pasts:[email protected]

1 2