Podiņi ne vien kalpo krāsns vai kamīna dekorēšanai, bet arī palielina to derīguma koeficientu līdz 80 procentiem. Podiņu krāsns ikviena kvadrātmetra siltuma atdeve palielinās par 0,23-0,3 kilovatiem. No māla izgatavotie elementi lieliski akumulē siltumu, nodrošina krāsns mūrējumam papildus izturīgumu un apslēpj iespējamos krāsns krāvuma defektus un plaisas, tādējādi pasargājot telpu no tvana gāzes noplūdēm un siltuma zudumiem.

Eiropā podiņus lieto jau kopš 8. gs. Viduslaikos ar tiem tika apdarītas vien pilis un baznīcas, taču vislielāko atzinību tie guva 17.-18.gs. Viduslaiku Eiropā māla podiņus neklāja ar glazūru, taču 14.-15.gs., kad no Austrumiem tika ievesta krāsainā emaljas glazūra un porcelāns, veicināja strauju progresu podiņu izgatavošanā. Mūsdienās (īpaši pēdējā desmitgadē) podiņu kamīni un krāsnis kļuva ļoti iecienīti un aktuāli: atdzimstot no jauna, tie apvienoja jaunākās tehnoloģijas ar seno laiku tradīcijām.

Senatnīgs podiņu kamīns. Foto www.mirkaminov.ru

Mūsdienīgs podiņu kamīns, izrotāts senatnes stilā. Foto www.kiev-kamin.com.ua  

Mūsdienās podiņus visbiežāk izgatavo no parastā vai ugunsizturīgā māla ar kvarca smilšu piejaukumu. Atkarībā no materiāla, ko izmanto podiņa priekšpuses apstrādei, izšķir vairākus podiņu veidus.

Glazētie podiņi ir priekšpusē noklāti ar īpašu krāsaino glazūru (majoliku), kuras sastāvā nav kaitīgo ķimikāliju. Neglazēto (terakota) podiņu nosaukums vien izklāsta būtību, izgatavošanas materiāls - sarkanie māli, priekšpuse netiek apstrādāta ar majoliku. Arī porcelāna un fajansa podiņu priekšpusi glazē. Baltais porcelāns podiņu krāsnīm un kamīniem dāvā neatkārtojamu krāšņumu. Visu veidu podiņu priekšpuse var būt līdzena vai reljefā, tie ir savdabīgie mākslas darbi, kas attēlo medību un dabas skatus, mitoloģiskos sižetus, ornamentus.

Ar glazētiem podiņiem apdarīts kamīns. Foto www.mirkaminov.ru

Glazētie podiņi. Autora foto.

Neglazētie terakota podiņi. Foto www.asa.lt

Līdzeni podiņi un dekoratīvo podiņu reljefās virsmas. Autora foto.

Atkarībā no ģeometriskām formām un izmēriem, kas nosaka podiņa izmantošanas iespējas kādas noteiktās krāsns daļas apdarei, vienā podiņu komplektā iekļauti stūra, plakanie, karnīzes, fasona un cokola podiņi. Stūra podiņi ietver krāsns stūrus, plakanie (sienas) podiņi izrotā līdzenās sienu zonas, karnīzu podiņi veido kamīnu dekoratīvās daļas - karnīzes virs portāliem (augšējās horizontālās kamīna stūru daļās). Ar fasona podiņiem noslēpj izvirzījušos asos stūrus. Cokola (plintusa veidā) podiņi izrotā zonu starp grīdu un apakšējo plakano podiņu rindu. Atkarībā no kamīna vai krāsns ģeometrijas un konstrukcijas, tiek izmantotas arī tādas podiņu formas, kā kronis (vainags), josla, mala un aizbīdņi krāsns atveru noslēgšanai.

1) plakanais (sienas) podiņš, 2)stūra podiņš, 3)karnīzes podiņš. Autora foto  

Dekoratīvie podiņu elementi. 1) fasona podiņi, 2) cokola podiņi, 3) stūris, 4) kronis. Autora foto.

Plaukts. Foto www.mirkaminov.ru

Mūsdienīgo podiņu biezums ir 4,5-5 cm. Kvadrāta formas podiņu standartizmēri - 22x22 cm un 20x20 cm, taisnstūra podiņiem - 20,5 x 13 cm.

Līdz ar savām dekoratīvām īpašībām podiņiem ir vairākas sanitārās, tehniskās, termiskās priekšrocības. Podiņu virsmu (it īpaši līdzeno glazēto podiņu gadījumā) ir viegli noslaucīt putekļus, kas, sasilstot krāsns māla virsmai, sadeg un izdala veselībai kaitīgās vielas. Tāpat no podiņiem ir viegli nomazgāt netīrumus, ar ko reizē tiek iznīcināti mikrobi un baktērijas. Podiņi ir ekoloģiski, jo sasilstot krāsnij, tie neizdala kaitīgās ķīmiskās vielas un uzlabo krāsns siltumatdevi (dažkārt līdz 100º С).

Podiņu ieklāšanas tehnoloģija

Podiņa konstrukcijas iekšpusē ir dobums, kura izmēri ir mazāki par podiņa platību. Dobuma sieniņās ir divas vertikālās atveres, kas paredzētas podiņa stiprināšanai pie krāsns mūra.

Podiņa konstrukcija. Forma ar atverēm. Autora foto

Visiem podiņu elementiem tāpat ir dobja konstrukcija. Autora foto.

Podiņu ieklāšana parasti tiek veikta līdz ar krāsns mūrēšanu, sinhroni, un nevis pēc krāsns ierīkošanas. Apdare ar podiņiem nepavisam nav tas pats, kas flīžu līmēšana, tādēļ iesācējam tas var likties par sarežģītu. Podiņu ieklāšanai, to savienošanai savā starpā un stiprināšanai pie krāsns mūra izmanto tērauda stieņus, mīksto stiepli, tērauda skavas un māla javu ar smalkām krāsns ķieģeļa lauskām un granti.

Materiāli:

• Tērauda stieņi (no 5 mm Ø tērauda stieples),
• Mīkstā stieple (1-2 mm Ø),
• Tērauda skavas (2 mm biezas);
• Māla java ar smalkām krāsns ķieģeļa lauskām un granti;
• Ģipša maisījums šuvju aizpildīšanai starp podiņiem

Instrumenti: līmeņrādis, stūrenis, ķelle, špaktelis.

Pirms darbu uzsākšanas podiņus izkārto ap krāsns vai kamīna perimetru. Šāda izmēģinājuma gaitā tiek noteikts nepieciešamais podiņu daudzums. Pirms „īstās" ieklāšanas podiņi jāizmērcē ūdenī.

Podiņu ieklāšana jāsāk ar apakšējo horizontālo rindu. Vispirms tiek izkārtoti stūra podiņi, ar līmeņrādi tiek pārbaudīts to horizontālais un vertikālais stāvoklis. Starp stūra podiņiem izkārto plakanos jeb sienas podiņus, kuriem cieši jāpiekļaujas viens otram. Telpu starp dobumiem podiņu iekšpusē aizpilda ar māla javu tā, lai nepaliek pat sīkākās atstarpes, kas izraisīs siltuma zudumus. Tāpat ieklātām ķieģeļu rindām jāpiekļaujas podiņu iekšpusei. Sprauga starp ķieģeļiem un podiņiem, kas tiks aizpildīta ar māla javu ar ķieģeļu lauskām, lieliski akumulēs siltumu.

Podiņu nostiprināšanai pie krāsns sienas vertikālajās dobumu atverēs tiek ievietoti tērauda stieņi. Stieņu augšējos galus noloka, tad pieskrūvē mīksto stiepli, tāpat arī pie stieņu vidus. Stieples atsevišķi sapin pīnītēs, to galus iemūrējot svaigās krāsns krāvuma šuvēs. Blakus esošo podiņu dobumu malas savieno ar tērauda skavām horizontāli un vertikāli. Ikviena podiņa dobumu aizpilda ar māla javu ar smalkām ķieģeļu lauskām vai granti (ir svarīgi izmantot tikai tādus ķieģeļus, no kuriem izbūvēta krāsns, jo dažādu ķieģeļu siltuma izplešanās koeficienti būtiski atšķiras). Spraugu starp ķieģeļiem un podiņiem, kā arī telpu ap podiņu dobumiem aizpilda ar māla javu. Analoģiski ieklāj un nostiprina visas nākamās podiņu rindas. Sinhroni risinās arī krāsns mūrēšana, kuras šuvēs nostiprina podiņu stiprināšanas stieples.

Podiņu ieklāšana: 1)podiņa dobums no iekšpuses; 2)tērauda stienis; 3)mīkstā stieple; 4)tērauda skavas. Autora zīmējums

Podiņu ieklāšanas speciālisti uzskata, ka labāk ir, ja šuves starp podiņiem nav redzamas (īpaši nav ieteicamas vertikālās šuves). Taču, ja ir nolemts podiņu apdari veikt ar šuvēm, tām jābūt minimālām: horizontālām -2-3 mm, vertikālām - 0,5-1 mm. Šuvju aizdarīšanai jāizmanto ģipša maisījums (kas ir izturīgāks), dažreiz der arī parastā grope.

Māla krāsns ķieģeļu un podiņu izgatavošanā izmanto līdzīgus materiālus, radniecīga  arī o izgatavošanas tehnoloģija, tādēļ ķieģeļu, podiņu un māla javas siltuma izplešanās koeficienti visbiežāk ir identiski. Tādēļ podiņu siena un krāsns krāvums, sasilstot, izplešas vienādi, bet tērauda stiprinājumi tās stingri satver. Ņemot vērā šo faktu, mūsdienu krāsnis un kamīni tiek projektēti, konstrukcijā paredzot podiņu sienas un elementus. Mērķis ir izvairīties no siltuma zudumiem vai konstrukcijas defektiem, ko var izraisīt podiņu sienas pārkarsēšanās.

Podiņu vārāmā plīts. Foto www.kiev-kamin.com.ua

Temperatūras svārstību ietekmē podiņus nevar līmēt kā flīzes, izmantojot cementa javu vai flīžu līmi. Iemesls ir pārāk atšķirīgi līmes un cementa termiskās izplešanās koeficienti attiecībā pret māla ķieģeļiem un podiņu māliem. Taču mūsdienu ražošana un tehnoloģijas jau ļauj izgatavot īpašas līmes podiņu līmēšanai, kas iztur augstas temperatūras (350º-1000º C). Vairums šādu līmju ir izgatavoti uz siltumizturīgā cementa un minerālvielu bāzes. To spiedes stiprība sasniedz 15 MPa, tāpat kā krāsns ķieģeļu gadījumā. Podiņu stiprināšanai kamīna zonās, kas ir īpaši tuvas atklātām liesmām, ir izstrādātas mastikas tipa līmes, kas iztur ļoti augstas temperatūras.

Sagatavojis P.Šičevs