Cilvēkam, dzīvības procesu nodrošināšanai, nepieciešams gaiss, ūdens un pārtika. Diennakts laikā cilvēks patērē ap 20 kg gaisa, līdz 3 kg ūdens un līdz 2 kg pārtikas. Ikdienā retais no mums aizdomājas kādu gaisu elpojam, kādu ūdeni dzeram un ko lietojam uzturā. Bet cilvēka fiziskais ķermenis veidojas un atjaunojas no tā ar ko tas tiek barots. No tā arī atkarīga organisma fiziskā veselība un pašsajūta. Šajā rakstā runāsim par gaisu.

Pašreiz daudz runā un raksta par ekoloģiska rakstura problēmām - gaisa piesārņojums pilsētās u.t.t. Bet lai kāds arī būtu āra gaiss, telpās gaisa kvalitāte ir vairākas reizes zemāka. Mūsdienu cilvēks telpās pavada 70-90% sava laika. Ja āra gaisā esošais kaitīgais piesārņojums ar laiku sadalās, tad telpās, neveicot nekādas gaisa kvalitātes uzlabošanas darbības, tā koncentrācija pieaug. Manuprāt, iekštelpu gaisa kvalitātei ir ļoti nozīmīga loma cilvēka veselībai.

Visiem zināms, ka telpas nepieciešams laiku pa laikam vēdināt. Ar vēdināšanu būs pietiekoši pietiekami dzīvojamās telpās, kur kaitīgo vielu koncentrācija parasti ir salīdzinoši zema. Sabiedriskajām un ražošanas telpām dabīgā ventilācija nav piemērota
gan no tehnoloģiskā, gan no ekonomiskā viedokļa. Te nepieciešama mehāniskā ventilācija. Galvenais uzdevums ir tas pats - nodrošināt optimālus gaisa vides parametrus telpās. Kā cilvēks, kas nav studējis inženierzinātnes un nav veselības aizsardzības speciālists, var novērtēt kādas kvalitātes gaisu viņš elpo? Patiesībā novērtēšanas kritēriji ir ļoti vienkārši. Ja ilgstoši uzturoties telpā (divas stundas un vairāk), jūs jūtaties labi, tad gaisa vides parametri ir optimāli. Jā sākat izjust diskomfortu, nervozitāti, miegainību, nogurumu u.c. - tātad gaisa kvalitātes parametri ir nav apmierinoši.

Diskomfortu var radīt gan fizikāli parametri, gan ķīmiskie elementi un savienojumi gaisā. Fizikālie parametri ir temperatūra, mitrums, gaisa kustības ātrums, nevienmērīgs gaisa plūsmas sadalījums, putekļu raksturs un to koncentrācija. Ķīmiskie parametri ir smakas, iztvaikojumi no sintētiskiem materiāliem un mēbelēm, vielām, ko izdala cilvēks, citas izcelsmes kaitīgi izdalījumi un putekļi. Diskomfortu var radīt kā viens atsevišķs parametrs tā parametru summārā iedarbība un laika periodā, kas pavadīts telpā (ilgtermiņa iedarbība).

Putekļi - tik parasts un pazīstams vārds. Toties putekļu daba un struktūra var būt ļoti atšķirīga gan pēc formas un izmēriem, gan pēc ķīmiskā sastāva. Lai varētu izvēlēties piemērotu tehnoloģiju gāzu attīrīšanai, nepieciešams rūpīgi izpētīt gāzu un putekļu sastāvu un dabu.

Tagad par mūsu ķermeni. Ieelpojot gaisu - gāzu maisījumu, asinis piesātinās ne tikai ar skābekli, bet tajās nonāk arī sīkas daļiņas, kas atrodas gaisā. Tālāk pa asinsrites sistēmu, kopā ar asinīm, šīs" piedevas" nonāk visā cilvēka tiek izplatītas pa visu ķermeni. Ja gaiss ir tīrs un svaigs, organisms saņem visas nepieciešamās vielas un bez problēmām atjaunojas.... Ķermenim nav nepieciešams tērēt papildus enerģiju lai pārstrādātu un izvadītu no ķermeņa nevēlamās vielas, tāpēc mēs jūtam spēku pieplūdumu un pacilātu garastāvokli. Ja gaiss nav svaigs, bet ir sasmacis, piesārņots, organisms uzņem arī šādu gaisu. Bet šajā situācija, organisms nesaņem pietiekošā daudzumā nepieciešamās barības vielas, un tam nākas strādāt ar dubultu slodzi. Pirmkārt, nepieciešams iegūt nepieciešamās vielas vajadzīgajā daudzumā no sasmakušā gaisa sastāva, otrkārt, organismam ir jāpārstrādā un jāizvada nelabvēlīgās vielas („atkritumvielas"). Ja cilvēkam ilgstoši nākas atrasties sliktas kvalitātes gaisa vidē, cilvēka organisms nepagūst atjaunoties. Šajā situācijā papildus ķermeņa pamatfunkcijām, tam jāveic vēl nevēlamo vielu neitralizēšana un izvadīšana no organisma. Skābekļa nepietiekamība un palielinātais enerģijas patēriņš, ko organisms tērē attīrīšanas procesiem, noved pie pazemināta metabolisma. Ķermenis pāriet enerģijas taupīšanas režīmā, kas izpaužas kā spēku izsīkums, miegainība, nogurums, apātija. Attiecīgi krītas garīgās un fiziskās aktivitātes un produktivitātes līmenis. Ja nevēlamā iedarbība turpinās, ķermenis, nespējot pārstrādāt kaitīgās vielās, tās noglabā audos tādā veidā iekārtojot noliktavu atkritumvielām. Rezultātā cilvēkam ar laiku parādās pataloģijas un slimības.

Gaisam, kuru mēs elpojam IR nozīme.
Ko darīt, ja gaisa vides parametri ir neapmierinoši?
Atcerēties izvēdināt dzīvojamās telpas. Ja ziemā gaiss ir ļoti sauss, var izmantot gaisa mitrinātājus. Ja gaiss ir pārāk sauss, ķermenis to izjūt kā elpceļu, ādas un acu kairinājumu., parādās sajūta, ka grauž, šajā gadījuma ieteicams lietot jonizatorus. Jonizēts gaiss satur negatīvi lādētus jonus, tās ir donormolekulas, ar brīvu elektronu. Ķermenis labāk uzņem jonizētu skābekli, rezultātā pieaug darbaspējas, uzlabojas miega kvalitāte. Ja gaiss ir jonizēts, putekļi nosēžas ātrāk.

Sarežģītāki risinājumi nepieciešami ražošanas telpās un ofisa telpās. Visi Latvijas Republikas normatīvie akti un likumdošanas normas dod mums tiesības elpot svaigu, tīru gaisu. Nozares speciālisti palīdzēs to īstenot realitātē.

Elpojiet un gūstiet baudu no tā.

Autors: Dmitrijs Ivancovs

SIA "Filtri"
Baltā iela 7, LV-1055, Rīga
Tālrunis: +371 67466674
Fakss: +371 67466652
e-pasts: filtri@filtri.lv
www.filtri.lv