Zinātnieki ir konstatējuši, ka gaiss nevēdinātās telpās ir sliktāks par atmosfēras gaisu, tāpēc, ka telpās ir daudz piesārņojuma avotu – higiēnas aerosoli, sadzīves ķīmija, mājdzīvnieki. Bez tam, telpās gaisu ar pozitīviem joniem piesārņo televizori un datoru monitori, tāpēc slikti vēdinātās telpās ir izjaukta pozitīvo un negatīvo jonu attiecība.
Skaidrs, ka ir arī „pasaulīgāki” iemesli, kuru dēļ mājās ir vērts ierīkot vēdināšanas sistēmas. Tad arī sievas, kuras nepīpē, vīriem nepārmetīs, un viņi indēt sevi varēs komfortabli. Secinājums: saskanīga ģimene dzīvo mūsdienīgi vēdinātā mājā. Zināms, ka komfortabla dzīve nav lēta: vispirms modernās vēdināšanas sistēmas „izvēdinās“ pasūtītāja kabatu.

Uzticamākais – ventilators
Visbiežāk vannas istabu vēdina dabīgā veidā. Ja dzīvoklis nav īpaši liels, vannas istabu tik viegli neizdosies izvēdināt. Vēdināšanas problēmu var atrisināt, iemontējot kondicionieri, jonizētāju, gaisa attīrītāju vai ierīkojot ventilācijas sistēmu ar filtriem.
Pēdējais veids ir lētāks, pats dārgākais ventilators, kas izvada gaisu, ir gandrīz piecas reizes lētāks par visvienkāršāko kondicionieri. Normālu gaisa cirkulāciju apgrūtina aizķepušie gaisa izplūdes vadi. To stāvokli var pārbaudīt, pieliekot degošu sveci. Ja ir velkme, liesma nolieksies režģīšu virzienā, tad vēdināšanai pietiks ar parasto ventilatoru. Ja svece nereaģē, vajadzēs centrbēdzes ventilatoru, lai radītu lielāku gaisa velkmi.
Zināms, ka efektīgāka ir mehāniskā vēdināšana. Tad gaiss cirkulē neatkarīgi no atmosfēras faktoriem. Tā kā gaisa plūsmas maiņa ir atkarīga no atmosfēras spiediena, ir iespējams, ka mājas apakšējos stāvos pietiks ar dabīgo vēdināšanu, bet augšējos var būt smacīgs.
Katrā dzīvoklī ir vismaz trīs vietas, kur vajadzīgs gaisu izvadošs ventilators : tualete, vannas istaba un virtuve. Ja ventilācijas sistēma kaut nedaudz funkcionē, tualetē pietiks ar parasto ventilatoru, kura gaisa caurplūsma nav mazāka par 30 kubikmetriem stundā. Ierīci montē tieši pie režģīšiem. Dažus ventilatorus ieslēdz, paraujot striķīti, taču ir arī modernāki ventilatori ar taimeri.
Ventilators sāk darboties pēc pāris minūtēm, kad no telpas izgājuši cilvēki. Ventilatoru var pieslēgt arī pie gaismas slēdža. Ja tualetei un vannas istabai ir kopīgs ventilācijas kanāls, ir jāmontē atpakaļgaitas ventilis. Tas smakām neļaus izplatīties no vienas telpas citā. Vēdināšanas sistēmas cena ir ļoti atkarīga no izvēlētā projekta. Parasti standarta mājā vēdināšanas sistēmu var ierīkot par 2 – 4 tūkst. litu. Pati sistēmas ierīkošana nav ilgs process, lielāko daļu laika patērē tehnisko piedāvājumu izskatīšana, kas aizņem apmēram nedēļu.

Dažādas prasības
Vannas istabai vislabāk noder ventilators, kas aizsargā no mitruma: nebūs īssavienojuma, un mitrais gaiss nenonāks izplūdes vadā.
„Ar mūsdienīgām vēdināšanas sistēmām var kontrolēt gaisa mitrumu telpā. Tādā gadījumā vannas istabā vajag ierīkot ventilatoru ar mitruma adapteri un taimeri. Tad vēdināšanas sistēma ieslēgsies pati, kad telpā būs par daudz mitruma. Virtuvē lieto jaudīgāko ventilatoru. Iekārtas jaudu aprēķina, sareizinot virtuves izmēru ar desmit (neiekļaujot mēbeļu izmēru). Piemēram, 10 kvadrātmetru virtuvei vajadzēs ventilatoru, kurš spēj stundas laikā „izfiltrēt” 220-300 kvadrātmetrus gaisa. Atšķirībā no tualetes un vannas istabas, virtuvē var ierīkot ne tikai izplūdes, bet arī gaisa ieplūdes ventilācijas sistēmu. Virtuvē var ierīkot arī recirkulācijas vēdināšanas sistēmu, kura no smakām un dūmiem attīrīto gaisu ievada atpakaļ telpā. Ļoti efektīgs gaisa izvades nosūcējs ir virs plīts, kurš pa izplūdes vadu izvada slikto gaisu prom. Labāki modeļi izplūdes gaisu sausina – ventilators un izplūdes vadi aizsargā no mitruma, bet iemontētie filtri iztīra to no piemaisījumiem. Dažreiz vajag izplūdes ventilāciju ierīkot arī dzīvojamās telpās. Tad ventilatora gaisa caurplūdi rēķina, istabas izmēru sareizinot ar trīs. Skaidrs, ka var rīkoties arī vienkāršāk: iegādāties tādu iekārtu, lai tā katram ģimenes loceklim stundas laikā attīrītu 40 kubikmetrus gaisa.
Tie, kas savā dzīvoklī taupa siltumu, ierīko rekuperācijas vēdināšanas sistēmas. Tādā iekārtā gaiss cirkulē pa noslēgtu apli, un tā tiek taupīta dzīvokļa sildīšanai nepieciešamā enerģija. Vēdināšanas sistēmā cirkulējošais gaiss filtros tiek attīrīts. Parasti izvēlas 3.- 5. klases tīrīšanas filtrus. Tas ir optimālais variants, kaut gaisu var tīrīt arī ar 7. vai 11. klases filtriem. Tādos filtros attīrītais gaiss telpā atgriežas īpaši tīrs. To cena, protams, ir lielāka.
Zinātnieki ir aprēķinājuši, ka tiek ietaupīts siltums, ja virtuvē ierīko nosūcēju tvaiku izplūdei, vannā – regulējamus ventilācijas režģus, tualetē – elektrisko ventilatoru. Ja ārā ir 20 grādu sals, aprēķini rāda, ka caur šiem ventilācijas kanāliem tiek zaudēts siltums, kura kompensācijai vajadzīga 3kw jaudas krāsniņa.

Uzraudzība un garantijas
Potenciālajam pircējam vajadzētu zināt, ka kondicionieris nav standarta sadzīves tehnika, kura sāk darboties, kad kontaktdakšiņu iebāž rozetē. Vajadzētu arī zināt, ka ir ļoti svarīgi, cik kvalitatīvi iekārta ir montēta. Kondicionieris kalpos ilgi tikai tad, ja tas tiks pareizi lietots. Statistika rāda, ka pat 80 proc. defektu vēdināšanas sistēmā rodas nekvalificētu montieru dēļ. Vēdināšanas iekārtu pārdevēji jokojot iesaka necienāt „meistariņus” pirms darba beigām, un vislabāk tomēr ir uzreiz vērsties pie profesionāliem montieriem. Neviena nopietna firma nepārdod savu produkciju par pus cenu, tamdēļ nevajag priecāties par lēti iegādātu preci. Ir skaidrs, ka augstākās kvalitātes preces tomēr negarantē, ka neradīsies ekspluatācijas problēmas. Žēl, taču arī prestižās firmās „cilvēciskais faktors” nav svešs, tāpēc jebkurā gadījumā iesaka tādiem pārpratumiem aizsteigties priekšā un painteresēties, vai speciālistiem ir visi nepieciešamie sertifikāti.
Eksperti brīdina, ka garantijas apkalpošana un pastāvīga uzraudzība nav viens un tas pats. Garantijas apkalpošanu augstākais vienam gadam sola preces ražotājs, taču vēdināšanas sistēmu vajadzētu uzraudzīt pastāvīgi. Par uzraudzības iespējām interesēties pie pārdevējiem.

ACA.LV