Visvarenie tīkli

Reti kuram interesē kabeļu ievilkšanas process okeāna dzīlēs vai elektroapgādes tīklos. Turpretī gadījumā, ja rodas nepieciešamība ievilkt mājās internetu, dažnedažādi jautājumi rodas nekavējoties - kur paslēpt vadus, kādi tieši kabeļi ir vajadzīgi, vai tos drīkst likt vienā kārbā ar telefona, televīzijas vai elektrības vadiem? Turklāt būtu jauki, ja to būtu pēc iespējas mazāk, un to instalācija neietekmētu sakaru kvalitāti... Mēģināsim salikt visu pa plauktiņiem.

Ātrums izšķir visu

Sākumā (lai neiekļūtu tādu tirgoņu tīklos, kas savas interneta sakaru sistēmas reklamē ar iespaidīgu bitu un baitu skaitu) iemācīsimies orientēties informācijas mērvienību pasaulē. Mazākais informācijas apjoms tiek mērīts bitos. Astoņi biti veido vienu baitu, tad seko kilobaits (1024 baiti), megabaits (1024 kilobaiti), gigabaits un terabaits. Dažkārt, taču ļoti reti, datoriķi izmanto divkāršo priedēkļu sistēmu - „kilo" dēvē par „kibi", „mega" - par „mebi", taču tas jau vairāk ir izņēmuma gadījums. Tādēļ, ja pārdevējs sauc skaitli bitos (kilobitos, megabitos) sekundē, tad vispirms šis cipars jāizdala ar 8 - sanāks krietni mazāks cipars baitos. Tad to attiecināsim uz priedēkļiem „kilo-" vai „mega-". Piemēram, 600 kilobaiti sekundē atbilst 5,5 megabitiem sekundē. Vienkāršākai izpratnei jāatceras - biti sekundē domāti standarta sistēmām, augstākos tīklu modeļu līmeņos izmanto lielāku mērvienību - baitu skaitu sekundē (B/s).

Tīkli

Internets kā Vispasaules tīmeklis fiziski bāzējas uz globālās informācijas un skaitļošanas resursu telekomunikāciju bāzes. Tīkls ir apvienots (Interconnected Networks) gan virtuālā, gan fiziskā ziņā. Lai kļūtu par tā sastāvdaļu ar savu personīgo datoru, nav obligāti jāpieslēdzas fiziski - tam ir domāta Wi-Fi tehnoloģija. Tu atrodies tīklā, taču fizisko kabeļu un vadu dzīvoklī nav. Kādos gadījumos tas ir iespējams? Un vai ir pietiekami droši? Interneta sakari taču tiecas būt droši, stabili un rezultatīvi. Vēlams arī, lai atgriezeniskā saite būtu ātra un pilnvērtīga.

Wi-Fi  tulkojumā no angļu valodas nozīmē „bezvadu precizitāte". Ar šīs tehnoloģijas palīdzību internetu ierīko vietās, kur fizisko vai ekonomisko apsvērumu dēļ nav lietderīgi izvērst kabeļu sistēmu. Organizācijas un uzņēmumi šo sistēmu izmanto gadījumos, ja apstākļi spiež - birojs atrodas vēsturiski nozīmīgā ēkā, kur kabeļu ievilkšana ir aizliegta; uzņēmums bieži ceļo pa pasauli, bet Wi-Fi sistēmas klientu stacija atbalsta rouminga pakalpojumus. Šāds bezvadu internets raisa aizvien lielāku interesi - tīkla darbības ātrums nu jau var pārsniegt 100 MB/s. Taču tam ir arī būtiski trūkumi - ne visos galda datoros ir Wi-Fi adapteri, tādēļ tie jāpērk atsevišķi. Frekvences diapazoni dažādās valstīs var nesakrist (tas ir aktuāli tiem, kas regulāri ceļo - piemēram, standartu 802.11a Krievijā neizmanto). Wi-Fi sistēmas darbība var būt ierobežota ārpus telpām; enerģijas patēriņš ir ievērojami lielāks, kā ierasts; strādājot vairākiem lietotājiem vienlaikus, tīkla darbības ātrums var samazināties; darbības rādiuss ir ierobežots (daudzās sistēmās signāla nodošanas maksimālais attālums ir 100 metri, atklātā apvidū dažkārt līdz 300-400 metriem, taču, jo lielāks ir rādiuss, jo mazāks ātrums); arī fiziskie šķēršļi tīkla darbības zonā var būtiski pasliktināt sakaru kvalitāti (pietiek vien ar trīs-četrām dzelzsbetona sienām telpā un viss, sakaru nebūs). Pat lietus var negatīvi ietekmēt šāda interneta kvalitāti.

Vai ir kaut kas drošāks?

Telefona internets

Laiki, kad internetam pieslēdzās ar parasto dial-up tipa modemu, ir jau praktiski aizmirsti: toreiz, ja mājoklī bija ierīkots stacionārais telefons, provaiders caur automātisko telefona centrāli, bet lietotājs caur modemu piekļuva serverim. Šādos gadījumos telefona līnija tikusi aizņemta, bet internets bijis tik lēns, cik vien tas ir iespējams. Šādu sakaru veidu dēvē par komutējamiem (ar negarantēto ātrumu), tas ir ļoti vienkāršs, lēts, un tā ierīkošanai pietiek vien ar telefona līniju un modemu. Pieslēgšanās notiek ar ātrumu, kas nepārsniedz 30-40 kilobitus sekundē. Telefona kabeļi, kas šādos gadījumos tiek izmantoti piekļuvei internetā, nav gluži piemēroti datu pārraidei. Tādēļ tos vēlāk sāka mainīt pret „vītā pāra" kabeļiem, ko ievelk no modema līdz sadales kārbai mājas kāpņu telpā. Taču par šo kabeļu veidu parunāsim vēlāk.

Modemi nav aizmirsti vēl joprojām - tie ir nomainīti pret jaunākām modifikācijām. Komutējamo piekļuvi nomainīja ADSL pieeja (asimetriskā datu pārraides līnija). Šis jau ir ātrāks sakaru veids, kurā tāpat tiek izmantoti telefontīkli: tiek ierīkots tiešais kanāls starp lietotāju datoriem un provaideri. Taču pats telefonaparāts vairs netiek izmantots - šis sakaru veids ļauj telefona līniju nošķirt divās atsevišķās sastāvdaļās. Abonenta telpā ierīko ADSL modemu, ko vadam pieslēdz paralēli abonenta telefonaparātam (ir nepieciešams speciāls frekvenču sadalītājs jeb Splitter). Interneta pieejas parametrus ADSL pieslēgumā (kvalitāte un ātrums) nosaka telefonlīnijas tehniskie raksturojumi, kas lietotāju savieno ar ATC, un tie tiek precizēti pēc testēšanas, ko veic provaidera speciālisti. Vidējais darbības ātrums - līdz 8 MB/s. Šo pieslēguma veidu var izmantot, ja mājās ir kvalitatīvi un mūsdienīgi telefontīkli. Cenas un kvalitātes attiecība ADSL pieslēguma gadījumā ir optimāla.  

TV+Internets

Tas ir ļoti ērti - kabelis, kas nodrošina piekļuvi kabeļtelevīzijai, reizē var arī būt savienojums, kas nodrošina interneta pieslēgumu. Vads ir viens, bet iegūtie pakalpojumi - divi: gan televizoru skaties, gan internetam pieslēdzies. Šādu kabeli dažreiz sauc par koaksiālo jeb televīzijas kabeli. Pieeja internetam ar televīzijas kabeļiem ir salīdzinoši jauns sakaru veids, telefonlīnija šajā gadījumā nav nepieciešama - pietiek, ja mājās ir ierīkots kabeļtelevīzijas kanāls. Ātrums šādam pieslēgumam ir pieņemams - līdz 50 MB/s. Pakalpojums nav no lētajiem, taču var vienmēr izvēlēties atbilstošāko tarifu. Šādos gadījumos maksa tiek iekasēta nevis par laiku, kas pavadīts Tīmeklī, bet gan par saņemtās informācijas apjomu. Ierīkojot šādu pieslēgumu, līdz ar televīzijas kabeli būs nepieciešams ierīkot arī kabeļa modemu. Pakalpojumu sniedzēji parasti ierīkošanas cenā iekļauj visa nepieciešamā aprīkojuma uzstādīšanu (instalēšanas maksa).

Elektriskais internets

Aizvien biežāk redzam sludinājumus - internets no kontaktligzdas. Kas tas ir? Vienkāršiem vārdiem sakot, tā ir situācija, kad mājas tīkls ir ievilkts uz elektrokabeļu bāzes. Lai parastie elektriskie kabeļi kalpotu interneta pieslēgumam, ir vajadzīgi speciālie adapteri, kas elektrību pārvērš ātruma sakaru kanālā. Šajā gadījumā ikviena elektrības kontaktligzda kļūst par interneta jeb lokālā tīkla pieslēguma punktu. Esošās tehnoloģijas ļauj sasniegt ātrumu līdz 200 MB/s un ļauj to pretstatīt Ethernet kabelim. Interneta ievilkšana elektroinstalācijā ar speciālajiem adapteriem neprasa papildus regulēšanu.

Satelīta internets

Ir savrupmājas, kur ievilkt internetu ir sarežģīti. Daži šādos gadījumos izvēlas satelīta internetu. Tad līdz ar kvalitatīvu satelītantenu un speciālo konvertoru nozīmīga loma ir kabeļa kvalitātei. „Slikts" kabelis var viegli apslāpēt signālu tā, ka neviens, pat vislielākais satelītšķīvis neglābs, jo īpaši, ja no datora līdz satelītantenai ir vairāk kā 20-30 metri. Kabeļa ievilkšanas process šajā gadījumā ir ļoti svarīgs: vērā jāņem vada garums, sīkie šķēršļi kabeļa ceļā (stūri, pagriezieni, sienas nelīdzenums). Vislabāk kabeļa garumu aprēķināt pēc grīdlīstēm un stūriem. Jeb citiem vārdiem sakot, pieļaut, ka kabelis vai nu tiks ievilkts gar grīdlīstēm, vai arī gar stūriem (horizontāli vai vertikāli). Ja pieņemam, ka kabelis tiks ierīkots ārpusē ar stabu palīdzību, tad jāatceras, ka viņam jābūt ievilktam ar nelielu nokari, nevis taisnam kā stīga. Aukstajā laikā visi priekšmeti saspiežas, un arī kabelis nav nekāds izņēmums, tādēļ, ja vasarā to nostiept pārāk taisnu, tad ziemā tas var viegli pārplīst. Labāk nostiprināt kabeli ar atsaiti no stieples vai trosītes. Patlaban pārdošanā ir kabeļi, kas īpaši piemēroti ievilkšanai uz stabiem. To apvalkā izmantots īpašs materiāls, kas kabelim neļauj plīst smaguma ietekmē.

Kabeļa ievilkšana telpā un ārā ievērojami atšķiras - ņemot vērā zemās temperatūras un apledošanas iespējamību šādās situācijās izvēlas speciālo kabeli (ar specifisko appinumu), kas ir īpaši paredzēts ievilkšanai ārpus telpas. Ja kabeli ierīko vietā, kur, iespējams, iegriezīsies cilvēki, piemēram, uz jumta, tad labāk to ievilkt reizē ar stiepli vai citu atsaiti. Sākumā nostiprina stiepli, un tad pievieno kabeli. Stieples stāvoklis noteikti jānofiksē, lai neviens kabeli nejauši nesabojā. Kabelis nedrīkstētu būt stīvs, tam ir nepieciešama zināma „kustības brīvība" zemās gaisa temperatūras gadījumiem.

Kad esam izvēlējušies antenu un pareizi ierīkojuši kabeli pieslēgšanai satelīta internetam, aplūkosim vēl vienu nepieciešamo detaļu - konvertoru. Kabeļa savienošanai ar konvertoru būs vajadzīgs F konektors. Kad kabelis būs pieslēgts konvertoram, tas jāierīko tā, lai ūdens gar kabeli nenokļūtu spraudnī - jāizveido tāda kā cilpa, vienlaikus atceroties, ka kabeļiem nepatīk strauja locīšana. Tā riskējams sabojāt kabeļa struktūru un pasliktināt signāla pārraidi. Strādājot ar šādiem kabeļiem, jāievēro, lai attālums starp centrālo dzīslu un ekrānu būtu vienāds ar noteiktu lielumu - ja šis attālums mainās, tad signāla pārraide var pasliktināties. Tādēļ nav ieteicams tos īpaši locīt vai saspiest. Ja tiek izmantots kabeļa ritulis, tad to labāk uzkārt uz nūjas un kabeli attīt kā kamolu, lai tas nesavijas

«Šķiedra»

Kā tik nedēvē šo savienojuma veidu - gan optiskā šķiedra, gan vienkārši šķiedra, gan optiskās šķiedras kabelis, un galu beigās - optiskais internets. Nu ir pienācis optisko šķiedru sakaru līniju laikmets. Šādi sakari ir ekonomiskāki par radioreleja un satelītsakaru sistēmām, tādēļ patlaban tālo sakaru nozarē tie veido līdz pat 70% kanālu. Īpaši iecienītas ir pazemes un zemūdens optisko šķiedru sakaru līnijas. 25 gadu garantija neatkarīgi no laika apstākļiem ir darījusi savu - 60% globālā tīkla līniju ir tieši šķiedras līnijas (pārsvarā pazemes un zemūdens līnijas).Ātrāku internetu cilvēce vēl nav izgudrojusi.  

Optisko kabeli var ievilkt gar dzelzceļu balstiem, spēka kabeļos, kanalizācijas un ūdensvadu caurulēs, upju un ezeru gultnēs un dibenos, gar automaģistrālēm. Optiskā šķiedra savieno kontinentus.

Šajā grupā izšķir iekšējos un ārējos kabeļus. Lokālie jeb iekšējie kabeļi ietver kabeļu abonentu grupu, stacijas un savienošanas grupu. Tāpat izšķir optiskos kabeļus vertikālai un horizontālai ierīkošanai. Optiskās šķiedras kabeļa raksturīgākā iezīme - tā sastāvā neietilpst varš. Šī ir principiāli jauna konstrukcija, kurai piemīt grandiozas datu pārraides spējas. Optiskās šķiedras trūkumi galvenokārt saistās ar tā ieklāšanas un ekspluatācijas izmaksām, kas parasti ievērojami pārsniedz datu pārraides izmaksas vara vidē (vīto pāru gadījumā). Taču šī starpība nu ir sākusi izlīdzināties. Pati par sevi optiskās šķiedras vide nav dārgāka par 5 kategorijas UTP, taču neatkarīgi no priekšrocībām un trūkumiem, optiskās šķiedras izmantošana izraisa arī citas nopietnas problēmas, piemēram, ierīkošanas process. Optiskā kabeļa ierīkošana būtībā neatšķiras no vara vada ieklāšanas, taču konektoru savienošanai ir vajadzīgi principiāli jauni darba rīki un tehniskās iemaņas. Tieši tādēļ optiskās šķiedras kabeļu plīsumu novēršana ir daudz dārgāka par parasto metāla kabeļu nomaiņu.

Patlaban pasaulē ir divi optiskās šķiedras kabeļu veidi - daudzmodu jeb multimodu kabelis (lētāks, taču ne tik kvalitatīvs) un vienmoda kabelis (dārgāks, taču ar labākiem raksturojumiem salīdzinājumā ar pirmo variantu). Atšķirības būtība starp šiem diviem veidiem ir dažādi gaismas staru plūšanas režīmi kabeli. Nākotne, bez šaubām, pieder vienmoda kabelim.

Vadi mājās

Lai arī kāds būtu Jūsu izvēlētais interneta veids, bez vadiem Jūs neiztiksiet (Wi-Fi tehnoloģiju pašreiz neapspriedīsim). Ar ko sākt, ja ir iecerēts ievilkt internetu? Vispirms jāizvēlas darba vieta. Kur atradīsies dators? Kādas ierīces tiks izvietotas blakus? Televizori, elektroiekārtas (ja tiek plānots ierīkot elektrisko internetu). Vai būs arī lokālie tīkli? Būtu jauki, ja kabeļu ievilkšanu varētu iecerēt remonta laikā - tad kabeļus varētu iemūrēt sienā. Būtībā, ja kabeli vēlaties paslēpt, ir divi rīcības varianti - iemūrēt to sienā (dažreiz kabeļu kanālu ievieto gofrētā caurulē, lai vēlāk nepieciešamības gadījumā to varētu viegli nomainīt) vai kabeļa kanālu izvietot pie sienas (kārbā). Ja kabeļu ir 2-3, tad var izmantot arī grīdlīstes ar kabeļu kanālu.

Tagad ķersimies pie galvenā jautājuma - kādus kabeļus drīkst likt kopā. Televizora, telefona un interneta kabeļus dēvē par vājstrāvas tīkliem. Elektriskie vadi ir spēka jeb elektriskie kabeļi. Tātad - vājstrāvas vadus drīkst likt kopā vienā kārbā, tie viens otram netraucēs. Taču nekādā gadījumā vājstrāvas kabeļus nedrīkst izvietot pie spēka vadiem. Sakaru traucējumi ir labvēlīgākās sekas, ar ko jārēķinās šādā situācijā. Bieži vien aprīkojums var vienkārši nodegt. Kārbu ar vājstrāvas kabeļiem drīkst izvietot ne tuvāk par 20 cm no elektrības vadiem, savādāk var veidoties pārklājumi. Tie var pasliktināt radio un televīzijas signālu kvalitāti, samazināt datu pārraides ātrumu. Nelielā platībā (piemēram, pieslēgšanas vietā kontaktligzdām) šādus kabeļus drīkst izvietot tuvāk, jo elektromagnētisko lauku ietekme šeit būs minimāla. Pārklājumi rodas pie noteikta vada garuma, lai fons varētu pastiprināties. Jo garāks ir vads, jo nopietnāki traucējumi var rasties. Tas gan būtu jāņem vērā.

Dažreiz remontdarbu laikā meistari piedāvā priekšnamā ierīkot piekaramos griestus, jo tieši virs tiem var paslēpt visus vājstrāvas vadus. Turpat var izvietot sadalītāju, kas nošķir televīzijas kabeli, komutatoru tīkla vadiem un kabeļus, kas tālāk iet uz istabām.

Atkal pievēršoties interneta kabeļiem, īpaši aplūkosim vienu no to veidiem - vīto pāri. Tieši šo kabeļu tipu provaideri piedāvā visbiežāk. Ja kabeli iegādāsities pats, tad var izvēlēties UTP4 (astoņu vadu). Nopietnākie provaideri paši (ņemot vērā konkrēto situāciju) izvēlas kabeļa tipu un to arī ierīko. Pārsvarā izmanto 5 vai 5e kategorijas UTP. Vīto pāri nedrīkst locīt, pretējā gadījumā datu pārraides ātrums būtiski mazināsies. Tāpat šādu kabeli nedrīkst ieklāt vairāk kā 100 m garumā, jo tad signāls vispār nekur netiks. Savijuma vietā izmanto komutatorus (switch) - ierīces, kas veic televīzijas kabeļu sadalītājiem līdzīgas funkcijas. Vienīgā atšķirība - interneta komutatori ir lielāki un patērē vairāk enerģijas. Komutatora kontaktdakšai ir barības bloka forma. Mazākām ierīcēm ir 5 porti. Pat tad, ja pieslēgti tiks tikai 2 datori, ierīkot vajadzēs tieši šādu komutatoru. Visiem vājstrāvas kabeļiem nepieciešamas speciālas vājstrāvas kontaktligzdas. Tās marķē atkarībā no spraudņa tipa - televizora dakšai, RJ-11 - telefonam, RJ-45 (8P8C) - internetam. Ir ligzdas, kas sevī ietver vairākus spraudņu veidus.

Interneta kabeļiem ir vēl vairākas īpašības, kuras ir vērts atcerēties. Ja netiek ierīkots optiskais kabelis, tad, izvēloties vīto pāri, jāprecizē dažas detaļas. Starp citu, LAN kabeļi (ko bieži izmanto Ethernet tehnoloģijās), tāpat tiek izgatavoti uz vītā pāra bāzes. Vītie pāri mēdz būt ekranētie un neekranētie. Ierīkojot ekranēto vīto pāri (ir īpaši vērtīgs tad, kad kabelis tiek iemūrēts sienā, lai izvairītos no armatūras ietekmi uz signāla kvalitāti), īpaši uzmanīgi jāseko, lai ekrāns kabeļa garumā nebūtu bojāts. Ikviens izliekums var to sabojāt (tātad pieaug pārklāšanas vai kabeļa bojāšanas risks). Drenāžas vads jāpievieno spraudņa ekrānam.

Izplatītākais vītā pāra apvalka krāsa ir pelēkā. Ja apvalks ir oranžs, tad tas nozīmē, ka tas ir ugunsdrošs, un to drīkst ierīkot slēgtajā korpusā. Kabeļa forma parasti ir apaļa, taču ir arī plakanie kabeļi - tad tos var ērti ievilkt zem grīdas. Kabeļi ievilkšanai ārpusē parasti ir aprīkoti ar mitrumizturīgo apvalku no polietilēna, ko (parasti) uzklāj virs parastās polivinilhlorīda kārtas. Tāpat dobumus kabelī var aizpildīt ar hidrofobo gēlu vai bruņot ar gofrēto lenti vai tērauda stiepli. Vītais pāris (pēc vadu struktūras) var būt ar vienu vai vairākām dzīslām. Viendzīslas kabelis ir piemērots ievilkšanai kārbās, sienās, vairākdzīslu vadi vairāk piemēroti salocīšanai. Jāatceras, ka vairākdzīslu kabelī signāls tiek vairāk slāpēts.   

Ja mājoklis ir ieturēts Hi-tech stilā, kabeļus var paslēpt īpašās konstrukcijās - plauktos. DEFEM iekšējās montāžas plauktiem ir cinka -hroma virsma, kas nodrošina stilīgu ārējo izskatu. Vaļējā montāžā tie var kalpot par oriģinālu interjera papildinājumu. Montāžas gaitā UTP kabeli un spēka kabeli var izvietot līdzās, jo šādos plauktos ir ierīkots īpašs kabeļu sadalītājs - B36.

Provaiders

Provaiders ir organizācija, kas nodrošina pieeju internetam (dažkārt mobilo sakaru sniedzēji pilda arī provaidera lomu). Biežāk ar šo jēdzienu mēs saprotam tos, ka nodrošina piekļuvi internetam ar komutējamo un iedalīto kanālu palīdzību. Ja atceramies, ka internets mums ir vajadzīgs ātrs, tad kabeļu sistēmai, ko izmanto mūsu provaiders, nebūt nav pēdējā loma.

Īpaši trausli ir ADSL sakari. Sakaru kvalitāti šajā gadījumā tieši ietekmē līnijas kvalitāte. Pajautā provaiderim - ar kādu ātrumu es strādāšu? Diez vai izdosies saņemt konkrēto atbildi. Rezultātu ietekmē viss - telefonlīniju nodilums, kabeļa garums (jo garāks, jo lēnāks), dzīslas diametrs (jo biezāka dzīsla, jo lielāks ātrums). Tādus objektīvus parametrus, kā attālums no lietotāja līdz centrālajam mezglam vai pilsētas telefonlīniju kvalitāte, mums diez vai izdosies mainīt (lai gan arī tas jāņem vērā, izvēloties interneta sistēmu), savukārt pieprasīt provaiderim kvalitatīvi ievilkt kabeli ir pat ļoti reāli - provaidera risināmo jautājumu lokā ir kabeļa dzīslas izvēle, ekrāna pārbaude, maksimālā izvairīšanās no traucējumiem. Lai gan patlaban, sīvās konkurences apstākļos provaideri tiecas kvalitatīvi veikt savu darbu, jo klienta neapmierinātība un problēmas nākotnē nevienam nav izdevīgas.

Daudzi, piemēram, iet kopsolī ar laiku, ADSL nomainot pret tīkla jaunāko modifikāciju jeb VDSL līniju. Tā ir ļoti ātra datu pārraides līnija. Sniegt lietotājam tik kvalitatīvus pakalpojumus iespējams, tikai izmantojot jaukto vara un optisko kabeļu sistēmu. Šāds piekļuves tīkls faktiski sastāv no divām daļām - optiskā kabeļa no komutācijas mezgla līdz piekļuves mezglam un vara kabeļa no piekļuves mezgla līdz lietotāja telpai - „optiskā šķiedra abonenta līnijā".

Perspektīva

Tiem, kas vēlas neatpalikt no progresa un uz ilgāku laiku ierīkot dzīvoklī vai mājā kabeļu sistēmu, speciālisti sniedz vairākus padomus. Projektēšanas (būvdarbu vai celtniecības) posmā jānosaka, vai ir pieejami:

• vien vienmoda optiskā kabeļa instalēšana;
• divi 5 kategorijas vītie pāri;
• divi koaksiālie kabeļi.

To gali jāizved sadales skapī (cokolstāvs, palīgtelpa, gaitenis). Domās par instalācijas kvalitāti, jāizvēlas ekranētie kabeļi. Tad atliks vien centrālajā sadales skapī ierīkot telefonlīniju interfeisu, kas nepieciešams avārijas un apsardzes signalizācijas sistēmām; vietējās un satelīta televīzijas frekvenču sadalītāju, ierīces videosignālu pārveidošanai, ko saņem novērošanas kameras pa UTP kabeļiem, un Ethernet koncentratoru mājas lokālajam tīklam.

Tas viss ir tālredzīgākajiem saimniekiem. Tik rūpīga sagatavošanās, pat tad, ja tehnoloģijas mainīsies ik pēc 5-7 gadiem, ļaus izturēt visas iespējamās dzīves situācijas. Ja projektēšana un remonts nav paredzēti, tad vienīgais risinājums būtu grīdlīstes ar kabeļu kanāliem un kārbas uz sienām. Kabeļu ierīkošana gofrētajā caurulē ļaut izvairīties no liekām problēmām, kad novecojušos kabeļu modeļus vajadzēs nomainīt pret mūsdienīgākām sistēmām: izvilkt kabeli un nomainīt to, nejaucot ārā sienas, nebūt nekas sarežģīts.