allconstructions.com [ Lithuania (LT), Latvia (RU), Poland (PL), UK (EN), Germany (DE), Russia (RU) ] | leisureguide.info) | anonsas.lt | autoreviu.lt | visasverslas.lt | viskas.lt | agrozinios.lt

Comments: 0   Views : 4350

Elektrodrošība
Drukāts 2007-12-01 13:40  

Visitor rating 0.0 / Total 0.0
Faktori, kas palielina elektriskās strāvas trieciena risku
Iespēja tikt apdraudētam ar elektriskās strāvas triecienu, pieskaroties strāvvadošām detaļām vai detaļām, kas zem sprieguma nokļuva nejauši, ir atkarīga no virknes faktoru, starp kuriem galvenie ir:
  • Strāvas stiprums un elektriskā kontakta ilgums;

  • Strāvas veids (maiņstrāva vai līdzstrāva) un tās spriegums;

  • Frekvence (maiņstrāvai);

  • Strāvas plūšanas ceļš un organisma stāvoklis, tā īpatnības, ādas mitrums, nervu uzbudinājums, nogurdināmība.

Liela nozīme ir arī saskarsmes raksturam. Ja strāvvadošā detaļa tiek satverta ar roku, tad krampju dēļ to vairs neizdodas atraut.

Dažreiz īslaicīgi pieskaroties detaļām, kas atrodas zem sprieguma, var iztikt bez smagām sekām.

Strāvas trieciena iespējamība un risks ir arī atkarīgs no tā, kādā veidā cilvēks tiek iesaistīts elektriskā ķēdē. Mēdz izšķirt vienfāzes vai divfāžu pieslēgumu ķēdei.
Vienfāzes pieslēgums vērojams situācijās, kad cilvēks pieskaras vienfāzes elektrolīnijai vai iekārtas strāvvadošai daļai. Ja ir ideāli veikta izolācija, tad šāds pieslēgums nav bīstams, tādēļ remontdarbi var risināties, iepriekš neizslēdzot strāvu. Taču nepilnīgās izolācijas gadījumā cilvēks arī vienfāzes pieslēguma situācijā var tikt apdraudēts. Tādēļ arī strādājot ar vienu fāzi ieteicams izslēgt strāvu. Tas ir īpaši svarīgi, ja otrajā fāzē nav veikta izolācija, tādēļ nejauši pieskaroties tai, rodas jau divfāžu pieslēgums.
Aizsardzības pasākumi un aizsarglīdzekļi pret strāvas trieciena risku tiek izstrādāti, ņemot vērā cilvēkam pieļaujamos strāvas lielumus un tās noteikto iedarbības laiku, kā arī tās virzību cauri ķermenim un šai strāvai atbilstošu spriegumu saskarsmes brīdī. Standarts nosaka elektroinstalāciju normas to ierastajā darbības režīmā.

Izolējošie aizsarglīdzekļi
Izolējošie aizsardzības līdzekļi cilvēku izolē no strāvvadošām vai piezemētām daļām, kā arī no zemes. Tie tiek iedalīti parastajos un papildus līdzekļos. Izolējošo aizsarglīdzekļu pamatā ir izolācijas veids, kas spēj ilgstoši izturēt elektroiekārtas darba spriegumu, tādēļ izmantojot šādus līdzekļus, drīkst pieskarties tikai strāvvadošām daļām zem sprieguma. Kā piemērus varam minēt: elektroiekārtām ar spriegumu līdz 1000W - elektriskā šoka izolējošos cimdus, izolācijas stieņus, izolējošās elektrības mērīšanas knaibles, montāžas atslēdznieka instrumentus ar izolētiem rokturiem un sprieguma rādītājiem. Elektroiekārtām ar spriegumu virs 1000W - izolācijas stieņus, izolējošās elektrības mērīšanas knaibles, sprieguma rādītājus, kā arī speciālos līdzekļus remontdarbu veikšanai augsta (virs 1000W) sprieguma situācijā.

Norobežošanas ierīces
Norobežošanas ierīces ir daudzveidīgie pārnēsājamie norobežojumi, kas tiek izmantoti īslaicīgai strāvvadošo daļu nošķiršanai, tādējādi novēršot saskarsmes iespējamību ar tiem. Par norobežošanas ierīcēm tiek uzskatīti vairogi un plāksnes. Attālums no vairogiem ap darba vietu līdz strāvavdošajām daļām nosakāms saskaņā ar Tehniskās drošības noteikumiem par elektroiekārtu lietošanu.

Elektrodrošības palīglīdzekļi
Elektrodrošbas palīglīdzekļi ir instrumenti un iekārtas, kas ir paredzētas elektrotehniskā personāla aizsardzībai pret iespējamo kritienu no augstuma (aizsargjostas, drošības troses); drošai nokļūšanai uz balstiem (speciālie āķi, caurumi nokļūšanai uz betona balstiem); aizsardzībai pret gaismas, siltuma vai ķimikāliju kaitīgo ietekmi (aizsargbrilles, respiratori, gāzmaskas, brezenta cimdi), aizsardzībai pret trokšņiem (prettrokšņu austiņas, ķiveres).
Aizsargjostas ir piemērotas strādnieku nodrošināšanai, kas veic darbus augstsprieguma līnijās vai elektriskajās apakšstacijās.
Drošības troses ir papildus drošības aprīkojums. To izmantošana ir obligāta gadījumos, kad darba vieta atrodas tādā attālumā no darbu veicēja, ka pie aprīkojuma konstrukcijas nevar piestiprināt aizsargjostas stropi. Drošības troses var arī būt aprīkotas ar papildus drošības āķiem.
Lietošanas gaitā aizsarglīdzekļi tiek pārbaudīti gan periodiski, gan ārkārtas situācijās. Veicot pārbaudi, analizē aizsarglīdzekļu mehāniskos un elektriskos rādītājus.

Pirmā palīdzība elektriskās strāvas trieciena gadījumā
Pirmā palīdzība ir pasākumu komplekss, kas ir vērsts uz cietušā dzīvības un veselības saglabāšanu, ko veic līdzcilvēki (savstarpējā palīdzība) vai pats cietušais (pašpalīdzība). Jo ātrāk tā tiek sniegta, jo lielākas ir cerības uz labvēlīgu iznākumu.
Veiksmes pamatā, sniedzot palīdzību no elektriskās strāvas trieciena cietušajam, ir miera saglabāšana, izlēmīgums, rīcības ātrums, kā arī zināšanas, kā sniegt palīdzību. Palīdzības sniedzējam jāatceras:

  • cilvēka dzīvībai svarīgo funkciju traucējumu pazīmes;

  • pirmās palīdzības sniegšanas vispārējos principus un to izmantošana atkarībā no cietušā traumu rakstura;

  • cietušo evakuācijas metodes.

Palīdzība strāvas trieciena gadījumā ir jāsniedz secīgi. Vispirms jānovērš strāvas iedarbība, jo tas, cik ilgi strāva iedarbojas uz cilvēku, lielā mērā nosaka elektrotraumas smaguma pakāpi. Pieskaršanās strāvvadošajām daļām, kas atrodas zem sprieguma, parasti izraisa netīšo muskuļu saraušanos un vispārējo uzbduinājumu, kas var izraisīt elpošanas un asinsrites sistēmu traucējumus vai pat to funkcionēšanas apstāšanos.

Ja cietušais vadu ir satveris ar rokām, tad viņa pirksti tik cieši saraujas, ka izņemt vadu no rokām kļūst neiespējami. Tādēļ vispirms nekavējoties jāatslēdz tā elektroiekārtas daļa, kurai pieskaries cietušais. Atslēgšana jāveic ar slēdža, roktura vai citas iekārtas palīdzību. Ja cietušais atrodas augstu virs zemes, tad strāvas izslēgšana var izraisīt cilvēka kritienu, tādēļ jāveic pasākumi, lai izvairītos no tā.
Ja neizdodas ātri atslēgt iekārtu, jāveic cita veida pasākumi. Lai pārtrauktu cietušā kontaktu ar strāvvadošu daļu vai vadu ar spriegumu zem 1000W, ir jāizmanto trose, dēlis vai cits sauss priekšmets, kas nevada elektrību. Lai pasargātu palīdzības sniedzēja rokas, jo īpaši gadījumā, kad jāpieskarās cietušā ķermenim, vai viņa apģērbiem, jāuzvelk dielektriskie cimdi vai jāietin roka šallē, jāpārklāj tā ar vadmalas auduma cepuri, žaketes vai mēteļa piedurkni, jāuzmet cietušajam gumijas paklājiņš, sauss dēlis vai cits strāvu nevadošs pārsegs, apģērba gabals utt. Otra roka jātur kabatā vai aiz muguras. Ja elektriskā strāva caur cietušo ieplūst zemē, tad ķēdi var pārraut, vienkārši novēršot cietušā kontaktu ar zemi (novietojot zem viņa ķermeņa sausu dēli vai izvilkt no bīstamās zonas, turoties pie drēbēm).
Tāpat var pārcirst visus vadus ar cirvi, kuram ir sauss koka rokturis vai arī перекусить tos ar instrumentu ar izolējošu rokturi (pārcirst vadus vai перекусывать tos drīkst tikai pakāpeniski, pēc fāzēm). Ja cietušais atrodas zem sprieguma, kas pārsniedz 1000W, jāuzvelk dielektriskie cimdi un jāizmanto stienis vai izolējošās knaibles, kas ir piemēroti attiecīgajam spriegumam. Jāatceras par risku nokļūt sem strāvas, ja strāvvadošā daļa atrodas uz zemes; pēc cietušā atbrīvošanas no strāvas iedarbības tas jānogādā ārpus bīstamās zonas. Elektropiegādes līnijās, kas nevar ātri tiks atvienotas no barošanas punktiem, gadījumā, ja cietušais pieskaras vadiem, ir jāveic vadu īssavienojums (ar neizolētu vadu). Tas jāveic ar atbilstoša šķērsgriezuma vadu, lai tas neizdeg, veicot šo procedūru. Pirms darba uzsākšanas jāzemē viens vada gals.

Elektriskās strāvas trieciens

Atkarībā no strāvas spēka un ietekmes rakstura uz cilvēka organismu tiek izšķirti elektriskās strāvas triecieni - situācija, kad strāva ietekmē visu organismu, un elektrotraumas, kas ir lokālās iedarbības rezultāts mehānisko audu bojājumu vai apdegumu veidā.
Elektriskās strāvas trieciena gadījumā tiek uzbudināti organisma dzīvie audu, tiek novēroti ķermeņa muskuļu krampjveida saraušanās. Strāvas trieciens iestājas, ja strāva izplūst caur visu ķermeni, tādēļ šajā gadījumā apdraudēts ir viss organisms, iespējami ir to orgānu un sistēmu darbības traucējumi. Vissvājākajs trieciens izraisa tikko sajūtamu muskuļu saraušanos strāvas ieplūdes un izplūdes vietā, smagākos gadījumos tas spēj izraisīt pilnīgu plaušu un sirds darbības apstāšanos, tajā skaitā organisma bojāeju.

Atkarībā no iedarbības smaguma elektriskās strāvas trieciens var tikt iedalīts piecās pakāpēs:
I - viegla, tikko sajūtama krapmpjveida muskuļu saraušanās;
II - muskuļu saraušanās, stipras sāpes bez samaņas zudumiem;
III - muskuļu saraušanās, samaņas zaudējums, taču saglabāta elpošana un sirds darbība;
IV - zaudēta samaņa un sirds darbības vai elpošanas traucējumi;
V - klīniskā nāve jeb elpošanas un asinsrites apstāšanās.

Elektriskās strāvas trieciens, pat ja tas neizraisa nāves iestāšanos, var kļūt par iemeslu nopietnām organisma kaitēm, kas var tikt konstatētas gan nekavējoties pēc trieciena, gan pēc vairākām stundām, dienām vai pat mēnešiem. Strāvas triecieni nopietni apdraud cietušā dzīvību - 85-87% gadījumos tie izraisa nāvi.

Avots: www.d-buro.ru


Kategorijas: Darba drošība un ugunsdrošība, Elektrība, Darba drošības pasākumi, Darba drošības mācību kursi

 


Add your comment or vote!

Log in to leave a comment or vote or Reģistrēties



Menu:
 
 
Tēmai atbilstošie uzņēmumi katalogā:

1 2 3 4 5 6 ... 24

SLO LATVIA SIA

Uzticams partneris elektromaterialu piegadē Malēju 1a, Rīga
Tālrunis:+371-67-114444, E-pasts:[email protected]

AUREGIS, UAB

Savanorių pr. 271 / Mitnuvos g. 2, Kaunas
Tālrunis:+370-37-313426, Mob. tālrunis:+370-686-38409, +370-698-74609, E-pasts:[email protected]

1 2 3 4 5 6 ... 24