allconstructions.com [ Lithuania (LT), Latvia (RU), Poland (PL), UK (EN), Germany (DE), Russia (RU) ] | leisureguide.info) | anonsas.lt | autoreviu.lt | visasverslas.lt | viskas.lt | agrozinios.lt

Comments: 0   Views : 13421

Zemēšana
Drukāts 2008-10-08 14:46  

Visitor rating 0.0 / Total 0.0

Elektrība jau sen ir mūsu ikdienas neatņemama sastāvdaļa. Bez elektrības ir grūti iedomāties bezrūpīgu dzīvi. Mēs esam tik ļoti pieraduši, ka vairs neapzināmies reālos draudus, ko slēpj elektrība. Protams, ikviens no mums atceras, ka nedrīkst lietot bojātas elektroierīces, ka jāatslēdz strāva, labojot rozeti vai slēdzi, taču tomēr mēs bieži vien piemirstam par elektrotraumu profilakses nepieciešamību un pavirši attiecamies ne vien pret mūsu pašu, bet arī mūsu tuvinieku labklājību. 

Mājas elektroinstalācijā ietilpst pilnīgi viss mājas elektriskais aprīkojums, kura darbību nodrošina strāva - no spuldzītes līdz pat fēnam. Pieaugošās komforta prasības un ievērojamā tirgus paplašināšanās veicināja mūsdienu mājokļu aprīkošanu ar veļas un trauku mazgājamām mašīnām, velkmes sistēmām, saunām, elektriskajām plītīm, ledusskapjiem, datoriem - visu nemaz nav iespējams nosaukt.  

Iegādājoties sadzīves tehniku (veļas mašīnas, elektriskās plītis, velkmes skapjus u.c.), parūpējieties, lai to uzstāda profesionālis. Var arī sasaukt draugus vai veikt montāžas darbus paša spēkiem, bet tad jārēķinās ar iespējamām sekām: šādos gadījumos ražotājs bieži vien neuzņemas atbildību par traucējumiem iekārtas darbībā.

Viens no svarīgākajiem uzdevumiem elektroierīču uzstādīšanas gaitā ir elektrodrošības veicināšana, tādēļ šodien parunāsim par zemēšanu. Vispirms definēsim, kas tad īsti ir zemēšana.

Zemējums ir no strāvu vadošā materiāla izgatavotā priekšmeta elektriskais savienojums ar zemi. Zemējuma sastāvā ir metāla zemētājs (daļa, kas atrodas tiešā saskarsmē ar zemi) un zemēšanas vads, kas savieno ierīci ar zemētāju. Zemēšanas galvenā funkcija, protams, ir pasargāt cilvēku no iespējamā sitiena ar strāvu.

Zemēšana tāpat paildzina elektroiekārtu kalpošanas laiku, kas arī ir ļoti būtiski, ņemot vērā aizvien pieaugošās preču cenas.

Jāatceras, ka lielākā strāvas trieciena varbūtība vērojama vietās ar paaugstinātu mitruma līmeni, proti, virtuvē un vannas istabā.

Ikvienai elektroierīcei, kas tiek pieslēgta tīklam, jābūt trīs vadiem:

1) fāzes (darba) vads L,

2) nulles (neitrālais) vads N,

3) zemes vads jeb aizsargvads РЕ (zemēšanai, parasti vads ar dzeltenzaļo izolāciju)

Jāatceras, ka nekādā gadījumā nedrīkst apvienot dažādu grupu līniju nulles darba un zemes vadus. Nulles (N) un zemes (PE) vadus nedrīkst arī saslēgt zem vienas kontakta spailes.

Ja kādai elektrības vada vai ierīces daļai (fēna, spuldzītes u.c.) tiek bojāts izolācijas slānis, fāzes vads pieskarsies nulles vadam, kā rezultātā notiks īssavienojums. Elektriskās pretestības kontakta vietā nav, tādēļ strāva kontaktā sāks palielināties, karsējot vadus un izraisot nepatīkamās sekas sākot ar ierīces izdegšanu un beidzot ar ugunsgrēka izcelšanos.

No īssavienojuma pasargās fāzes vadā ierīkotais drošinātājs, kas strāvas palielināšanas gadījumā izdegs, pārtraucot ķēdi vēl līdz brīdim, kamēr notiks kas nepatīkams. Izdegušo drošinātāju vēlāk nomana pret jaunu.

Automātiskie drošinātāji īssavienojuma gadījumā izjauc ķēdi ar elektromagnētiskā atvienotāja palīdzību, kas reaģē uz strāvas lēcieniem. Šie drošinātāji tiek ierīkoti ikvienā mājā, sargājot ārējo un iekšējo ķēdi.

Strāvas trieciena risks bieži vien rodas arī fāzes vada L izolācijas caursites dēļ neiezemētās ierīces korpusā (tā var būt veļas mašīna, tvaiku nosūcējs vai putekļu sūcējs u.c.), tādējādi ierīces korpuss kļūst par strāvas vadītāju līdzīgi atkailinātiem vadiem. Īpaši bīstams ir fakts, ka var ilgstoši nemanīt, ka ierīces korpuss atrodas zem sprieguma. Trieciens ar strāvu notiks tad, kad Jūs vai kāds no mājiniekiem vienlaicīgi pieskarsieties šīs elektroiekārtas korpusam un citam iezemētajam priekšmetam.  

Jauno dzīvokļu īpašnieki var nesatraukties - jaunajās mājās tiek ierīkota trīs fāžu elektropadeves sadale ar zemējumu, turpretī vecā tipa dzīvokļos tika iezemēts tikai elektrosadales panelis kāpņu telpā, kas, protams, nevar pilnā mērā garantēt elektrodrošību. Viens no variantiem - uzaicināt elektriķi un ar viņa palīdzību ievilkt papildus aizsardzības vadu (ja tas vispār būs iespējams), taču vislabāk ir iegādāties avārijas izslēgšanas ierīces. Tās ir paredzētas cilvēku un mājdzīvnieku pasargāšanai no strāvas trieciena, kas var rasties, pieskaroties bojātām un strāvai pakļautām elektroiekārtu daļām, kā arī īpašuma aizsardzībai. Ierīces darbības pamatā ir spēja atslēgt elektrotīklu virsstrāvu vai strāvu noplūdes gadījumos. Piemēram, ja veļas mašīnas izolācija tika veikta ar fāzes vadu, kas pieskaries korpusam, šī ierīce nekavējoties atslēgs elektropiegādi, nodrošinot patērētāja labklājību. Šādas ierīces ir ļoti populāras Eiropas valstīs.

Aplūkosim, kādus zemējuma veidus parasti izmanto un kādas ir to atšķirības.

Zemējuma sistēmu tipus apzīmē sekojoši: TN-С, ТN-S, TN-С-S, IT, TТ.

Ar pirmo burtu apzīmē barošanas avota zemējuma raksturu: T (terra -zeme) - barošanas avota neitrāle tiek savienota ar zemi, I( angļu isolated - izolēts) - izolētā neitrāle.

Ar otro burtu apzīmē, kā tiek ierīkotas elektroinstalācijas atvērtās vadošās daļas: Т - tiešā saskarsmē ar zemi, neatkarīgi no barošanas avota savienojuma veidu ar to, N (angļu neutral - neitrāle) - atvērtās vadošās daļas ir pieslēgtas ciešzemētajai barošanas avota neitrālei. Burti pēc N raksturo, kā tiek ievilkti nulles un zemes vadi : S (angļu separated - atdalīts) - nulles (N) un zemes vads (PE) ir atdalīti, C (angļu combined - apvienot) - abu funkcijas ir apvienoti vienā PEN vadā.

TN-С ir sistēma, kurā N un PE vadi ir apvienoti vienā vadā visā sistēmas garumā.  

ТN-S ir sistēma, kurā abi šie vadi ir atdalīti visā garumā. Eiropā šāda sistēma ir viena no populārākajām .

TN-С-S ir sistēma, kurā elektroinstalācijas ievadierīcē apvienotais nulles aizsargvads PEN tiek sadalīts aizsardzības (PE) un nulles (N) vados, turklāt PE tiek pieslēgts visām strāvu vadošām atvērtajām daļām un var tikt daudzkārtēji iezemēts, savukārt N nedrīkst atrasties saskarsmē ar zemi. Tāpat kā TN-S sistēma, ir ļoti izplatīts Eiropā.

IT ir sistēma, kurā barošanas avota neitrāle ir izolēta no zemes vai ir iezemēta caur ierīcēm vai iekārtām ar lielāku pretestību, bet atvērtās strāvu vadošās daļas ir iezemētas.
TТ ir sistēma, kurā visas atvērtās strāvu vadošās daļas, kas ir aizsargātas ar vienu aizsargierīci, ar aizsargvadu tiek pieslēgtas vienai zemēšanas ierīcei.

ТN-S un ТN-С-S sistēmās patērētāja elektrodrošība tiek panākta arī ar iespējām pielietot avārijas izslēgšanas ierīces.

Savrupmāju, kotedžu un vasarnīcu īpašniekus apdraud arī vēl kāda potenciālā bīstamība - zibens spēriens. Reti kurš zina, ka ik diennakti uz zemeslodes risinās apmēram 44 tūkstoši negaisu. Ik sekundi ap 2000 zibeņu iesper zemē. Parastajiem mirstīgajiem pērkons izraisa senatnīgas, gandrīz dzīvnieciskās bailes, bet zinātniekiem - neviltotu interesi: zibens spēriens jaudas ziņā ir pielīdzināms atomelektrostacijai.

Kas var notikt, ja zibens iespers Jūsu mājā? Labi iezemētās būves paliks neskartas. Taču ja neesat parūpējies par zemējumu, tad šādai paviršībai var būt nelāgas sekas: labākajā gadījumā nāksies šķirties no visas tehnikas, sliktākajā izcelsies ugunsgrēks, kura sekas ir skaidras pat mazam bērnam. Ja vēl iedomāsimies, ka tas viss notiks nakts laikā, tad zemējuma nepieciešamība kļūs acīmredzama.

Zemējuma ievilkšana savrupmājā vai kotedžā var būt nedaudz apgrūtināta. Bieži vien elektrība mājā tiek piegādāta ar elektropadeves gaisa līniju palīdzību ar diviem vadiem - fāzes L un nulles N. Zemējuma vads jāpieslēdz (ne mazāk, kā divās vietās) zemē ierīkotajam zemētājam, kura funkcijas parasti veic metāla caurules, tērauda armatūra u.c. Var izmantot arī dabīgos zemētājus - ap māju ierīkotos metāla cauruļvadus, stiprināšanas caurules, dzelzsbetona konstrukcijas, kas ir savienotas ar zemi.

Nekādā gadījumā par zemētāju nedrīkst izmantot kanalizācijas, apkures un gāzes caurules. Tas ir kategoriski aizliegts!  

Ja nav pieejami dabīgie zemētāji, tad ārējās zemēšanas kontūru montē no mākslīgajiem zemētājiem, kas var būt gan vertikālie (zemē iesistās tērauda caurules) vai horizontālie (ievietotas zemē).

Zemēšanas vadam var izmantot tēraudu vismaz 50 mm2 šķērsgriezumā un vismaz 4 mm biezumā, varu vismaz 25 mm2 šķērsgriezumā vai tērauda sūreni ar balsteņa platumu vismaz 2,5 mm. Ir aizliegts zemēšanai izmantot alumīnija vadus, jo tie ļoti ātri nolietojas.

Jāņem vērā arī fakts, ka zemētāja efektivitāte ir atkarīga arī no grunts faktoriem, tādēļ zemētāji jāizvēlas saskaņā ar aprēķiniem konkrētajam grunts veidam.

Ideāli būtu, ja aizsardzības zemēšanas ierīkošanai varētu uzaicināt profesionālus darbiniekus, kas veiks visus nepieciešamos aprēķinus un piedāvās tieši Jūsu mājoklim piemērotu variantu. Vienlaicīgi tas garantēs Jūsu ģimenes un īpašuma drošību.


Kategorijas: Elektrība, Aizsardzība pret zibeni, iezemēšana, iekārtu aizsardzība pret pārspriegumu

 


Add your comment or vote!

Log in to leave a comment or vote or Reģistrēties



Menu:
 
 
Tēmai atbilstošie uzņēmumi katalogā:

Biržų r.