Elektrisko rozeti vai slēdzi var pārvietot paša spēkiem. Šāda nepieciešamība rodas diezgan bieži. To var veicināt dažādi apstākļi - piemēram, saimniekiem rodas vēlme pārmontēt rozetes vai slēdžus saskaņā ar Eiropā atzīto standartu. Tāpat remonta laikā rodas nepieciešamība apvienot tualetes un vannas istabas rozetes vai slēdzi vienā ierīcē, vai arī ierīkot trīskāršo slēdzi vannas istabai, tualetei un priekšnamam.

Rozešu pārvietošanu var veicināt dažādi iemesli - mēbeļu pārvietošana, LCD televizora, datora, spēļu konsoles u.c. iegāde. Īpaši aktuāla šī problēma ir mūsdienās, kad iecienīts ir minimālisma stils interjerā. Jebkurā gadījumā, ja istabā nav daudz mēbeļu, pagarinātāju vadi telpu noteikti neizdaiļos.

Rozeti var pārvietot patstāvīgi, taču vispirms noteikti jāizprot visas nianses, lai pēc neilga laiciņa nerastos sekojošas problēmas:

• rozete tiek izvilkta kopā ar kontaktdakšu;

• slēdzis nedarbojas;

• rozete uzsilst un dzirksteļo;

• zemējuma klemmē pēkšņi rodas fāze vai arī pēkšņi nefunkcionē dušas kabīnes zemējums, kas ir visai bīstama parādība.

Kā nevajadzētu rīkoties, pārvietojot elektrisko rozeti vai slēdzi?

Ātrā montāža var nebūt piemērota, ja runa iet par elektrību. Izplatītākā kļūda, pārvietojot elektrisko rozeti, ir sekojoša. Tiek izurbta atvere jaunajai rozetei, vecā tiek demontēta. Izveidojot rievu līdz jaunajai rozetei, tajā tiek ievietots jaunais vaids (dažos gadījumos vara vadu vēl savieno ar alumīnija vadu), bet vecajā ligzdā jauno vadu savij ar veco, abus aptin ar izolācijas lenti (parasti PVC) un aizšpaktelē.

Šāds variants, maigi izsakoties, ir ārkārtīgi neveiksmīgs. Pirmkārt, šāds savijuma variants (alumīnijs ar varu) ir bīstams - vadiem uzsilstot, plastmasas izolācijas lente sāk kūst, kontakts arī vien izdeg, bet siena sāk sist ar strāvu. Jāpiebilst, ka vecajai rozetei pievienotajam vecajam vadam kaut nedaudz uzsilstot, izolācija kļūst ļoti trausla, alumīnijs oksidējas, kas arī neveicina kontakta kvalitāti. Vada nodilšana paātrinās, ja rozeti izmanto jaudīgo elektroierīču ieslēgšanai (tējkanna, sildītājs utt.). Šīs parādības cēlonis ir alumīnija plasticitāte, kuras dēļ tas zaudē formu saspringtajā stāvoklī, arī savijumā. Tādēļ laika gaitā saķere novājinās, un kontakts zaudē kvalitāti. Pārsvarā, kad tas notiek, sienas parasti ir jau aizšpaktelētas un aplīmētas ar dārgām tapetēm. Tāpat nezināmu apsvērumu dēļ pie mums zemējuma vadu tradicionāli nepievieno rozetes zemējuma kontaktam, kas būtiski samazina mūsu pašu drošību.

Kā pareizi pārvietot rozeti un slēdzi?

Uzsāksim elektriskās rozetes pārvietošanu.

1. Vispirms veidojam atveri jaunajai rozetei. Ja rozešu ierīkošanu plānojat kā vienreizējo pasākumu, var izmantot urbi, izurbjot atveres un izsitot ligzdas ar skrūvgriezi vai cirtni. Tāpat ir ispējams iegādāties speciālo vainagu (glāzi ar zobiem), ko ievieto urbī vai perforatorā. Korejas ražojuma vainags maksā pavisam nedārgi, vācu analogs ir krietni dārgāks. Sīkāk par rozetes ievietošanu ligzdā izstāstīsim zemāk.

2. Atslēdzam elektrību dzīvoklī. Tas izdarāms ar speciālo automātu palīdzību, kas ir izvietoti dzīvokļa sadales skapī. Strādāt zem sprieguma ir bīstami.

3. Ar indikatoru pārbaudam, vai spriegums tiešām ir atslēgts.

4. Demontējam veco rozeti un izņemam veco kārbu.

5. Demontējam veco vadu. Ja apmetumā ir neliels cementa īpatsvars, tad vadu varēs izvilkt bez piepūles, turklāt uzreiz izveidosies rieva jaunajam vadam. Ja cementa apmetuma sastāvā ir daudz, nāksies nedaudz pastrādāt ar cirtni un āmuru. Pēc vada izņemšanas rieva jāiztīra ar cirtni vai skrūvgriezi.

6. Atveram sadales kārbu. Ja savienojums ir izveidots savijuma veidā, izjaucam vadus ar plakanknaiblēm. Ja savienojums ir metināts, uzmanīgi izņemam to ar plakanknaiblēm; ja tas ir presēts (uz tā gala atrodas alumīnija cilindriņš), pārbaudam, vai ir atstāta vada rezerve jaunajam savienojumam.

   • Ja ir, tad veco presēšanas ieliktni izņemam;

   • ja nav, tad veco presēšanas ieliktni uzmanīgi noslīpējam.

7. Jauno vadu ievietojam rievā, no jaunās ligzdas zem elektriskās rozetes līdz sadales kārbai.

8. Nostiprināt vadu var vairākos veidos:

   • ar plastmasas apskavām no tāda pat materiāla, kas izmantots vadiem;

   • veikalos tiek pārdotas arī jau gatavas skavas, ar visām naglām;

   • var arī likt lietā alabastru vai ģipša špakteli, lai gan tas ir samērā netīrs variants.

9. Noteikti atstājam vada rezervi sadales kārbā un jaunajā ligzdā.

No kā jāizvairās montāžas gaitā

Bieži vien elektriskās rozetes ievieto sienā bez kārbas. Rezultātā rozete tiek pakļauta pastiprinātam spiedienam, kad tajā tiek ievietota vai izņemta kontaktdakša, tāpat rozetes stiprinājuma vietās ātri nokrāsojas siena. Ļoti ātri šādas rozetes tiek izrautas ārā ar dakšu.

Daži "elektriķi" rozetes ierīko ar stiprinājuma klemmēm uz augšpusi, izņemot vadus pie pašām skrūvēm. Dažreiz viņi pat pamanās pievienot zemējuma vadu. Šajā gadījumā pat vienkārši ievietot rozeti ligzdā ir ļoti grūti. Atkārtota rozetes nomainīšana, piemēram, pret kādu glītāku modeli, izvēršas par nopietnu pārbaudījumu - vadi tiek aplauzti, atkal pagarināt tos vairs neizdodas, tad atliek vai nu pārvietot ligzdu, vai arī mainīt vadus sienā. Tas atkal nozīmē vērienīgo remontu. Taču tas vēl nebūtu pats ļaunākais. Šādā gadījumā zemējuma vads atrodas tieši rozetes kontaktu tuvumā. Laika gaitā lielas slodzes gadījumā izolācija kūst un zemējuma vadam nodod spriegumu. Nelaimes gadījums šādā situācijā ir praktiski garantēts.

Kā jāmontē elektriskā rozete

Rozetes tiek ievietotas iepriekš sagatavotajā montāžas kārbā, nevis tieši sienā. Kārbas var būt no plastmasas vai metāla. Darbam var izmantot abus veidus, taču praksē labākas ir plastmasas kārbas. Vismaz tādēļ, ka šeit ir izolācija, kuru var būt nepieciešams apgriezt nākotnē. Metāla kārbu šādā situācijā nāksies raut ārā. Tāpat plastmasas kārbā rozete tiek nostiprināta ar pašgriezošām skrūvēm, nevis tikai ar "austiņām". Kārbas sienā jāievieto, vispirms apstrādājot tās ar špakteli vai alabastra javu. Montāžas kārba nedrīkst izvirzīties ārpus sienas, tas ir svarīgi, jo pretējā gadījumā rozete nebūs cieši piekļāvusies sienai.

Elektriskā rozete jāievieto ar kontaktu skrūvēm uz leju, vads jāizvelk zem rozetes, turpat jāatstāj rezerve (parasti zem rozetes ir pietiekoši daudz vietas). Vadi tiek savienoti līdz rozetes ierīkošanai ligzdā, pēc tam tiek uzmanīgi uzlikta rozete. Neaizmirstam pievienot zemējuma vadu.

Sīkāk par darba gaitu:

1. Pēc rozetes ievietošanas pārbaudam, cik droši rozetei ir pievienoti vadi. Tie nedrīkst būt viegli izraujami ārā vai izkustami no vietas. No tā ir atkarīgs rozetes ekspluatācijas ilgums un drošums.

2. Sākam rozetes vada pieslēgšanu sadales kārbai. Vadus kārbā var savienot, metinot, savienojot ar skrūvēm, presēšanas ieliktni vai savijumu. Vadu metināšanai nepieciešams speciālais aprīkojums, kas ir grūti pieejams mājas apstākļos, tādēļ šo metodi sīkāk neaplūkosim. Skrūvju savienojums ir drošāks, taču arī tam piemīt būtisks trūkums - klemmu spailes ir pietiekoši lielas, bet dzīvokļu sadales kārbas ir diezgan ierobežotas izmēra ziņā. Parasti neizdodas iestumt klemmes ar vadiem kārbā tā, lai to varētu viegli aizvērt ar vāku.Tādēļ sīkāk izrunāsim presēšanas metodi, kas ir vispieejamāka mājas apstākļos. Metodes pamatā ir vadu savienojuma ievietošana čaulā un tās saplacināšana. Čaulai jābūt no tāda metāla, kas ir izmantots vadu izgatavošanā - alumīnija vadu savienojumam nepieciešama alumīnija čaula, bet vara vadiem - vara čaula. To var iegādāties elektropreču veikalā, taču var izveidot arī pašam, izurbjot vajadzīga diametra atveri biezāka vada dzīslā. Čaulai jāaptver vadi pēc iespējas stingrāk. Pirms ievietošanas čaulā vadi nav jāsavij. Savītie vadi čaulā var saspiest viens otru. Profesionāļi čaulu saplacina ar speciālo presi, taču tā ir diezgan dārga, tāpēc mājas apstākļos var viegli iztikt ar sānu knaiblēm. Čaula jāsaspiež vismaz divās vietās - sākuma un beigu posmā. Ja atļauj garums, var nospiet arī vidusdaļā. Darbs jāveic uzmanīgi, lai nesalauztu čaulu. Pilnīgi pietiek, ja čaula tiek saspiesta par 1/3 diametra.

   Dažreiz gadās, ka presēšanas čaula ir nedaudz lielāka par savienojamo vadu komplektu, rezultātā tā nav cieši piekļauta vadiem. Lai nodrošinātu lielāku konstrukcijas stingrumu, jānogriež dzīslas posms no pārējiem vadiem izmantotā materiāla un jāievieto tas čaulā ar citiem vadiem. Jāpanāk, lai čaula stingri aptvertu savienojamos vadus jau pirms presēšanas - jo ciešāk, jo labāk.

   Vadi jāsavij kopā, tātad, ja kārbā jau ir savijums, to nepieciešams uzmanīgi izjaukt un savīt no jauna. Svarīgi, lai savijuma garums nebūtu mazāks par 4 cm, pretējā gadījumā kontakta vietā vads uzsils, kas veicinās tā bojājumus.

3. Izolējam savienojuma vietu. To var darīt ar speciālo plastmasas uzgaļu palīdzību (kas ir līdzīgi pildspalvu vāciņiem). Var izmantot arī izolācijas lenti, labāk auduma, kas ir daudz izturīgāka pret temperatūras ietekmi.

4. Aizšpaktelējam rievu, noslēdzam rozeti ar vāciņu, ieslēdzam spriegumu. Darbs darīts.

Ir situācijas, kad nav iespējams aizvilkt vadu līdz rozetei, bet tāda nepieciešamība pastāv. Šajā situācijā darbu plāns ir atšķirīgs.

Līdz 11.punktam darbi veicami analoģiskā secībā, sadales kārbas montāža veicama tukšajā ligzdā no vecās rozetes. Vienīgā atšķirība - presēšanas vietu izolējam ar PVC izolācijas lenti 2-3 kārtās, uzmaujam vāciņu un tikai tad aizšpaktelējam. Nav īpaši labs variants, taču dažreiz savādāk nevar.

Elektriskos slēdžus pārvieto analoģiski, vienīgi vienkāršam slēdzim izmanto divdzīslu vadu, bet divkāršam - trīsdzīslu. Elektriķu vidū par pareizu uzskatāma fāzes vada izvilkšana pa vidu trīsdzīslu vadā.

Kā redzam, elektriskās rozetes pārvietošana nav grūta, taču, izvērtējot izmaksas materiālu iegādei, kā arī iztērēto laiku, varbūt tomēr labāk elektrību uzticēt speciālistam?

www.electricdesign.ru