allconstructions.com [ Lithuania (LT), Latvia (RU), Poland (PL), UK (EN), Germany (DE), Russia (RU) ] | leisureguide.info) | anonsas.lt | autoreviu.lt | visasverslas.lt | viskas.lt | agrozinios.lt

Comments: 0   Views : 49469

Skuju koku stādīšana
Drukāts 2009-05-20 15:29  

Visitor rating 0.0 / Total 0.0

Lai piemājas dārzs izskatītos kā vienots vides dizaina projekts, ļoti bieži izmanto skuju augus. Tie vienmēr izcelsies ar savu krāšņumu un izdaiļos zemesgabalu jebkurā diennakts laikā; tie tikpat kā nav jāuzrauga; skuju koki ir iecienīti arī par formu un veidu daudzveidību, kas paver plašas iespējas dārziņa noformēšanai. Skuju koki tiek stādīti pa vienam vai grupās (3-5 gab.), ir piemēroti dzīvžogiem, pasargā no vēja vai trokšņiem. Labi izskatās dārzu un parku kompozīcijās, pilsētas ielās un laukumos. Atkarībā no klimata var stādīt dažādus skuju koku veidus.

Skuju koku galvenā priekšrocība, protams, ir spēja palikt zaļiem cauru gadu. Izņēmums šeit ir tikai lapegle, taču šo trūkumu koks kompensē ar ātrāku augšanu, kā citi skuju augi.

Parasto skuju koku stādi ir zemāki par lapu koku, un izaug tie vēlāk.

Skuju augu izmantošana arī puķu dobēs

Arī pieaugušie koki tādējādi diezgan labi panes pārstādīšanu, tāpēc tos nereti izvēlas cilvēki, kas nevēlas gadiem ilgi gaidīt, līdz stāds paaugas.

Kad stādīt skuju kokus?

Iegādājoties skuju koku stādus, ir svarīgi pievērst uzmanību sakņu kūlīša izmēriem, jo mēdz gadīties, ka koka saknes ir nepareizi nogrieztas. Piemēram, 2 m augstās egles kūlītis nedrīkst būt mazāks par 80 cm, turklāt svarīgi ir saglabāt 20 cm lielo augsnes kārtu kopā ar zāli. Uz saknēm mitinās simbiotiskās sēnes, kas palīdz uzņemt barības vielas, un, ja šīs sistēmas neizjaukt,  skuju koki ātri vien  pieradīs pie jaunās vides un labi augs.

Skuju kokus drīkst stādīt tikai divreiz gadā. Piemērotākais laiks stādīšanai - pavasaris (aprīļa beigas un maija sākums) un rudens (augusta beigas un septembra sākums).

Iestādot augus vēlāk, tie nepaspēs iesakņoties. Egles labāk sarod ar jauno mājvietu, ja tiek iestādītas augusta beigās vai septembra pirmajā pusē, kad tās jau pabeidz augšanu, bet zaru galos veidojas vainaglapas. Priedes, tūjas un paegļus labāk stādīt pavasarī, kad augsne ir kārtīgi uzsildījusies. Līdz maija beigām var stādīt arī egles.

Daudzu skuju koku sakņu sistēma nav īpaši gara, tāpēc, sagatavojot izraudzītos stādus izrakšanai, tie ir kārtīgi jāaplaista. Transportēšanai saknes nepieciešams iesaiņot auduma gabalā vai polietilēna plēvē, lai augsne neizbirtu.

Pastāvīgajā vietā ieteicams stādīt 4-8 gadus vecus kokus. Augs tiek obligāti stādīts ar zemes kamolu, kas atbilst koka garumam. Stādīšanas bedrei jābūt lielākai par sakņu sistēmu. Parastajā augsnē jāizrok lielā bedre, kuras dibens tad jāaizber ar auglīgo zemi. Stādot netālu no bedres centra, no zālienu puses tiek iesists miets koka piesiešanai. Sagatavotajā bedrē ievieto nedaudz mitrās kūdras, kas tiek sajaukta ar zemi vai kompostu. Bedrē nedrīkst likt svaigus kūtsmēslus, tiem jābūt kārtīgi sapuvušiem un vienādās daļās sajauktiem ar kompostu. Stādīšanas gaitā ir svarīgi nesabojāt saknes, saglabājot augsni ap tām. Saknes jāaizber ar auglīgo augsni. Stāds jāiestāda tādā līmenī, kāds tas bija stādaudzētavā. Vieglās un sausās augsnēs stādīšanu var veikt arī dziļāk. Ja iestādīt augu dziļāk smagajā augsnē, var nopietni kaitēt augam. Koks tiek piesiets pie mieta divās vietās - mieta augšdaļā un 0,3-0,5 m augstumā no zemes.

Gar bedres malām tiek veidots neliels uzbērums, lai pie laistīšanas ūdens neaizplūst projām. Zeme pie augiem tiek sablietēta, vairakkārt kārtīgi aplaistīta un mulčēta ar velēnām vai kompostu. Tas novērsīs nezāļu attīstīšanos, aizturēs mitrumu, labvēlīgi ietekmēs mikroorganismu darbību un baros augsni. Mulčētie koki un augi daudz labāk iesakņojas un ātrāk aug. Ja gaiss ir sauss, pēc stādīšanas augs ir jālaista labi, 3-5 piegājienos. Ja augi tika iestādīti pavasarī, tie jālaista visu vasaru, it īpaši, ja ir karsts un sauss laiks.

Rudenī iestādītos augus jālaista līdz pirmām salnām. Tad tie labāk pārziemos (ziemā daļa mitruma iztvaiko). Pavasarī iestādītos paegļus tāpat ieteicams laistīt ilgāk.

Plašs veidu sortiments

Paeglis. Krāsu gamma ir visai plaša. Paegļu krūmi bieži vien aktīvi izplešas lielā teritorijā. Paeglis labāk aug grants augsnē, stāvās nogāzēs, atklātās, saulainās vietās vai pie kāpnēm, zemām terasēm vai sienām. Zem kokiem tas novājinās, bet labi apgaismotā vietā augošais krūms izaugs krietni kuplāks.

Viens no vispieticīgākajiem skuju kokiem ir kazaku paeglis (Juniperus sabina). Šis ir ļoti skaists krūms, kas gan ātri vien izplešas (pēc 10 gadiem diametrs sasniegs jau 2-3 metrus). Šis paegļa veids tiek stādīts gan atsevišķi, gan grupās puķu dobēs, gar sienām un alpinārijos. Ļoti skaisti izskatās uz akmeņu fona.

Parastais paeglis jeb kadiķis (Juniperus communis). Atkarībā no augšanas nosacījumiem, var izaugt par nelielu koku vai krūmu. Biezs vainags. Krūms nav prasīgs, labi panes aukstumu, sausumu, ēnu, taču labāk tomēr aug atklātās, saulainās vietās, iecienījis vieglas, smilšainas augsnes.

Paegļi

Paeglis «Blue star»

Ķīnas paeglis (Juniperus chinensis). Izaug līdz 3 m augsts un līdz 1,5 m plašs. Ir populārs pateicoties biezam vainagam un zilgani zaļajai skuju krāsai. Labi panes aukstumu, var augt ēnā. Tiek stādīts atsevišķi vai grupās, labi piemērots stādīšanai rindās, dzīvžogos. Piemērots aizvēja ierīkošanai.

Paeglis Juniperus communis «Depressa Aurea»

Horizontālais paeglis (Juniperus horizontalis) - ložņājošs paeglis. Augstums - 10-30 cm, ātri vien izplešas teritorijā līdz 1,5-2 m.

Vertikālai apzaļumošanai lieliski derēs divi alu paegļu veidi (Juniperus scopulorum): «Blue Arrow» ar zilganām skujām un «Skyrocket», kuriem ir zaļās skujas ar zilganu toni. Kolonnas formas krūmi 10 gadu laikā izaug līdz 3 m augsti. Ziemā krūmi nav jāsasien.

Alu paeglis Juniperus scopulorum «Skyrocket»

Baltegle (Abies) - mūžzaļo skuju koku veids. Daudzas baltegles labi panes ēnu, gaismmīļi ir tikai dekoratīvās pelēcīgās nokrāsas šķirnes, kuras labāk stādīt atklātā, labi apgaismotā vietā.

Populārākie veidi:

  • Eiropas baltegle (baltā) (Abies alba)
  • Balzāma baltegle (Abies balsamea)
  • Vienkrāsas baltegle (Abies concolor)
  • Kalnu baltegle (Abies lasiocarpa)
  • Nordmanna baltegle (Abies nordmanniana)
  • Sibīrijas baltegle (Abies sibirica)
  • Veiča baltegle (Abies veitchii)

11

Eiropas baltegle (Abies alba'Pendula')

Harmoniski iekļaujas grupās ar lapu kokiem, bet zarainās egles piemērotas aleju noformēšanai kurās nav citu augu šķirņu.

Ja plānojat dārzā iestādīt baltegli, tad šī suga būs lieliska izvēle. Eiropas baltegle ir visai pieticīga, labi izskatās pie lapu kokiem. Tiek stādīta alpinārijos.

Kalnu priede (Pinus mugo) - izaug līdz 2 m augsta. Nav prasīga pret augsnes sastāvu, ir arī pundurkoku formas. Visām priedēm nepieciešama gaisma.

Kalnu priedes

12

13

Viens no interesantākajiem kokiem dārza noformēšanai - Rietumu tūja (Thuja occidentalis). Dažādas tūju formas atšķiras pēc izmēra, skuju krāsas un vainagu formas. Koki tiek stādīti grupās, atsevišķi, izmantoti dzīvžogiem. Tūjas stāda 0,5-0,7 m attālumā vienu no otras. Tās nav prasīgas, ir izturīgas, ātri aug, veidojot skaistus dzīvžogus. Augstumā parasti sasniedz 2,5-3 m.

  • Korejas tūja (Thuja koraiensis)
  • Krokainā tūja (Thuja plicata)
  • Japānas tūja (Thuja standishii)

Apaļās tūjas - «Danica» (0,5 m augstumā) un «Globosa» (1 m), ir tūjas ar konusa formas vainagu. Arī krāsu gamma ir ļoti plaša.

Tūjām patīk mitrāka augsne, taču pārmērīgs mitrums tām var kaitēt.

Tūjas

14
15

Egle. Zaļā vainaga izskats mainās reizi gadā, parādoties vasām - pavasarī. Egles atgūst gaiši zaļo nokrāsu, spēcīgi kontrastējot ar bāzes tumši zaļās krāsas vainaga fonu. Egle nodrošina ēnu, pasargā no nokrišņiem, turklāt izdala īpašu aromātu. Izaugušie koki palīdz pasargāt dārzu no vēja un putekļiem. Egles nav prasīgas, taču nemīl sausās augsnes. Vainagam ir konusa forma, asais gals.

Parastā egle (Picea abies). Ir diezgan pacietīgs koks, nav prasīgs pret sauli, viegli apgriežams.

16

17

Augstas priedes un egles izskatās majestātiski, jau no tāluma piesaistot skatienus. Parastās vai Kanādas egles labi izskatās laukumos pretī ēkām, parkos, zaļo masīvu malās.

18

Kanādas tsugas (Tsuga canadensis) - koks izaug līdz 15 m augsts. Liels piramīdas formas vainags, elastīgie, lokveida zari ar īsām skujām. Mīl mitrumu, pusēnu, taču var augt arī ēnā. Saules staru ietekmē skujas paliek brūnganas.

19

Eiropas lapegle (Larix decidua) - izaug līdz 15 m gara. Lieliski panes griešanu, piemērota dzīvžogiem. Lapegle ir pieticīga augsnes ziņā, var augt pat applūdušās vietās. Jāseko tikai, lai tā saņemtu saules gaismu.

20

Lapegle

Īve (Taxus) - pieticīgs, lēni augošs koks vai krūms. Labi panes ēnu, lieliski attīstās ēnas apstākļos, taču nebaigās arī no apgaismotām vietām, patīk mitrs gaiss. Labāk aug sārmainās augsnēs. Nav piemērotas augsnes, kuras aukstā gadalaikā ir .pārāk mitras. Īves veido viegli kopjamu dzīvžogu, oriģinālās dzīvās skulptūras. Tiek stādītas grupās vai atsevišķi zālienos, terasēs, viegli panes pārstādīšanu. Īvei piemērotākie kaimiņi - Kaukāza paeglis, krūmcidonija, vakara tūja, horizontālā klintene. Paegļa skujas ir mīkstas, plakanas, tumši zaļās krāsas, nesmaržo.

Visizplatītākā ir parastā īve jeb ogu īve (Taxus baccata). Izaug līdz 10-20 m augsta, saknes diametrs - līdz 1,5 m. Biezs, tumšs vainags. Parastā īve var būt dažādu formu - konusa, kompaktā, pundurkoks.

Parastā īve

Eiropas īve (Taxus baccata «Golden Irish»)

Japānas īve (Taxus cuspidata)

Cipreses (Cupressus) -mūžzaļās ciprešu ģints pārstāvji, retāk krūmi, kas dzīvo līdz pat 200 gadiem.

Cipreses nepanes aukstumu, tāpēc biežāk tiek izmantotas kā telpaugi.

Ir dažādi ciprešu veidi:

Mūžzaļā ciprese (Cupresus sempervirens L.) aug atklātā vietā un augstumā sasniedz 25-30 m, vainaga diametrs - 2-3 m. Zvīņainās skujas ir tumšās vai gaiši zaļās, dažkārt ar zilo toni. Apaļie lielie čiekuri, līdz 3 cm diametrā, pelēkās vai pelēcīgi brūnās krāsas.

Piramīdas ciprese. Piramīdas formas vainags, zari cieši piekļaujas stumbram. Dažādas sugas atšķir vainaga forma un skuju krāsa:

  • «Glauda» - ļoti šaura, kolonnas tipa, zilganās skujas;
  • «Gracinis» - biezs, kompakts vainags, kolonnas forma;
  • «Strigta» - šaurs vainags, tumši zaļās skujas;
  • «Swaine's Gold» - zeltainās skujas.

Liellapu ciprese (Cupressus macrocarpa Hartw. ex Gordon) izaug līdz 20-25 m augsta. Kolonnas formas vainags, plakanā virsotne. Sarkanbrūna miza, vai arī pelēcīga, bieza. Koši zaļās skujas, patīkama citronu smarža.

  • «Cripsii»  - Kalifornijas ciprešu stādi. Īsi, cieti, sudrabkrāsas, īleņveida skujas;
  • «Donar Gold» - konisks vainags, koši dzeltenās skujas;
  • «Fastigiata» - kolonnas forma, biezi zari;
  • «Globe» -  zema, kompakta;
  • «Goldcrest» - biezs, kompakts vainags, dzeltenās skujas;
  • «Golden Pillar» - augšup vērstie zari, skuju ārējā daļa - zeltaina, apakšējā - zaļa;
  • «Lutea» - jaunās skujas ir dzeltenā krāsā;
  • «Minima» - zemās, kompaktās, lēni aug;
  • «Pendula» - slīpi vērstie zari, asās zvīņas;
  • «Prostrate Gold» -plats vainags, plakana virsotne, gaiši zeltainas skujas;
  •  «Pygmaea» - zemas, gaiši zaļas krāsas;
  • «Variegata» («Lebretonii») - zari ar baltiem plankumiem.

Arizonas ciprese (Cupressus arizonica Griene) izaug līdz 25 augsta, plats, biezs olas formas vainags.

  • «Aurea» - vasarā zelta krāsā;
  • «Compacta» - zemi augi ar zaļām skujām;
  • «Conica» - konusveida vainags;
  • «Crowboroough» - zilganā toņa skujas;
  • «Fastigiata» - šaurās kolonnas formas vainags, zilgani zaļās skujas;
  • «Glauca» - biezs vainags, šaurā konusa formas; jaunās vasas zilganā krāsā;
  • «Hodgins» - sudrabzaļās krāsas skujas, patīkama sveķu smarža;
  • «Sulphurea» - aug lēni;
  • «Variegata» - aug lēni, zari ar baltiem plankumiem.

Meksikas ciprese (Cupressus lusitanica Mill.). Lieli, līdz 30 m augsti koki ar biezu, platu konusveida vainagu. Zilgani zaļas asas skujas. Šim kokak nepieciešams vairāk mitruma, kā citām cipresēm.

  • «Caerulea»- plats, neblīvs vainags, zilgani zaļas skujas;
  • «Flagellifera» - vasas pavērstas slīpi, nezarojas;
  • «Glauda»- koši zilās krāsas;
  • «Glauca Pendula» - līdz 20 cm garās vasas, nezarojas;
  • «Pendula» - slīpas, tumši zaļās;
  • «Variegata» - zari ar dzelteno rakstu.

Cipreses

Vasarā cipreses labāk turēt atklātā gaisā (balkons, terase, dārzs), pasargājot no tiešo saules staru ietekmes un vēja. Iztur nelielas salnas.

Cipreses ir pieticīgas, taču nemīl sauso gaisu, caurvēju un zemās temperatūras ziemā. Temperatūrai jābūt vidējai (rudenī un ziemā - 5-15 ºС). Panes arī augstāku temperatūru, taču tad koks ir labi jāapgaismo un jāaplaista. Cipreses nebaidās no ilgstošā sausuma, pārlieku mitruma. Augsnei vienmēr jābūt mitrai. Kopš pavasara līdz vasarai cipreses jālaista labāk, taču ņemot vērā, ka tā var neizturēt pārmērīgo mitrumu. No otras puses arī pārāk sausa augsne var augam būtiski kaitēt.

Mīl gaismu (ja tās ir par maz, augs izstiepjas un zaudē formu), taču nepanes saules starus, it īpaši vasarā, kad dzeltē un apbirst skujas. Ziemā un rudenī cipreses jātur gaišā, vēsā un mitrā (ne mazāk par 50%) telpā. Ziemā laistīšana ir mērena.

Tiek pārstādīta ik pēc 2-3 gadiem, martā, izmantojot velēnu, lapu un kūdras maisījumu (1:1:1). Svarīgi iestādīt augu ne pārāk dziļi, jo ir risks, ka augs var aiziet bojā. Ja augs ir ļoti liels, un to ir grūti pārstādīt, var nomainīt tikai augšējo augsnes kārtu. Obligāta ir laba drenāža.

Cipreses vairojas ar spraudeņiem un sēklām. Pavairošana ar spraudeņiem ir sarežģītāka, tāpēc labāk izmantot sēklas. Stādi labi pielāgojas videi, bet ziemā labi aug siltās telpās.

Šo augu var apgriezt, izveidot koku ar augsto sakni vai glīti izgriezt vainagu. Vasarā īpaši piemērots balkoniem, terašu apzaļumošanai.

Zirņu pacipresei (Chamaecyparis pisifera) tīk mierīgās vietas, kas ir pasargātas no vēja un aukstuma. Lēni augošie krūmi ar skaistām skujām, kas var būt ne tikai zaļas, bet arī zilās un dzeltenās krāsās. Šī ciprese mīl kaļķoto augsni.

Zirņu paciprese

 


Kategorijas: Vides ierīkošana, Vides kopšana, apzaļumošana, Stādaudzētavas, augi, augļu koki, dekoratīvie skujukoki un citi stādi

 


Add your comment or vote!

Log in to leave a comment or vote or Reģistrēties



Menu:
 
 
Tēmai atbilstošie uzņēmumi katalogā:

Utenos r.