Ir vairāki dārza izveides principi: ģeogrāfiskais, krāsu, stilistiskais, ekoloģiskais... Dārzs, kurā augi zied secīgi, viens pēc otra, dēvē par nepārtrauktās ziedēšanas dārzu. Nav obligāti saskaņā ar šo principu noformēt lielu zemes gabalu, jo tas var izrādīties pārāk darbietilpīgs process (skaisti ziedošie augi parasti prasa daudz rūpju), taču nelielu zonu ar nepārtrauktās ziedēšanas efektu ir vērts ierīkot ikvienā dārzā.

Veidojot nepārtrauktās ziedēšanas dārzu, jāņem vērā zemesgabala saimnieku dzīves ritms. Vai viņi plāno dzīvot šeit visu sezonu, no agrā pavasara līdz pat vēlam rudenim, vai tikai dosies šeit nedēļas nogalē vasarā? Vēl viena nianse: vai saimnieki ir ar mieru regulāri rūpēties par apstādījumiem, vai labprātāk novērsīsies no dārzniecības problēmām, ļaujot augus attīstīties pašiem? Nepārtrauktās ziedēšanas dārzs prasa gana lielu uzmanību.

Dārza izveides un augu veidu atlases principi

Nepārtrauktās ziedēšanas dārzs parasti tiek veidots no lakstaugiem, ko dažādo krūmāju fons vai zaļi un raibi „plankumi". Dārziņu lielisku izdaiļos skuju augi, jo vairāk tādēļ, ka tie būs lieliska dekorācija jebkurā gadalaikā.

Vienmēr ziedošā dārza noformēšanā izmanto puķu dobes un apmales, kā arī brīvās grupu kompozīcijas. Augiem kompozīcijā jābūt saskaņotiem savā starpā gan augstuma, gan apjoma, formas un krāsas ziņā. Tiem turklāt jābūt aptuveni līdzīgām prasībām pret augsni, mitrināšanas režīmu un apgaismojumu. Lai atlasītu augus šādiem apstādījumiem, nav jāmeklē speciālā literatūra par nepārtrauktās ziedēšanas dārziem, pietiek vien izpētīt kādu rokasgrāmatu par dažādu augu veidu augšanas prasībām un ziedēšanas laikiem. 

Jāņem vērā, ka dažādās klimata joslās viens augu veids var ziedēt dažādā laikā - jo tālāk uz ziemeļiem atrodas dārzs, jo vēlāk augs uzziedēs. Tādēļ dati grāmatās, kas tapušas dienvidu reģionos, ir jāprecizē. Pie mums ziedēšanas sezona sākas aprīļa pirmajā pusē un noslēdzas oktobrī.

Var ne vien izveidot grupas, kas piemērotas dažādām augšanas prasībām (spoža saule vai ēna, sausa, smilšaina vai mitra, purvaina augsne), bet arī izveidot eksotiskās puķu dobes, piemēram, monohromo augu grupu, kas ziedēs cauru sezonu. Jāņem vērā arī ziedēšanas ilgums un augu augšanas ātrums, lai ātri augošie augi netraucētu lēni augošajiem. Augu veselībai un labsajūtai ir ļoti liela nozīme, jo nepiemērotajos apstākļos tie ziedēs daudz mazāk, vai arī vispār neizveidos ziedus.

Nepārtrauktās ziedēšanas zona dārzā tiek veidota saskaņā ar jauktu puķu dobju veidošanas principiem: priekšplānā nelieli augi, tad vidējā augstuma augi, krūmi kā fons, bet kā dominantes starp mazajiem tiek iestādīti augsti augi. Šeit labāk izmantot skaisti ziedošos augus: forzīcijas, zalktenes, smaržīgo jasmīnu vai ceriņus, grimoņus vai kolutejas. Var piejaukt arī rudens nokrāsu augus, piemēram, Eiropas segliņu. Stāvais retējs lieliski iederēsies vidējā kārtā, bet daudziem skuju augu veidiem vieta atradīsies ikvienā no kārtām.

Vidējā augu kārtā tāpat var izmantot astras, helēnijas, delfīnijas, kazbārdi, kas izaug līdz pat 1,5 m augsts. Priekšplānā iestādīsim 30 cm līdz 1 m augstus augus: īrisus, zāļlilijas, peonijas, flokšus, astilbes, tulpes un narcises. Pie apmalēm iederēsies agri ziedošie sīksīpolu augi, prīmulas, margrietiņas, zemās neļķes, kreses, petūnijas. Pēc ziedēšanas beigām daži augi izskatās neglīti, tādēļ, lai tie nebojātu skatu, tos labāk aizsegt ar daudzgadīgo un viengadīgo augu apstādījumiem, kas augšanas gaitā apslēps neestētiskos eksemplārus. Astilbes, bergēnijas, bitenes, hostas aizsegs flokšu un helēniju stiebrus. Sīpolaugu novītušās lapas paslēpsies aiz augstajiem daudzgadīgajiem augiem. Sīpolaugus var stādīt, pārāk nepieturoties pie kārtu sistēmas, jo līdz jūlijam tie lielākoties jau pāries miera stadijā, tādēļ līdz tam laikam pieaugušie daudzgadīgie tiem netraucēs.

Saulē vai ēnā

Saulainā vietā apstādījumus var uzturēt skaistus cauru gadu, turklāt, izmantojot ne vien krāšņās puķes, bet arī lielākas dārza formas, piemēram, glīti apgrieztos kokus vai dzīvžogus. Nelielā dārzā labāk koncentrēties pievilcīgā izskata uzturēšanai tikai siltajā gada laikā. Sasniegt nepārtrauktās ziedēšanas efektu palīdzēs daudzgadīgie augi, kas uzzied atšķirīgā laikā. Tieši tiem pamatā jāveido dārza struktūra. Sīkziedu veidi un šķirnes parasti zied ilgāk un krāšņāk, kā lielziedu. Ilgāk kā mēnesi aci priecēs sētložņi, kazbārži, hostas, zāļlilijas un heiheras. Dekoratīvi ir ne vien to ziedi, bet arī lapas. Krāšņu dārza puķu - peoniju, delfīniju, īrisu - cienītājiem labāk izvēlēties augus ar atšķirīgiem ziedēšanas laikiem.

Harmoniskāk izskatās ziedu kompozīcijas, kurās lielziedu augi tiek atjaukti ar sīkziedu un dekoratīvo lapu veidiem. Šāds dārzs izskatīsies daudz gaisīgāks un mazāk formāls.

Peonijas, lilijas un tulpes var lieliski pieskaņot sīkziedu kultūrām, piemēram, akmeņlauzītēm, rudzupuķēm un puķtabaku. Savukārt graudaugi nodrošinās kompozīcijas gaisīgumu. Jebkurā gadījumā dārza pamatā jābūt augiem, kas arī pēc ziedēšanas beigām joprojām būs dekoratīvi: hostas, kazbārdis, heiheras, bergēnijas, zāļlilijas u.c. Īpaši vērtīgi ir veidi ar skaistiem ziediem un interesantām lapām: dekoratīvo efektu nodrošina dažādas formas lapu un krāsu toņu mija. Zaļo lapotni var atjaukt ar raibo vai sarkano, bet mežģīņu formas lapas dažādot ar ovālām. Arī tad, ja dārza dažādās zonās stādīsiet vienu augu veidu un šķirni, tas izskatīsies vienots un harmonisks.

Vienkāršākais veids, kā sasniegt vienmēr ziedošā dārza efektu, ir viengadīgo augu izmantošana. 

Liela daļa viengadīgo zied jau no vasaras sākuma (tas gan ir atkarīgs no stādīšanas laika un veida) līdz pat salnām. Tādēļ nav brīnums, ka tie spēj lieliski papildināt daudzgadīgo augu klāstu. Vēl jo vairāk tādēļ, ka to krāsu gamma ir visai plaša. Dzeltenās un oranžās samtenes, krāsainās lauvmutītes un petūnijas, baltā un zaļā puķu tabaka un daudzi citi piepildīs pauzes starp daudzgadīgiem augiem, rotājot dārzu līdz pat vēlam rudenim. Vietā, kur augs lēnāk augošie ziedi vai sīpolaugi, kas ātri vien izstājas no ziedu simfonijas, var iesēt vienkāršas rudzupuķes, kliņģerītes, magones.

Ēnas zonā atlasīt augu veidus, kas ziedēs secīgi, ir grūtāk, tāpēc labāk dārzu veidot pusēnā, zem kokiem. Šeit varēs audzēs sīksīpolu augus - sniegpulkstenītes, scillas, sniedzītes, muskares. Visai labi šeit jutīsies arī narcises un tulpes. Sīpolaugus ēna īpaši neapdraud, jo līdz laikam, kad koku lapotne atplauks pilnībā, tie jau paspēs izaugt, uzziedēt un novīst. Ēnā lieliski izskatās papardes, hostas, brunneras un citi meža augi. Viegli ēnu pārnes arī narcises, zāļlilijas, astilbes un atraitnītes. Pusēnā labi aug cekuliņi, ģerānija, asinszāle, panātre, radzene, zeltene, pahisandra, kapu mirte, valdšteinija, lakacis un heiheras. Apjomīgās kompozīcijas var veidot no maijpuķītēm, mugurenēm, bergēnijām un dažām papardēm. Jāatceras gan, ka šie augi mīl mitrumu.

Sausās smilšainās augsnēs var izveidot stepes dārzu. Dažādi augi, ko tajos var audzēt, zied diezgan ilgi. Iestādiet vienkāršas puķes, zemi pārklājiet ar oļu kārtu un ļaujiet dārzam augt. Drīz vien augi savairosies, pārvēršot dārzu gandrīz savvaļas, taču ainaviskās saaudzēs. Šeit ērti jutīsies dažādu veidu čīkstenes, pelašķi, vībotne, sārmenes, sētložņi, salvija, izops, mārsili, neļķes, obrētas, ibēres, graudaugi u.c. Arī dažiem viengadīgiem augiem, piemēram, rudzupuķēm un kliņģerītēm, tīk sausāki apstākļi.

Sezonas maiņa

Pavasara sākumā uzzied erantes, dažādi sīksīpolu augi (pirmās nāk sniegpulkstenītes), nedaudz vēlāk ziemziedes. Tad ziedēšanas stafeti pārņem hiacintes, narcises, tulpes, kuriem izcils fons būs ziedošie krūmāji, piemēram, forzīcijas, zalktenes un Daurijas rododendrs, nedaudz vēlāk arī augļu koki - ābeles, ķirši, plūmes. Tad tiem piebiedrojas ceriņi, mandeles, krūmcidonijas un rododendri.
Vasarai pieņemoties spēkā, dārza dzīvē ienāk īrisi un agrās peonijas. Vasarā zied vairums augu, tādēļ kompozīcijas izveide šim gadalaikam nebūs nekāds grūts uzdevums. Viengadīgo augu zonas - medenes, begonijas, petūnijas, lobēlijas, agerāti un magones - dārzu atsvaidzinās ar krāsas saliņām. Daudzi augi var atkārtoti uzziedēt augusta otrajā pusē vai septembrī - margrietiņas, dažas prīmulas, pīpenes, zāļlilijas, delfīnijas un uzpirkstītes. Lai veicinātu atkārtotu ziedēšanu, savlaicīgi jānovāc ziedneši.

Daudzgadīgie zālaugi - astras un zeltgalvītes - uzzied vasaras nogalē. Šajā laikā uzzied arī bumbuļu un bumbuļsīpolu augi: bumbuļu begonijas, dālijas, gladiolas. Taču tās gan labāk stādīt atsevišķi, lai lielie, spilgtie ziedi neaizēnotu blakus augus.

Rudenī liela nozīme ir visdažādāko augļu un lapu krāsām. Īpaši krāšņi izskatās peoniju sarkanīgā lapotne, kā arī graudaugi, kas īpaši spilgti izskatās tieši vasaras beigās.

Ziedēšanas sezonu noslēdz rudens krokusi, vēlziedes, līdz oktobrim apmali rotā astras un zeltgalvītes, kurām piepalīdz arī graudaugi un koši krūmi (segliņš).

Vēlā rudenī un ziemā dārzu rotā augstie graudaugi, mūžzaļie skujkoki, koki un krūmi ar spilgtu vai reljefu mizu, kā arī augļi. Neraugoties uz noformējuma nabadzību, tie tomēr veido zināmas krāsas saliņas un atgādina, ka ziema nav mūžīga.

Viktors Fiļipovs

žurnāls "Zagorodnoe_obozrenie"