Pavisam drīz lielpilsētu iedzīvotāji dosies uz vasarnīcām. Pavasaris ir lielās dārza talkas laiks. Ir jānovāc izkaltušās lapas, sausie pērnā gada augi, jāizjauc balsti un pārsegumi - viss, kas palika pāri no rudens un ziemas. Tāpat jāizravē saaugušās nezāles, jānomazgā siltumnīcas rāmji un stikli, jāiztīra ūdensnotekas, jā atbrīvo dārza celiņi no sūnu kārtas...

Aplūkosim, piemēram, piemājas pļaviņu, kas ir pirmais, ko ieraugam, ierodoties vasarnīcā. Pavasarī tai nepieciešama īpaša kopšana - jāsāk ir ar kūlas un sūnu novākšanu ar parasto vēdekļa grābekli. Tad pienāk laiks „restaurācijai". Ūdens straumes, kas radušās sniega kušanas gaitā, visdrīzāk ir bojājušas auglīgo augsnes kārtu, tādēļ nāksies piebērt ar smiltīm atjauktu svaigu augsnes kārtu izlīdzināšanai un atjaunošanai, kā arī no jauna iesēt zālīti šādās izskalotajās vietās. Un tas ir tikai sākums - līdz brīdim, kad sāksies stādīšanas darbi, ir jāuzspēj ļoti daudz!

Ūdens, visapkārt ūdens!

Ūdens mūsu reģionā bieži vien ir nevis draugs, bet gan ienaidnieks - augsnes pie mums daudzviet ir smagas, mālainas vai smilšmālainās, un pavasara pali būtiski kaitē apstādījumiem. Tieši pavasarī dārza problemātiskākās vietas ir visvairāk pamanāmas: liekais ūdens šeit paliek ilgi. Šādām zonām jāpievērš īpaša uzmanība.

Novērst lieko augsnes mitrumu var ar pazemes drenāžas sistēmas palīdzību. Drenāžas grāvji 0,5 m dziļumā nelielu zemesgabalu robežās nav īpaši baudāms skats, turklāt tie aizņem vietu un prasa ikgadējo tīrīšanu.

Efektīva un estētiska metode cīņā ar mitrumu grunts slānī ir pazemes drenu ieklāšana. Ja kādreiz tas tika veikts ar azbestcementa un betona caurulēm, tad tagad zemesgabali tiek sausināti, izveidojot t.s. mīksto drenāžu.

Mākslīgo ūdens strāvu ierīko ar granīta šķembām aizpildītās tranšejās. Ūdensnecaurlaidīgo tekni ūdens novadkanālā apstrādā ar tektonītu, bet ar šķembām piepilda ģeotekstila cauruli. Ar šo materiālu pirms šķembu iebēršanas ieklāj arī grāvja dibenu un sienas, tad ar brīvām ģeotekstila malām apsedz šķembas un virsū uzber augsni. Lieta darīta. Vasarā mitrums dārzā būs krietni vien mazāks.

Puķu dobes ierīkošanai īpaši mitrās vietās, pat tad, ja tika veikta drenāža, būs nepieciešama speciāla pamatne. Tā vispirms ir nepieciešamā biezuma auglīgā kārta: viengadīgajiem augiem tā ir ap 15-20 cm, daudzgadīgajiem - 30-35 cm, sīkajiem ložņājošajiem pietiks ar 10 cm. Otrkārt, mālainās augsnēs jāierīko arī drenāža no grants, šķembām un smiltīm - ne mazāk par 10 cm.

Topošās puķudobes mājvietu var sākt sagatavot tūlīt pēc sniega izkušanas. Vispirms tiek sagatavota īpaša bedre - līdz noteiktam dziļumam zeme tiek izrakta. Tad sagatavoto gultni aizpilda ar speciālo maisījumu: melnzeme, kūdra un smiltis attiecībā 2:1:1. Ja nav iespējams iegādāties melnzemi, tad esošo augsnes kārtu uzlabo citādi: bedres rakšanas gaitā izņemto augsni sajauc ar smiltīm un kūdru. Ar šo maisījumu aizpilda sagatavoto gultni virs drenāžas. Puķudobei jāsniedzas 10-15 cm virs zāliena līmeņa. No dobes centra līdz malai izveido nelielu slīpumu ūdens izvadīšanai lietusgāžu laikā. Pavasarī, lai kustošie ūdeņi neizskalotu augsni, sniegs periodiski jāblietē, regulāri veidojot sniega „barjeriņas" , kas novērsīs izskalošanu.

Pamodušies kaitēkļi

Iestājoties pavasarim, mostas ne tikai augi, bet arī dārza kaitēkļi: vīrusi, baktērijas, sēnītes un kukaiņi. Tie ir jāuzmana īpaši rūpīgi: tiklīdz ir pamanītas sēnīšu darbības sekas uz rožu krūmiem vai augļu kokiem (rūsas krāsas vai melnie traipi uz lapām un stiebriem, kalstošās un vīstošās vasas), ir jāveic vairākas secīgas apsmidzināšanas ar īpašajiem bioloģiskās kontroles līdzekļiem.

Lielu kaitējumu dekoratīvo augu lapām nodara gliemji, kas mostas pavasarī un īpaši labi jūtas mitrā laikā. Gliemjus nāksies likvidēt manuāli. Ja blakus to iecienītākajiem augiem noliksiet flīzes gabaliņu, tad ātri vien zem tā atradīsiet veselu gliemju saimi.Tos regulāri noņem no flīzes un izmet komposta tvertnē. Liliju dzimtas augi (lilijas, fritilārijas u.c.) ir regulāri jāpārbauda, vai tajos nav iemitinājušās vaboles. Tās ir nekavējoties jānīcina, bet no bojātām lapām jāsalasa kaitēkļu olas.

Lai palīdzētu ziemā novājinātiem augiem ātrāk atsākt augšanu, tiek veikta mulčēšana ar svaigu dārza kompostu vai vismaz ar kvalitatīvu dārza augsni. Agrā pavasarī mulčēšana un barošana ir īpaši būtiska daudzgadīgajiem augiem, rozēm un citiem krūmiem un kokiem, kas zied agrā pavasarī vai vasaras sākumā.

Dārza komposts ir lielisks mēslojums, kas ietver praktiski visas auga augšanai nepieciešamās barības vielas. Tas tāpat uzlabo augsnes sastāvu un struktūru. Pēc tā ieklāšanas vairumam augu nav nepieciešami nekādi citi mēslojumi, ja vien dārzā ir salīdzinoši auglīga augsne. Ja ir nepieciešama papildus barošana, tad pirms mulčēšanas nelielā daudzumā var tikt pievienoti sausie organiskie mēslojumi (kūtsmēsli granulās, asins, kaulu un zivju milti, pelni, kokogles u.c.).

Smalkā apgriešanas māksla

Pēc lielas uzmanības pavasarī alkst arī koki un krūmi - to ārējais izskats ir atkarīgs no pareizās kopšanas. Agrā pavasarī ir jāseko, lai kustošie ūdeņi ilgstoši nepaliek bedrēs pie stumbra; dažos gadījumos var nākties izveidot lokālo ūdens novadīšanas grāvīti. Ja augi ir apsegti, un diennakts vidējā gaisa temperatūra ir +4°С, ir jāparūpējas par ventilāciju. Ja temperatūra ir +10°С, pārsegumus noņem, pretējā gadījumā augi izpūt, rodas pelējums.

Marta beigās vai aprīļa sākumā veic daudzu augu un koku apgriešanu. Apgriešana veic vairākas funkcijas reizē: regulē augu augšanu un attīstību, nodrošina to dekoratīvo izskatu, atjauno vecos augus. Apgriešanai formas nodrošināšanai neiztikt bez auga bioloģijas zināšanām. Piemēram, rozes un vīteņaugi, kā arī vēlā pavasarī, vasarā un rudenī pirmā gada vasās ziedošie augi jāapgriež līdz aktīvās veģetācijas sākumam. Savukārt burvīgos agri ziedošos augus, piemēram, forzīcijas, apgriež pēc ziedēšanas beigām, lai tās spēj attīstīt aizvien jaunas vasas tikpat krāšņai ziedēšanai nākošajā sezonā. Starp citu, pavasarī apgrieztās vasas slēpj lielisku turpmākās augšanas potenciālu.

Kokiem un krūmiem, kam raksturīgi sakņu atvases dzinumi, tie ir jālikvidē pēc iespējas ar saknēm.

Lielus augus, kas iestādīti pagājušajā ziemā, ir jāaprūpē īpaši. Iestājoties veģetācijas periodam (kad vidējā diennakts temperatūra pārsniedz +10°С), tie ir jāpalutina ar biostimulatoriem un augšanu veicinošiem līdzekļiem.

Pavasaris ir labākais laiks skuju augu stādīšanai. Taču tas jāizdara līdz sulu tecēšanas sākumam. Stādīšanas darbiem labāk izvēlēties apmākušos, bet ne pārāk vējaino laiku. Stādus ar kamolu ievieto iepriekš sagatavotajās bedrēs, kas tiek aizpildītas ar auglīgo zemi. Pēc stādīšanas augs tiek kārtīgi aplaistīts un apstrādāts ar stimulatoriem. Lai stāds ātrāk sarod ar jauno mājvietu, dažkārt veido ēnojumu - ekrānu, kas pasargās no pavasara saules dedzinošajiem stariem.

Visas varavīksnes krāsās

Pēdējos gados vasarnīcu īpašnieki priekšroku dod nevis dārzeņiem, bet puķēm. Aprīlī un maijā var realizēt visus sapņus, kas tika iecerēti ziemā, šķirstot ainavu dizainam veltītos žurnālus. Agrā pavasarī gruntī jāiestāda vasarā ziedošo augu sīpoli. Ar siltummīļiem (piemēram, dālijām) būs jāuzgaida, līdz beidzas nakts salnas.

Daudzus dekoratīvos augus - lobēlijas, petūnijas, salvijas, mezembriantēmas, portulakas- nav iespējams izaudzēt bez dēstīšanas. Izmitināt dēstus puķudobē var divos posmos. Piemēram, margrietiņas un violas no salnām nebaidās un var jaunajā vietā iekārtoties pirmās. Kad augsne uzsilst, dobē iekārto arī siltummīļus - verbenas, heliotropus, begonijas, kreses.

Ja esat izlēmis iegādāties dēstus dārza centrā vai kādā katalogā, pirkums jāizdara savlaicīgi, lai līdz stādīšanai gruntī dēsti būtu gatavi un norūdījušies. Pārstādot dēstus atklātajā vietā, salnas gadījumiem virs grunts jānostiepj plēve.

Pavasarī uzplaukst daudzi sīpolaugi: krokusi, sniegpulkstenītes, narcises, tulpes, fritilārijas... Tiem, kas labāk izrok tulpju sīpolus pēc ziedēšanas, tas jādara 30-40 dienas pēc ziedu novīšanas. Atbrīvojušos vietu var izmantot viengadīgo augu iesēšanai. Bet sniegpulkstenītes tūlīt pēc ziedēšanas var sadalīt un iestādīt aizvien jaunajās vietās.

Visi veicamie darbi, protams, vispirms būs atkarīgi no tā, kas ir iecerēts zemesgabalā. Ja dārza īpašnieka vēlmes aprobežojas vien ar nelielu puķu dobi pie terases vai maura zālienu zem ābeles, tad pietiks vien izraudzītajā vietā iestādīt viengadīgās puķes. Kliņģerīšu, klarkiju, godēcijas, ģipseņu un nemofilu sēklas var droši sēt tieši gruntī.

Aprīļa beigās dārzā var sēt puķu zirņus, matiolas, magones - to dēsti viegli panes īslaicīgās salnas.

Ja tomēr vēlaties iekārtot ne tikai košu dzīvu paklāju zem kājām, bet gan veselu puķu dārzu, ir vērts pievērst uzmanību daudzgadīgajiem ziedu veidiem: malvām, dālijām, vilkvālītēm. Taču tās ir visai untumainas: ir rūpīgi jākopj augsne, nepieļaujot kukaiņu uzbrukumus. Daudzgadīgo augu stādīšanu labāk sākt ne ātrāk par maiju. Bet pērnā gada sezonā stādītie ir jāsakopj jau tagad: līdz veģetācijas perioda sākumam tie ir jāapgriež. Ja daudzgadīgie augi ir pārāk izpletušies, tie ir obligāti jānošķir: ar asu nazi jānogriež krūma malas, uzmanīgi jāizņem tas no zemes, un tad jāiestāda jaunajā vietā.

Dina Martinova

žurnāls «Zagorodnoe obozrenie"