Pavasaris un vasara ir laiks, kad daba mostas visā tās krāšņumā. Tieši šajā gadalaikā gribās savu mājokli vai vasarnīcu atdzīvināt ar piesātinātām, košām krāsām. Ieradums vasarnīcā vai laukumā pie savrupmājas audzēt dārzeņus un būvēt siltumnīcas pakāpeniski izzūd. "Savā" dabas stūrītī cilvēki aizvien biežāk lūko iespēju atpūsties, izbaudīt dabas smaržas, ziedu krāšņumu, pastaigas basām kājām pa zīdainu zālīti, spēles brīvā dabā un piknikiem.

Izšķir trīs zālienu veidus - sporta tipa (futbola laukumiem, tenisa kortiem, golfa laukumiem, hipodromiem u.c.), dekoratīvie (partera zāliens, parastais zāliens, pļavzāliens, puķu zāliens) un speciālie (aerodromi, šoseju un dzelzceļa maģistrāļu nogāzes, hidrotehniskās būves). Šoreiz aplūkosim dekoratīvos zālienus, ko tāpat var dēvēt vienkārši par pļavām.

Jautājumi par to, kādu pļaviņu pie mājas vēlaties, kā to labāk veidot un kopt, nav nekāds sīkums. Ar koptu pļavu var lepoties jebkurš saimnieks. Tās tapšana, līdzīgi ainaviskam panno, balstās uz ideju, precīzu izpildi un labu māksliniecisko gaumi.

Partera zāliens - tikai džentlmeņiem

Partera zāliens nav piemērots pikniku vai sporta spēļu rīkošanai. Tas izceļas ar košu ārējo izskatu un zaļā seguma stāvokli. To parasti izmanto dārzu un parku priekšplānu kompozīcijās (pie galvenajām ieejām, ap pieminekļiem un strūklakām). Parasti tam ir precīza kvadrāta forma, dažkārt izmanto arī ovālo vai apaļo siluetu. Kvalitātes īpašības ir augstākajā līmenī: samtaina, viendabīgi krāsota, līdzena, neaugsta zālīte. Partera zālienam izmanto tikai šaurlapu, zemās stiebrzāles (smilga, sarkanā auzene, pļavas skarene). Parasti iesēj vienu (lielākais, divus) zāles šķirņu, lai izveidotu viendabīgu segumu. Šādam zālienam vasarā nepieciešama bieža pļaušana (2-3 reizes nedēļā). Tādējādi zāle neizaug lielāka par vienu centimetru. Tā ir paredzēta vien dekoratīvo funkciju veikšanai, tādēļ staigāt pa to nav ieteicams.

Parastais brīnums

Parastie zālieni (dārzu un parku) nav tik untumaini, kā partera zāliens. Pa šāda veida zālienu var mierīgi pārvietoties, šeit var rīkot piknikus, celt bērnu rotaļu laukumus. Šis ir izplatītākais zālienu veids. To bieži izmanto parkos, bulvāros, skvēros, arī dzīvojamo kvartālu noformēšanā. Galvenās prasības, ko varētu izvirzīt šāda veida zālienam - izturīgums pret mehānisko iedarbību, kalpošanas ilgums, dekoratīvās funkcijas, ēncietīgums. Tā izveidošanai izmanto graudzāles, pieļaujama ir 3-5 zāļu veidu izmantošana (pļavas skarene, sarkanā auzene, smilga, airenes, pļavas auzene, baltais āboliņš). Šādam zālienam nav nepieciešama īpaši rūpīga kopšana, taču tas jāpļauj reize nedēļā, izmantojot pļaujmašīnu ar cilindrisko nazi. Ja pļaušanu veic pareizi, tad zālienā būs redzamas tumšās un gaišās zāles joslas.

Pļavas

Ja esat iecerējis Jūsu īpašumā esošās teritorijas lielu daļu atvēlēt zāliena ierīkošanai (ainaviskās parku un mežaparku daļas), tad ir vērts ierīkot pļavas tipa zālienu. Šo zālienu var pieskaitīt pie naturālo zālienu veidiem, jo tie tiek veidoti, uzlabojot dabiskas izcelsmes zāli. Izraudzītajā teritorijā (kur jau aug zāle) augsni daļēji irdina, likvidē rupjstublāju nezāles un iesēj kultūršķirņu zāli. Līdz ar graudzālēm vai iesēt arī pākšaugus (āboliņš, lucerna, esparsete). Būtiska pļavas zāliena priekšrocība - tas nav jāpļauj bieži, taču zināma apkope tam gan ir nepieciešama. Pļavas zālienā var iesēt arī sīpolaugus (tie augsnē paliek vairākus gadus). Pirmo reizi šādu zālienu pļauj pavasarī (kad sīpolaugi noziedēs un nokaltīs), vēlāk pļaušanu veic reizi mēnesī.

Puķes

Ja, Jūsuprāt, parastais (zaļais) mauriņš ir garlaicīgs, ja Jūsu dvēsele alkst krāsainības un svinīguma, tad Jums jāapsver iespēja ierīkot puķu zālienu. Tas īpaši labi izskatās lielās teritorijās. Viengadīgu puķu zālienu apstāda ar graudzālēm un savvaļas augiem (pulkstenīte, asinszāle, magone, dzelzenes, lini, margrietiņas). Šādai pļavai derēs nabadzīga, taču pietiekoši drenētā augsne. Šāds zāliens nav bieži jāpļauj un jāmēslo. Pirmo reizi viengadīgu puķu zālienu pļauj pēc pavasara puķu noziedēšanas, atkārtotu pļaušanu veic pēc mēneša, bet pēdējo reizi zāli nopļauj septembrī. Taču zināma kopšana tomēr vajadzīga arī šādam zālienam, pretējā gadījumā krāsains puķu paklājs ātri vien pārtaps par nezālēm aizaugušu laukumu.

Vieta

Ja esat iecerējis izveidot savu pļavu, vispirms jānosaka vieta, kur zāliens atradīsies. Būtībā zāliens (pļava) ir dārza ainavas galvenais elements. Tas sasaista kopā kokus, krūmāju, ziedu kompozīcijas, dīķi un citus parka elementus. Koku un krūmāju krāšņumu zāliens uzsvērs un dārza kompozīcijai nodrošinās koptu un glītu izskatu. Ļoti labi, ja pļava atrodas saules apgaismotā vietā, tad mauriņš augs kupls un vingrs. To papildus var izrotāt ar daudzveidīgām ziedu kompozīcijām. Ierīkot zālienu iespējams arī ēnā, lai gan tad jāizvēlas īpašie ēncietīgie augi. Nav ieteicams zālienu ierīkot zem kokiem, jo īpaši zem skuju kokiem.

Kādu mauriņu vēlaties? Vai "ātrāko"? Tad vienas dienas laikā varat iekārtot zālienu rullī, vienīgi jāņem vērā tā cena - šis ir dārgākais zālienu veids. Ekonomiskākais variants ir iesētais zāliens: ja priekšroku esat devis šim variantam, tad apdomājiet, kāds zāliena veids Jums šķiet tīkamāks.

Augsnes sagatavošana

Zāliena iekārtošanas procesā svarīga loma ir augsnes sagatavošanai: tā ir nepieciešama augu sakņu sistēmas funkciju nodrošināšanai (tas ir īpaši būtiski, ja tiek ierīkots partera zāliens vai parastais zāliens). Sagatavot nozīmē izveidot drenāžas sistēmu. Tā ir nepieciešama gaisa piekļūšanai un liekā ūdens izvadīšanai (īpaši, ja zemesgabalā reizēm sakrājas kušanas ūdeņi, bet augsne ir smaga un blīva). Topošā zāliena perimetrā tiek izraktas tranšejas, to dibenu aizber ar šķembām, tad ieklāj drenāžas caurules un arī tās vēlreiz nober ar šķembām un pārklāj ar augsnes kārtu. Caurules izvadīs lieko ūdeni speciālajā akā vai grāvjos ārpus Jūsu zemesgabala. Vienkāršāku drenāžas sistēmu iespējams ierīkot tieši zem zāliena. Lai to veiktu, nogriež 25 cm biezais augšējais auglīgais augsnes slānis, jāieber 10-15 cm grants vai šķembu, noblietē, ieklāj smiltis ap 5 cm biezumā, atkal noblietē un uzber iepriekš noņemto zemi. Ja Jūsu mājoklis atrodas vietā ar sausu smilšainu augsni, tad drenāža nav nepieciešama.

Augsnes sastāva ziņā zālienam optimālākais variants ir augsne, kas gūta, sajaucot mālus un smiltis vienādās proporcijās. Māli satur visas zāles augšanai nepieciešamās vielas, tie arī notur ūdeni. Smiltis savukārt mālus irdina, kā rezultātā augsnē brīvi nokļūst gaiss, kas ir nepieciešams sakņu sistēmas normālai funkcionēšanai. Augsnes sagatavošana jāsāk aptuveni mēnesi pirms zāliena iesēšanas. No laukuma, kas tiek paredzēts mauriņa iesēšanai, jānovāc drazas un lieko augu saknes.

Darbi jāveic šādā secībā. Vispirms zemesgabals jāatbrīvo no zāles, kas šeit augusi iepriekš. Atstājiet zemesgabalu uz pāris nedēļām, lai varētu pārbaudīt tīrīšanas kvalitāti: jo mazāk nezāļu paliks, jo labāk augs topošais zāliens. Atkal uzirdiniet augsni un nomēslojiet ar speciāliem minerālmēsliem zālieniem. Tad zemesgabals jānolīdzina ar grābekli un jāsadala zemes pikas, atbrīvojoties no nezāļu saknēm. Tad teritorija jānorullē ar dārza veltni uz vienu pusi, tad uz otru - ar vienu šādu procedūru pilnīgi pietiks. Radušās bedrītes aizberiet ar zemi, aplaistiet un atstājiet uz nedēļu, lai zeme nosēžas. Tagad augsne Jūsu zālienam ir pilnībā sagatavota.

No tik darbietilpīgā darba var izvairīties, ja esat iecerējis ierīkot pļavas tipa zālienu vai viengadīgu puķu zālienu.

Labvēlīgākais pļavas veidošanās laiks ir rudens vai pavasaris. Kad augsne ir sagatavota (pārbaudīta), jānosaka topošās pļaviņas robežas. Tās var veidot līdzenas - izmantojot auklu, vai viļņainas - veidojot robežu pēc šļūtenes. Vēlams pļaviņu veidot nedaudz „paceltu", bet tās malas ieteicams nostiprināt ar speciālām metāla vai koka skavām. Vēl vienkāršāk ierīkot 5-10 cm platās un 5-7 cm dziļās rievas, kas nodala topošo pļaviņu no citām dārza zonām (tās var arī apbērt ar skaistu granti, sīkiem akmentiņiem). Dažiem dārzkopjiem patīk, ja zāliens it kā "pārsniedz" savas robežas: tas tam piedēvējot dabisko, naturālo izskatu. Kad strādājat ar augsni, ieteicams pārvietoties pa dēļiem.

Nu zeme ir sagatavota, augsne nosēdusies, ir laiks sēt mauriņu. Kad esat izvēlējies zāles šķirni (īpaši rūpīgi jāizvēlas zāles apēnotām vietām), spainī sajauciet sēklas ar nedaudz mitrām smiltīm. Pēc tam atstājiet sēklas siltā vietā uz pāris dienām, kad tās piebriedīs, var sākt sēšanas darbus. Dažreiz var izmantot īpašus izkliedētājus, kas palīdzēs vienmērīgi sadalīt sēklas uz augsnes. Pa svaigi iesēto mauriņu nav ieteicams staigāt vismaz pāris nedēļas - sēklām jādod iespēja iesakņoties augsnē. Kad zāle uzdīgs, tā jāsāk regulāri laistīt (pārējā laikā zāliena laistīšana nav obligāta procedūra). Jaunizveidoto zālienu ieteicams laistīt ar izsmidzinātāju. Ja parādās nezāles, tad tas pagaidām nav nekas bīstams - lielākos augus var izrakt ar liekšķeri, bet sīkākie pakāpeniski izzudīs pēc regulāras pļaušanas. Jaunizveidoto zālienu var pļaut tikai tad, ka zāle paaugsies līdz 5 cm augstumam. Pļaušana jāsāk ar lielāko augstumu.

Zinātāji iesaka pļaušanu veikt bieži un mazākā augstumā. Tad zāliens būs vienmērīgs, kā arī netiks pārāk atkailinātas saknes. Sasmalcinātu nogriezto zāli atstāj turpat, bet ja zāle ir par daudz ataugusi un blīvās zāles pikas traucē zāles augšanai, tad nogriezto zāli savāc kompostā. Regulāra nopļautās zāles novākšana var negatīvi ietekmēt augsnes auglību un izraisīt priekšlaicīgu zāliena novecošanos. Ļoti svarīgi ir nogriezto zāli nenovākt pilnībā (tas pats attiecās arī uz apbirušām lapām). Augsnē dzīvo daudz vērtīgu mikroorganismu, kas utilizē apbirušās lapas un citas augu atliekas, barojot koku saknes. Ja pilnībā novāksiet no zāliena apbirušās lapas un nopļauto zāli, tad iznīcināsiet visas nematodēm (vērtīgajiem dārzā dzīvojošiem mikroorganismiem) nepieciešamās barības vielas, tādējādi tās būs spiestas baroties ar zāles saknēm, kas zālienam kaitēs. Īpaši spilgti šī parādība izpaužas dārza rekonstrukcijas gaitā, kad pļava tiek ierīkota zem lapu kokiem.

Ja laistīšana ir nepieciešama, to var veikt ar vāju kūtsmēslu šķīdumu. Zāliens jāpļauj reize nedēļā (krietni vien retāk pļavas zāliena un puķu zāliena gadījumā) sausā saulainā laikā. Līdz ar nopļauto zāli dārzā jāatstāj zonas savvaļas puķēm, vismaz pie zālienu robežām. Ļoti labi, ja tuvumā aug nenopļautās lauku puķes un graudzāles, savvaļas ziedi, dzīvžogs, puķu dobe.

Zālienus un pļavas var mēslot ar minerālmēsliem, vēl labāk mēslus sajaukt kopā ar zemi, smiltīm, kūdru, kompostu un uzbērt uz virsmas. Neliels uzbērums atjauno zāļu segumu un līdz ar nopļauto zāli sniedz pajumti un barību daudziem kukaiņiem un augsnē mītošiem dzīvniekiem. Turklāt zāle ir dabisks barības vielu regulators augsnē. Tas sasaista lieko slāpekli vasaras nogalē un izdala to nopļautās zāles sadalīšanas procesā.

Grūti pārvērtēt komposta nozīmi zāliena augsnes mēslošanas procesā. Pateicoties kompostam vai organisko mēslu lietošanai, Jūs varēsiet nostiprināt zāles saknes, tās dziļāk ieaugs augsnē, tāpat tiks stimulēta bioloģiskā aktivitāte. Veselai, bioloģiski aktīvai augsnei piemīt tāda struktūra un barības vielu apjoms, kas nepieciešams augiem, lai tie varētu veiksmīgi pretoties dažāda veida saslimšanām, bojājumiem un kaitēkļiem. Ja dzīvojat ziemeļu reģionos, mēslojumu vislabāk lietot agrā rudenī. Tas aukstā klimata apstākļos augošām zālēm dos laiku "piesātināties" ar barības vielām pirms gara ziemas perioda. Dienvidu reģionos pārsvarā aug siltam klimatam raksturīgas zāles. Tās jāmēslo tikai nedaudz, vien dažas reizes laika posmā no agrā pavasara līdz vasaras beigām. Neatkarīgi no Jūsu dzīvesvietas, šķidrais organiskais mēslojums jāpielieto dažas reizes vasaras mēnešu laikā, tad Jūsu mauriņš izskatīsies kopts un plaukstošs. Tas palīdzēs zālienam izturēt nelabvēlīgo laika apstākļu ietekmi, kā arī veicinās tā pretošanos nezālēm. Ar dzelzi bagātinātās piedevas Jūsu mauriņu padarīs zaļāku un arī neizraisīs pastiprinātu zāles augšanu.

Nav ieteicams aizrauties ar ķimikālijām: šajā sakarā īpaši jāatzīmē herbicīdi, kas iznīcina nezāles. Nav ieteicams pilnībā atteikties no tiem, taču to lietošana nedrīkst kļūt par masveida parādību. Nezāles zālienā, puķu dobē vai uz kalniņa var viegli nonāvēt individuāli ar otiņas, pipetes vai šļirces palīdzību. Nav ieteicams herbicīdus izmantot augu masveida apstrādei. Problēmas lielākoties var atrisināt ar regulāru zāliena pļaušanu.

Ja zāliens vai pļava Jūsu zemesgabalā ir ierīkoti jau sen, tad pavasarī jāsāk:

-vecās zāles un apbirušo lapu novākšana (taču ne pilnā apjomā!) ar vēdekļa grābekļiem;

-aerācija (augsnes ventilācija). Lai blīva, noblietēta augsne būtu vieglāka, var izmantot īpašu elektrisko aeratoru nelielu zemes piku sadalīšanai; procedūru var veikt arī manuāli. Jūs arī varat uzaut speciālo apavu pāri un tad izstaigāt savu pagalmu. Dzeloņi uz apavu zoles ausgnē veidos smalkās poras ūdens un gaisa ieplūšanai. Dažkārt augsni ventilē ar dakšu palīdzību. Turpmāk cenšaties izvairīties no papildus zemes blietēšanas.

-pļavas robežu izlīdzināšana. To var uzmanīgi veikt ar lāpstas palīdzību (dažreiz, ja nepieciešama ir līdzena mala, nelīdzeno robežu "izgriež" un apgriež augsnes gabalu tā, lai līdzenā mala atrodas ārpusē);

-ja pavasarī pļavā vērojamas sausās zāles atliekas vai pērnā gada puķu stiebri, tad ar tiem varēs viegli tikt galā ar trimeri (pļaujmašīnu), kas uz vietas sasmalcinās sausās atliekas un izlīdzinās zālienu;

-cenšaties nestaigāt īpaši daudz pa mitro zālienu agrā pavasarī, jo īpaši apavos ar papēžiem - tas sablīvē augsni un izārda tās struktūru: dārza darbiem labāk izmantot apavus ar plakano zoli;

-pļavu un zālienu īpašniekiem jābūt gataviem, ka dārzā var izmitināties arī kurmji. Kurmjiem tīk mitra irdena zeme, kurā nav daudz dziļo augu sakņu, taču ir tārpi - tieši tādus apstākļus nodrošinām, ierīkojot pļaujamos zālienus un pļavas;

-atšķirībā no kurmjiem, skudras zālienam un pļavai tik lielā mērā nekaitē. Dažas skudru mājas var pat atstāt, ja tas saskan ar kopējo stilu, pārējās pietiek regulāri izlīdzināt ar grābekļiem;

-ļaujiet dārzā izmitināties arī savvaļas puķēm, neuzskatiet tās par nezālēm. Ļaujiet tām zināmā mērā patstāvīgi noteikt vairošanās aktivitāti -protams, ar Jūsu kontroli un Jūsu veicamām korekcijām. Dažās vietās saaugušās lauku puķes Jūsu dārzam piedēvēs dabisko krāšņumu. Pļauto zālienu savienojums ar savvaļas puķu saliņām brīnumainā kārtā pārveidos pļauto zālienu vienkāršumu. Šādu dārzu iecienīs arī taureņi un putni.

Zāliens vai pļava?

Ar zālienu mēs saprotam tikai graudzāles (partera zāliens, parastais zāliens), turpretī pļavās izmanto gan graudzāles, gan divdīgļlapu augus (pļavas zāliens, viengadīgu puķu zāliens). Tikai graudzāles zālienā izskatās pārāk "pareizi", dažkārt tas šķiet pārāk vienkāršs un garlaicīgs. Pļava ar lauku ziediem izskatās daudz interesantāk.

Pļavas kopto izskatu var nodrošināt ar iknedēļas pļaušanu. Laukaugi, protams, zināmā mērā sagādā papildus raizes: zāliena pļaušanas procesā rūpīgi jāizvairās no šādu puķu saliņām, vienmēr jāseko līdzi, kas tiek pļauts. Pavasarī pie interesantākām puķēm (pļavā laukaugi vairojas aktīvāk) ieteicams iespraust mietiņus, kas atvieglos pļaušanas darbus.

Zāļu dažādība pļavā nodrošina stabilitāti: ja rodas problēmas ar vienu augu veidu, to tūlīt aizvieto citas zāles, rezultātā pļava paliek zaļa. "Tīro" graudzāļu zālieniem nepieciešami būs papildus profilaktiskie un ārstnieciskie pasākumi ar ķīmisko līdzekļu izmantošanu augu aizsardzībai, taču arī tas negarantē vienmērīgu zāliena augšanu. Novērots arī, ka zāliens var būt pavisam neliels, turpretī pļaviņas ierīkošanai nepieciešama lielāka teritorija.

ACA.LV