allconstructions.com [ Lithuania (LT), Latvia (RU), Poland (PL), UK (EN), Germany (DE), Russia (RU) ] | leisureguide.info) | anonsas.lt | autoreviu.lt | visasverslas.lt | viskas.lt | agrozinios.lt

Comments: 0   Views : 3283

Kartupelis
Drukāts 2011-05-15 19:57  

Visitor rating 0.0 / Total 0.0

Ēdamais kartupelis (latīņu val. Solanum tuberosum, angl. potato, vāc. Kartoffel) ir daudzgadīgs nakteņu dzimtas bumbuļaugs. Auga stiebrs garumā sasniedz 40-80 cm, saknes atrodas ne pārāk dziļi augsnē, parasti - 22-25 cm dziļumā tās auglīgajā kārtā. Ēdiena pagatavošanā izmanto bumbuļus, kas veidojas auga pazemes daļā.

Kartupeļi tika iepazīti Dienvidamerikā pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Eiropā tos ievedis Kolumbs 1565.gadā. Kādu laiku kartupelis tika audzēts kā dekoratīvais augs. Taču 19.gadsimtā tas kļuvis par svarīgāko lauksaimniecības kultūru. Vidēji vienā hektārā zemes var tikt izaudzētas apmēram 15 tonnas kartupeļu, bet izmantojot mūsdienu tehniku, ražu var palielināt līdz 30-50 tonnām.

Kartupelis ir pazīstams ar dažādu barības vielu lielu saturu: vitamīns C 6-17 mg/100g, vitamīns B1 0,01 mg/100 g. Cietes īpatsvars ir ap 18%. To cilvēka organisms uztver daudz labāk, neka maizes cieti. Tāpat kartupelī ir daudz minerālvielu, piemēram, kalcijs, magnijs, dzelzs, cinks un fosfors.

Augsne kartupelim

Vietai, kurā paredzēts stādīt kartupeļus, ir jābūt saulainai, jo augam tīk gaisma. Ēnā stiebri izstiepjas, lapas izbalē, sliktāk attīstās bumbuļi. Labākā augsne kartupelim ir smilšaina, smilšmāla, trūdaina, irdena augsne, kas labi panes mitrumu. Smagākos smilšmālos kartupeļi izaug mazi un negaršīgi.

Labai augsnei būtisks ir humusa saturs (ap 3,5%). Skaidrs, ka augsnes lielākoties nav tik bagātas ar šo vielu, tādēļ tās iesaka bagātināt ar organiskiem mēslojumiem vai audzēt zaļmēslojuma augus. Mēslojot tikai ar minerālmēsliem, humusa daudzums mazinās un kartupeļa bumbuļi izskatās nepievilcīgāki. Augsnei jābūt nedaudz skābai, neitrālai (pH 6-6,5).

Kartupelim tiek izvēlēta vieta, kurā tas netika audzēts 3-4 gadus, nav ieteicams kartupeļus stādīt pēc tomātiem. Piemērota ir ar kūtsmēsliem apstrādāta augsne pēc ziemājiem, kurus novācot var iestādīt zaļmēslojuma augus - baltās sinepes, pavasara rapsi, eļļas rutku. Kāliju no zaļmēslojuma augiem kartupelis uzsūc divreiz labāk.

Rudenī var mēslot ar pārtrūdējošiem kūtsmēsliem vai kompostu - 4-5 kg/m2 auglīgām augsnēm un 7-9 kg/m2 vājākām augsnēm. Rudenī tāpat izmanto minerālmēslus - 20-25 g supersfosfāta un tikpat daudz kālija sulfāta. Ir jāatsakās no hlora mēslojumiem, jo tie spēj ietekmēt kartupeļu garšu.

Speciālisti iesaka izmantot komplekso mēslojumu. Labai ražai uz 1 ha ir nepieciešami 180 kg slāpekļa, 80 kg fosfora, 360 kg kālija, 24 kg kalcija un 2 kg magnija.

Kartupeļu dīgšana

Stādīšanai piemēroti ir veseli, 80-100 g smagi bumbuļi (vistas olas lielumā). No mazākiem bumbuļiem augs attīstās lēnāk un raža būs mazāka. Agro ražu var gūt, ja izmantot izdīgušos augus. Dīgšanai jāsākas 30-45 dienas pirms stādīšanas. Vispirms nepieciešam uzturēt temoperatūru ap 20 grādiem, bet pēc pirmo asnu parādīšanās temperatūru var samazināt, pretējā gadījumā vasas izstiepsies un absorbēs pārāk daudz mitruma. Īpaši ātrai ražai iesaka veicināt sakņu attīstīšanos. Piemēram, 3-4 dienas līdz stādīšanai izdīgušos kartupeļus izkārto uz 5-6 cm kūdras, skaidu, komposta vai to maisījuma slāņa un ar tādu pat slāni aizber no augšas. Tādējādi kastē var izkārtot 4-5 kārtas. Pēc tam visu aplaista ar 20-22 grādu siltu ūdeni, lai tas absorbējas visos slāņos. Kaste jāuzglabā pie 15 grādu temperatūras.

Jāpiebilst, ka izdīgušais kartupelis nepanes salu. Ātrākai ražai kartupeļi jāstāda siltākās, no ziemeļvēja pasargātās vietās.

Kartupeļu stādīšana

Kartupeļi jāstāda aprīļa otrajā pusē. Vieglā augsnē kartupeli iestāda, kad sāk ziedēt vizbuļi, bet smagākā - kad zied ievas. Šajā laikā augsne 10 cm dziļumā jau ir iesilusi. Kartupeļus stāda 7-8 grādu siltā augsnē, bet izdīgušos kartupeļus var stādīt arī 6 grādu siltā augsnē (10 cm dziļumā). Dobes izveido ik pēc 60 cm, starp augiem atstājot 25-30 cm. Smagā gruntī stāda 4-5 cm, bet vieglā - 7-8 cm dziļumā.

Stādot, papildus var mēslot augsni ar amonija sulfātu (50 g/m2) un ar pelniem. Vēl labāk izmantot komplekso mēslojumu, kura sastāvā ir kālijs un magnijs. Mēslojumu izkārto grāvīšos, kuros vēlāk stādīs kartupeļus, jo kartupeļi vislabāk barības vielas uztver veģetācijas agrīnajā periodā, īpaši ziednešu veidošanas un ziedēšanas laikā.

Ar slāpekļa mēslojumiem jābūt īpaši uzmanīgiem, jo to pārmērīga izmantošana veicina saslimšanas, bumbuļi sliktāk attīstās, uzkrāj nitrātus. Ja slāpekļa būs daudz, bet kālija maz, bumbuļi paliks tumšāki un negaršīgi.

Kartupeļu kopšana

Kamēr kartupelis nav izdīdzis, pēc lietus augsne jāirdina. Šādi tiek iznīcinātas arī nezāles. Kad kartupeļi jau būs izdīguši, jāirdina augsne starp rindām. Pirmā rušināšana jāveic tad, kad augs ir sasniedzis 8-10 cm augstumā, otrā - 15-20 cm. Ja kartupelis nav iestādīts dziļi, vagas jāveido augstāk.

Vieglās, smilšainās augsnēs kartupeļus var arī nerušināt. Nepieciečams vien irdināt augsni starp rindām un likvidēt nezāles. Smagā augsnē jārušina augstāk, jo šādi tiek nodrošināta skābekļa piekļuve un saglabāts mitruma līdzsvars augsnē.

Kartupelis ir prasīgs mitruma ziņā, taču nepanes pārmērīgu laistīšanu. Optimāli, ja sakņu zonā ir 70-80% mitruma. Kad augsne izkalst, sāk kalt arī apakšējās lapas, stiebrs neaug, bumbuļi veidojas mazāki nekā parasti.

Kartupeļu novākšana

Pāris nedēļas pirms ražas novākšanas lapas nogriež un novāc, īpaši, ja ir vērojami slimību pērekļi. Pēc lapu novākšanas ātrāk veidojas "ādiņa", mazinās mehānisko bojājumu risks. Nelielos zemesgabalos kartupelis tiek izrakts ar dakšām, bet mehāniski šo darbu veic ar kartupeļu racēju.

Kartupeļus labāk rakt siltā, sausā laikā, jo šādi bumbulis mazāk bojājas un vēlāk labāk glabājas. Pirms uzglabāšanas izraktie kartupeļi jāžāvē 16-17 grādu temperatūrā svaigā gaisā.

Slimības un kaitēkļi

Pie mums audzējamie kartupeļi var tikt apdraudēti ar 30 vīrusu, sēnīšu un baktēriju saslimšanām. Tāpat augus bojā vaboles.

Visbiežāk sastopamā kartupeļu slimība ir kartupeļu lakstu puve, ko izraisa sēne Phytophthora infestant. Tā strauji attīstās pie 100% relatīvā gaisa mitruma un 15-20 grādu temperatūras. Slimības pazīmes parādās 4.-10.dienā, atkarībā no laika apstākļiem. Ja neveikt drošības pasākumus, dažu nedēļu laikā slimība iznīcina visus lakstus. Pirmās pazīmes ir ūdeņaini, neregulāras formas plankumi uz lapām. Sākumā to krāsa var būt tumši un gaiši zaļa, vēlāk - melna, bet plankumu malās var parādīties baltais pelējums. Slimība ātri izplatās, lapas paliek melnas un augs iet bojā,

Ar lakstu puvi augi inficējas caur sēklām vai uz lauka palikušajiem inficētajiem bumbuļiem. Sēne var tikt izplatīta arī vēja ietekmē. Lietus laikā sporas no lapām nonāk uz zemes un bumbuļiem, inficēt var arī rokot kartupeļus, no inficētajiem lakstiem. Uz inficētajiem bumbuļiem parādās brūni vai sarkanvioleti plankumi.

Lai slimība neizplatītos, inficētie bumbuļi ir jāiznīcina. Ir jānovāc arī izdīgušie pērnā gada bumbuļi. Jāizmanto pret puvi imūnas kartupeļu šķirnes. Rudenī jāiznīcina visi savāktie laksti.

Lielajās platībās izmanto kontaktu, translamināros un sistēmas fungicīdus. Svarīgi ir pareizi izvēlēties laiku pirmajai smidzināšanai, starplaiku starp tiem un fungicīdu savienojumu. Pirmajai reizei, kad lapu vēl ir maz un kartupelis aug lēni, iesaka izmantot kontakta, lokālās iedarbības fungicīdus ik pēc 5-10 dienām. Pirms ziedēšanas, kad kartupeļi aug ātrāk, izmanto sistēmas fungicīdus, kas augā nonāk un izplatās ar tā sulu. Tos nevajadzētu izmantot vairāk kā 2-3 reizes, ik pēc 10-14 dienām. Pēc ziedēšanas, ja gaiss ir mitrs, un ir labvēlīgi nosacījumi puves attīstībai, izmanto dažādus fungicīdus ik pēc 5-10 dienām. Ja apstākļi nav labvēlīgi slimības attīstībai, izmanto kontakta fungicīdus, ik pēc 10 dienām. Pēdējo reizi izmanto fungicīdus, kas likvidēs sēni uz bumbuļiem.

Pagrabos lielu kaitējumu var nodarīt bumbuļu puve. Baktērijas ļoti strauji vairojas ražas novākšanas laikā vai kaitēkļu bojātajos bumbuļos. Pēc kartupeļu izrakšanas, bumbuļi jāizžāvē, tas samazinās slimības varbūtību. Slimie bumbuļi ir jālikvidē, jo tie var inficēt veselus kartupeļus. Mitrajā augsnē puve var ietekmēt arī augošu kartupeli.

Bieži sastopama un lielu kaitējumu nodaroša slimība ir Erwinia phytophthora Appel. Īpaši kaitīga ir kartupelim, kas aug smagās, mitrās, kūdrainās augsnēs. Slimības pazīmes parādās vasaras sākumā, un kļūst acīmredzamas ziedēšanas sākumā. Lapas novīst, stublāja apakšējās daļas ir plānas un melnas. Ja slimība attīstās ātri, augs iet bojā, pirms bumbuļu izveidošanās. Inficētajam augam lūzuma vietā ir tumšs plankums, iekšā tas pūst. Pagrabos šāds kartupelis var inficēt blakus esošos.

Nepieciešams ievērot augu secīgu audzēšanu, jālikvidē slimie bumbuļi, izmantot veselas sēklas.

Sprakšķu kāpuri attīstās četrus gadus. Mātītes barojas ar saknēm un dej olas, tiklīdz sāk parādīties bumbuļi.

Ar sprakšķiem var cīnīties, regulāri mainot audzējamās kultūras un pareizi apstrādājot zemi. Dziļā irdināšana sprakšķu perēkļus paceļ augstāk un aukstuma ietekmē daudzi no tiem iet bojā. Liela problēma ir neapsaimniekotie lauki, no kuriem sprakšķi nonāk uz kartupeļu stādiem.

Kolorado vabole jeb lapgrauzis (Leptinotarsa decemlineata). No Amerikas ievestai vabolei dabā praktiski nav ienaidnieku. Labvēlīgos apstākļos tā bojā auga augšējo daļu, pārtiekot no tā lakstiem. Kad augsne iesilst līdz 14-15 grādiem, rodas pirmās vaboles, kas dēj olas auga lapas apakšējā daļā. Dažreiz tie izdej 4000-2000 olas, no tām izšķīlušies kāpuri pārtiek no lapām. Sāk ar augšējām un pakāpeniski nonāk zemāk. Pēc 10-15 dienām klāt ir kolorado vaboļu jaunā paaudze. Cīnīties var tikai ar ķīmiskiem līdzekļiem.

Kartupeļu nematode (Heterodera rostochiensis). Apaļās formas mātīte ir 2 mm liela. Pārtiek ar kartupeļu sīkiem zariem, tādēļ tie paliek tumšāki un izkalst. Kartupelim, kuru bojājusi nematode, izkalst apakšējās lapas, augs dzeltē, bumbuļi izbalē, lapas krokojas un raža ir ļoti neliela. Pie pirmām pazīmēm jāpārliecinās, vai tās ir nematodes. Ir jāizrauj kartupeļu krūms un jāizpēta saknes. Nematode izskatās kā smilšu graudiņš, kura pie piespiešanas saspiežas. Cīnoties ar tām, jāievēro kultūru mainīšanas princips, jāiznīcina nezāles, nedrīkst arī stādīt kartupeļus uz inficētā lauka vismaz 4-6 gadus.

Kartupeļu laputis (Aphididae) dzīvo kolonijām lapu apakšdaļā. To apdzīvotās lapas dzeltē un saritinās rullītī. Laputis arī pārnes infekcijas. Tiek likvidētas ar ķīmiskajiem līdzekļiem.

 

 


Kategorijas: Vides ierīkošana, Stādaudzētavas, augi, augļu koki, dekoratīvie skujukoki un citi stādi

 


Add your comment or vote!

Log in to leave a comment or vote or Reģistrēties



Menu:
 
 
Tēmai atbilstošie uzņēmumi katalogā:

1 2 3 4 5 6 7 8 ... 15

JAUNBĒRZI SIA

Mārupes iela 19, Rīga
Tālrunis:+371-67-618550, Mob. tālrunis:+371-29-295208, E-pasts:info@jaunberzi.lv

OGRES CEPLIS SIA

Vecā Katlamāja, p/n Lēdmane, Ogres rajons
Tālrunis:+371-65-058640, Mob. tālrunis:+371-29-440252, E-pasts:ogresceplis@apollo.lv

PEKABO SIA

Cēsu 22, Limbaži
Tālrunis:+371-40-70252, Mob. tālrunis:+371-28-651351, E-pasts:birojs@pekabo.lv

SKAISTO DĀRZU DARBNĪCA SIA

Gāles 27, Sigulda
Tālrunis:+371-67-972439, E-pasts:info@sdd.lv

SOMA STILSS SIA

Dobeles 4a - 14, Rīga
Mob. tālrunis:+371-29-776517, +371-27-549617, E-pasts:somastils@inbox.lv

VIMLAND AF SIA

Valdeķu iela 68/2-68, Rīga
Mob. tālrunis:+371-26-792015, E-pasts:vimland@gmail.com

VIRŠKALNI SIA

"Virškalni", Ķekavas pagasts, Rīgas rajons
Mob. tālrunis:+371-26-101955, +371-29-585116, E-pasts:virskalni@yahoo.com

ZAĻAIS SERVISS SIA

Rīgas-Ventspils šoseja 90 km, Kandava
Tālrunis:+371-63-126788, Mob. tālrunis:+371-29-192742, E-pasts:info@zalaisserviss.lv

ABULLACI KX SIA

'Abullāči', Brenguļu pagasts, Valmieras rajons
Tālrunis:+371-29-446454, +371-64-232614, E-pasts:abullaci@hotmail.com

AINAVA V SIA

Rīgas 38, Valmiera
Mob. tālrunis:+371-29-203146

1 2 3 4 5 6 7 8 ... 15