Potēšanas metodi izmanto jau kopš seniem laikiem, lai saglabātu dažādu augļu koku vērtīgās īpašības arī pēcnācējos. Potēšanu izmanto gan jauno koku audzēšanā, gan arī vecākiem augiem. Dārzkopis-amatieris var patstāvīgi potēt jau izveidojušos koku zarus, bet jaunos kociņus labāk potēt profesionālim. Iemesls ir ļoti vienkāršs - ja iepriekš kā potcelmi tika izmantoti savvaļā augošo koku stādmateriāli, tad tagad tos izmanto retāk - tirgū šobrīd pieejami veģetatīvie stādmateriāli, kas nav izaudzēti no sēklām. Ir ļoti svarīgi tos izvēlēties īpaši rūpīgi, jo tie var ietekmēt koka augstumu, izturīgumu pret slimībām, augstumu un pat auglību.

Potcelma izvēle

Potcelmam izmanto stādmateriālus un veģetatīvi audzētos kokus.

Ābeļu potcelmi

Zemām ābelēm izmanto (augošā secībā) potcelmus P22, P59, B9, M9, P60, B396. Vidēji zemām ābelēm pieejami P1, P14, M26, augstākām - MM106, B118, M4, MM111, bet ļoti augstām -  antonovkas vai A2 stādmateriāli.

Augstuma ziņā stādmateriālus var sakārtot šādi: P22, P59, B9, M9, P60, B396, P1, P14, M26, MM106, B118, M4, MM111, A2.

Bumbieru potcelmi

Zemo bumbieru audzēšanai izmanto cidonijas stādus, ko klasificē vairākos veidos - A, B, C, D, E, F, G, starp tiem lielāka nozīme ir pirmajiem trīs veidiem. Bumbieri ar A (MA) potcelmu pirmo gadu aug ļoti strauji, bet trešajā, kad koks pirmoreiz atnes augļus, augšana palēninās. Visām bumbieru sugām minētie potcelmi neder. Dažiem izmanto I. shtaro hibridas Nr. 31, bumbierus „ Jurāte", „ Sonāte" . Diemžēl cidonijas potcelmi nav izturīgi pret aukstumu. Ja šāda nepieciešamība ir, jāizmanto salizturīgo potcelmu S1, kas līdzinās MA potcelmam. LSDI izveidojuši salizturīgos potcelmus K11 un K16.

Saldo ķiršu potcelmi

Saldajiem ķiršiem parasti izmanto smaržīgo ķiršu potcelmus. Lielākā problēma šajā gadījumā var būt pārmērīgais kuplums.

Potcelma izvēle

Mājas apstākļos sagatavot potcelmu ilgstošai izmantošanai ir gana sarežģīti. Potcelmam labāk izmantot aukstumā rūdītās gada vasas vai divgadīgos zarus. Atkarībā no ziemas tos sagatavo novembrī-janvārī, tūlīt pēc pirmā lielā sala (vismaz mīnus pieci grādi). Nerūdītie zari daudz sliktāk panes uzglabāšanu, slikti iedzīvojas. Ja ziemā aukstumi nav bijuši, tad vasas var sagatavot agrā pavasarī pirms pumpuru uzbriešanas.

Ja ziema bijusi auksta, daži no potēšanai derīgajiem zariņiem var būt apsaldēti, tāpēc grūtāk iedzīvojas, vai arī vispār neiedzīvojas. Potcelms tiek gatavots, zarus nogriežot apmēram 30 cm garumā. Nogrieztais garums tiek apstrādāts ar īpašu smēri pret atūdeņošanos. Potcelms jāizvēlas ar veģetatīvajiem pumpuriem, labāk no vainaga iekšpuses. Augļu kokiem izvēlas īsākas vasas, atstājot uz tām augšējos veģetatīvos pumpurus. Ja vasara bijusi sausa, bet viengadīgās vasas ir īsas, var izmantot arī divgadīgos zarus. Zariņus ietin plēvē un uzglabā telpā vai ledusskapī, kur iespējams nemitīgi uzturēt 0-1 grādu temperatūru. Var uzglabāt vasas arī pagrabā, ietinot plēvē un pārklājot ar sniegu. Ja sniegu apbērt ar kūdru vai skaidām, tas ilgāk nekusīs. Vasas ir jāsargā no izžūšanas, mitruma, pelējuma un pelēm. No pelējuma var paglābt iemērcēšana vājā mangāna šķīdumā. Uzglabājot potcelmu ledusskapī (1-5 grādi), potcelmu var uzglabāt ilgāk un potēšanas laiku paildzināt līdz jūnija sākumam. Vasaras potēšanai izmanto daudzgadīgos zarus. Augļu kokus labāk potēt jūlijā, ābeles un bumbierus - augustā.

Potēšanas laiks

Parasti agrā pavasarī kokus potē zem mizas, izmantojot savienošanas, sānu savienošanas vai sānu iegriezuma metodi. Šīs procedūras jāveic, kad kļūst siltāks, un sinoptiķi vairs neprognozē stipru salu (līdz mīnus desmit grādiem), kas parasti ir novērojams no marta beigām līdz maija sākumam. Uz zariņiem nedrīkst būt atplakušās vai plaukstošās lapas. Pirmās tiek potētas plūmes un ķirši, tad ābeles un bumbieri. Agrā potēšana ir īpaši vērtīga, jo tad zariņam būs vairāk laika sagatavoties nākošai ziemai, nostiprināties.

Ziemā var potēt pagrabā vai noliktavā uzglabātos augus, ja rudenī būsiet sagatavojuši potcelmus.

Vasarā veic acošanu, cenšoties, lai actiņa nesāk zaļot, tāpēc operāciju veic no tās puses, kur tiek mazāk saules - apakšā vai ziemeļu pusē. Ķiršus un plūmes aco jūlijā, ābeles un bumbierus - augustā. Ja acošanu veiksiet vēlāk, tad liels ir risks, ka brūce neaizdziedēs. Potēt ieteicams sausā, mākoņainā laikā. Nedrīkst veikt potēšanu lietū vai tūlīt pēc lietus.

Potēšana

Potēšanas rezultātam ir būtisks arī zariņu skaits. Labi uzglabātie zari ir tādi, kuru miza nekrokojas, bet pumpuri nav sākuši zaļot un nepelē. Gareniski nogrieztai virsmai jāpaliek mitrai. Izkaltušās vasas pirms potēšanas ietīsim slapjā drāniņā un paturēsim aukstumā, sausus zarus uz pāris stundām atstāsim ūdenī. Ja pumpuri ir zaļi (tas vērojams, ja vasas tika uzglabātas nepietiekamā aukstumā), tos var apstrādāt ar dārza smēri, kas salīmē pumpura daļas un kavē bremzē tās attīstību.

Potēšanai izmanto potcelmu ar trīs spēcīgiem pumpuriem, ābelēm - no zara vidus, plūmei un ķirsim - no zara augšējās daļas.

Darbam tiek sagatavoti un izmazgāti instrumenti: ass nazis, dārza grieznes. Tāpat būs nepieciešama potziede vai vasks, plastikāta izolācijas vai elastīgā lente. Izolācijas lente uz auduma pamata neder, jo, noplēšot to, var sabojāt arī koka mizu.

Vispirms nogriež potcelmu, kuram ir saknes un tas ir izturīgāks pret izkalšanu. Obligāti jāizvērtē potcelma stāvoklis. Kārtai zem korķa jābūt zaļai, bet koksnei - baltai. Sarkanīga vai brūngana koksne var nozīmēt, ka potcelms ir nosalis. Augošam kokam šāds zars nav bīstams, taču potēšanai tas vairs nederēs.

Instrumenti potēšanai un zari

Kopulācijas metode

Šī ir populārāka un efektīvāka potēšanas metode, kuras rezultātā potcelms ātri iedzīvojas. Tiek izvēlēti biezuma ziņā apmēram vienādi zari - potcelms un potzars. Potcelmu noslauka ar mitro drāniņu. Vispirms slīpi nogriež potcelma zaru vai galotni - tiek veikts apmēram 3 cm garš iegriezums 2-10 cm attālumā no zemes, ja potēšanu kokam veic pirmoreiz. Vai apmēram 10-15 cm zarā, ja potēšana jau bijusi veikta iepriekš. Potzars tiek iegriezts starp pumpuriem un pielikts pie potcelma. Ja potcelma un potzara biezums atšķiras, ir jāparūpējas, lai savstarpēji saskartos liela abu zaru platība. Saskarsmes vietas neapstrādā ar ziedi, bet gan stingri aptin ar lenti. Ar ziedi apstrādā nogriezto galotni.

Ar kreiso roku turam potcelmu, ar četriem pirkstiem satveram nazi un ar īkšķi pieturot zaru, iegriežam virzienā pret sevi.

Slīpi nogriežam galotni

Kopulācijas metode (savienošana)

Aptinam savienojumu un apstrādājam zara augšējo galu.

Labākus rezultātus iespējams sasniegt, ja tiek izmantota uzlabotā kopulācija -zaros var papildus izgriezt atbilstošus robus. Tādējādi savienojuma vieta fiksēsies labāk.

Nazis tiek satverts ar labo roku un piespiests ar četriem pirkstiem, īkšķi atstājot brīvu. Ar kreiso roku tiek pieturēts zars zem griezuma vietas. Ar labo roku pieliek naža asmeni, īkšķi uzliek uz zara, un nogriež to virzienā pret sevi. Jo lielāku slīpumu ievērosiet, jo lielāka būs griezuma platība - tai jābūt 3-5 reizes garākai par zara diametru.

Potēšanai tiek izvēlēta vieta uz zara ar trīs veselajiem pumpuriem. Starp augšējiem pumpuriem un 1 cm zem apakšējā veicam iegriezumu.

Uz potcelma 1/3 attālumā no augšas veicam garenisku iegriezumu, kura dziļumam jāatbilst naža asmens platībai. Uz potzara analoģisks iegriezums jāveic 1/3 attālumā no apakšas.

Sānu potēšana

Šī metode tiek izmantota, ja potzars un potcelms ir dažāda biezuma. Metode piemērota ābelēm, bumbieriem, plūmēm, nav piemērota ķiršiem. Šo metodi var veiksmīgi pielietot arī tad, ja minētie koki tiek potēti atkārtoti .

Pirms potēšanas zaru nomazgā, uz tā nedrīkst būt netīrumi, kreveles, tiek noņemti zari, kas varētu traucēt potēšanu, bet vēlāk aizsegt sauli. Uz potcelma veic slīpu šķēlumu, kura dziļums ir vienāds ar 1/3 vai ½ no zara biezuma. Potzars tiek sagatavots tā, lai augšējais pumpurs atrastos no ārpuses. 3-4 pumpurus atstāj, ja vēlas lielāku augšanu, lielākam ražīgumam atstāj 6-7 pumpurus.

Potzars tiek nogriezts slīpi, cits iegriezums - mazāks - tiek veikts pretējā zara pusē. Potēšana būs veiksmīgāka, ja potzara un potcelma platības ideāli sakritīs. Potēšanas vietu aptin ar lenti un ieziež potzara galotni. Potcelmu nogriežam ap 20 cm attālumā no potēšanas vietas.

 
Sāna potēšana

Saskares vietas un potzara galotnes ieziešana

Apsedzam ar maisiņu

Pote zem mizas

Potēšana zem mizas ir populārākais ābeļu potēšanas veids. Bieži tiek izmantots veco koku atkārtotai potēšanai. Ir vairākas metodes potēšanai zem mizas. Tos var iedalīt divās kategorijās - potes ar mizas iegriešanu un potzara iespraušana caur neiegriezto mizu. Taču jārēķinās ar to, ka potēšanas vietas būs redzamas visu koka mūžu, kas neizskatās ļoti skaisti.

Neiegrieztās mizas metode tiek izmantota ķiršu potēšanai. Lai, kokam augot, miza nesaplīst, potējot galotni, zona apmēram 20-25 cm attālumā no nogrieztā potcelma tiek aptīta vājāk kā parasti. Mizas atdalīšanai izmanto speciālo atdalītāju, kas tiek ievietots starp mizu un koksni. Kad atdalītāju izņem, tā vietā ievieto slīpi nogriezto potzaru ar noņemto mizu. Šoreiz aptīšana jāveic kā parasti. Vaļējās brūcītes jāapstrādā ar potziedi. Kad potzars sāks zaļot un augt, to var nostiprināt ar mietiņu. Tādējādi var potēt arī ābeles ar biezāku mizu. Potzaram izmanto zarus ar trīs pumpuriem.

Uzlabotā potēšanas metode - iegriežat mizu trīsstūra formā un noņemiet vienu daļy. Pa diagonāli nogriežat potzaru, noņemiet mizu iegriezuma pretējā malā, un ievietojiet potzaru, iestumjot to zem neaiztiktās mizas. Piespiediet un ar lenti aptiniet no apakšas uz augšu. Ar potziedi ieziediet potzara galotni un citas bojātās potzara un potcelma daļas.

Šī potēšanas metode tiek izmantota, kad uzbriest pumpuri, jo tieši šajā laikā mizu var viegli atdalīt no serdes.

Potēšana piespiežot

Tiek izmantotas divas metodes - nogriežot pa diagonāli un trīsstūra veidā. Potzaram noņem tikpat daudz mizas, cik ir nogriezts potzaram. Potzaru pieliek un aptin. Bojātās vietas tiek apstrādātas ar potziedi. Pote turēsies stingrāk, ja veikts trīsstūrveida griezums.

Acošana

Vasu pārkokošanos var veicināt, izmantojot acošanas metodi. Tiek izgriezta 3 cm garā plāksne ar izteiktu pumpuru - acs aizsargs. To var ievietot zem mizas vai pielikt zaram. Potējot aci zem mizas, atstājam zariņu, uz zara veicam T veida iegriezumu, noņemam mizu un ievietojam aci. Zariņu atstājam, lai vēlāk būtu vieglāk acs aizsargu noņemt.

Ja acošana tiek veikta pieliekot, tad zariņš tiek nogriezts. Acošanas vieta jāizvēlas tāda, kur tiek mazāk saules, savādāk jau vasarā actiņa sāks zaļot un nepaspēs sagatavoties ziemā un nosals.

Iegriežam zem pumpura

Nogriežam pumpuru, aizķerot koksni

Sagatavotā actiņa

Sagatavojam līdzīgu iegriezumu

Ievietojam  actiņu

Aptinam actiņu

Potēšanas veidus praksē izrādīja un izskaidroja pieredzējis dārzkopis un potēšanas speciālists Romas Vrubļevskis no brāļu Vrubļevsku stādaudzētavas (www.vrmedelynas.lt)