Dārza dizaina pamati – krūmi
Drukāts
2009-04-08 06:51
Krūmāji ir noformējuma daļa, kas ainavu rotā diezgan ilgi, tādēļ, ja tos izdevās iestādīt īstajā vietā, tie ir vien jākopj, uzturot tos veselīgus un skaistus. Vidēji auglīgās augsnes ir piemērotas praktiski visiem krūmu veidiem, kas labi jutīsies gan saulē, gan ēnā. Regulārā laistīšana krūmiem nav nepieciešama - tikai ilgstošā sausuma gadījumā vai uzreiz pēc iestādīšanas. Daži krūmi ik pa laikam ir jāgriež, veicinot to ziedēšanu, taču vairāk nekādas piepūles arī nebūs nepieciešamas. Dekoratīvais ieguvums gan ir vērienīgs.
Krūmi var pildīt dekoratīvās funkcijas, jo to ziedēšanas periods ir ilgs - no pavasara līdz vēlam rudenim; daudziem veidiem ir krāsainā miza vai stumbri, skaista rudenīgu lapu, ogu un augļu nokrāsa. Krūmus var izmantot arī vides organizēšanai, piemēram, sadalot zemesgabalu zonās. Lielajos dārzos ar krūmiem var akcentēt kādu īpašu skatu vai elementu. Tāpat krūmi var kalpot kā nožogojums vai aizsardzība pret vēju, ja iestādīt tos grupās vai rindās. Mazajos dārzos šie augi apslēps ne visai baudāmos dārza nostūrus un saimniecības ēkas. Ļoti zemi krūmi palīdzēs uzbērumu stiprināšanai un rotāšanai, ar ko var netikt galā zālaugi.
Pirmais solis. Ko pirksim?
Kādus augus stādīsim savā dārzā? Pirms izvēlēties iepatikušos augu, apdomājiet, cik lielā mērā tas atbildīs Jūsu zemesgabala izmēriem. Kuplais ceriņu krūms, kuram raksturīga tendence gadu gaitā izvērsties plašumos, aizņems būtisku zemesgabala daļu. Un otrādi, viens neliels paeglis lielajā teritorijā izskatīsies visai bēdīgi.
Dažādās grāmatās koku un krūmu izmēra noteikšanai lieto tādus jēdzienus, kā "augsts" un "zems". Sarunās ar pārdevējiem un ainavu dizaineriem ir vērts precizēt, ko tieši viņi saprot ar šiem vārdiem.
Parasti uzskata, ka augstie krūmi ir apmēram 2-5 m augsti, vidējā augstuma - 1-2 m, zemie - 0,5-1 m, bet pundurkrūmi jeb sīkkrūmi ir mazāki par 0,5 m. Protams, vairums no mums zina, kā izskatās pieaugusī akācija, ceriņi, sausserdis, bārbele vai jasmīns. Taču tik ļoti gribās eksotiku savā dārzā! Iegādājoties neparastos augus, jāatceras, ka iepriekš minētā klasifikācija ir visai nosacīta, bet mūsu klimata apstākļos daudzas sugas neizaug lielākas par 2/3 no paredzamā augstuma. Bieži vien vērojamas situācijas, kad auga izmēru nevar paredzēt absolūti droši tikai tāpēc, ka veids ir jauns, un pieaugušo krūmu neviens nav redzējis. Šādos gadījumos ir jāmeklē Eiropas ražotāju katalogi, pielāgojot informāciju mūsu klimata apstākļiem.
Speciālisti neiesaka aizrauties ar mūžzaļajiem augiem - pacipresēm, tūjām u.c., - tie nav pielāgoti mērenā klimata joslai, tāpēc eksotikas kāre šajā gadījumā vēlamo efektu nenodrošinās. Šis ir vienkāršs noteikums, kas ir spēkā attiecībā uz visiem augiem,
Ja bildēs vai televīzijas raidījumos redzētas košās puķes vai krūmi, tas nebūt nenozīmē, ka arī Jūsu dārzā tie izskatīsies tikpat lieliski. Neierastajā vidē "aborigēni" dažkārt ilgi pierod pie klimata, slimo un aug ļoti lēni. Apdomājiet vēlreiz, vai ir vērts mocīt sevi un augu, ja apstādījumiem varat izmantot arī kaut ko "savu", turklāt, kas arī nav mazsvarīgi, daudz lētāku.
Diemžēl pie mums vēl joprojām pārdošanā ir augi, kas pat par spīti rūpīgai kopšanai iet bojā. Kā piemērus var minēt skuju augus - Kanārijas priedes, Himalaju ciedrs, kriptomērija, Lausona pacipreses, milzu un austrumu tūja, visas cipreses. Dekoratīvo lapu krūmu vidū bargos apstākļus nespēj pārdzīvot Sīrijas hibiskuss, Japānas segliņš, sakuras, budlejas (izņemot Dāvida budlejas), magnolijas, akmeņozols. Jābūt piesardzīgam, pērkot jaunas rožu sugas, kokveida peonijas, mūžzaļos rododendrus un acālijas, kā arī liānas, ko izmanto vertikālajai apzaļumošanai: glicīnijas, efejas.
Toties pie mums lieliski jūtas tādi ārzemju viesi, kā kalnu un ciedru priedes, zirņu pacipreses, rietumu tūja, baltegles, asās egles lodveida sugas, Virgīnijas, Ķīnas un kazaku paeglis, Kanādas konusa egle. Daudzi lapu augi - Japānas un dzeltenā acālija, skarainā hortenzija, veigelas, kārklu krūmi, kā arī daudzie viršu paveidi, - mūsu dārzus rotā ar krāšņajiem ziediem. Tie visi ir jau izturējuši pārbaudījumu mērenā klimata joslā un apliecinājuši savu salizturīgumu.
Zemesgabala perimetra apstādīšanai nolūkā apslēpt privātās dzīves norises no garāmgājējiem labāk izvēlēties pieticīgākus krūmus: jasmīnu, bārbeles, irbeņspirejas, vilkābeli, mežrozītes: pēc 3-5 gadiem tie izaugs, pieņemsies spēkā un izveidos lielisku dzīvžogu, kas veiksmīgi papildinās īsto nožogojumu. Dzīvžogam nav ieteicams izmantot ceriņus, jo tie pārāk ilgi aug.
Otrais solis. Kur pirksim?
Stādus labāk iegādāties stādaudzētavās vai lielajos dārzu centros. Tie mēdz būt specializētie (piemēram, vienā audzē kokus dekoratīvo funkciju veikšanai, citā nodarbojas tikai ar augļu augu audzēšanu), taču pārsvarā tomēr piedāvā daudzveidīgu stādīšanas materiālu. Pērkot stādus, jāatceras, ka koks var dzīvot ar vaļējām saknēm tikai pusstundu, pēc tam to jau nevarēs iestādīt bez defektiem. Nav vērts pirkt stādus, kas ar neaizsegtām saknēm tika glabāti ilgāku laiku, jo šāds augs vai nu nepieņems jauno vidi vispār, vai arī bieži slimos. Ideāli, ja stādi tiek izrakti Jūsu klātbūtnē. Pirms pirkuma tie ir rūpīgi jāizpēta.
Ja izvēlaties stādu ar vaļējām saknēm, aplūkojiet, vai sakņu ir daudz, vai tās ir veselas, vingras un vai tās nelobās: tas var liecināt par pārsalšanu. Uz saknēm nedrīkstētu būt jūtami blīvējumi. Ja esat tādus piefiksējies, iespējams, koks ir slims. Mizai jābūt gludai un tīrai, ja tā ir krunkaina, tad augs nav dzīvotspējīgs.
Attiecībā uz pērkamo stādu vecumu viedokļi dalās. Daži iesaka iegādāties 10 gadus vecos stādus, kas tiek izrakti ar lielu zemes kamolu vai tiek transportēti konteineros. Daudzgadīgie stādi praktiski nekavējoties ražo augļus, ir dekoratīvi un jau pirmajā gadā spēs izrotāt dārzu. Taču panākt vēlamo koka vainaga formu šādam augam būs tikpat kā neiespējami. Rietumeiropā priekšroka tiek dota vienu gadu vecajiem stādiem, kas labāk sarod ar jauno vidi, turklāt tos var viegli pārstādīt gadījumā, ja dārza plānojums tiek mainīts. Mūsu dizaineriem labāk patīk 2-3 gadus vecie augi, kas jau ir gana dekoratīvi, taču reizē arī ļaujas manipulācijām ar formu.
Kamēr gatavojiet stādīšanas bedres, atrodiet stādiem vēsāku vietiņu. Augu saknes ir rūpīgi jāaplūko, nogriežot bojātās, tad tās jāietin mitrā audumā, un nemitīgi jāseko, lai tas neizkalst. Ūdenī saknes ievietot nedrīkst, jo pretējā gadījumā tās var nosmakt un sapūst.
Trešais solis. Kā stādīsim?
Krūmus vislabāk stādīt pavasarī un rudeņi, kad augi dabiski ir bez lapām un ir nav aktīvi. Pavasara periods sākas brīdī, kad augsnē vairs nav vērojams sasalums, līdz lapu plaukšanai, rudens - lapkritī līdz pat zemes sasalšanai. Krūmi tiek stādīti auglīgajā, labi apstrādātajā augsnē. Stādīšanas gaitā var būt nepieciešama augsnes sastāva nomaiņa par 25, 50 vai 100% atkarībā no augsnes struktūras un attiecīgā krūma prasībām. Piemēram, acālijas, rododendri un kamēlijas mīl skābāko augsni. Protams, daudz lētāk un vienkāršāk ir dārzam izvēlēties augus, kas labi aug mūsu reģionā, taču šeit viss ir atkarīgs no īpašnieka gatavības vairāk rūpēties par augiem, lai viņi pielāgojas neierastajiem klimata apstākļiem un augsnei, kas nav tiem gluži piemērota.
Lai iestādītu krūmu grupu, tiek izrakta nepieciešamās konfigurācijas tranšeja, kas tiek aizpildīta ar augsni, katrs krūms tiek ievietots atsevišķā bedrē; augsnei tiek piejaukts mēslojums. Pirms stādīšanas stādu sakņu sistēmu ieteicams zināmu laiku paturēt augsnes un mālu maisījumā ar sakņu augšanas stimulatoru. Stādot, saknes sakārto, lai tās neizliektos, zeme tiek noblietēta, lai stādu būtu grūti izvilkt ārā. Tad ap augiem veido bedrītes ar uzbērumiem tranšejas malās. Visbeidzot augsne tiek aplaistīta līdz ir pilnībā piesātināta, un apstrādāta ar augšanas stimulatoru.
Vairums tirgū piedāvāto stādīšanas materiālu nāk no ārvalstīm, tādēļ pirmajā ziemā augi ir papildus jāaizsargā. Jāpiebilst, ka tie visbiežāk tiek audzēti speciālajos konteineros, kā dēļ bojāejas risks ir minimāls, un stādīšanas process ir daudz vienkāršāks.
Kopt krūmus nav īpaši grūti. Ik gadu jānogriež nevajadzīgie zari, ik pa laikam krūms jāvago un jālaista. Griešanas gaitā tiek noņemti vājākie, atmirušie un slimie zari, kā arī veselie, ja krūmam nepieciešams nodrošināt kādu noteiktu formu. Normālai ziemošanai izturīgākajiem krūmiem, kā, piemēram, irbenei, spirejām, ceriņiem, nekādi īpaši aizsardzības pasākumi nav nepieciešami. Dažus - rozes, rododendrus un hortenzijas - ziemā nosedz ar skujotiem zariem. Turklāt šie darbi veicami divos posmos. Sākumā, kad vēl ir silts, augstās vasas maigi pietuvina zemei, un tikai izveidojoties ledus garozai, kad augsne sasalst vismaz 3 cm dziļumā un pa dienu vairs nespēj atkūst, krūmus apsedz ar zariem, kas tos sargās no sniega spiediena, temperatūras svārstībām un apledošanas. Ja saimnieki vasarnīcā nerādīsies līdz izkusīs sniegs, tad ir vērts savlaicīgi parūpēties arī par augu aizēnošanu ar audumu vai vairogiem.
Īpaša uzmanība jāvelta īvei un buksusam, ko daudzi izmanto kā apmales vai „zaļās skulptūras". Zem zaru segas tie nespēs pārdzīvot bargāku ziemu, tādēļ šie krūmi papildus jānodrošina ar koka būdiņu, ko no virspuses noklāj ar plēvi. Tikai neaizmirstiet pavasarī novākt šo celtni!
Dina Martinova