allconstructions.com [ Lithuania (LT), Latvia (RU), Poland (PL), UK (EN), Germany (DE), Russia (RU) ] | leisureguide.info) | anonsas.lt | autoreviu.lt | visasverslas.lt | viskas.lt | agrozinios.lt

Comments: 0   Views : 63288

Tomātu audzēšana un kopšana
Drukāts 2011-04-03 20:36  

Visitor rating 0.0 / Total 0.0

Tomāti (Solanum lycopersicum) ir no Dienvidamerikas nākušais nakteņu dzimtas augs. Tam ir tik plaši pazīstami radi, kā, piemēram, tabaka, kartupeļi, asie pipari, baklažāni, turklāt tāpat kā viņi, arī tomāts ir sastopams visur. Aukstākos apvidos to sākotnēji iestāda siltumnīcās, bet vēlāk, kad nosalšana stādiem vairs nedraud, pārstāda ārā.

Tomāti labāk aug siltumīcās, taču karstā vasarā labu ražu var iegūt arī zem klājas debess augošajiem augiem. Dārzkopji apgalvo, ka tomāti ir viena no prasīgākajām kultūrām. Šķiet, daudz vienkāršāk ir nopirkt tomātus veikalā, taču paša izaudzētiem dārzeņiem neviens nopirktais nevar līdzināties garšas un smaržas ziņā.

Augsnes sagatavošana

Tomātus ārā labāk stādīt saulainā vietā, jo ēna samazinās ražu un ietekmēs garšu. Tomātiem īpaši patīk smilšmāli ar PH 6,5 balansu. Blakus tomātiem ieteicams audzēt zaļos dārzeņus (gurķus, kāpostus), pākšaugus, kabačus, sakņaugus. Nedrīkst pie tomātiem stādīt kartupeļus un piparus. Augsne jāsāk gatavot jau rudenī, tā vispirms ir jāuzirdina un jāielabo ar kompostu (1 spainis komposta uz 1 m2 zemes). Pavasarī augsne jābagātina ar mēslojumiem (40-50 g superfosfāta, 20-25 g kālija sulfāta, 15-20 g nātrija nitrāta uz 1 m2). Tomātiem patīk mēslošana ar pelniem.

Tomāti augsnē izdala organiskās vielas, kas var negatīvi ietekmēt jauno augu attīstību. Tajā pašā vietā tomātus var stādīt pēc 3-4 gadiem. Siltumnīcās, īpaši specializētās, raža ik gadu samazinās. Neraugoties uz mēslošanas un mulčēšanas pasākumiem, ir nepieciešamas kardinālas pārmaiņas - jāmaina grunts. Tāpat situācijas uzlabošanai var izmantot ātri augošus augus jeb siderītus, kas barības vielas no dziļakiem augsnes slāņiem pārvieto augšējos slāņos, kā arī grūti uzņemamās vielas maina uz viegli uzņemamām. Tam tiek izmantoti trīs dzimtu augi - graudaugi (Poaceae), pākšaugi (Fabaceae) un krustzieži ( Brassicaceae, Cruciferae). No graudaugiem tiek izmantotas auzas un rudzi. Rudzus iesēj tūlīt pēc ražas novākšanas septembrī, un, ja tie nenosalst pa ziemu, atstāj līdz aprīlim. Vēlāk tos nogriež vai uzirdina zemi. Lielisks siderīts ir sinepe. To iestāda marta sākumā un vēlāk arī nogriež vai ierok augsnē. Pākšaugi tik labi neuzlabo zemi, taču tiek uzskatīti par vienu no labākajām kultūrām, kas no gaisa absorbē slāpekli. Parasti iesēj lupīnu, zirņus, pupiņas, āboliņu.

Pirms tomātu iestādīšanas sagatavotajā bedrītē ielej 1-1,5 l speciālā šķīduma ( 1 g permanganāta uz 10 l ūdens), ap 50-60 grādus siltu. Vislabāk tomātus stādīt bedrē ar kompostu vienas lāpstas platībā.

Tomātu sēklu sagatavošana

Pirms tomātu stādīšanas sēklas ir jāpārlasa, jāizņem pārāk sīkas. Labām sēklām ūdenī būtu jāgrimst, tās, kas paliek peldam virspusē, labāk neizmanot. Sēklas tiek dezinficētas permanganāta (maigi rozā krāsā) šķīdumā, kur tās tiek atstātas uz 15 minūtēm, vēlāk izskalotas parastajā ūdenī. Tos var atstāt dīgšanai mitrajā (taču ne slapjajā) audumā, bet kad dīgļi būs jau 5 mm lieli, tos var iestādīt zemē 2 cm dziļumā. Sēklas ir jāpieradina pie vēsuma: 2-3 diennaktis piebriedušās sēklas ir jāpatur 1-3 grādu temperatūrā. Ja ir nepieciešams veicināt ātrāku stādu augšanu, sēklas var paturēt minerālmēslu šķīdumā.

Stādus labāk audzēt svaigā gruntī, kas uz pusi sastāv no dārza augsnes (tikai ne pēc tomātiem un kartupeļiem) un laba komposta. Labākai ventilācijai un mitruma uzturēšanai uz 1 spaini augsnes izmanto 1 l satrūdējušu koka skaidu un 0,5 l smilšu. Augsni tāpat bagātina ar 1 karoti superfosfāta un 3 karotēm koka pelnu.

Kastēs zemes maisījumu ieber 10 cm biezā slānī. Zemi kārtīgi izlīdzina, aplaista un iedala rindās ik pēc 4-5 cm. Ikvienā rindā iesēj sēklas ik pēc 1-2 cm, 16,5 cm dziļumā. Sēšanu veic 5.-15.martā, kastes izvieto siltā vietā, kur grunts temperatūra varēs sasniegt 20-26 grādus. Pirmajiem stādiem jāparādās pēc 4-5 dienām. Vēlāk kastes izvieto gaišākajā vietā, parasti uz palodzēm. Vispiemērotākā temperatūra ir 14-16 grādi dienā un 12-14 naktī. Pie zemākām temperatūrām stādi neaug ātri, neattīstās sakņu sistēma.

Pēc 6-7 dienām, kad stādi paaugsies, temperatūru palielina līdz 18-22 grādiem dienā un 15-16 naktī. Kastēs stādi aug 25-30 dienas, dēstus piķē otrās lapas posmā.

Vidēji lielus tomātus (60-90 cm) ieteicams piķēt 10x10 cm lielajā traukā, zemākām šķirnēm (30-40 cm) būs piemēroti 8x8 cm lieli trauki, bet augstākām - 12x12 cm lielie trauki. Apmēram divas stundas pirms piķēšanas stādus kārtīgi aplaista ar 25 grādus silto ūdeni, pie stādiem dziļi ierok aso stienīti, stādus neizņemot.

Traukus aizpilda ar tādu pat zemes maisījumu, to sablīvē, aplaista un vidusdaļā izveido bedri. Stāda tā, lai saknes atrastos pēc iespējas dziļāk - vidū no saknes galotnes līdz pirmajām lapiņām. Pēc divām nedēļām piejauc zemes un smiltšu (1:1) kārtu 1,5-2 cm biezumā, zemi vispirms sasildot.

Dēstu kopšana, kamēr tie vēl atrodas traukā, ir ļoti atbildīgs posms. 40-50 dienu laikā tomātiem ir nepieciešami optimāli apstākļi: temperatūras režīms, mēslojums, laistīšana, rūdīšana.

Laistīt ar siltu ūdeni ieteicams no rīta, divas reizes nedēļā pa vienai glāzei uz katru augu. Kad izaugs 5.īstā lapa, jālaista biežāk.

Pēc 12 dienām augi ir jāmēslo. Tiek sagatavots minerālmēslu šķīdums (uz 10 l - 20 g mēslojumu). Šķīduma glāze tiek rēķīnāta apmēram uz 3-4 augiem. Vājākiem augiem šķīdumā jāpiejauc putnu mēsli (0,5 l uz 10 l šķīduma).

Mēslošana jāveic ik pēc divām nedēļām, pēdējo reizi (piecas dienas pirms stādīšanas zemē) ir jāizmanto viena šķīduma glāze uz vienu augu.

Ir svarīgi arī pieradināt augu pie vēsākā gaisa: ja temperatūra ir līdz 8-10 grādiem, stādus iznes ārā pēc 2-3 dienām, savukārt ja ārā nav sala, pārklājot ar plēvi, tos var atstāt ārā pa nakti. Tomātus atstāj ēnā, jo tiešie saules stari var kaitēt augiem.

Pirms stādīšanas gruntī stādiem jābūt pietiekami stipriem, tiem jau jābūt 7-8 lapām un attīstītai sakņu sistēmai.

Tomātu stādīšana

Dobes jāsagatavo 8-10 dienas pirms stādīšanas. Pirms uzirdīšanas augsni apstrādā ar vara sulfāta šķīdumu (10 l - 20 g karote), uz 1 platības kvadrātmetru izmantojot 1,5 l šķīduma. Tāpat piejauc minerālie un organiskie mēslojumi. Dobes uzirdina 25-30 cm dziļumā, aplaista ar ūdeni un permanganāta šķīdumu.

Stādīšanu labāk veikt dienas otrajā pusē, lai stādi paspēj nostiprināties un sagatavoties nākamās dienas karstumam. Mākoņainā dienā stādus var stādīt jebkurā brīdī. Stādiem jābūt svaigiem, vēja ietekmētie stādi attīstās lēnāk, pirmie ziediņi apbirst, tādējādi zaudējot pirmo ražu. Stādīt ieteicams sagatavotajā bedrē, tādā pat līmenī, kāds bijis traukā. Ja dziļums būs par lielu, sāks attīstīties papildus saknes, bet augs var pārtraukt augšanu. Pirmā laistīšana jāveic pēc 8-10 dienām.

20-25 cm augstus stādus stāda divās rindās. Starp tomātu rindām jābūt 60-90 cm attālumam, bet starp augiem- 40 cm.

Zemē tomātus iestāda, kad beigsies pēdējais sals. Rūdītus augus var stādīt arī maija vidū. Ātrākai ražai tomātus iestāda dobē, kas tiek pārklāta ar plēvi. Jūnija sākumā to var novākt.

Tomātu audzēšana

Tomāti aug dažādi, kopumā izveidojot 5-6 zarus ar ziediem. Viena stiebra krūma audzēšanai nogriež visas atvases malās, atstājot 5-6 ziedošos zarus, 3 lapu attālumā no pēdējā zara nogriežot liekus stiebrus. Divu stiebru krūmam atstāj vasu pēc pirmā ziedošā zara. Uz galvenā stiebra atstāj 4 ziedošos zarus, nogriežot to 3 lapu attālumā no pēdējā. Uz otrā zara atstāj divus ziedošos zariņus. Apgrieztajos krūmos parasti veidojas lielāki, garšīgāki augi, kas ātrāk nobriest.

Veģetatīvā perioda laikā ir jāapgriež sānu zari un lapas. Pretējā gadījumā krūmi izpletīsies, tie nesaņems pietiekami daudz gaismas un tomāti augs lēnāk. Lai augu neinficētu ar vīrusiem, ieteicams nevis nogriezt, bet gan aplauzt zarus. Lūzumam piemērota būs vieta, kuru var viegli pārtvert ar pirkstiem, nesabojājot stiebru un lapas. Atstājot 2-3 cm zariņu, procedūru veic no rīta. Zemās šķirnes tomātus vispār neapgriež.

Pirmā mēslošana jāveic 2 nedēļas pēc pārstādīšanas, otrā - kad sāks paradīties tomāti, bet trešā - 2-3 nedēļas vēlāk. Starp pirmo un otro reizi jāpaiet ilgākam laikam, jo ķekaru veidošanas posmā tomātus labāk nemēslot, jo pārmērīgs slāpekļa daudzums var kavēt auga attīstību. Pirmajai reizei tiek sagatavots maisījums no 10 l ūdens, 15-20 g amonjaka salpetra, 60-80 g superfosfāta, 40-50 g kālija sāls, 40-50 g amonija fosfāta. Otrajā un trešajā mēslosānas reizē slāpekļa mēslojumi netiek izmantoti. Pirmajā reizē ieteicams izmantot kūts mēslus (1:5), 1 l uz augu. Labus rezultātus dod mēslošana caur lapām.

Tomātus laista reti (ap 2 reizēm nedēļā), taču bagātīgi mitrina augsni. Laista ap krūmu, neaiztiekot stiebru, dienas pirmajā pusē ar siltu ūdeni (20-25 grādi). Tiklīdz augsne izžūs, apstrādājiet to ar grābekli un veiciet mulčēšanu.

Tomāti ir augi, kas apputekšņojas patstāvīgi, taču labākas ražas sasniegšanai var izmantot mākslīgu apputeksnēšanu. Ziedēšanas periodā ik pēc 4-5 dienām līdz pusdienlaikam stiebrs jāpakrata, lai putekšņi no augšējiem ziediem nokļūst uz apakšējiem. Pēc tam tomātus ieteicams aplaistīt vai apšļakstīt ar ūdeni. Kad ziedēt sāk otrais un trešais zars, augs jāapšļaksta ar borksābi. Ziedošos zarus ieteicams apšļakstīt ar augšanas stimulatoriem.

Augstāku augu tomātiem ieteicams izmantot 2-4 m balstus, ko iesit 0,5 m dziļumā un pie tiem piesien tomātus.

Tomātu audzēšana siltumnīcā

Neapsildamās siltumnīcās tomātus iestāda maija sākumā. Virs apakšējās plēves 2-3 cm attālumā ieklāj vēl vienu plēves kārtu, kas reizē kalpo kā nosiltinātājs un pagarina apakšējās plēves derīguma termiņu. Papildus kārtu noņem jūnija sākumā.

Vienā siltumnīcā nedrīkst reizē audzēt tomātus un gurķus, jo tiem nepieciešams atšķirīgs temperatūras un mitruma režīms. Ja tomēr no tā izvairīties nevar, tad gurķus un tomātus atdala ar plēvi. Tomātiem ļoti nepatīk mitruma kondensēšanās, tāpēc ir nepieciešams aprīkot siltumnīcu ar ventilāciju. Vēdināšana tiek nodrošināta caur vēdlodziņiem, kas ir ierīkoti siltumnīcu sāna sieniņu augšdaļā.

Tomātus iestāda gar siltumnīcas sienām, ieturot tādu attālumu starp rindām, kāds atbilst siltumnīcas lielumam, vidēji 60-90 cm, paredzot ejai starp rindām vismaz 60-70 cm.

Tomātu slimības

Tomātu šķirne lielā mērā nosaka to izturīgumu pret dažādām saslimšanām. Mūsdienu hibrīdiem ir imunitāte pret vairumu no tām.

Daudzas tomātu šķirnes smagi cieš no dažāda veida sēnītēm, ko izraisa pūšana. Šai slimībai ir pakļautas dažādas augu daļas. Dārzkopjiem jāpērk sēklas un stādi drošās vietās, jo inficētie augi var aplipināt kaimiņus un inficēt arī augsni. Nepieciešams regulāri uzirdināt zemi pie saknēm, lai tur iekļūtu gaiss, kas apturēs sēnītes attīstību. Augi var ciest no pārmērīga mitruma, pārāk blīvas iestādīšanas, gaismas trūkuma. Ja uz tomātiem parādās melnie punkti vai cita veida plankumi, kas visticamāk ir puves pazīmes, tos vislabāk nogriezt. Lai izvairītos no stiebra pūšanas, to labāk apstrādāt ar vara šķīdumu.

Viena no bīstamākajām slimībām ir mozaīkas puve, kas izpaužas lapu dzeltēšanā. Saslimšanu izraisa Nicotiana virus,no kura var atbrīvoties tikai kompleksās ārstēšanas rezultātā: pulverizēšana, vakcinācija, darba rīku, sēklu un audzēšanas tilpņu dezinficēšana. Siltumnīcās tāpat nomaina grunti, bet ārā stādīšanas vietu.

Fitoftorozi izraisa augsts mitruma saturs augsnē. Uz lapām parādās melnbalti plankumi, apakšējā pusē veidojas sūbējums. Tomāti sāk pūst.Rīta sali veicina fitoftorozes attīstību. Mazināt slimības izplatību var ar mēslojumiem, kuru sastāvā ir kālijs. Augu inficētās daļas nogriež un nodedzina. Profilakses nolūkos mitrumu var regulēt, paretinot tomātu krūma lapotni.

No augu pārpalikumiem augsnē tomāti var inficēties ar pelēko pelējumu. Tas parasti skar tomātus, lapas un dzinumus. Slimība sākas pie stiebra pamatnes, bet tomāti inficējas caur stiebru, kur ātri vien parādās liels un ātri augošs pelēks plankums. Cīņa ar šo slimību ietver stādīšanas vietu regulāru maiņu, augu pārpalikumu iznīcināšanu, izturīgu tomātu šķirņu izvēli, sēklu dezinficēšanu ar fungicīdiem.

Uz paciņām ar sēklām parasti tiek norādītas slimības, pret kurām attiecīga šķirne ir imūna. Parasti viena šķirne ir izturīga pret 4-7 slimībām. Dažādi ražotāji vienai slimībai var izmantot dažādus apzīmējumus.

  • Tm, ToMV - tabakas mozaīkas vīruss (Tomato mosaic tobamovirus);

  • C2 - brūna plankumainība (Cladosporium fulvum);

  • C5, Cf 1-5,- kladosporioze (Cladosporium fulvum);

  • V, VaVd - verticilioze (Verticillium dahliae+Verticillium album-atrum);

  • F2, Fol 1, Fol 2 - fuzariālā vīte;

  • Fr, For - fuzarioze (Fusarium oxysporum f. sp. radicis-lycopersici);

  • N, MaMiM, M - nematodes (Meloidogyne arenaria, Meloidogyne incognita, Meloidogyne javanica);

  • St - pelēkā plankumainība;

  • Wi -sudraboto lapu slimība;

  • A - alternarioze;

  • Oi, Ol - baltā puve (Oidium lycopersicum);

  • Sw - neīstā miltrasa;

  • P, Pl - sakņu drudzis (Pyrenochaeta lycopersici);

  • Ph, Pi - fitoftoroze (Phytophthora infestans);

  • Ss -plankumainība;

  • TYLCV - dzeltenās mozaīkas vīruss (Tomato yellow leaf curl virus);

  • TSWV - plankumaino lapu vīšana (Tomato spotted wilt virus);

  • Pst - bakterioze (Pseudomonas syringae pv. tomato);

  • Sbl - stemfilioze (Stemphyllium botryosum f. sp. lycopersici);

  • Ss - stemfilioze (Stemphyllium solani);

  • Ff - brūna plankumainība (Fulvia fulvum)


Kategorijas: Vides ierīkošana, Stādaudzētavas, augi, augļu koki, dekoratīvie skujukoki un citi stādi

 


Add your comment or vote!

Log in to leave a comment or vote or Reģistrēties



Menu:
 
 
Tēmai atbilstošie uzņēmumi katalogā:

Krāslavas rajons