Mūsu mājas ir piepildītas ar skaņām. Aizsargāt sevi no nevēlama trokšņa var divos veidos: samazinot trokšņa avota līmeni vai akustisko viļņu ceļā novietojot starpsienu.

No ārpuses nākošā trokšņa līmenis tiek ierobežots jau celtniecības laikā. Trokšņainās zonas (virtuve, vannas istaba, tualete) tiek apvienoti blokā, kas robežojas ar kāpņu telpu vai ar analoģiskiem kaimiņu dzīvokļu blokiem. Ja trokšņa galvenie avoti ir ārpus dzīvokļa robežām, bet vēlamā klusuma tik un tā nav, tad īpaša uzmanība ir jāpievērš papildus skaņu izolējošām konstrukcijām, kas ierobežo telpu no sāniem, augšas un apakšas. Tās ir:

• - Atdalošas sienas un starpsienas.

• - Griesti un grīdas, tostarp arī to sienu savienojuma vietas ar starpsienām.

• - Logu bloki, balkonu un istabu durvis.

• - Sienās un griestos esošās iekārtas un inženierkomunikācijas, kas palīdz plūst troksnim.

Aizsardzība pret troksni no sāniem. Jebkuru telpu aptver sienas, kas veido barjeru skaņas viļņu plūsmai. Šīs konstrukcijas ir divu tipu: viena slāņa (ķieģeļi, dzelzsbetons, akmens u.c.) vai daudzslāņu, kas sastāv no dažādu materiālu plāksnēm. Palielināt starpsienas skaņas izolāciju var tādos veidos:

• - izdarīt tā, lai skaņas vilnis dotu skaņu telpā, taču nevarētu likt starpsienai vibrēt,

• - panākt, lai konstrukcijas iekšpusē skaņas viļņa enerģija tiktu uzsūkta un izkliedēta.

Pirmais veids prasa, lai starpsiena būtu vai nu masīva, vai cieta. Otro var realizēt ar daudzslāņu konstrukciju un porainu, šķiedrainu materiālu palīdzību.

Jo smagāks un biezāks monolīts un augstāka skaņas frekvence, jo mazāk siena vibrē, un tas nozīmē, ka skaņas izolācijas īpašības ir labākas. Sakars starp šiem parametriem ir netiešs. Piemēram, 140 mm bieza betona siena, plūstot 300 Hz frekvences skaņai, dod Rw=39 dB skaņas izolāciju, bet esot 1600 Hz frekvences skaņai - 60 dB. (Rw - skaņas izolācijas indekss).

Tas rāda, ka, divkāršojot biezumu, skaņas izolācija uzlabojas tikai 6-7 dB.

Daudzslāņu konstrukcija sastāv no dažādu materiālu plāksnēm. Starp tām var būt gaisa atstarpe. Tādā konstrukcijā vibrācija zūd ātrāk nekā viendabīgā. „Slāņainās" starpsienas ar nelielu blīvumu skaņas izolācijas īpašības ir līdzīgas kā monolītam. 150 mm starpsiena, kas piepildīta ar 40 mm minerālvates slāni, kurā ir 100 mm gaisa sprauga, ko no abām pusēm ietver 12,5 mm biezas ģipškartona plāksnes, dod Rw=52 dB skaņas izolāciju. Tā pilnīgi pietiek, lai izsargātos no trokšņa, kurš rodas no sadzīvē izmantojamajām ierīcēm.

Par aizpildošo materiālu visbiežāk izmanto stikla šķiedras plāksnes, minerālvati, tāpat arī akustiskos materiālus, kuriem ir slāņa vai režģa struktūra.

Šie materiāli paši par sevi neaizsargā telpu no trokšņa, taču, būdami konstrukcijas sastāvā, uzlabo tās skaņas izolācijas īpašības. Jo lielāks izmantojamā materiāla skaņas absorbēšanas koeficients, jo ir labākas izolācijas īpašības.

Materiāls var būt dabisks - minerāls (bazalta vai kaolīna vate, pūsts perlīts vai stikls, šamots) vai augu (celulozes vate, kūdras izolācijas plāksne, korķa lapa u.c.) izcelsmes. Tāpat sintētisks (putu polistirols, putu poliuretāns, putu polietilēns, polipropilēns u.c.). Ilgs mūžs ir minerālvatei. Citas tās labās īpašības ir hidrofobiskums, ugunsdrošība, ūdens tvaiku caurlaidība, ekoloģiskums. No stikla šķiedras var ražot ievērojami vieglākas plāksnes nekā no minerālvates. Putu polistirols izceļas ar ūdens tvaiku caurlaidību (40-70 reizes mazāka nekā minerālvatei). Sakarā ar to ir apgrūtināta ūdens tvaiku novēršana. Mitrās telpās, ja vēlas izvairīties no sienu samirkšanas, ir jābūt papildus vēdināšanai.

Telpas skaņas izolāciju no augšas un apakšas nosaka starp stāviem esošie pārsegumi. Lai aizsargātu no struktūrtrokšņa, tos vajadzētu taisīt pārāk biezus un smagus. Tādēļ kā papildus līdzekli skaņas izolēšanai izmanto piekaramos griestus, bet zem grīdas seguma (parketa, lamināta un tml.) parasti klāj elastīgu starpsegumu, kurš ievērojami samazina jūsu soļu troksni.

Izolējošo materiālu izvēli, plākšņu daudzuma un biezuma aprēķinus labāk uzticēt speciālistiem. Tikai tādā gadījumā var sasniegt maksimālu skaņas izolācijas efektu, kas atbilstu jūsu ieguldītajiem līdzekļiem.

Daži praktiski padomi. Starpsienām ir jābalstās uz pārseguma plāksnes, bet nekādā gadījumā uz apaļkoka pārseguma vai grīdas.

Divu populāru konstrukciju: peldošā parketa un daudzslāņu starpsienas savienošanas shēma:

1. Pārseguma plāksne, 2. Izlīdzinošā virsma, 3. Metāla leņķis, 4. Siltā grīda, 5. Skaņu un siltumu izolējošs slānis, 6. Betona slānis, 7. Flīze, 8. Apmale, 9. Ģipškartons, 10. Skaņu izolējošs pildījums, 11. Metāla konstrukcija, kuras solis 600 mm.

• - Divu blakus atrodošos istabu apaļkoka pārsegums un grīdas nedrīkst saskarties. Tā ir aizsardzības pret vibrācijas, kas rodas no staigājot, pārvadīšanu.
• - Sienām no celtniecības materiāliem, kam ir atvērta poraina struktūra (piemēram, no poraina betona), ir jābūt rūpīgi apmestām. Tā būsit aizsargāti no skaņas viļņa plūsmas caur porām.
• - Starpsienām izmantojot ģipškartonu, viena slāņa šuves vieta nedrīkst sakrist ar otra slāņa šuves vietu.
• - Montējot apgaismošanas ierīci sienām un griestiem, neaizmirstiet rūpīgi aiztaisīt atlikušos plīsumus. Tie var ievērojami samazināt konstrukcijas skaņas izolācijas efektu.

                                                                                                     ACA.LV