No trokšņa aizsargā laba skaņas izolācija
Drukāts
2007-02-09 18:28
Ko nozīmē dažās Eiropas valstīs pielietojamās akustikas komforta klases?
Ar ēku akustiskajām klasēm tiek raksturota to akustikas kvalitāte. Projektētāji un celtnieki, pamatojoties uz projektējamās (ceļamās) ēkas akustiskā komforta klasi, izvēlas trokšņa aizsardzības rādītājus un līdzekļus to īstenošanai, bet parastajiem lietotājiem šīs klases ir ērts līdzeklis, kas ļauj novērtēt viņu dzīvojamās mājas (dzīvokļa, nomātā biroja un tml.) akustikas komfortu, viens no rādītājiem, kas raksturo mājokļa kvalitāti. Tātad akustiskā komforta klases var uzskatīt par produkta kvalitātes rādītāju.
Piemēram, Ziemeļvalstīs dzīvojamās mājas tiek klasificētas piecās klasēs pēc iedzīvotāju subjektīvajām izjūtām: A augstākās klases ēkās vairāk nekā 90 proc. iedzīvotāju akustiskā komforta līmeni vērtē kā ļoti labu vai labu; B klases tā novērtēs tikai 70-85 proc. iedzīvotāju un vairāk nekā 10 proc. iedzīvotāju komforta līmeni novērtēs kā sliktu utt. ņemot vērā ēkas akustisko komforta klasi, projektētāji izvēlas atbilstošus konstruktīvus lēmumus. Piemēram, A klases ēkās tiek paredzēts maksimāls sienu gaisa skaņas izolācijas rādītājs, te vislabāk no triecienu skaņas tiks izolēti arī pārsegumi.
Kādēļ bloku mājās ir slikta skaņas izolācija?
Bloku mājās, īpaši tajās, kuras celtas senāk, ciešam no ārpuses skaņas, kas virmo pa gaisu caur sienām un salaidumos starp plāksnēm, kā arī plākšņu tukšumos; tāpat no triecienu skaņas, kas virmo starp dzelzsbetona konstrukcijām un cauruļvadiem. Galvenie sliktās skaņas izolācijas cēloņi tādās ēkās ir stingri dzelzsbetona konstrukciju savienojumi, dobumi sienās un pārsegumos (kontaktligzdas, ventilācijas kanāli, plīsumi sienās un pārsegumos). Skaņu vada lielisks vibrācijas vadītāju - betons, kas skaņu vēl arī pastiprina (rezonē).
Viens no efektīvākajiem risinājumiem, kas varētu uzlabot trieciena skaņas izolāciju, ir "peldošo" grīdu ierīkošana. Nepieciešams salabot visus caurumus ap caurulēm, dažreiz palīdz kontaktligzdu aizbāšana ar ugunsdrošo beramo akmens vati.
Kādus mūsdienīgus celtniecības materiālus izmantot, lai būtu pēc iespējas mazāka skaņas caurlaidība?
Tas ir atkarīgs no skaņas rakstura. Ja tā ir trieciena skaņa, kas izplatās pa konstrukcijām, tad šajā telpā vajadzētu izmantot mīkstus, triecienus un vibrācijas uzsūcošus un amortizējošus materiālus - starplikas no korķa koka, akmens vates, gumijas. Ja skaņa nāk pa gaisu caur sienām, ir iespējami dažādi risinājumi. Viens no tiem - palielināt nožogojumu masu, bet vienkāršāk mainīt nožogojumu konstrukciju. Tādā nolūkā starp papildus iemontētajiem cietajiem elementiem (pusķieģeļu vai šauru bloku mūri, ģipškartona plāksnēm un tml.) tiek paredzētas atstarpes, kuras tiek aizpildītas ar vibrāciju uzsūcošu akmens vati. Bez tam, tādam nožogojumam vai tā ārējiem slāņiem ar grīdu un griestiem nevajadzētu būt stingri savienotiem, bet tikai ar elastīgiem savienojumiem (minerālvates joslas, speciāli gumijas savienojumi).
- Kā bloku mājā lēti un efektīvi ierīkot papildus skaņas izolāciju?
Viens no lētākajiem veidiem ir rūpīgi salabot visus caurumus (caur tiem plūst augstas frekvences, labi dzirdams troksnis). Ja nebaidāties samazināt sava mājokļa dzīvojamo platību, var papildus izolēt sienas ar 5-8 cm biezu akmens vates slāni un uz gumijas savienojumiem samontētām ģipškartona plāksnēm. Nedaudz palīdz to aplīmēšana ar skaņu uzsūcošām tapetēm, korķa koka apdare, taču griestu aplīmēšana ar skaņu uzsūcošiem materiāliem būs nerezultatīva, labāk vienoties, lai virs jums dzīvojošais kaimiņš ierīkotu "peldošo" grīdu, tas samazinātu trieciena troksni, kuru esat spiests klausīties katru dienu, tā būs vislētākā un visefektīvākā skaņas izolācija.
Būvēju māju. Dzirdēju, ka ir svarīgi izmantot ne tikai labus skaņas izolācijas materiālus, bet arī vērot, lai darbi tiktu veikti kvalitatīvi. Paskaidrojiet, kāds šajā gadījumā ir iespējams celtniecības darbu brāķis?
Visbiežāk sastopamā kļūda - vieglu starpsienu montēšana neizmantojot elastīgos savienojumus vai to nomaiņa uz pavisam nederīgiem materiāliem, starpu neaizpildīšana ar akmens vati vai nepareiza akmens vates montēšana, atstājot caurumus (nesakļaujot plāksnes). Vajag sekot, lai "peldošo" grīdu segums un visa konstrukcija ar stingru savienojumu nesaskartos ar sienu konstrukciju (grīdu slāņus no sienām atdala elastīga atstarpe). Šuves starp sienu un ar flīzēm izklāto "peldošo'' grīdu ir jāaizpilda ar elastīgu hermētiķi, bet ne ar parastu javu - šuvju aizpildāmo.
Vērojiet, vai telpā ar "peldošajām" grīdām pienācīgi piestiprinātas grīdlīstes - vai tās nepieskaras pie grīdas seguma (starp to un grīdlīstēm ir jābūt nelielai atstarpei). Vērojiet, lai, ierīkojot koka grīdu uz balsta sijām, zem tām būtu paklātas elastīgas blīves.
Ja vēlaties īpaši labu skaņas izolāciju, pieprasiet, lai visas caurules un ventilācijas izplūdes kanāli no ēkas konstrukcijām būtu izolēti ar speciālām elastīgām uzmavām.
Kādi materiāli der griestu un grīdu skaņas izolācijai?
Grīdu konstrukcijas ietekmējošās trieciena skaņas izolācijai der elastīgi, trieciena enerģiju uzsūcoši un amortizējoši materiāli, kuriem raksturīga neliela dinamiska cietība - gumijoti vai speciālu veidu korķa koka klājumi, bet visvienkāršākās un vieglāk pieejamās ir akmens vates plāksnes.
Griestus (griestu pārsegumu) izolēt no trieciena skaņas, kura rodas no jūsu kaimiņu soļiem, klavierspēles vai skaņas aparatūras skandu vibrācijas, ir gandrīz neiespējami. Par tādu izolāciju vajadzētu parūpēties jūsu kaimiņam, iekārtojot droši izolētas, no sienām ar elastīgām blīvēm nodalītas grīdas.
Griestus izolēt ir vērts tādā gadījumā, kad par troksni, kas nāk no jums piederošajām telpām, sūdzas kaimiņi, vai, ja jūs pats gribat, šis telpas būtu ne tik skaļas (lai tajās mazāk skanētu). Visefektīvāk skaņu uzsūks speciālie piekaramie akustiskie griesti, taču tie jāpakar uz elastīgiem turētājiem, ierastie metāla turētāji te nederēs.
Gribētos atzīmēt, ka griestu virsmas izlīmēšana ar skaņu uzsūcošiem materiāliem būs mazāk efektīva. Taču, ja jūsu mājas pārsegums ir no koka, akmens vates plākšņu izmantošana, izolējot piekaramos griestus, attaisnos sevi arī kā efektīvs ugunsdrošības līdzeklis.
Kādēļ starp skaņas izolācijas plāksni un sienu iesaka atstāt atstarpi?
Atstāt gaisa spraugu starp grīdas plāksni un sienu, bet vēl labāk - to aizpildīt ar elastīgu blīvi, ir ieteicams tādēļ, lai uz apkārtējām sienām nepārietu trieciena skaņa (soļi, nokritušo priekšmetu vai pārvietojamo mēbeļu, skaļi spēlējošas aparatūras vibrācijas). Šis līdzeklis būs efektīvs tikai tajā gadījumā, ja telpā būs ierīkota "peldoša grīda".
Iegādājāmies dzīvokli mūsdienās celtā daudzstāvu mājā, ir laba un jaudīga mājas kinozāle. Mums patīk mūsdienīga un klasiska mūzika, iesakiet, kā iekārtot dzīvokli, lai netraucētu kaimiņus?
Skaļas mūzikas cienītājiem varam ieteikt:
1. Iekārtot "peldošo" grīdu, piemēram, ar akmens vates plākšņu izolācijas klājumu segtu, no sienām ar elastīgām blīvēm atdalītu grīdas segumu.
2. Aparatūras skaņas avotus novietot uz mīksta seguma - speciāliem korķa koka vai gumijas paklājiņiem. Jāizvairās no to ciešas piestiprināšanas pie sienām, grīdas segumu tāpat labāk izvēlēties mīkstu - paklājveidīgu vai korķa koka, paklājiet kaut paklāju.
3. Istabas - studijas telpai vajadzētu būt aizpildītai ar mīkstajām mēbelēm, pie logiem piekariet biezāka auduma aizkarus, skaņu labāk uzsūks ar korķa segumu aplīmētas sienas.
4. Visi citi līdzekļi uzskatāmi par neordināriem. Ja esat nolēmuši skaļi muzicēt un nebaidāties zaudēt daļu no telpas, varat mēģināt papildus izolēt sienas un griestus. Ja speciālie studijas skaņu uzsūcošie paneļi izrādīsies pārāk dārgi, sienas izolācijai var izmantot 5-10 cm platas akmens vates plāksnes, noslēpjot tās ar ģipškartona plāksnēm (labāk biezākām vai divkāršām). Un tomēr gribam uzsvērt, ka 4. punktā minētie līdzekļi ir diezgan dārgi.