Iedzīvotāju skaita pieaugums lielpilsētās, aktīva stikla un betona izmantošana, dzīvojamo platību sadārdzināšanās, sliktie ekoloģiskie apstākļi - tas viss mudina arhitektus un ražotājus meklēt aizvien jaunus risinājumus, kā panākt maksimāli iespējamo pilsētnieka dzīves kvalitāti un veicināt mājokļa estētisko nozīmi. Kā zināms, viss jaunais ir labi aizmirstais vecais. Tieši pateicoties vienam no septiņiem pasaules brīnumiem - Semiramidas gaisa dārziem - pagājušā gadsimta vidū konstruktori un dizaineri atcerējās kopš senseniem laikiem zināmu risinājumu: māju jumtus sāka izrotāt ar ziediem un dārziem, tos tagad izmanto arī sporta laukumu, kafejnīcu ierīkošanai un citu aktivitāšu organizēšanai.

Jumtu, ko līdz ar tiešo funkciju veikšanu izmanto arī citiem mērķiem, pareizāk būtu dēvēt par ekspluatējamo jumtu. Taču ne visi var būt uzskatāmi arī par zaļo jumtu. Zaļie jumti (ekoloģiskie jeb dzīvie) ir jumtu segumi, kas ir veidoti no zāles, puķēm un krūmāja, vai pat kokiem. Dažviet pašvaldības (Vācijā, piemēram, katrs desmitais jumts ir apzaļumots) motivē šādu ekoloģisko stūrīšu parādīšanos pilsētā, tādējādi veicinot ekoloģiskās situācijas uzlabošanos, patīkamas pilsētas ainavas veidošanos un cilvēka dzīves kvalitātes izaugsmi.

Nosacīti zaļos jumtus var apzīmēt ar "Trīs P" principu kopumu: Praktiski, Patīkami, Pozitīvi. Mēģināsim izpētīt smalkāk, cik lielā mērā noguris pilsētnieks tādējādi var justies kā dzīvās dabas elements.

Praktiski

Ieplānot un izprojektēt jūsu mājokļa jumta izmantošanas iespējas krietni vienkāršāk ir mājas tapšanas stadijā. Tad atkarībā no Jūsu iztēles un maciņa satura ir iespējams panākt tādu ēkas nesošo konstrukciju izturīgumu, kas spēs izturēt lieko svaru un arī tehniski atbildīs Jūsu iecerēm. Ja zaļo jumtu vēlaties ierīkot uz jau esošās būves, tad vispirms rūpīgi jāveic veco konstrukciju pārbaude. Ja jumtu iekārtosiet, nesagatavojoties, tad ir jārēķinās ar bēdīgām sekām - plaisas un citā veida bojājumus būs tikpat kā neiespējams novērst. Tas arī ir dārgi un nelietderīgi.

Pēc rūpīgās nesošo konstrukciju izpētes un visu sagatavošanas darbu veikšanas zaļā jumta projekta skiču stadijā jāņem vērā arī jumta veids: ja tas ir plakans, tad to var izmantot vissarežģītāko formu dārzu, atpūtas zonu un pat dekoratīvo ūdenstilpņu un strūklaku ierīkošanai, turpretī ja jumts ir slīpais (maksimāli 40 grādu leņķis), tad dizaineri, protams, varēs piemeklēt atbilstošus augus, taču īpaši izsmalcinātu ainavu izveidot neizdosies - Jūsu rīcībā būs vienkārši mīļš „dzīvs" jumts. Tādējādi izšķir intensīvo (plakaniem jumtiem, kuru konstrukcija ļauj realizēt vispārdrošākos sapņus, kas arī prasa papildus apkopi un papildus projektu risinājumus) un ekstensīvo (jumtiem, kas tiek apstādīti ar augiem un ziediem, kas neprasa īpašu kopšanu) jumtu apzaļumošanas veidus. Zemāk izpētīsim abus divus apstādījumu veidus.

Praktiskie saimnieki apzaļumotos jumtus izmanto ne vien papildus platību nodrošināšanai, kur var ierīkot sporta laukumiņu, atpūtas stūrīti, vienkārši zālāju, - bet arī kā konstrukcijas, kas ļauj ietaupīt telpu kondicionēšanas un siltināšanas izdevumus. Segums, kas ir pārklāts ar 10-40 (reizēm līdz 60) cm biezo materiālu slāni, māju pasargā no pārkaršanas vasarā (tad telpās vērojams patīkams vēsums), bet ziemā novērš siltuma zudumus. Vēl viena pozitīva iezīme - šādiem jumtiem raksturīga laba skaņas izolācija. Kas pilsētniekam var būt svarīgāks par klusumu?

Taču pievērsīsimies atkal zaļajiem jumtiem. Izpētot mājas nesošās konstrukcijas, nosakot seguma veidu un apstiprinot tā skici, varam smalkāk aplūkot tā sastāvdaļas. Elementārās zināšanas par to, kā šī „lietiņa" ir iekārtota, mums palīdzēs praktiskāk pieiet tās uzstādīšanas un ekspluatācijas nosacījumiem. Profesionālā (tikai profesionālā!) ierīkošana seguma garantēto kalpošanas laiku līdz restaurācijas nepieciešamībai paildzina līdz pat 20 gadiem.

Apzaļumotā jumta konstrukcija atgādina pīrāgu: no garšīgās „rozīnītes" mūs nošķir vairākas kārtas. Zaļo jumtu ierīkošanas galvenā problēma slēpjas hidroizolācijā. Tādēļ konstruktori iegulda milzīgu darbu, lai atrastu un ieviestu ražošanā tādus materiālus, kas neļautu pat lāsītei nokļūt cauri hidroizolācijas kārtai. Parasti izšķir piecas „pīrāga" kārtas (dažkārt izmanto arī citus variantus, taču atšķirības nav būtiskas). Tātad:

• Hidroizolācijas kārta. Drošākai hidroizolācijai izmanto anjonu bitumena emulsijas, kas izceļas ar augstu klimatisko, ķīmisko, bioloģisko izturīgumu un ilgu kalpošanas laiku.

• Filtrējošā kārta ir paredzēta drenāžas piesārņojumu novēršanai ar augsnes daļiņām. Kā filtrējošo kārtu bieži vien izmanto ģeotekstilu.

• Drenējošais slānis. Tas pilda papildus sakņu aizsardzības funkcijas un nodrošina ūdens novadīšanu. Atkarībā no apstādījumu veida izmanto perforētā polistirola plāksnes vai grants aizbēršanu. Plakanie jumti noteikti jāaprīko ar klasisko iekšējās ūdens notecēšanas sistēmu.

• Augsnes kārta ar augiem. Apzaļumošanai ieteicams izmantot augus tikai ar horizontālo sakņu sistēmu (tas palielina auga stabilitāti). Lielāku augu iestādīšanai var veidot augu bedres vai šahtas, ko novieto bēniņos (vai tehniskajā stāvā). Tas ļauj nepieciešamības gadījumā nodrošināt sakņu sistēmas apsildīšanu, atstājot augus uz jumta arī ziemā. Augam jābūt pielāgotam vietējiem klimata apstākļiem, labi jāiztur rūpnieciskie un transporta radītie piesārņojumi, jāpanes mitruma svārstības un jāpierod pie nabadzīgām augsnēm, jo gaisa dārzus ir ļoti sarežģīti laistīt, susināt un mēslot. Jāņem vērā arī tas, ka dažu desmitu metru augstumā vējš ir asāks, bet gaiss sausāks, nekā tuvu zemes virsmai, tādēļ arī ziemas sali tur izjūtami vairāk.

• Par pamatu augu iestādīšanai izmanto auglīgo slāni jeb 5-20 cm biezo substrāta kārtu, tāpat kā parastajam zālājam. Ierobežota slāņa biezuma situācijā (līdz 10 cm) kārtai jābūt pietiekoši mineralizētai. Lai laika gaitā substrāts nesajauktos ar drenāžu, drenāžas un substrāta kārtas tiek nošķirtas ar ģeotekstilu.

• Augu paklājiņš, caur kura apakšējo daļu ūdens pārpalikumi nokļūst uz plēves un tiek izvadīti ūdens notecēšanas sistēmā. Šis paklājiņš reizē ir arī filtrs, kas ūdens notekā nogādā arī tīru ūdeni.

Ja uz Jūsu mājokļa jumta ierīkots liels dārzs, kur ir gan augsti koki, gan krūmi un ziedi, tad ir vērts apsvērt automātiskās laistīšanas sistēmas ierīkošanas iespējas.

Pozitīvi

Zinātnieki noskaidrojuši, ka 150 kvadrātmetru lielā apzaļumotā platība nodrošina skābekļa patēriņu gadā 100 cilvēkiem. Kādēļ lai par šādām konstrukcijām nepadomā vietējās pašvaldības? Runājot par individuālajām mājām, šeit ieguvums no zaļajiem jumtiem ir vēl taustāmāks: tā ir papildus vide putniem un kukaiņiem. Ekosistēmas pilnvērtīgā funkcionēšana ir nenovērtējama.
Zaļajiem jumtiem piemīt vēl kāda īpašība: tie intensīvi attīra gaisu. Gadā apzaļumotās platības kvadrātmetrs absorbē un attīra no putekļiem un citiem kaitīgiem piemaisījumiem līdz pat puskilogramam gaisa. Turklāt zaļie jumti arī piedalās ūdens aprites procesā: ar savu „dzīvo" virsmu tie absorbē no 40 līdz 80% nokrišņu, bet, kas ir ļoti būtiski, pretī atdod līdz 60% mitruma. Parastais jumta segums „atdod" vien 1 procentu. 

Patīkami

Patīkamākais brīdis sākas tad, kad zaļā seguma ierīkošana vēl tikai tiek plānota, kad ziedu krāšņuma baudīšana ir vēl priekšā. Kad visi praktiskie jautājumi ir atrisināti, kad profesionālā visu kārtu ieklāšana ir pabeigta, ir jāparūpējas par glītu ārējo izskatu. Prieku, kas rodas, vērojot zaļo stūrīti pilsētas drūmajā vidē, nevar salīdzināt ne ar ko!

Ja Jūsu mājas jumts ir viegls (tātad nesošo konstrukciju pamatne neļauj Jūsu dārzu veidot sarežģītu un lielu), arī augi jāizvēlas atbilstoši. Šādā gadījumā Jums labāk noderēs zālājs, suloji, viengada ziedi, sūnas. Jāņem vērā, ka šis augu veids neparedz jebkāda veida ekspluatāciju, tādēļ jāiekārto speciālos celiņus un laukumus no trotuāra bruģa. Savukārt ja jumts ir smags (segumi ar lielām nesošām spējām, piemēram, dzelzsbetona pamatnes), var plānot plašāku augu sortimentu: zāle, krūmāji, koki. Ja jumta slīpuma leņķis ir lielāks par 25 grādiem, tad tiek ierīkots īpašs ģeorežģis: šis elements ļauj augiem stabilāk ieaugt grantī, netraucējot to sakņu sistēmu attīstībai.
Atgriezīsimies pie intensīvā un ekstensīvā apzaļumošanas veida.

• Ekstensīvs segums (apzaļumošanas variants, kas neprasa īpašu apkopi). Augi - sausumizturīgie, daudzgadīgie augi - suloji, sūnas, zāle; nav nepieciešama laistīšana, ir pieticīgi un salizturīgi.

• Intensīvs segums (apzaļumošanas veids, kas sevī ietver zālāju, ziedus, krūmus un kokus). Ir iespējama daudzveidīgo vides dizaina projektu realizācija. Ir nepieciešama regulāra kopšana un laistīšana. Ir arī vajadzīgs pietiekošs grants slānis.

„3 P" darbībā

"3P" programma zaļajiem jumtiem (praktiski, pozitīvi, patīkami) nodrošina rentablāko ieguldījumu cilvēka labklājībā: tīrais gaiss, dabiskā vide, komforts, estētiskā vide un labs garastāvoklis. Ja esam piemirsuši kādu ieguvumu, tad Jūs šo sarakstu varat papildināt, iekārtojot zaļo jumtu savā mājoklī.

Aca.lv