Plakanie jumti ir jumti, kuru slīpums ir 0,7-7 ^o.  Reizēm plakano jumtu tāpat dēvē par savietoto jumtu, jo pēdējais pārsegums un jumta segums sakrīt. Šādi jumti visbiežāk tiek ierīkoti rūpnīcām, daudzdzīvokļu mājām. Mūsdienīgie plakanie jumti veic ne vien hidroizolācijas un siltumizolācijas funkcijas, bet kļūst arī par papildus derīgo platību. Urbanizētajā apvidū plakanos jumtus bieži izmanto kā terases, dārzus, atpūtas zonu un bērnu rotaļu laukumus.

Plakanos jumtus atkarībā no funkcijas var iedalīt ekspluatējamajos un neekspluatējamajos, bet atkarībā no tipa - tradicionālajos un apgrieztajos. Izšķir arī apgriezto jumtu apakšgrupu - t.s. zaļos jumtus.

Tradicionālie plakanie jumti

Šo jumtu virsmu veido hidroizolācijas kārta. Tādi jumti parasti vērojami vecās celtnēs. Šai tehnoloģijai piemīt būtiski trūkumi: hidroizolācijas kārtu ietekmē straujas temperatūras un atmosfēras izmaiņas, bet, ja jumtus arī ekspluatē, tad arī mehāniskā slodze. Tāpat šajā gadījumā ir ļoti sarežģīti noteikt, kurā vietā jumts sācis tecēt.

Hidroizolācijas kārtai visbiežāk izmanto ruļļveida bituma segumu, iepriekš populārāks bijis ruberoīds - armatūras materiāls, bitumā izmērcētais kartons. Jauno ruļļveida bituma seguma armatūras kārtu veido stingrāki materiāli - stikla šķiedra, poliesters, džuta. Bitums tiek sajaukts ar polimēriem, kas palielina tā vingrumu un izturīgumu pret zemām temperatūrām.

Vienkāršākais šo jumtu remonta veids - aptuveno caurteces vietu apstrādāt ar auksto šķidro bituma mastiku. Seguma ilgmūžīgums ir ierobežots, tādēļ papildus klāj vismaz vienu bituma seguma slāni.

Šajā situācijā bieži vērojamas arī citas problēmas. Šo jumtu kvalitāte bieži vien ir zema, siltumizolācija neatbilst mūsdienu prasībām. Kvalitāti var pārbaudīt, uzkāpjot uz jumta pēc lietus. Pēc mūsdienu prasībām ūdenim jānotek no jumta divu stundu laikā. Var gadīties, ka vēl viena ruļļveida kārta problēmu neatrisinās. Tāpat uzreiz jānosaka papildus apsildes nepieciešamība. Siltumizolācijas kārta var būt pārāk plāna pēc mūsdienu prasībām.

Ja papildus siltināšana netiek veikta, jumtu vienkāršāk pārklāt ar vienu vai divām papildus ruļļveida bituma kārtām. Vispirms jāsaved kārtībā vecā virsma, jānovērš tās uzpūtumi, jānovāc zeme un gruži. Jāizkaltē iekšējās konstrukcijas, ja ir bijušas caurteces. Ruļļveida seguma iekšējā kārta tiek apsildīta ar speciālu gāzes degli pie tādas temperatūras, kādu norādījis ruļļveida seguma ražotājs (ap 160-165 grādiem), parasti vienu vai dažas minūtes, kamēr bituma kārta nebūs šķidra. Visvājākā vieta, kuras apstrādei nepieciešams īpašs profesionālisma līmenis, ir pārsegumu savienojmu vietas un zonas pie malām un dūmvadiem.

Dažas prasības jumta ierīkošanai

Vietā, kur savienojas jumts ar vertikālo virsmu, hidroizolācijas segums nedrīkst pacelties vairāk kā par 30 cm, malām jābūt hermētiskām, lai ūdens nenonāk iekšpusē.

Tvaiku izolācijai jābūt ierīkotai tā, lai jumta konstrukcijās nekrātos ūdens; izolācijas kārtas pretestība tiek aprēķināta, izvērtējot temperatūru zem jumta un apkārtējās vides temperatūru, kā arī relatīvo gaisa mitrumu.

Rekonstruējot tradicionālo jumtu, jāizvērtē arī tvaiku izolācija. Mitrums cauri jumtam iekļūst ne vien no ārpuses, bet arī no iekšpuses. Ja tvaiki apakšā sastapsies ar hidroizolāciju, un izeja tiem nebūs paredzēta, tie sprauksies cauri visām iespējamām vietām, bojājot hidroizolāciju, vai sūksies cauri sienām. Ūdens tvaikus likvidē ar brustvēra izlīdzinošo kārtu, karnīzi vai ventilācijas cauruli. Ja jumta platums  pārsniedz 10 m, tad obligāti jābūt pieejamām ventilācijas caurulēm, vadoties pēc aprēķiniem - caurule uz 60-80 m2.

Ir daudzi gadījumi, kad plakano jumtu grib nosiltināt. Mūsdienās bieži ierīko apgrieztos jumtus, kas ir vairāk piemēroti mūsdienu ekspluatācijas prasībām. Protams, arī veco hidroizolāciju var pārklāt ar izolējošo kārtu un virspusē ieklāt jaunu hidroizolāciju. Parasti siltinošo kārtu izmanto arī kā izlīdzinošo kārtu. Siltumizolācijas materiālu mehāniskais izturīgums jāizvēlas, izvērtējot potenciālo slodzes iedarbību. Ieteicamās kārtas jumtam ar nelielu slodzi:

1. tvaiku izolācijas kārta
2. siltumizolācija
3. hidroizolācijas kārta no PVC plēves, kas ir krietni izturīgāka par bituma segumu.

Ja putu polistirolu vai ekstrudēto polistirolu pārklāj ar bituma segumu, virspusē ieklāj plānāku karstumizturīgās minerālvates slāni.

Hidroizolācijas kārtu uz ekspluatējamā tradicionālā plakanā jumta pārklāj ar aizsargslāni vai segumu (balastu) no izmazgātās grants un grīdas segumu no betona, dzelzsbetona paneļiem.

Apgrieztie jumti

Aprīkojot vai atjaunojot plakano jumtu, pareizāk būtu ierīkot nosiltināto apgriezto jumtu. Šajā gadījumā siltinātā kārta atrādīsies zem hidroizolācijas, sargājot to no straujām temperatūras svārstībām, saules un mehāniskām slodzēm.

Remontējot šādu jumtu, vispirms jāsaved kārtībā vecais segums; ja tas ir ļoti bojāts, tas ir jānoņem. Ja bojājumi nav lieli, šādā jumtā izgriež uzpūtumus, tad šīs vietas tiek izkaltētas un pārklātas ar hidroizolācijas kārtu. Hidroizolācija tiek apsegta ar siltinātāju, tad ar filtrācijas kārtu difūzijas plēves vai ģeotekstila formā. Augšējā kārta var sastāvēt no flīzēm, grants, armēta betona.

Siltināšanas kārtu nevar klāt vairākas reizes, lai sakristu šuves, tāpat ir aizliegts krustveida savienojums.

Labs risinājums ir Finnfoam izolācijas paneļu izmantošana. Ražotājs iesaka uz apgrieztā jumta ar lielu slodzi klāt trīs Finnfoam paneļu kārtas. Zemākajā panelī, kas tiek klāts uz hidroizolācijas, ir rieviņas ūdens novadīšanai.

1. att. Plakanais apgrieztais ekspluatējamais jumts, kura platībā izmanto betona plātnes, asfaltu, armēto betonu.

1. Dzelzsbetona panelis
2. Slīpumu formējošā kārta
3. Hidroizolācija
4. Plātne no ekstrudētā putupolistirola
5. Ūdeni filtrējošā kārta (ģeotekstils)
6. Slodzi sadalošā izlīdzinošā kārta
7. Betona flīzes grīdai, asfalts vai armētais betons

2. att. Plakanā ekspluatējamā jumta un sienas savienojums

1. Dzelzsbetona panelis
2. Slīpumu formējošā kārta
3. Hidroizolācija
4. Plāksne no ekstrudētā putupolistirola
5. Ūdeni filtrējošā kārta (ģeotekstils)
6. Segums: grants, betona plāksnes, asfalts vai armētais betons
7. Ventilējamā gaisa telpa
8. Saikne
9. Aizsargloksne
10. Skārds

3. att. Vecā plakanā jumta detaļa remonta procesā  

1. Slīpumu veidojošā kārta
2. Vecā hidroizolācija
3. Jaunā hidroizolācija
4. Plāksne no ekstrudētā putupolistirola
5. Ūdeni filtrējošā kārta (ģeotekstils)
6. Grants (balasts)
7. Segums no koka dēļiem

Zaļie jumti

Zaļie jumti ir viena no populārakajām apgriezto jumtu modifikācijām. Šādiem jumtiem ir gadsimtiem ilgā vēsture - atcerēsimies kaut vai Semiramidas gaisa dārzus. Zaļie jumti ir īpaši iecienīti Pamira kalnos, kur uz jumta tiek izbērta auglīgā zeme un audzēti dārzeņi, kā arī Norvēģijā, kur zaļie jumti kalpo kā lieliska siltumizolācija.

Prasības, kas tiek izvirzītas šādiem jumtiem, atšķiras no parasto jumtu standartiem, jo vispirms jāizvērtē augu spēja iekļūt pat smalkākajās spraugās un paplašināt tās. Aizsardzībai no saknēm tiek ieklāts PVC vai folija segums.

Drenāžas kārtai jābūt vismaz 100 mm biezai, tai var izmantot keramzītu vai lielgraudu granti 5-20 mm diametrā. Filtrācijas kārtai izmanto sintētisko šķiedru, minerālvati, tūbu, stiklšķiedras kārtu.

Augsnes kārtas biezums ir atkarīgs no tā, kādus augus izmantosiet uz jumta. Zālienam un puķēm nepieciešami 10-20 cm zemes, ziedošiem krūmiem - 20-30 cm, bet krūmiem un nelieliem kokiem - 40-70 cm.

4.att. Siltinātā plakanā ekspluatējamā zaļā jumta detaļa (A-zālienam un ziediem, B - ziediem un ziedošam krūmam)

1. Dzelzsbetona panelis
2. Slīpumu formējošā kārta
3. Hidroizolācija
4. Ekstrudētā putupolistirola plāksne
5. Polietilēna perforētā loksne (ģeotekstils tiek ieklāts virspusē)
6. Drenāžas kārta (keramzīts, grants)
7. Ūdeni formējošā kārta (ģeotekstils)
8. Augsne