Koksne būvniecībā
Drukāts
2013-02-13 09:49
Mūsdienu būvmateriālu tirgū tiek piedāvāts plašs būvmateriālu klāsts, kur nozīmīgu vietu pelnīti ieņem koksne.
Pateicoties daudzām priekšrocībām, šis materiāls, kas gadiem ilgi ticis izmantots būvniecībā, ir joprojām iecienīts ēku un inženierbūvju celtniecībā.
Viena no pozitīvajām koksnes iezīmēm ir tās izturīgums pie kompresijas (maksimāli līdz 35-70 MPa), kā arī stiepes un izlieces izturīgums (80-120 MPa). Turklāt koksne ir diezgan viegls materiāls (vidējais blīvums - 400-600 kg/m3, atkarībā no sugas).
Par koksnes priekšrocībām uzskatāma arī zema siltumvadītspēja (100 mm biezās koka brusas sienas siltumpretestība ir analoģiska divu ķieģeļu biezajai mūra sienai), viegla apstrāde un, protams, arī ekoloģiskums.
Taču, par būvmateriālu izvēloties koksni, nedrīkstam piemirst arī tās trūkumus. Koksnei, piemēram, raksturīgs palielināts higroskopiskums (spēja absorbēt mitrumu no ārējās vides). Līdz ar neviendabīgu struktūru augsts higroskopiskuma līmenis bieži vien izraisa materiāla piebriešanu un plaisāšanu. Koksne tāpat ātri trūd, kā arī viegli uzliesmo. Gan jāpiebilst, ka vairums minēto trūkumu ir viegli novēršami, apstrādājot koksnes izstrādājumus ar īpašiem līdzekļiem, kas paildzina koka kalpošanas laiku.
Parametri, kas nosaka koksnes izmantošanas iespējas būvniecībā
Ir virkne īpašību, kas nosaka koka ilgizturīgumu un ietekmē iespēju to izmantot būvdarbos.
-
Izturīgums. Ar šo jēdzienu saprotam koksnes spēju pretoties noārdīšanās procesiem dažādu slodžu ietekmē. Koksnes izturīgums ir atkarīgs no koka sugas, tā blīvuma un mitruma, kā arī slodzes virziena un vainu esamības.
-
Nodilumizturīgums. Nodilumizturīgums apzīmē koksnes spēju pretoties noārdīšanās procesiem berzes iedarbībā. Parasti nodilumizturīgums ir proporcionāls koksnes cietībai un blīvumam.
-
Izturība pret plaisāšanu. Šis parametrs ir tieši atkarīgs no koksnes rukuma pakāpes. Kaltēšanas procesā mitrums no koksnes iztvaiko nevienmērīgi, kas savukārt var izraisīt iekšējo spriedzi un kā rezultātu koksnes plaisāšanu. Tādas koku sugas, kā egle, ciedrs, priede un baltegle uzskatāmas par vismazāk pakļautām rukumam.
-
Trūdēšana. Dažādu sēnīšu ietekmē koksne noārdās, tādēļ šim parametram ir liela nozīme koksnes izvēlē. Tiek uzskatīts, ka skuju koki ir mazāk pakļauti trūdēšanai, nekā lapu koki, ko lielā mērā var izskaidrot ar lielu sveķu daudzumu tajos.
-
Koksnes spēja noturēt metāla stiprinājumus. Šis rādītājs, kas arī nav maznozīmīgs, koksni izmantojot būvniecībā, arī ir atkarīgs no tādiem parametriem, kā mitrums un blīvums - jo blīvāka ir koksne, jo sarežģītāk ir no tās izņemt naglu vai skrūvi.
-
Koksnes zarainums. Zariņi vai labi redzamās to kādreizējās atrašanās vietas ir būtisks koksnes trūkums, jo zarainums mazina koksnes izturīgumu un izraisa papildus tēriņus tās apstrādei.
-
Koksnes vieglums. Tas gan nav noteicošais faktors, izvēloties koksni būvdarbiem, taču līdz ar citām pozitīvām īpašībām, vieglums arī ir ievērojama priekšrocība.
Koku sugas, ko izmanto būvniecībā
Skuju koki
Būvniecībā iecienītākie ir skuju koki. Vispirms jāatzīmē, ka tie ir pieejamāki par lapu kokiem, otrkārt, augstas tehniskās īpašības stiprina to vadošās pozīcijas būvniecībā. Aplūkosim mūsu ģeogrāfiskajam platumam raksturīgākos skuju kokus.
Priede. Priedes koksne ēku būvniecībā izmantojamo skuju koku vidū ieņem pirmo vietu popularitātes ziņā. Nav nekāds brīnums - priedei ir daudz pozitīvo īpašību: izturīgums (stiprības robeža kompresijas gadījumā ap 50 MPa), blīvums, izturīgums pret plaisāšanu, rukumu un trūdēšanu (priedes koksnē ir daudz sveķu kanālu), nodilumizturīgums. Tāpat priedei nav raksturīgs zarainums, tās koksne ir viegla un parasti ar taisnu stumbru, kas atvieglo kokapstrādes procesu. Trūkumu vidū ir koksnes nosliece uz „zilēšanu", kas zināmā mērā var sabojāt guļbūves izskatu.
Egle. Izturīguma ziņā egle nav sliktāka par priedi (ar nosacījumu, ja tās koksne ir labi izkaltēta). Taču egles koksnē nav tik daudz sveķu kanālu, tādēļ tai nepieciešama papildus apstrāde, kas spēs paildzināt tās pretestību trūdēšanas procesiem un veicināt tās ilgizturīgumu. Turklāt eglei piemīt lielāks zarainums, kā priedei, kas sarežģī to apstrādi un sašaurina iespējamo pielietošanas sfēru loku.
Taču, neraugoties uz to, daudzās Eiropas valstīs egle popularitātes ziņā ir pat pārspējusi priedi, lielā mērā pateicoties viendabīgai koksnes struktūrai, kas atvieglo kokapstrādes procesu, un spējai ilgstoši saglabāt krāsu - tā nezilē laika gaitā, kā priede. Turklāt elastīguma ziņā egle ir pārāka par daudzām citām skuju koku sugām, tādēļ to bieži izmanto liekto elementu izgatavošanā.
Lapegle. Lapeglei raksturīgs pietiekams blīvums un izturīgums (par 30% lielāks, kā priedei), turklāt tā ir izturīga arī pret trūdēšanu. Augsti tiek novērtēts arī palielināts lapegles izturīgums pēc kaltēšanas. Pārsteidzošu koksnes izturīgumu apliecina arī fakts, ka pirms 300 gadiem būvētās lapegles mājas tiek veiksmīgi ekspluatētas arī patlaban. Lapegle ir piemērotākais koks nesošo konstrukciju izgatavošanai. Citu priekšrocību vidū - neliels zarainums un nekādas sarozes.
Baltegle. Baltegles koksnei nav raksturīgi sveķu kanāli, līdz ar to tā ir vairāk pakļauta trūdēšanai, kā priedes koksne, tādēļ to parasti neizmanto ārējo konstrukciju izgatavošanai. Baltegles izmantošanas jomas - logi, durvis un grīdas, kā arī citas iekštelpu konstrukcijas.
Ciedrs. Pēc fizikāli mehāniskām īpašībām ciedra koksne piekāpjas lapegles koksnei, taču ir tuva priedei. Koksne ir viegla, mīksta, izturīga pret trūdēšanu, viegli apstrādājama. Piemērota ārējo konstrukciju izgatavošanai. Turklāt ciedra koksnei piemīt antiseptiskās īpašības, kā dēļ to sekmīgi izmanto ekoloģiskajā celtniecībā.
Lapu koki
Vairums lapu koku piekāpjas skuju sugām izturīguma un noslieces pret trūdēšanu ziņā (tajos nav sveķu kanālu), kā dēļ to izmantošana būvniecībā ir zināmā mērā ierobežota. Populārākās sugas būvniecībā ir ozols, osis un goba.
Ozols. Ozola koksnei raksturīgs augsts izturīguma līmenis (ap 60 MPa pie kompresijas gar šķiedrām), labi pretojas trūdēšanas procesiem. Tiek izmantota iekšējo konstrukciju izgatavošanai (lai gan ne tik aktīvi, kā lapegle vai priede), kā arī kā apdares materiāls (grīda, logi, durvis).
Osis. Piekāpjas ozolam izturīguma ziņā, ir vairāk pakļauts trūdēšanai, tāpēc tiek reti izmantots ārējo konstrukciju izgatavošanai. Plašāk tiek pielietots kā apdares materiāls.
Goba. Blīva, cieta, izturīga un sīksta koksne, kas fizikāli mehānisko īpašību ziņā gan piekāpjas vairumam skuju koku, tāpēc namu būvniecībā netiek izmantota.