Kādu krāsu izvēlēties: spīdīgu vai matētu? Ūdens dispersijas, eļļas krāsu un emalju pamata atšķirības, priekšrocības un trūkumi.

Neatkarīgi no krāsu sastāva, krāsotiem klājumiem tiek izvirzīta vesela virkne kopīgu prasību: tiem ir jābūt ekoloģiski tīriem, tos viegli var tīrīt kā sausā, tā arī mitrā veidā. Bez tam, daudziem klājumiem tiek izvirzītas speciālas prasības, tādas kā palielināta izturība pret dilšanu, izturība pret temperatūru, mitrumu u.c.

Izvēloties krāsas, lietotājam vissvarīgākās ir klājuma dekoratīvās (struktūra, krāsa, spīdums) un ekspluatācijas īpašības, un viena kvadrātmetra noklāšanas cena. Klājuma dekoratīvās īpašības. Mūsdienīgas krāsas var būt tūkstoš dažādos toņos, kurus var iegūt dažu minūšu laikā. Pēc spīduma pakāpes krāsas iedalās - augstas spīduma pakāpes, spīdīgas utt. līdz matētām un pastiprināti matētām. Kaut arī mūsdienās populāras ir matētās krāsas, vajag zināt, ka klājuma ekspluatācijas īpašības (izturība pret mazgāšanu un beršanu, tīrīšanas vienkāršība, iespēja izmantot tīrīšanas līdzekļus) spīdošajām virsmām ir labākas. Dekoratīvā klājuma virsma var būt līdzena vai tā var būt ar noteiktu faktūru. Faktūra var tikt iegūta, pateicoties paša materiāla īpašībām un arī ar speciālu instrumentu un klāšanas tehnoloģijas palīdzību. Var panākt arī dažādus optiskos efektus.

Klājuma ekspluatācijas īpašības.

Krāsu ekspluatācijas īpašības, ir izturība pret mazgāšanu un beršanu, krāsas noturība, ķīmiskā un bioloģiskā izturība.

Izturība pret mazgāšanu un beršanu tiek raksturota ar sausas vai slapjas attiecīgas cietības birstes vēzienu skaitu, līdz klājums tiks bojāts. Izvēloties krāsas, konkrētiem ekspluatācijas noteikumiem šis rādītājs ir noteicošais. Visus spīdīgos klājumus var mazgāt, taču tiem ir arī trūkums - akcentē virsmas nelīdzenumus. Izvēloties matētus klājumus, vajag pareizi novērtēt ekspluatācijas slodzes. Matētie klājumi var būt tādi, kurus var mazgāt un tādi, kurus nevar mazgāt.

Krāsu tehnoloģiskās īpašības ir īpaši svarīgas krāsotājiem. Pie šīm īpašībām pieskaita uzklāšanos, žūšanas ātrumu, adhēziju, klāšanas parocīgumu, toksiskumu. Uzklāšanos nosaka krāsas kārtu skaits, kas nepieciešams, lai pilnībā noklātu kontrastainu (melni - baltu) pamatu. Dažreiz pietiek ar vienu krāsas kārtu. Tādas krāsas ir dārgākas, taču arī to izlietojums ir mazāks. Parasti ar kvalitatīvu krāsu krāso divās kārtās.

Pērkot krāsu, pievērsiet uzmanību, ka jums vajag iegadāties nevis litru krāsas, bet gan nokrāsot attiecīgu platību. Salīdzinot krāsas, vajag salīdzināt tieši krāsu apjomu, nevis svaru, jo jaunās paaudzes krāsas ir vieglākas. Tādēļ nereti noskaidrojas, ka ar dārgāku un kvalitatīvāku krāsu iznāk nokrāsot lētāk, nekā ar lētu, kuras uzklāšanās īpašības ir sliktas.

Viens no svarīgākajiem tehnoloģiskajiem parametriem, kas nosaka darbu veikšanas ātrumu - žūšanas laiks. Parasti šis parametrs tiek rakstīts uz iepakojuma. Taču tas nosaka žūšanas ātrumu konkrētos (normas) apstākļos. Faktisko žūšanas ātrumu nosaka daudzi faktori: gaisa un pamata temperatūra, telpas mitrums u.c.

Liela adhēzija (krāsas savienošanās ar pamatu) - augstas kvalitātes klājuma pamats. Tādēļ svarīgi ir labi sagatavot pamatu un ievērot krāsošanas tehnoloģijas.

Lai krāsa labi noklātu virsmu, tai ir jābūt noteiktā konsistencē, kuru nosaka tāds parametrs kā viskozitāte. Ar pārlieku viskozu krāsu būs grūti krāsot. Ja viskozitāte ir pārāk maza, ir iespējami notecējumi, īpaši, ja krāso vertikālas virsmas. Ļoti svarīga ir atbilstoša krāsas viskozitāte, ja krāso ar smidzinātāju.

Lai krāsot būtu viegli, un tajā pašā laikā izvairītos no notecējumiem, krāsā ievieto speciālas tiksotropiskas piedevas. Krāsas tiksotropiskums - īpašība, kad krāsas plūstamība palielinās to maisot. Tiksotropiska krāsa tiek klāta ar otiņu vai rullīti, tā nenotek un nenopil no instrumenta, taču labi izlīdzinās pa krāsojamo virsmu, izveidojot gludu plēvīti.

Krāsa ar pircēja acīm.

Mūsdienās pircēju mīlestību ir iekarojušas ūdens dispersijas krāsas. Tās ir polimēru suspensijas ūdenī un krāsvielu savienojums. Šo krāsu ir ļoti vienkārši izmantot. Tai nav nepieciešams šķīdinātājs - atšķaidīt var vienkārši ar ūdeni. Ar krāsu sasmērētās rokas un instrumentus var nomazgāt ar ūdeni. Krāsai var piešķirt vēlamo toni. Dažu ūdens dispersijas krāsu struktūra ir tāda, ka tā ļauj krāsotām virsmām elpot. Tas labvēlīgi ietekmē telpas mikroklimatu. Taču šai krāsai ir arī savi trūkumi. Virsma piesārņojas nedaudz ātrāk, nekā krāsota ar alkīda emalju. Taču ūdensizturīgām krāsām tā nav problēma - krāsotu virsmu var nomazgāt.

Vēl viena ūdens dispersijas krāsas priekšrocība - žūšanas ātrums. Pēc 30-60 min. pie virsmas jau nelīp putekļi, pēc 12 st. krāsa jau ir pilnīgi nožuvusi. Visbiežāk šī krāsa tiek ražota balta, bet krāsu tai piešķir pievienojot attiecīgu pigmentu. Taču nepietiekošās izturības dēļ, piemēram, grīdu, ar tādu krāsu krāsot nedrīkst.

Ar bagātīgāku krāsu gammu un lielāku nekā ūdens dispersijas krāsai raksturīgo izturību pret agresīvo vides iedarbību izceļas alkīda emalja. Izžuvusi tā veido izturīgu, viegli mazgājamu plēvīti. Šī krāsa ir gan spīdīga, gan matēta. Taču tā slikti laiž cauri gaisu, tās žūšanas laiks ir ilgāks.

Emaljas sastāvā ir alkīda laka, šķīdinātājs (vaitspirts), sikatīvi (žūšanas paātrinātāji) un pigmenti.

Šo krāsu pamatrādītāji - uzklāšanās (t.i., krāsas izlietojums uz vienu kvadrātmetru) un darba viskozitāte. Pēdējā nosaka krāsošanas kvalitāti. Piemēram, ja krāsa pārlieku šķidra, uz virsmas būs redzami notecējumi, ja bieza - otiņas nospiedumi. Tādēļ ļoti bieza emalja tiek šķīdināta ar šķīdinātāju. Tomēr nevajag aizmirst, ka atšķaidot krāsas tonis mainīsies. Ja grib no tā izvairīties, tā jāklāj divās kārtās. Pirmo kārtu krāso ar atšķaidītu krāsu, otru - neatšķaidītu. Ar alkīda emalju var krāsot jebkuru materiālu, pirms tam tā virsmu nogruntē un noklāj ar tepi.

Neskatoties uz zemajām cenām, eļļas krāsas ievērojami atpaliek no alkīda emaljas ar plēvītes stingrību, estētiskumu un krāsas dzidrumu, bet no ūdens dispersijas krāsas ar izturību pret mitrumu un beršanu. Bez tam, tā žūst ilgāk. Šīs krāsas struktūra ir līdzīga alkīda krāsai, tikai saistītājs šajā krāsā - eļļa, kura oksidēšanās procesa laikā nožūst. Visbiežāk tā ir dabiskā eļļa (piemēram, saulespuķu sēkliņu). No eļļas kvalitātes galvenokārt ir atkarīga arī pašas krāsas kvalitāte. Taču pret ultravioletajiem stariem neizturīgā eļļa nevar būt ilglaicīgs saistītājs. Saules stari agrāk vai vēlāk „iznīcinās" klājumu.

Eļļas krāsas priekšrocības - liela iesūkšanās spēja un neliels izlietojums. Tā lieliski noder kā grunts, piemēram, pirms dēļu krāsošanas.

ACA.LV