Patlaban populārākais biroju un dzīvojamo telpu apdares veids ir sienu krāsošana. Tā ir gan pieņemama izmaksu ziņā, gan diezgan ērta ekspluatācijā, turklāt ļauj īstenot visoriģinālākās dizaineru idejas.

Sagatavošanās krāsošanas darbiem

Ļoti svarīgi ir panākt, lai krāsojamā virsma būtu pilnībā atbrīvota no netīrumiem un vecās krāsas kārtas atliekām.

Ja sienas Jūsu mājokli tikušas krāsotas vairakkārt, tad veco krāsas slāni no nelielās platības iespējams noņemt ar skrāpi. Ja apstrādājamā platība ir liela, vai arī Jums jāatbrīvo siena no vairākām krāsas kārtām, tad var izmantot īpašu šķidro līdzekli vai krāsu noņemt ar karstā gaisa strūklu.

Šķidro līdzekli krāsas noņemšanai var izmantot uz visām virsmām, izņemot finierskaidas. Šādos gadījumos labāk izmantot līdzekļus uz spirta bāzes.

Sienu mazgāšanai ieteicams izmantot spēcīgās aktīvās vielas jeb sintētiskos līdzekļus, kas pastiprina ūdens mazgāšanas spējas.

Ar eļļas krāsu apstrādātās virsmas jāmazgā ar siltu ūdeni, kuram tiek piejaukts neliels daudzums ožamā spirta. Sodu un ziepes gan labāk neizmantot, jo tās krāsu padara nespodru. Turpretī ūdens ar ožamo spirtu labi atbrīvo virsmu no netīrumiem un veicina krāsas spožumu.

Pēc uzkopšanas telpa ir kārtīgi jāizvēdina, ļaujot tai izžūt.

Pirms uzsākt sienu krāsošanu, visas mēbeles un grīda jānosedz ar plēvi vai avīzēm, lai nenosmērētu tos ar krāsu. Tad noņemiet visas kontaktligzdas un demontējiet grīdlīstes. Ja kāda grīdas daļa paliek nenosegta, tad to ieteicams apstrādāt ar ziepju šķīdumu (20-30 g ziepju uz 1 l ūdens), lai vēlāk grīdu būtu vieglāk izmazgāt. Ar šādu šķīdumu var apstrādāt arī stiklu un flīzes.

Noteikti jānovērš visas plaisas, nelīdzenumu, sabiezinājumus un citus virsmas defektus. Šim nolūkam sienas tiek gruntētas, špaktelētas un tad noslīpētas gandrīz līdz mirdzumam. Ja šos darbus neveiksiet, tad jaunā krāsas kārta nebūs ilgmūžīga. Sagatavošanas darbi tiek veikti nolūkā panākt sienu līdzenumu un gludumu, kas nodrošinās labāku adhēziju ar krāsu.

Sienu izlīdzināšanai jāveic špaktelēšana. Izšķir elastīgās un neelastīgās špakteles. Lai aizpildītu starpas starp dažādiem kustīgiem materiāliem, labāk izmantot elastīgās mastikas tipa špakteles. Neelastīgās špakteles uz apmetuma un cementa bāzes ir vairāk piemērotas stabilām, nekustīgām virsmām.

Porainās virsmas (apmetums, koks un koksnes izstrādājumi, cements, akmens, ķieģelis) pirms krāsošanas ir jāgruntē. Gruntēšanas sastāvs, ko uzklāj uz virsmas tieši pirms krāsošanas, tai nodrošinās nepieciešamo blīvumu.

Kā jau minēts iepriekš, pēc špaktelēšanas un gruntēšanas virsma tiek nopulēta jeb noslīpēta vai nolīdzināta ar smalkgraudaino smilšpapīru vai elektrisko slīpētāju.

Sienu krāsošana

Pirms uzsākt krāsošanu, jāparūpējas arī par griestiem. Griestu pasargāšanai var izmantot krāsošanas līmlenti. Ar to pirms krāsošanas vienmērīgi aplīmē griestu perimetru, pēc darbu pabeigšanas līmlenti noņem. Ja līmlenti noņem neuzmanīgi, var nejauši noplēst griestu krāsojumu vai apmetumu, kas sabojās griestu vizuālo izskatu.

Griestus var pasargāt arī ar aizsargekrāna vai plata špakteļa palīdzību. Ekrānu vai špakteli izvieto pie griestiem tieši virs krāsojamās vietas, bet tad pakāpeniski pārvieto tālāk līdz ar krāsošanas procesu.

Kad esat rūpīgi sagatavojis sienas un griestus, var uzsākt krāsošanas darbus.

Ja virsma tiek krāsota bez papildus apdares, tad krāsošana jāveic virzienā no gaismas avota. Ja krāsas kārta tiek uzklāta vienreiz, tad krāsošanu veic virzienā no augšas uz leju, savukārt pie divkāršas krāsošanas krāsu sākotnēji uzklāj horizontāli, no kreisās puses uz labo, un tad vertikāli, no augšas uz leju. Ja ir nepieciešamība veikt atkārtotu krāsošanu, uzklājot trešo krāsas slāni, tad pirmo un trešo kārtu uzklāj vertikāli, bet otro horizontāli.

Krāsošanu ieteicams sākt pie griestiem sienu augšdaļā.

Vispirms jākrāso telpas stūri, izvirzījumi un arhitektūras detaļas. Šim nolūkam vislabāk izmantot otu.

Lielākas sienu platības var viegli nokrāsot ar veltnīti. Tas ļauj sienu virsmu nokrāsot vienmērīgi, tādējādi nerodas slikti nokrāsotās zonas un krāsas sablīvējumi. Veltnīša izmērus un materiālu izvēlas atkarībā no sienu virsmas kvalitātes. Reljefo virsmu krāso ar plūksnaino, bet līdzenas sienas ar gludo veltnīti. 

Vienmērīgai krāsas uzklāšanai veltnītis pirms izmantošanas jāizmēģina uz īpaša dēļa, izspiežot lieko krāsu.

Dažādu virsmu krāsošanai izmanto eļļas un ūdens (līmes, kaļķu, kazeīna, ūdens emulsijas) līdzekļus. Līmes krāsas izmanto tikai apmesto koka virsmu apdarei sausās telpās. Šādas krāsas var uzklāt gan ar otu, gan izsmidzinātāju. Pirms izsmidzināšanas krāsu izfiltrē caur smalku sietu vai divām marles kārtām.

Krāsa jāizmidzina vienmērīgi, turot pulverizatoru 2-3 cm attālumā no krāsojamās virsmas un perpendikulāri tai.

Eļļas krāsas ir vissenākais un populārākais apdares materiāls. Eļļas krāsu sastāvā mēdz būt žūstošās, pus žūstošās un nežūstošās. Žūstošo eļļu vidū ir kaņepju, linu eļļa un tungeļļa, pus žūstošo - sojas, saulespuķu un kukurūzas eļļa, savukārt rīcineļļa ir nežūstošā.

Izmantojot eļļas krāsas, otu līdz saru vidum iemērcē šķīdumā, krāsas pārpalikumus izspiežot pret tvertnes malu. Krāsu uzklāj treknām zigzagveida svītrām, pēc tam svītras iztušē horizontālā virzienā, un tad no augšas uz leju. Šāda veida krāsošana ļaus apstrādāt visas virsmas zonas un novērsīs iespējamos krāsas sablīvējumus.

Iekštelpas labāk krāsot ar ūdens emulsijas krāsām. Tās ir netoksiskas, viegli šķīst ūdenī, nodrošinot nepieciešamo konsistenci un ātri žūst. Ar šādām krāsām var krāsot gan betona, gan akmens, gan koka virsmas. Pateicoties mikroporainumam ūdens emulsijas krāsām piemīt augstas gaisa un tvaikcaurlaidības spējas. To īpaši novērtēsim dzīvojamajās telpās - šīs īpašības uzlabo mikroklimatu telpās. Ar ūdens emulsijas krāsām iespējams izveidot viendabīgu matētu virsmu maigās pasteļkrāsās.  

Krāsojot vannas istabas sienas, jāizmanto mitrumizturīgās krāsas, jo nenovēršama ir ūdens un mitruma iedarbība. No pelējuma paglābs fungicīdus un algicīdus saturošās krāsas.

Kāda nozīme ir sienu krāsai?

Sienu apdares gaitā ļoti svarīgi ir izvēlēties atbilstošās krāsas.

Krāsa atspoguļo emocijas, tā palīdz veicināt pozitīvu gaisotni mājoklī. Ar krāsas palīdzību Jūs varat pievērst uzmanību atsevišķām interjera detaļām, akcentēt dažādus priekšmetus dzīvokļa dizainā, eksperimentēt ar telpas plašumu.

Krāsas izvēli nosaka dzīvokļa izmēri, tā funkcijas, kā arī orientāciju pret debespusēm.

Uz dienvidiem orientētās telpas labāk nokrāsot aukstos toņos. Labi apgaismotās telpās interesanti izskatīsies gaiši violetā vai zilā krāsa. Uz ziemeļiem orientētajā istabā ieteicams izmantot zelta, gaiši rozā, gaiši dzelteno krāsu, kas veicinās saules gaismas un siltuma ilūziju.

Runājot par telpu, dzīvokli ar caurstaigājamām istabām labāk nokrāsot viendabīgu. Šajā gadījumā tas izskatīsies lielāks. Dalītas istabas labāk nokrāsot dažādos toņos. Priekšnamu un citas palīgtelpas, kurās tikpat kā nenonāk dabīgā saules gaisma, jānokrāso tumšākos toņos, kā citas istabas. Šis paņēmiens veicinās dzīvojamo istabu gaišuma un plašuma sajūtu.

Vizuāli palielināt attālumu starp divām pretējām sienām Jūs varat, nokrāsojot tās kontrastējošās krāsās. Ja vēlaties panākt gluži pretējo efektu, proti, gribat vizuāli samazināt telpas platību, tad sienas labāk nokrāsot vienā vai līdzīgās krāsās.  

Atcerieties, ka krāsas izvēli nosaka arī telpas izmantošanas veids. Lai arī sarkanā guļamistaba izskatās ļoti glīti, aizmigt tajā būs problemātiski. Savukārt oranžajā virtuvē vienmēr valdīs svētku noskaņa, un jebkurš ēdiens garšos fantastiski.
Krāsa mūs ietekmē arī zemapziņā, tādēļ pievērsiet tai pietiekoši daudz uzmanības, plānojot sienu apdari.

Nestandarta sienas

Mūsdienās ir daudz dažādu veidu un materiālu, kas sienas padarīs oriģinālākas. Aplūkosim tikai dažus piemērus. Lai dabūtu grumbuļainu virsmu, ar otu ir viegli jāuzsit pa tikko uzklāto krāsas slāni, turklāt otas sariem jābūt perpendikulāriem virsmai. Vēl viena tehnoloģija ir uzsmidzināšana, kad nokrāsotā virsma tiek apsmidzināta ar košākas vai pilnīgi citādas krāsas līdzekli - ota tiek iemērcēta sagatavotajā līdzekli un tuvāk sienai atsista pret nūju, ko tur ar citu roku.

Dažkārt izmanto apdari ar sūkli. Sūkli iemērcē sastāvā tā, lai krāsas pārpalikumi no tā nenotek un viegli atspiež pret nokrāsoto virsmu. Ja krāsošanas darbos izmanto šo paņēmienu, labāk izvairīties no pārlieku tumšās vai gaišās krāsas plankumiem. Zīmējumu uzklāšanai uz sienām var izmantot īpašus gumijas veltnīšus vai trafaretus, ko var viegli izgatavot arī paša spēkiem, blīvajā rasēšanas papīrā izgriežot dažādus ornamentus.

„Venēcijas apmetums" ir jaunākā krāsas uzklāšanas tehnoloģija, kas paredz speciālā špakteļa izmantošanu. Šī metode sienai nodrošina „marmora" apdares izskatu.

Mūsdienās ir arī dažādas netradicionālās krāsas. Zemāk minēsim tikai dažas no tām.

„Mozaīkas krāsa" ir dažādas krāsas akrila pūslīši uz ūdens bāzes. Izmidzinot krāsu ar speciālo pistoli pilieni saplīst, bet uz sienas virsmas veidojas punktains, granīta faktūrai līdzīgs raksts.

Krāsa ar velūra efektu. Uz sienām šāda krāsa patiešām izskatās pēc velūra auduma - tā ir ļoti mīksta un izskatās reljefa, lai gan segums ir absolūti gluds un līdzens.

„Perlamutra" krāsai ir puscaurspīdīga struktūra. Šādas krāsas sastāvā ietilpst dabīgais perlamutrs. Krāsa izskatās dažādi atkarībā no skata punkta un apgaismojuma.

 „Flok" dekoratīvais segums. Tulkojumā no vācu valodas vārds „Flok" apzīmē sniegpārslas. Šis ir dekoratīvs telpu apdares segums no sīkām krāsainām daļiņām (akrila krāsas), kas pēc formas atgādina sniega pārslas.

Vēl viena tendence sienu noformējumā - tradicionālo materiālu izmantošana, taču nevis kāda viena, bet gan savienojumā ar citiem. Piemēram, koku var apvienot ar ādu, stiklu ar audumu, flīzes ar krāsu, bet tapetes ar „Venēcijas apmetumu".

Mēs esam izstāstījuši jaunākās vēsmas sienu krāsošanas jomā. Taču neaizmirsīsim arī to, ka jebkurš segums labi izskatīsies tika tad, ja pareizi tika veikts sienu sagatavošanas process un rūpīgi veikti krāsošanas darbi.

Īstenosim savas radošās idejas pareizi!