Visai iebūvējamajai sadzīves tehnikai, neatkarīgi no ražotāja, ir vienādi standarta izmēri. Tie vienmēr norādīti pievienotajā dokumentā. Katru ierīci iebūvē tikai tam paredzētajā nišā (var atšķirties nišu atrašanās vieta un augstums, bet tā ir katra paša individuāla izvēle). Gandrīz visi ražotāji, ievērojot Eiropas standartus, izgatavo vienāda izmēra iebūvējamo sadzīves tehniku.

Sāksim no galda virsmas. Eiropā tā parasti ir 60 cm plata, Ziemeļamerikā – 67,5 cm, bet biezums svārstās no 4 līdz 6 cm. Tas ir svarīgi, kad montē plīts virsmas, jo tās vienmēr tiek iemontētas galda virsmā. Ģeometriski iemontējamo cepeškrāšņu, elektrisko un gāzes plīšu virsmu izmēri ir izvēlēti tādi, lai tos varētu viegli iemontēt 60 cm platā standarta virtuves skapī. Ierīces platumu var izvēlēties, atkarībā no telpas lieluma un personīgajām vēlmēm. Latvijā pārdodamo ledusskapju, plīts virsmu, veļas mazgājamo mašīnu, tvaika nosūcēju un cepeškrāšņu standarta platums ir 60 cm, trauku mazgājamo mašīnu – no 45 līdz 60 cm. Projektējot virtuvi, vajadzētu orientēties uz šādiem izmēriem. Virtuves skapīšu dziļums ir 60 cm, augstums – 82 - 87 cm. Skapīšu platums var būt dažāds, bet pārsvarā no 15 līdz 90 cm (palielinās par 15 cm). Iekaramajiem plauktiem var būt dažāds augstums, bet pārsvarā izgatavo 70 – 100 cm augstus un 30 – 35 cm dziļus plauktus. Šodien virtuvē montē vienu sadzīves tehniku, bet pēc pāris gadiem to viegli varēs nomainīt ar citu, tikai uzriez vajadzētu nospriest, cik plata (45 vai 60 cm) būs trauku mazgājamā mašīna un cik augsts būs ledusskapis, jo dažādi ražotāji izgatavo atšķirīga augstuma tehniku.

Plīts virsmas un cepeškrāsnis

Parasti visi ražotāji piedāvā iebūvējamās sadzīves tehnikas komplektu – plīts virsmu un cepeškrāsni. Abus elementus viegli var ievietot jebkura dizaina virtuvē. Tie var atrasties viens otram blakus, gan arī dažādās virtuves vietās (ja ir iespējams, cepeškrāsni rekomendē montēt tādā augstumā, lai, to lietojot, nevajadzētu liekties). Ja abām iekārtām ir kopīga vadības sistēma, kura parasti atrodas uz cepeškrāsns priekšējā paneļa, tās vajadzēs montēt vienu uz otras. Ja katrai ir sava vadības sistēma, tās var montēt atsevišķi. Ja uzskatāt, ka jums cepeškrāsni nevajag, var atsevišķi iegādāties plīts virsmu, bet cepeškrāsns funkcijas uzticēt mikroviļņu krāsnij.
Standarta plīts virsmas ir 60 cm platas, taču ir arī firmas, kuras ražo 80 vai 90 cm platas (mēdz būt arī lielākas, taču tās parasti nelieto individuālās virtuvēs). Iebūvējamās plīts virsmas augstums (tik dziļi plīts virsmu iemontē galda virsmā) svārstās no 38 līdz 52 mm. Katru iekārtas komplektu sastāda šablons, pēc kura izzāģē galda virsmu un pie cauruma malām piestiprināmās metāla norādoši elementi. Plīts virsmu tur metāla sprūdi. Gumijas blīve gar iekārtas malām aizsargā no mitruma un netīrumu nokļūšanas zem plīts virsmas. Pašrocīgi stiprināt plīts virsmu nevajadzētu, tad vēlāk to būs grūti nomainīt.

Ja plīts virsmai ir viena vadības sistēma ar cepeškrāsni, to pirms iebūvēšanas obligāti saslēdz ar cepeškrāsni. Šajā gadījumā sajaukt vadus ir diezgan grūti, jo katrai ierīcei tie ir iezīmēti citā krāsā. Ja vēlaties iegādāties dažādu cenu plīts virsmu un cepeškrāsni, vajag atcerēties, ka cepeškrāsnij vienmēr jābūt „gudrākai” par plīts virsmu, jo var neizdoties apgūt visas plīts virsmas papildus funkcijas, kuras sāk darboties, ja plīts virsmu pieslēdz caur speciālu izeju pie cepeškrāsns.
Plīts virsma darba procesā izdala diezgan daudz siltuma, bez tam, procesa laikā tai nākas saskarties ar verdošu ūdeni, eļļu u.tml., tāpēc ir svarīgi, lai, montējot plīts virsmu, tiktu ievērots vismaz minimālais nepieciešamais attālums starp plīts virsmu un sienu vai mēbeļu korpusu. Visi ražotāji norāda savām iekārtām nepieciešamo attālumu, kurš parasti ir 40 – 50 mm.

Tāds pats standarta platums (60, 70 un 80 cm) ir arī gāzes plīts virsmām, kaut mēdz būt arī 90 cm platas virsmas. Gāzes plīts virsmas montē tāpat kā elektriskās plīts virsmas. Lielākā daļa ražotāju piedāvā tehniku, kuru var viegli pieslēgt pie standarta gāzes vada. Iebūvējot gāzes plīts virsmas, vajadzētu pievērst uzmanību tam, kurā vietā ir gāzes kanāls, jo no tā ir atkarīgs, vai būs iespējams zem plīts montēt cepeškrāsni. Nevajadzētu aizmirst, ka gāzes plīts virsmas mēdz būt dziļākas par galda virsmu. Ja vēlaties cepeškrāsni montēt zem plīts, vajadzētu iegādāties speciālu komplektu ar gāzes plīts virsmu.

Ja patīk eksperimentēt, virtuvē var izvēlēties un samontēt vairākus atsevišķus 29-30 cm platus un 50-52 cm dziļus darba modeļus (cepeškrāsnis, elektriskos grilus, plītis), kuriem ir atšķirīgas funkcijas, bet viens dizains. Ir ražotāji, kuri speciāli ražo tāda tipa komplektus un piešķir tiem atsevišķus nosaukumus (ELECTROLUX – „LuxLine Domino”, KÜPPERSBUSCH – „Varikline”, MIELE – „Combi Set”).Šo modeļu priekšrocība – tos var montēt gan atsevišķi, gan kā jau iemontēta pavarda piedevas. Tie var būt elektriskie naži, elektroniskie svari, universālie virtuves kombaini u.tml.

Montējot plīts virsmas, vajag atcerēties dažas lietas. Ir dzirdēti viedokļi, ka zem plīts virsmām nedrīkst montēt atvilktnes, bet tā nav taisnība. Var, un tāds risinājums ir ļoti ērts, taču, lai sakarsusi plīts virsma nesabojātu zem tās esošos priekšmetus, rekomendē parūpēties par perforāciju vai ierīkot dekoratīvās restītes, kuras nodrošina svaiga gaisa iekļuvi atvilktnē.

Nianses jāievēro, blakus iebūvējot ledusskapi un plīts virsmu. Ja tie būs pārāk tuvu viens otram, uz plīts virsmas trūks vietas lieliem katliem, kā arī plīts virsmas karstums sildīs ledusskapja malu. Ledusskapja elektroniskās „smadzenes” uzskatīs, ka mainās klimats un liks kompresoram darboties nepārtraukti Tā tiek vairāk tērēta elektroenerģija un saīsinās iekārtas kalpošanas laiks. Pastāvīgā siltuma dēļ sāks sadalīties ledusskapja siltuma izolācijas kārta, bet ledusskapī visu laiku būs ledus, tāpēc to vajadzēs biežāk atkausēt. Starp ledusskapi un plīts virsmu iesaka atstāt vismaz 15 cm platu atstarpi. Ja tas nav iespējams, ledusskapi no plīts virsmas vajadzētu atdalīt ar karstumu aizturošu foliju.

Vēl viena mūsdienu problēma – daudzi pērk jaunu sadzīves tehniku, bet atstāj vecās mēbeles. Šajā gadījumā ir svarīgi starp pavardu un skapi atstāt vismaz 3 cm atstarpi, tad mēbele būs aizsargāta no karstuma. Kategoriski aizliegts mēbeļu saudzēšanas nolūkā mēģināt iebūvēt sadzīves tehniku kaut kur citur. Tā ir paredzēta iebūvēšanai mēbelēs un tās nebojā, jo Eiropas Savienības normas un vienošanās paredz, ka ārējās plīts virsmas malas nesakarst vairāk par 90°C, bet mēbeles iztur temperatūru līdz 70°C. Sadzīves tehniku un mēbeles var montēt gandrīz visur, tikai vajag parūpēties, lai vieni nebojātu otrus.

Trauku mazgājamās mašīnas

Jau minējām, ka iebūvējamo trauku mazgājamo mašīnu platums ir 45 un 60 cm. Pirmajā gadījumā modeļus montē tā, lai ārpusē paliktu tikai vadības panelis. Bieži panelis ir tikai greznuma elements, jo tas var būt dažādās krāsās. Otrā tipa trauku mazgājamās mašīnas pilnībā iebūvē skapja iekšpusē, bet vadības paneli montē durtiņu iekšpusē. Ir arī tādas trauku mazgājamās mašīnas, kuras neslēpj mēbeles iekšpusē. Ja virtuve iekārtota modernisma stilā, trauku mazgājamā mašīna top par stila elementu. Ir ievērots, ka iebūvējamās trauku mazgājamās mašīnas kļūst populāras, jo lielākā daļa pircēju, izvēlēdamies sadzīves tehniku, orientējas ne tikai uz tās funkcionalitāti, bet arī uz izskatu, estētiku un dizainu. Ja agrāk trauku mazgājamās mašīnas tikai rūpīgi slēptas, tad tagad tās aizvien biežāk atstāj atklātas. Alumīnija vai nerūsējošā tērauda mašīnām var pat pasūtīt atsevišķu cokolu. Parasti trauku mazgājamo mašīnu iestumj nišā, taču, ja tai ir paredzēts atsevišķs cokols, tai varēs vieglāk noregulēt augstumu un ērtāk ievietot paredzētajā vietā. Agrāk daudz laika veltīja trauku mazgājamo mašīnu pacelšanai vajadzīgajā augstumā. Dažas firmas šo problēmu atrisināja, piemontējot regulējamas kājiņas, kuras ļauj ierīci gan nolaist zemāk, gan pacelt.

Pēdējā laikā ieviešas tradīcija trauku mazgājamās mašīnas likt plauktos ar atvilktni, kurā ērti var turēt tīrīšanas līdzekļus, virtuves ierīces un citus priekšmetus. Tad nenākas liekties, izņemot vai ieliekot traukus.

Ledusskapji

Ledusskapji – visvairāk elektroenerģiju patērējošā saimniecības ierīce. Cepeškrāsns vai trauku mazgājamā mašīna tiek lietota tikai dažreiz, bet ledusskapis darbojas bez apstājas. Skaidrs, ka ražotāji cenšas ledusskapjus padarīt pēc spējas ekonomiskākus. Šajā gadījumā svarīgs ir izolācijas biezums un vieta. 60 cm plato ledusskapju izolācija mēdz būt biezāka, tādējādi tiek samazināts ledusskapja tilpumu, 70 cm platajos ledusskapjos izolācijas kārta ir ārpusē, tādējādi vidū paliek vairāk vietas.

Runājot par ledusskapja augstumu, var novērot, ka ir apmēram 8 standarta lielumi, no 88 līdz 197,4 cm, un nav svarīgi, cik augstu ledusskapi esat izvēlējušies. Svarīgākais, lai būtu ierīkotas siltā gaisa izejas un augstā gaisa ieejas kanāli apakšējā un galējā plaukta daļā. Tikai tādā gadījumā kompresors normāli un ilgi darbosies. Cokolā ierīko speciālas restītes, kuras parasti jau ir komplektā ar mēbeli.
Cenšoties ievērot vienādu virtuves dizainu, ražotāji parasti piedāvā pilnībā iebūvējamus ledusskapjus un saldētavas, kurus noslēpj aiz durtiņām. Koka durtiņas piestiprina pie agregāta durtiņām, tāpēc, pavelkot aiz rokturīša, tās atveras abas kopā.

Koka durtiņas pie ledusskapja durtiņām var piestiprināt dažādos veidos. Visbiežāk bīdāmo sistēmu tehnika: atverot koka durtiņas, ledusskapja durtiņas velkas līdzi kā pa sliedēm, tomēr tas nav ērti, jo starp koka un ledusskapja durtiņām paliek atstarpe, kurā var nokļūt netīrumi. Bez tam, ledusskapis atveras ne vairāk par 90 grādiem, bet tad ir grūti izņemt plauktus un dārzeņu konteinerus. Dažus modeļus pārdod ar speciālu paneli, kurš ļauj koka durtiņas uzāķēt uz ledusskapja durtiņām. Vēl ir apaļo šarnīru tehnika. Tādā gadījumā mēbeles durtiņas pilnībā piekļāvušās pie ledusskapja durtiņām un tās var atvērt 115 grādu leņķī. Šajā gadījumā ārējā fasādes daļā izveidojas tukšums 35 mm diametrā, kurā ievieto šarnīru.

Veļas mazgājamās mašīnas

Uzreiz varam nomierināt, ka iebūvējamās veļas mazgājamās mašīnas darbojas daudz klusāk nekā novietotās un gandrīz nemaz nerada vibrāciju, tāpēc, ka iebūvējamās veļas mašīnas tiek piestiprinātas pie mēbeļu korpusa un tas slāpē radušos vibrāciju, bet veļas mašīnas korpuss ir savienots ar mēbeli, kura pilnībā aiztur vibrāciju. Ūdens veļas mazgājamajā mašīnā nonāk pa aukstā ūdens cauruli, tāpēc svarīgi lietot atzaru ar vārstuli. Ja darbojas gan veļas mazgājamā mašīna, gan trauku mazgājamā mašīna, vajadzēs sifonu ar divām īscaurulēm. Tā kā aizmugurējā plaukta sieniņa parasti nesniedzas līdz sienai, ievelkot caurules, papildus caurumus ierīkot nevajadzēs.

Standarta veļas mazgājamajām un trauku mazgājamajām mašīnām ir 1,5 m gara ieliešanas (izliešanas) šļūtene. Ja attālums no agregāta līdz caurulei ir garāks, vajadzētu iegādāties garāku tā paša ražotāja šļūteni, tomēr neiesaka izmantot caurules, kuras garākas par 3m, jo agregāta ūdens sūknim var pietrūkt jaudas.

Telpu sagatavošana

Elektrības instalācija
Ja vēl nav, vajadzētu telpā ierīkot iezemējumu. To pieprasa lielākā daļa iebūvējamo plīts virsmu, cepeškrāšņu un trauku mazgājamo mašīnu ražotāju. Tikai tad, ja ir iezemējums, sadzīves tehnikai piešķirtā garantija netiks ierobežota. Pretējā gadījumā ir iespējams, ka sadegušos elektrības blokus un vadus vajadzēs mainīt par savu naudu. Kontaktligzdu rekomendē ierīkot sienā 10 cm attālumā no grīdas blakus ierīcei. Atkritumu smalcinātāja kontaktligzdu ierīko 50 cm attālumā no grīdas aiz izlietnes skapīša.

Ledusskapjiem, veļas mazgājamām un trauku mazgājamām mašīnām nepieciešama 220 V un 15 A strāvai paredzētā kontaktligzda ar iezemējumu.
Plīts virsmai un cepeškrāsnij vajag tādu kontaktligzdu, kura iztur 40 A strāvu. Halogēnu un luminiscējošiem gaismekļiem un tvaika nosūcējiem vajag ierīkot zemējumu: „nulle”, „fāze” un „zeme”.

Skursteņa tipa tvaika nosūcējiem vajag atstāt kabeļa izeju apmēram 180 – 200 cm no grīdas. Mazām elektroierīcēm paredzētās kontaktligzdas iesaka montēt 95 – 135 cm no grīdas ērti pieejamā vietā.

Ūdensapgāde un kanalizācija

Ūdensapgādes caurules vajadzētu vilkt gar sienu apmēram 60 cm no grīdas. Kanalizāciju velk tāpat, tikai 45 cm no grīdas. Ja caurules jau ievilktas, to augstums nav svarīgs.

Ja ir veļas mazgājamā mašīna un trauku mazgājamā mašīna, ir pareizi katram agregātam atsevišķi uz aukstā ūdens caurules piemontēt atzaru ar krānu (vārstuli).
Nevajadzētu aizmirst, ka virtuves mēbeļu standarta komplektā šļūtenes, ūdensapgādes vārstulis un elektrības kabeļi parasti neietilpst, tāpēc svarīgi par to parūpēties pašam.

Dažādu ražotāju tehnika

Daži cilvēki iegādājas visu viena ražotāja tehniku, taču tikpat veiksmīgi virtuvē var montēt vienas firmas plīts virsmu, bet citas – cepeškrāsni. Tas ir aktuāli tad, ja precīzi zināt, ka viens ražotājs piedāvā labākos ledusskapjus, cits – trauku mazgājamās mašīnas, bet trešais - tvaiku nosūcējus.

Var atsevišķi pirkt arī plīts virsmas un cepeškrāsnis, bet ir vēlams, lai šajā gadījumā tās būtu viena ražotāja ierīces. Tāpat nav pareizi vienkāršai cepeškrāsnij pirkt ļoti dārgu paneli, jo nekādi neizdosies izmantot visas tās piedāvātās priekšrocības vai iespējamās funkcijas, jo savienojumā, ar kuru tehniku pieslēdz tīklam, ir jābūt speciālai dakšai šo funkciju uzturēšanai.

Pērkot dažādu ražotāju ierīces, vajag atcerēties par kopējo virtuves dizainu. Iespējams, ka virtuve ir funkcionāla, bet tā tiešām slikti izskatīsies, ja tajā būs izmētātas dažāda tipa sadzīves ierīces. Par to vajadzētu padomāt un pirkt viena ražotāja ierīces, kuras virtuvē būs redzamas, bet „neredzamās”, kuras pilnībā noslēptas mēbelēs, izvēlēties no cita vai pat citu ražotāju piedāvājuma, kaut vai tāpēc, ka mūsdienās ik tiešam ir ko izvēlēties.

ACA.LV