allconstructions.com [ Lithuania (LT), Latvia (RU), Poland (PL), UK (EN), Germany (DE), Russia (RU) ] | leisureguide.info) | anonsas.lt | autoreviu.lt | visasverslas.lt | viskas.lt | agrozinios.lt

Comments: 0   Views : 2684

Visi pasaules debesskrāpji
Drukāts 2008-07-21 08:10  

Visitor rating 0.0 / Total 0.0

Elpa burtiski aizraujas, kad raugāmies milzīgajās ēkās, kas viena pēc otras tiek celtas lielākajās pasaules pilsētās. Var tikai apbrīnot cilvēka pārdrošās idejas arhitektūras un būvniecības jomā. Šobrīd vairāk kā 500 metru augsta ēka ar vairāk kā 100 stāviem, ir tikpat kā ierasta, ikdienišķa parādība, taču kādreiz, debesskrāpju ēras pirmsākumos, piecu stāvu māju uzskatīja par brīnumu.

KAS IR DEBESSKRĀPIS?

Burtiski iztulkojot no angļu valodas, vārds „debesskrāpis"(skyscraper) apzīmē ļoti augstu celtni. Pēc tehniskajiem raksturojumiem „debesskrāpis" ir brīvi stāvošā ēka, kas ir vienmērīgi sadalīta stāvos pa vertikāli un ir paredzēta cilvēku dzīvošanai un strādāšanai, ar pēdējā stāva augstumu vismaz 150 m. Debesskrāpjus virs 300 m uzskata par ļoti augstiem. 2007.gada beigās šādu ēku pasaulē bija vairāk kā 1500, starp tām apmēram 40 bija ļoti augstas.

AMERIKA

Protams, tieši Amerika ar tās tieksmēm pēc varenības un grandiozitātes kļuva par debesskrāpju dzimteni. Pirmo augstceltņu būvēja vienkāršu, sadzīvisku iemeslu dēļ: valsti pārņēma urbanizācija (zemnieki no provincēm masveidā pārcēlās uz pilsētām), zemes gabali pilsētu robežās palika dārgāki, it īpaši 19.gs. vidū. Vienstāvu un divstāvu ēkas pilsētās vairs nespēja uzņemt aizvien pieaugošo iedzīvotāju skaitu, bet augstākas būves celt ar XIX gs. sākuma tehnoloģijām nebija iespējams. Toreiz galvenais māju būvēšanas modelis bija nesošo sienu princips. Loģika bija vienkārša - jo augstāka māja, jo biezākām un izturīgākām bija jābūt tās nesošām sienām. Ar to viss arī aizsākās, taču perspektīva kāpt uz piekto vai sesto stāvu kājām nevienam īpaši pievilcīga nelikās, turklāt arī sūkņi tajā laikā nespēja ūdeni nogādāt dzīvoklī, kas atradies augstāk par 15 m.

Izšķirošais brīdis iestājās 1857.gadā, kad vienā no Ņujorkas administratīvām ēkām tika ierīkots tvaika lifts - jaunā inženiera Eliša Otisa veikums. Pirmo liftu izgudrošana savukārt veicināja daudzstāvu apbūves tehnoloģiju attīstību.

Ugunsgrēks Čikāgā 1871.gadā pilsētu pārvērta par debesskrāpju pilsētu. Ap šo laiku uz nesošo sienu principa balstītās tehnoloģijas nomainīja karkasu celtniecība: tērauda skelets ļāva ēkā iekārtot vairākus stāvus, nerūpējoties par sienu izturīgumu. Pirmā deviņstāvu māja, kas tika izbūvēta kā karkasu celtne, bija apdrošināšanas sabiedrības ēka Čikāgā, arhitekts - Viljams de Barons Džennijs. Māja pilsētā izcēlās ar neierasto augstumu, lepnu majestātiskumu un varenību. Tas bija pirmais solis pretī debesskrāpju būvniecībai. Čikāga ar tās industriālo jaudu un tieksmi pēc visa riskantā un pārdrošā bija lielisks poligons jauno speciālistu ideju izmēģināšanai, tādēļ ugunsgrēks tikai atbrīvoja ceļu jaunām, augstākām ēkām.

Čikāgā tapa aizvien jaunas augstceltnes. To ārējais izskats mūsdienu izpratnē ir diezgan primitīvs, taču toreiz pirmie debesskrāpji simbolizēja spēku, bagātību, statusu un īpašnieka labklājību. Pirmie debesskrāpji nebija tik lakoniski un stilīgi, kā patlaban, gluži otrādi - tie bija līdzīgi viduslaiku baznīcām, dekora elementi bieži vien pārslogoja ēkas, taču tas bija tikai sākums. Viduslaiku elementus debesskrāpji saglabāja vēl ilgi, līdz pat 20.gs.sākumam.

Stafeti no Čikāgas vēlāk pārņēma Amerikas finanšu darījumu centrs - Ņujorka. Tiek uzskatīts, ka pirmais debesskrāpis mūsdienu izpratnē tapis tieši Ņujorkā - „Vulvorta" (Woolworth Building) būvniecība tika pabeigta 1913.gadā. Ēkas augstums bijis 242 metri, stāvu skaits -57. Neogotikas stilā ieturētajam debesskrāpim bija frontālais centra tornis un vairākas smailes perimetrā: tas tūristus joprojām pārsteidz ar arhitektu domas lidojumu. 242 m augstajam milzenim, kas tika uzcelts pēc arhitekta Gasa Gilberta projekta, pasaulē augstākās celtnes titulus piemita ilgu laiku. Debesskrāpis piederēja multimiljonāram Frenkam Vulvortam, no kura tas tad arī pārņēma savu vārdu. Tikai 1930. gadā Vulvortu apsteidza debesskrāpis „Kraislers". Arhitekts Viljams van Allens pie rekorda nāca viltīgā ceļā - viņš ilgu laiku neizpauda plānotās būves augstumu, kas arī ļāva viņam uzvarēt konkurentu cīņā (turpat netālu tapa vēl viens debesskrāpis Manhetenas bankas birojam) - „Kraislers" pārsniedza 319 metru robežu. Taču tas vēl joprojām bija tikai sākums cīņā par augstāko debesskrāpi - jaunais rekords pirmajās pozīcijās noturējās vien dažus mēnešus, jo 1931.gadā Amerikā tapa vēl augstāka celtne - 391 m augstais debesskrāpis „Empire State Building" ar 102 stāviem. Pagājušā gadsimta vidū uz tā jumta papildus tika ierīkota antena, kas būvi padarīja vēl augstāku, tādēļ līdz pat 70.gadiem būve bija līderis debesskrāpju būvniecībā. Tā laika speciālisti savu darbu paveica godam - 1945.gadā „Empire State Building" izturēja 10 tonnu smagā bombardētāja B-25 triecienu: sadursmes rezultātā gāja bojā visi lidmašīnas ekipāžas locekļi, namā bojā gāja 11 cilvēki, taču ēka izrādījās izturīga un spēja nostāvēt.

Par debesskrāpju zelta laikmetu uzskatāmi pagājušā gadsimta 20.-30. gadi, kad Amerikā augstceltnes tapa viena aiz otras. 1929.gada „Lielā depresija" neapšaubāmi palēnināja „kauju" , taču „Empire State Building", kas ilgstoši bija XX gadsimta rekordists, tika uzbūvēts tieši 30.ajos gados. Otrā Pasaules kara rezultātā sabrukušo māju vietā nācies klāt fundamentu no jauna, nu jau augstākām un mūsdienīgākām ēkām, tādējādi debesskrāpji pakāpeniski atguva šobrīd ierastās vienkāršas, lakoniskas formas. Gotikas elementi palika pagātnē - XX gadsimta otrajā pusē pilsētas tika izrotātas ar ģeometrijas mācību grāmatu iedvesmotām ēkām - kubiem un heksaedriem, kas tapa lielāko pasaules pilsētu finanšu un administratīvajos centros. Spilgts piemērs - plaši pazīstamie „Lake Shore Drive" Čikāgā un „Seegram" Ņujorkā. Viena no tā laika debesskrāpju būvniecības iezīmēm - tajās vairs neatradās tikai biroji, augstceltnēs sāka iekārtot pirmos veikalus, viesnīcas, dzīvojamos stāvus.

Pagaidām debesskrāpju cīņas izvērtās tikai amerikāņu lielpilsētās. 400 metru robežu pirmo reizi pārsniedza bēdīgi pazīstamie Dvīņu torņu Ņujorkā. Taču šis rekords laurus plūca vien trīs gadus, jo 1973.gadā Čikāgā tapa 443 metrus augstais „Sears Tower" . Tajā laikā 110 stāvi, 15 ātrie lifti un automātiskās mašīnas logu mazgāšanai bija arhitektūras un būvniecības brīnums

Arī šodien Amerika nevēlas atkāpties no līderības šajā jomā. Plānots, ka līdz 2009.gadam Čikāgā tiks izbūvēts 115 stāvus augstais debesskrāpis ar 610 m augsto smaili. Jauno Amerikas lepnumu sauks par „Fordhema smaili".

EIROPA

Otrais Pasaules karš arī Eiropas pilsētas mudināja pievērsties debesskrāpju būvniecībai. Pirmās augstceltnes pēc kara tapa Vācijas finanšu galvaspilsētā - Frankfurtē pie Mainas. Šo pilsētu pēc augstceltņu skaita bieži salīdzina ar Čikāgu un Ņujorku.

Maskavā Staļins deva svētību augstceltņu būvei padomju stilā. Staļina augstceltnes Padomju Savienībā vēl ilgu laiku bija statusa, privilēģiju un varenības simbols. Pirmo Rietumu debesskrāpju gotiskos elementus varam viegli atrast arī pirmajās Staļina augstceltnēs Maskavā, kur tās vēl joprojām ir simboliskas.

2007.gadā Maskava paziņoja par saviem plāniem izbūvēt Eiropā augstāko celtni un apstiprināja projektu „Jaunais Maskavas loks". Realizējot šīs ambīcijas, Eiropā tapa jauna rekordiste- ēka „Krievija".

ĀZIJA

XX gadsimta beigu ekonomikas bums debesskrāpju cīņu degpunktu pārcēla uz Dienvidaustrumu Āziju. Šī reģiona lielpilsētas plauka neticamā ātrumā, līdz ar to pieauga arī debesskrāpju skaits. Malaizijā vēl nesen atradies lielākais pasaules debesskrāpis (Kualalumpuras dvīņu torņi), kas ticis izbūvēts 1990.gadā, taču pavisam nesen Taibejā tapa 508 m augstais milzenis. Cik tad ilgi šī ēka paliks rekordistes godā? Dubaijā (Apvienotie Arābu Emirāti) jau uzsākta pasaulē augstākās būves celtniecība - plānots, ka tās augstums kopā ar smaili sasniegs 818 metrus.

Taču arī tas vēl nav viss. Pagaidām gan tikai uz papīra, taču jau izprojektēta ir 4 km augstā būve, kas taps Tokijā. Topošo debesskrāpi dēvēs par X-Seed 4000. Plānots, ka vizuāli tas atgādinās Fudzijamas kalnu (augstuma ziņā pārsniedzot to par 200 metriem), bet tā pamata platība sasniegs 6 kvadrātkilometrus. Ēkā iecerēti 800 stāvi, un tiek prognozēts, ka celtnē varēs izvietot 500 tūkstošus līdz miljonam cilvēku. Līdz ar satriecošo augstumu, X-Seed 4000 būs arī pasaulē „zaļākā" celtne, jo lielāko daļu iekšējā mikroklimata nodrošināšanai nepieciešamās enerģijas tas saņems no saules gaismas. Ēka tāpat varēs pasargāt savus iemītniekus no spiediena svārstībām un atmosfēras pārsteigumiem. 20 cilvēkiem paredzētie lifti uz augstāko stāvu spēs uznest 30 minūšu laikā.

KAS TAD IR DEBESSKRĀPIS?

Veidojot augstāko celtņu reitingu mūsdienās, parasti vērā ņem kritērijus, ko izstrādājusi Augstceltņu un pilsētvides Padome. Saskaņā ar šiem kritērijiem ar jēdzienu „ēka" saprot būvi, kas projektēta dzīvošanai, biroju (komerctelpu) vai industriālo telpu ierīkošanai. Būtisks ēkas raksturojums ir stāvu skaits. Tādējādi reitingā netiek iekļauti televīzijas un radio torņu. Padome piedāvā četrus ēkas augstuma mērīšanas kritērijus (visos gadījumos uzmērīšana notiek no ietves pie ēkas galvenās ieejas):

  • ēkas konstruktīvais augstums - attālums no ietves līdz ēkas konstruktīvo elementu augstākajam punktam (ieskaitot smailes un televīzijas un radio antenas un karogu mastus); 
  • līdz augstākajam pieejamajam stāvam - ēkas augstums līdz augstākā pieejamā stāva grīdai;
  • līdz jumta augstākajam punktam - ēkas augstums līdz jumta augstākajam punktam;
  • līdz antenas/smailes galam - ēkas augstums līdz antenas, smailes u.c. virsotnei.

REITINGS   

Patlaban pasaulē ir septiņi augstākie debesskrāpji:

  • Dubaijas tornis - 818 metri (164 stāvi), nav pabeigts, taču jau pārsniegta 500 metru robeža;
  • Taibeja 101 - 508 metri (101 stāvs);
  • Šanhajas Pasaules finanšu centrs - 492 metri (101 stāvs);  
  • Petronas Kualalumpurā - 451 metrs (88 stāvi);
  • Sears Tower Čikāgā - 443 metri (110 stāvi);
  • Jin Mao Šanhajā - 420 metri (88 stāvi);
  • Starptautiskais finanšu centrs Honkongā (tornis 2) - 420 metri (88 stāvi).

Kategorijas: Nekustamais īpašums, Konstrukcijas, sienas materiāli, Jaunceltnes, Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, dzīvokļi

 




Menu:
 
 
Tēmai atbilstošie uzņēmumi katalogā:

1 2 3 4 5 6 7 8 ... 11

BSCLV SIA

Krimuldas 1, Rīga
Tālrunis:+371-67-541239

BTD BŪVTĒLNIECĪBAS DARBNĪCA SIA

Vestienas 6, Rīga
Mob. tālrunis:+371-26-467289, E-pasts:btd2@inbox.lv

BUMAX SIA

Raņķa dambis 1, Rīga
Tālrunis:+371-67-327327, Mob. tālrunis:+371-22-306903, +371-27-000701, E-pasts:bumax@apollo.lv

BŪVE UN FORMA SIA

Brīvības iela 171, Rīga
Tālrunis:+371-67-808725, E-pasts:buveforma@buveforma.lv

BŪVE, SISTĒMAS UN SERVISS SIA

Čiekurkalna 1. līnija 84, Rīga
Mob. tālrunis:)

BŪVMATERIĀLI AN SIA

Platā 14b, Rīga
Tālrunis:(+371-7-433619), E-pasts:buvmateriali_an@inbox.lv

COLUMBIA-KIVI SIA

Duntes6- 210 kab., Rīga
Tālrunis:+371-67-385107, E-pasts:info@columbia-kivi.lv

CONSOLIS LATVIJA SIA

Getliņu 22, Stopiņu novads, Rīgas rajons
Tālrunis:+371-67-048300, E-pasts:office@consolis.lv

CSK STEEL SIA

Stacijas iela 6a, Tukums
Tālrunis:+371-31-81575, E-pasts:info@csk.lv

DORES SIA

Dārdu 7, Cēsu rajons
Tālrunis:+371-64-170170

1 2 3 4 5 6 7 8 ... 11