Ir daudz un dažādi fasādes apdares veidi - var izvēlēties ko ļoti dārgu, bet dabīgu, var palikt pie lētāka materiāla, kuru izskata ziņā nemaz nevar atšķirt no dabīgā. Var pieturēties pie gadsimtiem pārbaudītās tradīcijas, bet var izšķirties arī par kādu drosmīgāku eksperimentu. Ar ko apdarīt fasādi, lai tā būtu : 1) glīta un mūsdienīga; 2) ilgmūžīga un ergonomiska; 3) pieņemama cenu ziņā?

No Romula līdz pat mūsdienām

Senākais, gadu laikā pārbaudītais materiāls, kas eksistē kopš Babilonijas torņa un Ēģiptes piramīdu tapšanas laikiem ir keramiskās flīzes. To klasiskās sastāvdaļas ir māli, ūdens, glazūra un uguns. Šo stihiju savienojums dažkārt sniedz pārsteidzošu rezultātu: pareizi ieklātās flīzes ir izturīgākas par dzelzsbetonu, ir ārkārtīgi ugunsizturīgas, ekoloģiski tīras, ķīmiski neitrālas, nereaģē uz agresīvās ķīmiskās vides ietekmi. Nemaz nerunājot par keramikas skaistumu - vai tad mūsu priekšteči to izmantotu, ja tā nebūtu acīm tīkama!

Visas keramiskās flīzes var nosacīti iedalīt vairākās grupās, no kurām mūs vispirms interesē keramogranīts un klinkers. Kā materiālus fasādes apdarei tos raksturo kāda ļoti vērtīga īpašība - tikpat kā neesošā ūdens absorbcija, kas nodrošina augstu salizturīguma pakāpi.

Keramogranīta sastāvs praktiski neatšķiras no parastām flīzēm: māli, kaolīns, laukšpats, minerāļi. Taču ar to līdzība arī beidzas, jo keramogranīta izgatavošanas tehnoloģija ir ļoti īpatnēja. Izejvielu masa, kas tiek sajaukta ar dabīgām krāsvielām, parasti reto metālu oksīdiem, tiek presēta pie ļoti augsta spiediena, tad tiek apdedzināta pie 1300 grādu augstās temperatūras. Skaidrs, ka pie 400-500 kg/cm2 lielā spiediena mālos nepaliek dobumi un poras, bet augstā temperatūra materiālu pārvērš stilkotā monolītā, kas daudzu ekspluatācijas īpašību ziņā pārsniedz pat dabīgo akmeni. Tieši tāpēc keramogranīts tiek parasti uztverts kā mākslīgi izgatavotais granītakmens, nevis kā māla izstrādājumu. Materiāls ir ļoti ciets, nodilumizturīgs, ekoloģiski tīrs un ķīmiski inerts. Savukārt bagātā krāsu un toņu palete, īpaši savienojumā ar piekaramās ventilējamās fasādes konstrukciju, sniedz plašu izvēli dizaineru risinājumiem.

Runājot par klinkera flīzēm, kas formas un izmēra ziņā imitē ķieģeli, jāatzīmē, ka tās tiek izgatavotas no augstās kvalitātes Vestfāles māliem, kas tiek apdedzināti 36 stundu laikā pie 1360 grādu augstās temperatūras. (Salīdzinājumam: parasto mālu apdedzināšana neilgst vairāk par 40 minūtēm). Taču tas nav pats galvenais. Svarīgākā īpatnība ir ekstrūzijas ražošanas metode: ja parastās flīzes tiek štancētas, tad klinkera flīzes tiek izspiestas, tādēļ to apakšējā mala, kas tiek piestiprināta pie sienas, tiek izveidota bezdelīgastes veidā, rezultātā tā cieši piekļaujas ikvienai virsmai.

Tāpat kā keramogranīts, klinkera flīzēm raksturīga minimālā ūdens absorbcija un salizturīgums. Nav nepieciešama nekāda īpaša kopšana. Ir tikpat daudz toņu un krāsu, kā apdares ķeģelim. Ir arī stūra, ovālās un citas formas, kas būtiski atvieglo mūrēšanas darbus. Prasiet padomu dizaineriem, arhitektiem un būvniekiem - kurš no šiem materiāliem būs vairāk piemērots Jūsu nama fasādei.

Izvēloties fasādes apdares krāsu gammu, vērā jāņem arī tas, kā tas izskatīsies diennakts tumšajā laikā. Tādēļ jāizdomā tāds fasādes apgaismojuma veids, kas ļaus namam nezaudēt glītu ārējo izskatu arī tumsā.

Ķieģelis forever

Vēl viens materiāls, kura izmantošanas kultūra mērojama gadsimtos, ir apdares ķieģelis. Šobrīd tas jau vairs nav tas drūmais, sarkanīgais ķieģelis, ko vēl pavisam nesen izmantoja ne tikai atsevišķu māju, bet arī veselu pilsētu izbūvē.

Mūsdienās apdares ķieģeļa ražošana ir sarežģīta datorizētā tehnoloģija. Speciālajā krāsnī ķieģelis tiek apdedzināts vismaz trīs diennaktis pie 1100 grādu augstās temperatūras, rezultātā veidojas ļoti izturīgi ķieģeļi visdāžādākajāms krāsās, dažādos izmēros un formās. Ir ideāli gludie, robainie, ir nelīdzenie un grubuļainie - kas nu kuram vairāk patīk. Piemēram, Beļģijā apdares ķieģelim var būt līdz 500 krāsu un toņu! Pašķirstiet kādas lielās kompānijas produkcijas katalogu - ir gan maigi rozā ķieģeļu fasādes, gan koši baltās, gan sarkanīgi melnās, kas atgādina kvēlošās ogles, gan duļķaini zaļās, kas saplūst ar apkārtējo meža ainavu.

Māja, kas ir apdarīta ar apdares ķieģeli un krāsaino javu, izskatās ļoti glīti un neparasti. Vēl jo vairāk, ir ļoti patīkami strādāt ar šādu materiālu - mūsdienās ražo nevis tikai standarta taisnstūra formas ķieģeli, bet arī interesantākus izstrādājumus - stūra, radiālos, arkas veida.

Fasādes apdares materiāli jāizvēlās tā, lai tie ne vien veic dekoratīvās funkcijas, nodrošinot respektablu mājas izskatu, bet arī kalpo kā aizsardzība pret agresīvo ārējo vidi. Ideālais apdares materiāls nedrīkst būt viegli uzliesmojošs, tam tāpat jābūt ilgmūžīgam un izturīgam.

Māju var izbūvēt arī no neglītā materiāla, bet apdarot to ar apdares ķieģeli, var panākt, ka māja izskatās dārga un iespaidīga. Nevajadzētu aizmirst, ka 50% siltuma zudumu tiek konstatēti tieši uz sienām, tādēļ pirms ietērpt fasādi modernajā "drēbē", tā vispirms ir jānosiltina, pasargājot ne vien no temperatūras svārstībām, bet arī no atmosfēras nokrišņiem un trokšņiem.

Minerālvates siltinātājs tiek piestiprināts ar parastajiem fiksatoriem un pasargāts no iekšpuses ar tvaiku izolācijas plēvi, bet starp apdares ķieģeli un siltumizolācijas kārtu var atstāt gaisa spraugu, kas novērsis kondensāta veidošanos.

Akmens dzeja

Dabīgais akmens komentārus neprasa. Uzcelt māju no akmens? Protams, tas ir iespējams, lai gan izmaksās prāvu naudas summu.Toties kāda sanāks māja! Piemēram, no tufa, kuru pārsvārā importē no Armēnijas. Tufs ir ekoloģiski tīrs, ergonomisks materiāls, kas turklāt elpo, nodrošiot veselīgu auru mājas iekšienē. Arī īpaša apdare šādas mājas fasādei nav nepieciešama. Cits variants - māja no ķieģeļa, gāzbetona vai blokiem, kur izmantota akmens - marmora vai granīta - apdare. Dabīgais akmens ir ne vien glīts, tas ideāli saskan ar citiem apdares materiāliem un tiek raksturots ar lielisku adhēziju. Bez šaubām, šāda māja kalpos tikpat ilgi, kā viduslaiku bruņinieku pilis. Taču - akmens ir dārgs, turklāt tas ir ļoti smags un palielina slodzi uz pamatiem.

Ko iesākt, ja akmens fasādi tomēr gribās (vai vismaz noformējuma elementus no akmens), bet dabīgais akmens kādu iemeslu dēļ nav pieejams? Izeja ir - mākslīgais akmens. Nosaukums šim produktam gan ir visai nosacīts. Kā galveno sastāvdaļu mākslīgā akmens ražošanai izmanto cementu, tādēļ mākslīgais akmens pēc būtības ir pārstrādātais dabīgais. Taču ņemot vērā to, ka tā izgatavošanā izmanto dabas materiālus ar nelielu svaru, mākslīgais akmens bieži ir vieglāks par savu dabīgo brāli. Tādējādi par pieņemamu cenu tiek nodrošināta fasādes akmens apdare, kas turklāt nenoslogo konstrukciju.

Mākslīgais akmens tiek pārkrāsots viscaur, tam nav bīstami arī nošķēlumi, ja tādi rodas ekspluatācijas gaitā. Vai tas deg? Nē. Vai ar to var strādāt arī iekštelpās? Ar mākslīgo akmeni var darboties it visur, tas viegli saķeras ar javu un līmi, taču celiņus ar to nav ieteicams klāt. Vai ir sarežģīti izveidot stūrus un arkas? Nē, jo tiek ražots arī sarežģītāko formu akmens. Vai ir problēmas ar transportēšanu? Nē! Akmens tiek piegādāts ne pārāk biezu plātņu veidā, kas ir iepakotas kastē.

Mākslīgā akmens izvēle ir tiešām milzīga. Šajā ziņā tas var konkurēt ar apdares ķieģeli. Viss ir iespējams - gan izklāt sienu, kā viduslaiku pilī vai Tauera tornī, gan imitēt klinti, gan kopēt akmeni, kas ir reti sastopams dabā. Pat pasūtīt rūpnīcā akmeni, kas dabā vispār neeksistē.

Gan mākslīgais, gan dabīgais akmens ir vienlīdz labi savienojumā ar citiem apdares materiāliem, piemēram, apmetumu.

Nav obligāti savu mājokli pārvērst akmens cietoksnī - var apdarīt cokola daļu un logu ailas ar akmeni, bet pārējo fasādes virsmu apmest. Sanāks pat ļoti stilīgi.

Jaunās vecās dziesmas

Liekas, ka apmešanā un sienu krāsošanā jau nu gan nevar izdomāt neko jaunu. Taču tā tikai liekas! Mūsdienās standarta apmetuma vietā prātīgāk izmantot siltumu izolējošās fasāžu sistēmas. Pie sienas ar fiksatoru un līmi tiek piestiprināta minerālvates siltumizolācija, tad armēšanas tīkls. Kā atsevišķas kārtas kalpo minērālais vai polimēru apmetums un krāsas, kuru palete mērojama desmitiem toņu. Turklāt katra nākamā kārta ir krietni izturīgāka pret tvaikiem, nekā iepriekšējā.

Kādas ir šādas apdares priekšrocības? Pirmkārt, kvalitatīvais apmetums un krāsa ir skaisti un racionāli: tie neizbālē, nemaina toni, nenolobās, ja, protams, tika ievēroti visi tehnoloģiskie procesi. Otrkārt, siltinātāju var piestiprināt pie jebkuras virsmas - akmens, koka utt. Treškārt, šāda sistēma ļauj ar vienu šāvienu piebeigt divus zaķus - iegūsiet ne vien skaistu fasādi, bet arī komfortablu temperatūras un mitruma režīmu iekštelpās.

Universālā sintētika

Šādu apdares materiālu vidū par numuru viens uzskatāms vinila saidings, kas apzīmē polivinilhlorīda paneļus, kas imitē dēļu apšuvumu. Dažādu ražotāju paneļu biezums mēdz atšķirties, garums parasti ir 3,5 - 3,8 m, platums - 20-25 cm. No vienas puses tiem ir atveres naglām un izvirzītās daļas, kas nodrošina saķeri. No otrās puses paneļi ir ieliekti uz iekšpusi, tādēļ klāšanas gaitā augšējā paneļa izvirzītā daļa saķeras ar apakšējā paneļa ieliekumu.

Saidings ir ekoloģiski tīrs materiāls, kuram nav nepieciešama īpaša apkope. Ilgizturīgs materiāls (kalpo līdz pat 50 gadiem), kas viegli panes straujas temperatūras svārstības, tas nedeg un neizbalē saulē. Saidingu var montēt uz ikvienas virsmas, vai nu tas ir ķieģelis, koks vai gāzbetons. Fasādei jābūt ventilējamai un nosiltinātai - savādāk mūsu reģionā nemaz nevar.

Ar vinila saidingu var realizēt jebkādu dizaina projektu. Tas ir ērts apģērbs fasādei, kuru laika gaitā var viegli nomainīt. Piemēram, pēc dažiem gadiem Jums ir apnikusi koši dzeltenā fasādes krāsa. To var noņemt un uzlikt spilgti oranžo fasādi, vai zaļo vai balto. Ar betonu šādas metamorfozes nav iespējamas - tas tiek uzlikts uz mūžu.

Tagad pievērsīsimies polipropilēna apdares paneļiem, kas tiek izgatavoti no polipropilēna sveķiem un speciālām piedevām. Tie ir izturīgāki par tradicionālo saidingu un faktūras ziņā imitē dabīgos apdares materiālus - akmeni, apdares ķieģeli. Tās ir drēbes fasādei, kuru, ja ir vēlēšanās, var viegli paņemt līdzi pēc mājokļa pārdošanas: paneļi var viegli tikt noņemti no vecās vietas un bez problēmām uzstādīti jaunajā mājoklī.

Lieliski izskatās fasādes paneļi uz keramisko klinkera flīžu pamata un putupolistirola, kuriem piemīt visas nepieciešamās īpašības drošas izolācijas izveidei. Fasāde, kas ir apstrādāta ar šādu sistēmu, nodrošina nepieciešamo aizsardzību, tai nav nepieciešama impregnēšana ar ūdensnecaurlaidīgo līdzekli, nedz regulārā tīrīšana.

Putupolistirols tiek veidots reizē ar klinkera plātnēm, tādēļ klinkers it kā iegrimst tajā, izveidojot skaistu, vieglu un ļoti izturīgu fasādes apdari, ko var bez problēmām iemontēt uz jebkādas pamatnes (betons, putubetons, ķieģelis, karkasa sienu) ar drošu stiprināšanas brusu palīdzību. Pie tam nav nepieciešama pamatnes stiprināšana: viens apdares kvadrātmetrs sver ne vairāk par 25 kg. Tāda fasādes sistēma ietver visas nepieciešamās sastāvdaļas: standarta paneļus, stūra elementus, logu un durvju ailas. Šo apdares metodi var izmantot ne tikai topošajās, bet arī jau uzceltajās mājās. Putupolistirola standarta biezums, ko izmanto sistēmās, ir 60 mm, taču tie var būt arī 80 un 100 mm.

Un protams, nevar neminēt arī stikla un plastamasas paneļus, kas imitē dabīgos apdares materiālus, taču reizē ir ļoti viegli, izturīgi pret temperatūras svārstībām un agresīvās ārējās vides ietekmi.