Logi ir viena no cilvēka dzīvojamās mājas pamatdaļām, tāpat kā durvis, sienas, jumts. Mēs pat iedomāties nevaram māju bez logiem. Logu pamatfunkcija - ielaist dzīvojamās telpās dienas gaismu. Diemžēl bez gaismas caur logiem iekļūst arī nevēlamas lietas - aukstums, karstums, troksnis, kaitīgie UV stari; logi - viegls šķērslis uzlauzējiem. Vislielākā "vainas" daļa visos gadījumos tiek attiecināta stiklam - parastais stikls laiž cauri siltumu, troksni, tāpat izlaiž cauri gandrīz visu saules gaismas spektru (no infrasarkanajiem (IR) līdz ultravioletajiem (UV) stariem); stikls ir trausls, viegli plīstošs.

Vai ir tāds stikls, kurš ielaistu pietiekoši daudz gaismas, bet tam nebūtu iepriekšminēto trūkumu?

Atbilde varētu būt jā un nē. Jā, jo tādi stikli eksistē. Nē, jo parasti tiek ražoti atsevišķi funkcionāli stikli, kuri veic vienu vai citu funkciju, bet ne visas kopā. Tādā veidā, kombinējot stiklus, var pasūtīt logu, kurš veiktu konkrētam pasūtītājam nepieciešamās funkcijas - piem., labi aizturētu troksni, saglabātu telpās siltumu un aizsargātu no ielaušanās. Gribētu īsi apskatīt katru stikla veidu atsevišķi pēc to veicamajām funkcijām.

Aukstums

Siltuma saglabāšana - problēma Nr. 1 mūsu klimatiskajā zonā. Siltums caur logu tiek pazaudēts vairākos veidos - caur nehermētisku rāmi; caur paša rāmja materiālu. Taču vislielākā siltuma daļa tiek pazaudēta caur stiklu. Stikla pakete samazina siltuma zaudējumus caur stiklu (sauss gaiss paketes iekšā ir laba siltuma barjera), taču siltuma stari gandrīz netraucēti izstarojas laukā. Selektīvajam stiklam, uz kura ir plāns, ar acīm gandrīz nesaredzams metālu un metālu oksīdu slānis, piemīt īpašība atstarot siltuma starus; tādā veida istabas siltums kā no reflektora atstarojas atpakaļ istabā. Stikla pakete ar jaunās paaudzes mīkstā seguma selektīvo stiklu izlaiž laukā aptuveni 3 reizes mazāk siltuma nekā parastā stikla pakete. Tādā veidā viens kvadrātmetrs modernās stikla paketes apkures sezonā ietaupa aptuveni 222 kWh vai 25m³ dabas gāzes, salīdzinājumā ar pierasto stikla paketi. Skaidrs, ka tādas stikla paketes maksā nedaudz vairāk nekā pierastās stikla paketes, taču apkopojot var pateikt, ka cenas starpība starp parastajām stikla paketēm un stikla paketēm ar mīksta seguma selektīvo stiklu atmaksājas aptuveni pēc 1-2 apkures sezonām.

Karstums

Aizsardzība no saules karstuma - šī problēma rodas visu veidu ziemas dārzos vai telpās ar lieliem logiem uz dienvidu pusi. Infrasarkanie stari, kuri kopā ar citiem stariem gandrīz netraucēti iziet caur abiem stikla paketes stikliem, sasilda telpā esošās mēbeles, sienas, grīdas; no sasilušajiem priekšmetiem iesilst visa telpa. Ja grib saglabāt optimālu telpas gaisa temperatūru, vajag kondicionēt (vēsināt) telpu gaisu. Gaisa atvēsināšana par vienu grādu Celsija maksā aptuveni trīs reizes vairāk nekā gaisa sasildīšana par vienu grādu.

Iespējamie risinājuma veidi:

1. Iestiklošanai izmantot stikla paketi, kuras ārējais stikls ir ietonēts. Ietonēts stikls lielu daļu saules siltuma staru uzsūc sevī. Trūkumi - ietonētais stikls samazina gaismas daudzumu telpā, bez tam, saulainā dienā stikls no saules sakarst un pats sāk izstarot siltumu. Gandrīz puse no viņa uzsūktā siltuma tiek izstarota telpā, tātad ietonētā stikla karstuma samazināšanas efekts ir salīdzinoši neliels. Ietonētais stikls kļūst efektīvāks izmantojot to automašīnā, jo vēsa gaisa plūsma braucot atvēsina stiklu - stikls mazāk sakarst, mazāk izstaro siltumu.
2. Iestiklošanai izmantot stikla paketes, kuras ārējais stikls ir reflektīvais (atstarojošais). Reflektīvais stikls efektīvāk nekā ietonētais aizsargā telpas no karstuma, jo lielu daļu saules karstuma atspīd atpakaļ uz āru. Diemžēl reflektīvais stikls tāpat atspīd arī saules gaismu, tas nozīmē, ka, vēl vairāk samazinās telpu apgaismojums. Tomēr to izvēloties, reflektīvo stiklu saules karstuma samazināšanai ieteicams izvēlēties jaunās paaudzes mīnkstā vai pusmīkstā seguma reflektīvos stiklus, kuru reflektīvais slānis, pateicoties jaunajā tehnoloģijām, ievērojami labāk atstaro saules karstumu. Paši jaunākie stikli, kas šobrīd strauji kļūst populāri Eiropā, vizuāli praktiski neatšķiras no dzidrā stikla, taču efektīvi atstaro saules karstumu, bet bez tam ziemā palīdz saglabāt siltumu telpās.

Troksnis

Trokšņa izolācija ir patiešām smags uzdevums logiem. Vislabāk troksni uzsūc mīksti vai poraini materiāli, piem. stikla vate. Cieti ķermeņi, tādi kā stikls, pārņem skaņas vibrācijas sevī un nodod tālāk, līdzīgi kā membrāna. Ciets ķermenis gandrīz nevada troksni tikai tad, ja tā platības vienības masa ir liela, piem. betona siena.

Iespējamie risinājuma veidi:

1. Nomainīt stiklus pret biezākiem.
2. Palielināt starpu starp stikliem.
3. Izmantot stikla paketi ar speciālām gāzēm, kas ir smagākas par gaisu, piem. SFs (sēras heksaflorīds).
4. Paketē izmantot dažādu biezumu stiklus - piem. 6 un 4mm - tad tas, kaut arī ir neievērojami, taču palīdz samazināt trokšņa vadīšanu caur stiklu.
5. Izmantot divkameru paketi - troksnim vairāk "barjeru".
6. Izmantot ar dzidru akrila gumiju laminētu stiklu - dzidrā mīkstā gumija kā amortizators noslāpē skaņas vibrācijas.

Kādu veidu (vai veidu kombināciju) vislabāk izvēlēties? Grūti pateikt, tā kā troksnis var būt dažāds - augstas, zemas frekvences vai plaša spektra. Vajadzētu kvalificēta speciālista konsultācijas katram konkrētam gadījumam. Zinot, kādu troksni vajag izolēt, var izvēlēties līdzekļus, pretējā gadījumā, izmantojot nepiemērotus līdzekļus, iespējams, ka netiks iegūts nekāds efekts - piem., ja stikla paketes iekšējo vibrāciju frekvence sakrīt ar dominējošo trokšņa frekvenci, izveidojusies rezonanse pastiprina skaņas vadīšanu caur stikla paketi.

Kaitīgie UV stari

Saka, ka - nav slikta bez laba. Un otrādi. UV (ultravioletie) stari ir lielas enerģijas saules spektra staru strēles, kas izceļas ar stipru, pretrunīgu iedarbību - no UV stariem cilvēka ādā izstrādājas vitamīns D; no ilglaicīgas UV staru iedarbības var saslimt ar ādas vēzi; UV stari balina krāsas; UV stari iznīcina dažas baktērijas un vīrusus.

Dažos gadījumos līdzekļi, kas paredzēti aizsardzībai pret UV stariem, ir ļoti nelieli, salīdzinot ar bagātību, kurus tie palīdz saglabāt - piem., unikāli mākslas darbi vai dārgas mēbeles.

Iespējamie aizsardzības no UV stariem veidi:

1. Reflektīvie stikli izceļas ar labām īpašībām aizsardzībai no UV;
2. Laminēts stikls (ar PVB plēvi vai dzidru akrila gumiju iekšā) tāpat labi uzsūc UV starus - caur to iziet tikai daži šo staru procenti. Tā kā reflektīvais stikls ievērojami maina stikla paketes atstarošanas, uzsūkšanas un caurlaidības īpašības redzamajā saules spektra daļā, universālākais stikls aizsardzībai no UV stariem ir laminētais stikls. Laminēta stikla pamatīpašība - drošība plīstot - daudzos gadījumos tas ir tikai apsveicami.

Aizsardzība pret ielaušanos

Šobrīd ir daudz efektīvu trauksmes sistēmu, taču visas tās tādā vai citādā veidā tikai paziņo apsardzes firmai vai skaļi signalizē par ielaušanos, bet ne traucē iebrucējiem iekļūšanu telpā. Pa to laiku, kamēr ierodas policija vai apsardze, bieži pārkāpums jau ir veikts.

Efektīvs šķērslis iebrucējiem ir restes, taču pamēģināsim iztēloties respektablu veikalu, dzīvojamo māju vai pazīstamas firmas ofisu ar restēm uz logiem - tas laikam vairāk atgādinātu cietumu.

Laminēts stikls 44.4 ir laba izeja, ja grib satraucēt ielaušanos. Stikla sastāvs - 4mm stikls, 4 slāņi (plēvīšu biezums 1.52 mm) speciālas plēves un vēl 4mm stikls iebrucējiem dod darbu ilgākam laikam. Izmēģinājumos noteikts, ka ielaušanās aizņemtu tikpat laika kā caur 10 mm režģi ar 8x8 cm lielām acīm režģī. Īpaši izturīga kombinācija pret ielaušanos ir laminēts stikls 44.4 ar plānu, ar acīm gandrīz neredzamu metāla diedziņu iekšā- tāds stikls, vēl ielaušanās sākumā saplaisājot (bet neizkrītot) un notrūkstot elektrības ķēdei stikla iekšienē, ieslēdz trauksmi.