Iekšējās aizsargdurvis mēdz dēvēt par bruņu durvīm. Tās parasti ir domātas dzīvokļa galvenās ieejas aizsargāšanai. Dzīvokļu zādzības lielākoties notiek, garnadžiem dzīvoklī iekļūstot caur durvīm, tādēļ to izvēlē būtu jāpārliecinās, ka durvis patiešām spēs zagli apturēt.

Izvēloties durvis, jāizvērtē dažādi konstrukcijas risinājumi, kas pasargā no ārējiem trokšņiem, temperatūras svārstībām un kas iekļūšanu dzīvoklī padara grūtāku. Vairums mūsu valstī izgatavoto un reklamēto bruņu durvju nespēj pasargāt mājokli no uzlaušanas. Zagļiem tikt galā ar šādu šķērsli ir dažu minūšu uzdevums. Tātad naudiņa, ko būsiet „ietaupījis" uz durvju iegādes, var būt par iemeslu būtiskiem zaudējumiem.

Vai labas durvis var atpazīt vēl pēc kāda kritērija, izņemot cenu? Vispirms jāaplūko, kā ierīkotas vistrauslākās konstrukcijas detaļas - slēdzene, durvju kārba, stiprināšana sienā, durvju vērtnes un kārbas saķere, durvju eņģes.

Aizsargdurvju slēdzenes

Slēdzenes var tikt uzlauztas dažādi - atmūķētas, izurbtas, izdauzītas, tāpat var tikt paplašināta durvju kārba. Ieteicams durvis aprīkot ar vairākām slēdzenēm, kuru vidū vismaz viena būtu seifa tipa. Drošības ziņā slēdzenei jāatbilst durvju uzlaušanas pretestības pakāpei. Ja durvis ir izgatavotas kā vienkārša metāla kārba, tad nav nekādas jēgas aprīkot to ar drošu slēdzeni. Šādas durvis pat nepieredzējis zaglis spēs uzlauzt ātrāk kā par minūti.

Slēdzene jāierīko īpašajā aizsardzības kārbā, ko nav iespējams iestumt durvju iekšpusē vai kā citādi bojāt aizsargājošo tērauda loksni. Lietderīga ir slēdzenes nosegšana ar mangāna plāksnēm, kuras nav iespējams izurbt. Ligzdām aizbāžņiem un slēdzenes mēlītei jābūt aizsargātām ar ieliktņiem, kas novērš aizbāžņu sakustēšanos uzlaušanas brīdī.

Slēdzenes papildus aizsargātas ar metāla kārbām

Ligzdām slēdzenes aizbāžņiem un mēlītei jābūt aprīkotām ar cietām sieniņām.

Durvju kārba ir jo izturīgāka, jo tai ir vairāk šķautņu izliekumu. Šodien standarta bruņu durvis tiek izgatavotas no taisnstūra caurulēm (profiliem) ar 4 šķautņu izliekumiem.

Šādai metodei piemīt vairāki trūkumi. Pirmkārt, eņģes tiek piemetinātas pie profila (caurules) no ārpuses, tādēļ tās ir viegli uzlauzt. Otrkārt, nav aizsargātas durvju kārbas stiprināšanas tapiņas - tās ir viegli nogriezt un noņemt durvju ārējo apmali. Treškārt, dēļ spraugas, kas rodas starp durvju kārbu un sienu, kārba viegli ieliecas laužņa sitienu rezultātā, slēdzenes aizbāžņi tiek viegli izvilkti no slēdzenes, un durvis tiek atvērtas. Ceturtkārt, caurules slēgto profilu ir grūti nosiltināt, tāpēc tas laiž cauri siltumu un trokšņus.

Interesantākie risinājumi: durvju kārba tiek izgatavota no metāla profila - metāls tiek salocīts 6 vietās. Tas palielina durvju izturīgumu. Kārba ir vaļēja, tāpēc durvju eņģes tiek piemetinātas no iekšpuses, to tāpat var viegli nosiltināt.

Durvju kārbas ar 4 un 6 šķautņu locījumiem. No iekšpuses piemetinātas durvju eņģes turēsies stingrāk, kā piestiprinātas no ārpuses.

Durvju kārbas stiprināšana pie sienas ir viena no vājākajām drošības pozīcijām.

Ja tā pie sienas ir piestiprināta ar šķelttapām, bez jebkādas papildus aizsardzības, tad zagļiem nesagādās īpaši lielas pūles to nogriešana ar diskzāģi. Tad durvis var iestumt iekšā kopā ar kārbu, pēc tam ienākt dzīvoklī un tad atkal ievilkt konstrukciju iekšpusē - no malas tas izskatīsies tā, it kā neviens nebūtu neko aizticis. Risinājums ir papildus šķelttapu aizsardzība. Šķelttapas tiek papildus izvilktas caur ieliktni, kas reizē veic arī izlīdzinošās tapas funkcijas.

Šķelttapu papildus aizsardzība

Neaizsargātās šķelttapas nogriešana prasa vien dažas sekundes, turpretī  ar metāla ieliktņiem nodrošināto16 tapu nozāģēšanai būs nepieciešams daudz vairāk laika. Turklāt ieliktņi tiek atbalstīti pret sienu, neļaujot deformēt durvju kārbu uzlaušanas laikā, tas vēl vairāk palielina drošību pret nelūgtajiem viesiem.

Durvju kārbu no izliektā profila var viegli nosiltināt no iekšpuses ar minerālvati, kas ir daudz grūtāk izdarāms ar slēgto kārbu no cauruļu profila.

Durvju kārbu no izliektā profila var nosiltināt no iekšpuses.

Eņģēm papildus tapas ir nepieciešamas, lai nosargātu vietu starp kārbu un durvju vērtni. Ja eņģes ir tikai piemetinātas, nebūs grūti tās nolauzt un izņemt kārbu. Papildus aizsardzība pret šo iekļūšanas metodi būtu nekustīgās tapas un slēdzenes ieliktņi, kas durvju aizvēršanas gadījumā ievirzās kārbā.

Nekustīgie eņģu ieliktņi, kas ievirzās kārbā.

Aizsargdurvju montāža

Tiek izņemtas vecās durvis. To ir vienkārši izdarīt, nogriežot kārbu 30-50 cm augstumā un ar lauzni atdalot to no sienas.

Tiek izņemta vecā durvju kārba

Tiek ierīkota durvju kārba

Durvju kārbu ievieto ailā. Ar ieliktņiem, ko regulē aizsargtapas, kārbu atbalsta pret sienu. Ja ieliktņu nav, tad kārbu nofiksē ar ķīļiem augšējā un apakšējā daļā. Durvis izlīdzina vertikāli un horizontāli ar līmeņrāža palīdzību.

Tiek pārbaudīts paralēlums

Vislabāk ir, ja attālums starp sienu un kārbu ir 10-20 mm. Ierīkojot kārbu, sienu atverēs tiek ieskrūvēti ieliktņi 24 mm diametrā, līdz tie atspiežas pret sienu.

Tiek ieskrūvēti ieliktņi, līdz atspiežas pret sienu.

Kad kārba ar ieskrūvētajiem stiprināšanas ieliktņiem 24 mm diametrā durvju ailā ir ierīkota vertikāli, caur ieliktņu atverēm tiek izurbti caurumi (6 mm koka sienai, 10 mm akmens vai betona sienai, izmantojot ieliktņus „Elematic 50PZ 10x50). Atveres garumam jābūt vismaz 70 mm.

Caur ieliktņu atverēm tiek izurbti caurumi.

Koka kārbu sāk stiprināt pie sienas no eņģu puses pēc iespējas vairāk vertikāli (pieļaujama 2 mm neprecizitāte). Nekādā gadījumā nemontējiet kārbu, vadoties pēc sienas - tā var būt nelīdzena.

Aizsargdurvju stendere tiek montēta ar 16 dībeļiem 7,5 mm diametrā un 72 mm garumā, astoņi katrā pusē (parasto durvju stenderes tiek montētas ar 8 tapām, 4 katrā pusē).

Tiek ievietotas stiprināšanas skrūves.

Sienā tiek ieskrūvēti dībeļi.

Tiek pārbaudīts paralēlums. Atstarpei starp durvju kārbu un durvju vērtni jābūt 6 mm (±1,5 mm). Paralēlums un atstarpes lielums tiek regulēti, piegriežot stiprināšanas ieliktņus.

Tiek pārbaudīts paralēlums

Durvju perimetrs tiek aplīmēts ar otro ieliktni

Durvju vērtne tiek piekarināta uz kārbas

Nepieciešamības gadījumā durvju stāvokli var regulēt ar regulējamām eņģēm.

Tiek ievietoti slēdzenes cilindri, pieskrūvēta furnitūra.

Pārbauda slēdzenes funkcionēšanu, atstarpes starp durvīm un kārbu, durvju vērtnes cietību - vai kārba un vērtne cieši piekļaujas viena otrai visā perimetrā, vai durvis var viegli atvērt, vai viegli piespiest rokturi, vai labi strādā aizbīdņi pie durvju un atvēršanas vai aizvēršanas. Ja ir neprecizitātes, tad līmenis tiek regulēts, pagriežot stiprināšanas ieliktņus, bet durvju vērtnes augstums tiek regulēts ar eņģēm. Atstarpe starp kārbu un sienu tiek aizpildīta ar hermētiskām montāžas putām (tās nedrīkst aiztikt 24 stundas).

Atstarpe starp kārbu un sienu tiek aizpildīta ar hermētiskām montāžas putām

Ārējās un iekšējās apmales pieskrūvē ar skrūvēm caur apmalē izurbtajiem centriem.