allconstructions.com [ Lithuania (LT), Latvia (RU), Poland (PL), UK (EN), Germany (DE), Russia (RU) ] | leisureguide.info) | anonsas.lt | autoreviu.lt | visasverslas.lt | viskas.lt | agrozinios.lt

Comments: 0   Views : 2431

Fundaments – mājas drošības pamats
Drukāts 2007-09-19 00:51  

Visitor rating 0.0 / Total 0.0
 Kad esat izraudzījuši zemesgabalu būvdarbiem un saņēmuši visu nepieciešamo dokumentāciju, ir īstais laiks aizdomāties par topošā nama fundamentu. Nodrošinot māju ar stabilajiem pamatiem, arhitekts, kas projektē fundamentu, ņem vērā ne vien mājas vispārējo projektu, bet arī datus par grunts sastāvu.

Grunts analīze ir nepieciešama

Liekot mājas pamatus, problēmas var rasties neizpētītās grunts dēļ. Bieži vien pēc neilga laika ēkas sienas sāk plaisāt - to izraisa nosēdušies mājas pamati. Lai izvairītos no šādiem sarežģījumiem, savlaicīgi jāveic topošā nama masas aprēķins un jāizvērtē grunts izturīgums.

No tā, kāda veida ēka tā būs - karkasa, mūra vai koka - ir atkarīga tā konstrukcijas masa. Savukārt ikvienam grunts veidam piemīt noteiktas izturīguma īpašības. Aprēķinot grunts pretestības spējas, var viegli noskaidrot, kādu maksimālo masu tā spēj izturēt. Pēc šādu aprēķinu veikšanas inženieris nosaka izdevīgāko ēkas fundamenta atrašanās vietu un optimālo ieguluma dziļumu. Ja šie aprēķini tiek veikti nepareizi, liela ir ēkas nosēšanās vai izliekšanās varbūtība.

Izolācija un drenāža

Mūsu senči, kas namus būvēja pašu rokām, bieži saskārās ar mitrumu pagrabos. Mūsdienās seno metožu vietā jāvēršas pie speciālistiem. Projektētājam savlaicīgi jāparedz un jānovērš iespējamās problēmas, veicot grunts izpēti. Grunts analīze palīdzēs noteikt pazemes ūdeņu līmeni. Lai pagraba sienas netiktu pakļautas mitrumam, ir svarīgi ne vien pareizi izolēt sienas un grīdas, bet arī iekārtot drenāžu, kas novadīs gruntsūdeņus. Mēdz būt gadījumi, kad kvalitatīva izolācija ir ārkārtīgi sarežģīta - piemēram, ja pasūtītājs noteikti iecerējis iekārtot pagrabu, bet gruntsūdeņi atrodas pārāk tuvu pie augsnes virskārtas.

Jāņem vērā, ka pagraba hidroizolācijas pasākumi jāveic savlaicīgi. Ja jau uzceltajā ēkā pagrabi kļūs mitri, iekšēja hidroizolācija var nelīdzēt. Šajā gadījumā nāksies atrakt fundamentu no ārpuses, taču, ja teritorija ap māju jau ir labiekārtota, diez vai šī procedūra būs tīkama. Tāpēc šādi sarežģījumi jāprognozē un jānovērš savlaicīgi.

Šobrīd pieejamo hidroizolācijas materiālu klāsts ir neierasti bagātīgs - gan līmējamie un smērējamie krāsas bituma šindeļi un ruļļveida materiāli, gan plastikāta membrānas, gan sintētiskais ģeotekstils. Siltināšanas nolūkos tiek pielietots polistirols un putupolistirols. Akmens vate, kas labi uzsūc mitrumu, tiek izmantota fundamenta virszemes daļas apdarē.

Fundamentu veidi

Pēc konstrukcijas veida izšķir trīs pamatu tipus - lentveida, pāļu un stabveidīgos pamatus. Mūsdienu būvniecības tempi liek arvien biežāk izmantot stabveidīgos pamatus - zeme tiek ieurbta, savukārt pēc tam urbuma vietā ievieto stiegrojuma karkasu un pielej to ar betonu. Šāda veida fundaments pārsvarā izmantojams privātmāju celtniecība, jo īpaši karkasu ēku būvniecībā. Šāda fundamenta iekārtošana neaizņem daudz laika, turklāt, tas tiek raksturots kā īpaši izturīgs.

Gadījumā, ja ēkas plānojumā ir paredzēts pagrabs, namam liek lentveida pamatus, kas sastāv no atsevišķiem blokiem. Lai konstrukcija būtu izturīgāka, bloki tiek iekārtoti uz pamatu monolītās plāksnes. Ja grunts ir īpaši "vāja", iesakām izmantot abus pamatu veidus - stabveidīgo fundamentu pārklājot ar lentveida.

Visizturīgākie ir pāļu pamati. Zemē aptuveni 10-12 metru dziļumā tiek iedzīti pāļi, kas veido balstu un nostiprina grunti. Pāļi tiek izmantoti gadījumos, kad stabveidīgie pamati grunts īpatnību dēļ nespēj to nostiprināt. Taču jāmin arī viens būtisks šāda fundamenta trūkums - tas ir samērā dārgs.

Vēl projektēšanas gaitā būtu jāpieņem lēmums, kā izskatīsies jaunā māja, tātad arī cik izturīgi pamati tai būs nepieciešami. Ja izbūvējot mūra namiņu, jūs vēlēsities uzcelt vēl piebūvi, pastāv liela varbūtība, ka atšķirīgi fundamentu izturīguma līmeņi veicinās sienu plaisāšanu. Lai šādu situāciju nepieļautu, ieteicams izrakt bedri līdz pat pamatu apakšai, un jau esošajā fundamentā ievilkt stiegrojumu no jaunā. Ja ēkai ir stabveidīgs fundaments, ir jāsavieno pamatu monolītās sijas. Arī lēmums par baseina ierīkošanu nama pamatos jāpieņem vēl projektēšanas posmā, pretējā gadījumā pamatu konstrukcija var neizturēt šādu slodzi - fundaments tiek projektēts pie noteikta dziļuma, savukārt baseinam jāatrodas vai nu vienā līmenī ar to, vai ari dziļāk zemē.

Augsnes sasalšanā ir spēks

Pirms ielikt pamatus, specialisti iesaka rūpīgi izpētīt augsnes sasaluma zonu. Ja aprēķini tiks veikti nepareizi, pavasarī nama sienas var manāmi izliekties vai ieliekties. Augsnes sasalšanai piemīt vērienīgs augšup vērsts virzes spēks, tādēļ pamati jāliek dziļāk par sasaluma zonas robežu. Šī zona tiek bieži dēvēta arī par "labo grunti". Ikviens grunts veids var tikt raksturots ar noteiktu sasaluma līmeni - smiltīm tas ir ap 1,20 m, savukārt, mālam vai smilšmālam - līdz 1,50 utt.

Vairāk rakstu - sadaļā Pamati

Kategorijas: Pamati, Ēku konstrukciju projektēšana, Būvēšana no nulles

 


Add your comment or vote!

Log in to leave a comment or vote or Reģistrēties



Menu:
 
 
Tēmai atbilstošie uzņēmumi katalogā:

Liepāja