Ja plānojat būvēt māju atpūtas un veselības nostiprināšanas nolūkos, tad galvenais kritērijs, izvēloties zemesgabalu, būs ekoloģiskā tīrība. Zemesgabala izmēri nosakāmi pēc iecerētā nama parametriem. Lai realizētu vidēji statistiskās ģimenes vēlmes saimniekot piemājas dārziņā, pietiks vien ar 600 kvadrātmetriem. Taču jāņem vērā ugunsdzēsības noteikumi (attālums starp mājām nedrīkst būt mazāks par 15 m), kas ļauj uz šāda zemesgabala (20x30m) izbūvēt māju, ne platāku par 5 m. Lai iekārtotu māju ar apbūves platību no 100 m2, nepieciešams būs vismaz 1200 kvadrātmetru liels zemesgabals. Pastaigām un atpūtai būtu jāiegādājas vairāku desmitu hektāru liels zemesgabals, tādēļ lietderīgāk ir nopirkt ne pārāk lielu zemesgabalu pie kādas patīkamas pastaigu vietas.

Dzīves kvalitāti vasarnīcā lielā mērā ietekmē kaimiņi. Tādēļ pirms zemesgabala iegādes rūpīgi izpētiet apkārtni. Iespējams, ļaunais kaimiņš raižu sagādāšanā pārspēs kādu ķīmisko rūpnīcu blakus. Turklāt jāpārliecinās, vai jūs un jūsu kaimiņi esat ar mieru vienlīdzīgi ieguldīt ciemata infrastruktūras labiekārtošanā, pretējā gadījumā konfliktsituācijas būs neizbēgamas.

Pēc būvnieku viedokļa ideālā vieta būvniecībai būtu zemesgabals ar mālsmilšu grunti, vismaz 2 m dziļu gruntsūdeņu līmeni, 1-3% slīpumu pret ceļu, tam būtu atrodas elektrificētā ciemata apsargātajā teritorijā ar labiekārtotiem ceļiem, gāzi, ūdensvadu un kanalizāciju. Protams, šādi zemesgabali - dažkārt veicas arī atrast jūsu vajadzībām atbilstošus izmērus un miermīlīgus kaimiņus - ir reti atrodami, tādēļ arī dārgi. Taču jebkāda novirze no šīm prasībām palielina būvniecības izmaksas.

II daļa. Sagatavošanās būvniecībai

Zemāk aprakstītās problēmas jārisina būs tam, kas uzņemsies namu būvēt paša spēkiem vai arī ar algotās brigādes palīdzību. Būvfirmas šos jautājumus parasti risina patstāvīgi.

Ieteicams darbus sākt ar zemesgabala sagatavošanu - jāizcērt veci slimi koki, jālikvidē veģetācija zem topošā nama un vismaz 2 metru rādiusā. Tad zemesgabals jāizsusina - jāizrok grāvji lietus ūdens notekām, bet pārējās mitrās vietas jāaizber ar smiltīm.

Galdniecības piederumu un siltinātāju uzglabāšanai (logi, durvis, grīdlīstes, apmales u.c.) lietderīgi ir uzsliet pagaidu būvi, kur tāpat var izmitināt būvniekus. Pamata ieklāšanas darbu atvieglošanai jānodrošina kravas mašīnas piebraukšana pie viena no mājas stūriem, vēl labāk pie diviem, kas viens pret otru atrodas pa diagonāli. Ja mājā ir iecerētas plašas pagrabtelpas, pamati no lielajiem blokiem vai/un betona pārsegumi, tad jārezervē arī vieta ekskavatora un autoceltņa piebraukšanai.

III daļa. Būvju izkārtojums uz zemesgabala

Savrupmāju apbūves noteikumi nosaka, ka attālumam starp mājas sienu un ietvi jābūt vismaz 5 m. Mūsdienās šo nosacījumu reti kurš patiešām ņem vērā, taču šī prasība ir pamatota. Tikai tāda platuma joslā var iekārtot zaļo zonu - krūmāju, puķu dobi, - kas pasargās namu no ielas trokšņiem un putekļiem. Divstāvu un lielākām mājām šī josla var būt arī platāka, jo šādu namu aizsardzībai nepietiek tikai ar krūmāja iestādīšanu, un ir jāizmanto arī koki.

Gandrīz visās individuālās savrupmājās ir vairākas viegli uzliesmojošas konstrukcijas detaļas. Tās ir sienas, pārsegumi, spāres, jumta segums u.c. Šādas būves attiecināmas pie IV-V ugunsizturīguma pakāpes. Ugunsdrošības atstarpes starp būvēm (blakus mājām, māju un saimniecības ēkām) nedrīkst būt mazākas par 15 m. Tādēļ nav ieteicams izvietot namu tuvāk par 7,5 m no blakus zemesgabala robežas.

Saimniecības ēkas

Līdz ar dzīvojamo māju tās apkaimē jāiekārto saimniecības ēkas - vasaras virtuvi, šķūni malkai un dārzkopības inventāram, garāžu, pirti, darbnīcu. Tās var būvēt gan tieši pie mājas, gan ieturot zināmu distanci līdz dzīvojamai ēkai (ne mazāk par 15 m). Šajā gadījumā tās aizņems ievērojami lielāku platību. Piemēram, pirts ar parametriem 4x4 m, kas ir piebūvēta mājai, apbūves platību (platība zem celtnēm - celtnes +aizsargapmale + nepieciešamie celiņi) palielina par 16 m2. Ja šādu pirti izbūvēsim atsevišķi, tad tā aizņems trīsreiz lielāku platību - 16 m2 pirts + 20 m2 aizsargapmale + 12 m2 celiņiem = 48 m2. Turklāt skrējieni līdz mājām pēc pirts apmeklējuma nesagādās patīkamas izjūtas laikā no septembra līdz maijam, bet mazo un veco cilvēku veselībai var pat izrādīties bīstami. Šādi secinājumi attiecināmi arī uz visām citām saimniecības ēkām. Tādēļ visoptimālākais risinājums būs visu celtņu iekārtošana zem viena jumta.

Aka

Situācijā, kad nav ierīkots centrālais ūdensvads, mājas ūdens apgādei jāizmanto individuālā aka vai urbums. Akai jāatrodas vismaz 15-20 metru attālumā no septiķu uzglabāšanas vietas, kanalizācijas, komposta kaudzes utt.

IV daļa. Mājas izmēri un vispārējais plāns

Neapšaubāmi, privātmājas izmērus un plānojuma īpatnības nosaka tās īpašnieku gaume, vajadzības un maka biezums. Taču, lai neatkārtotu citu būvnieku pieļautās kļūdas, jāņem vērā sekojošie noteikumi.

Mājas lielums

Mājas minimālo izmēru gadījumā, ja tā netiek paredzēta vienīgi dārzkopības inventāra uzglabāšanai un pajumtes funkciju veikšanai lietus laikā, nosaka atkarībā no tajā ilgāku laiku (piemēram, vasaras sezonā) dzīvojošo cilvēku skaita: uz vienu cilvēku jāatvēl vismaz 15 m2 liela dzīvojamo telpu platība. Socioloģijas pētījumos konstatēts, ka, ja nama apdzīvotība ir blīvāka, nenovēršami ir sasprindzinājums un konflikti starp iemītniekiem. Maksimālo mājas izmēru savukārt nosaka tā īpašnieka finansiālās iespējas.

Galveno telpu struktūra un lielums

Guļamistabai vienam vai diviem cilvēkiem jābūt vismaz 8-12 m2 lielai. Guļamistabas maksimālā platība - 20 m2, lielākā telpā vairums cilvēku jūtas neomulīgi, gultasvietu nākas pārsegt ar aizkariem vai izvietot to nišā, kas vizuāli samazina telpas izmērus. Virtuves-ēdamistabas minimālā platība, ja tiek ierīkota gāzes plīts, ir vismaz 8 m2, ja plīts ir elektriskā - sākot ar 5 m2. Dzīvojamās istabas platība atkarībā no iemītnieku skaita būs vienāda ar 15-25 m2. Nelielai ģimenei, kurā nav novērotas kaislīgas aizraušanās ar kulināriju, ieteicams virtuvē iekārtot elektrisko plīti un dzīvojamo telpu savienot ar virtuvi.

Palīgtelpas

Nav vērts atdarināt padomju laiku sliktās gaumes piemērus, tiecoties dzīvojamo mājas platību pielīdzināt tā kopīgai platībai. Dzīves kvalitāte mājā lielā mērā ir atkarīga no palīgtelpu izkārtojuma, tādēļ nav ieteicam taupīt platību uz to rēķina. Pie ieejas jāiekārto vējtveris 1-2 m2 platībā, priekšnams no 6 m2, ne šaurāks par 1,4 m (neskaitot nišas piekaramajiem un drēbju skapim); gaiteņi ne šaurāki par 1,1 m; kāpnes no 0,9 m, pakāpiena augstuma/platuma attiecība nepārsniedz 1/1,25 (piemēram, 0,2 m augstā pakāpiena platums ir vienāds ar 0,25 m). Iebūvētie skapji no 1,5 m2. Vannas istaba nevar būt mazāka par 2,6 m2; ja plānots uzstādīt gāzes ūdens sildītāju, tad vēlamais ietilpīgums ir vismaz 7,5 m3. Vannas istabā jāparedz vieta veļas mašīnai. Vismaz 1 m2 lielā tualete. Guļamistabai un virtuvei jābūt izolētām (necaurstaigājamām). Ja no guļamistabas ir ierīkota izeja uz vannas istabu, tad otrā ieeja jāiekārto no gaiteņa (priekšnama). Ieiešana vannas istabā un tualetē cauri dzīvojamai istabai nav pieļaujama, ieiešana guļamistabā un virtuvē ir pieļaujama, taču nav vēlama. Labāk ir palielināt gaiteņu platību, izolējot visas istabas mājā. Mājas neapkurināmajā daļā lietderīgi būtu ieplānot pieliekamo saimniecības inventāra, kurināmā, pārtikas produktu uzglabāšanai, kā arī garāžu. Vasaras telpas - lievenis, veranda - 20% no mājas kopējās platības. Dzīvojamo telpu griestu augstumam jābūt vismaz 2,5 m, istabu platumam - 2/3 no to garuma.

Papildus telpas

Iepriekšminētas telpas apmierina lielākoties tikai cilvēka pamatvajadzības - nepieciešamību pēc miega, ēšanas un īslaicīgās atpūtas. Mūsdienās mājai savam saimniekam jāsniedz krietni vairāk. Ja finansiālais stāvoklis atļauj, ir ieteicams namā iekārtot bērnu istabu rotaļām (sākot ar 15 m2 uz vienu bērnu +5 m2 uz katru nākamo bērnu) ar līdzīga lieluma verandu; kabinetus strādājošiem mājās (vismaz 10 m2). Veselības uzturēšanai - sporta zāle (15-25 m2 lielā platība būs pietiekoša 2-4 cilvēku vienlaicīgiem treniņiem uz trenažieriem); pirts - 12 m2, baseins - no 30 m2, ziemas dārzs - no 10 m2. Hobiju realizēšanai - darbnīca, šūšanas darbnīca, bibliotēka, biljarda telpa , vīna pagrabs (katra telpa vismaz 20 m2 liela). Ja iemītnieki labprāt uzņem ciemiņus, ieteicams iekārtot papildus guļamistabas viesiem, palielināt viesistabu un ēdamistabu līdz 30 m2 (5-10 apmeklētāju uzņemšanai) vai vairāk, nošķirt ēdamistabu no virtuves (15-25 m2). Dzīves kvalitāti veicinās papildus guļamistabai piegulošās telpas - individuālais sanitārais mezgls (ar labu ventilācijas sistēmu un atsevišķu duškabīni); ģērbtuve, buduārs. Ir sarežģīti paredzēt visu cilvēku vajadzības un vēlmes, mēs arī necentīsimies to paveikt, taču uzsvērsim to, ka mājā nedrīkst būt vienkārši istabas, bez konkrēta mērķa.

Dienesta telpas

Mājā, kuras platība pārsniedz 500 m2, nav iespējams iztikt bez apkalpojošā personāla palīdzības. Tā darbam un atpūtai tāpat jāparedz atsevišķas telpas - pieliekamais, boileru telpas, virtuve, bufete, veļas mazgātava, atpūtas telpa, garderobe, sanitārais mezgls.

Dabiskais apgaismojums

Pietiekošs istabu dabiskais apgaismojums ļaus mazināt nama apgaismošanas un apkurināšanas izdevumus, taču tā pat nav svarīgāka apgaismojuma funkcija. Saules gaismai ir ļoti būtiska nozīme cilvēka dzīvē. Tā sterilizē telpas, nodrošina normālu cilvēka organisma funkcionēšanu, tāpat arī vienkārši uzlabo garastāvokli. Logu izmēram jābūt vismaz 1/5 -1/8 no apgaismojamo telpu platības, turklāt, dzīvojamās istabās 1/5 ir labāk par 1/8. Piemēram, standarta divvērtņu logs (stiklotā platība 1,3x1,3 = 1,7 m2) ir pietiekams 9-14 m2 lielās istabas apgaismošanai, taču labs apgaismojums būs vērojams tikai 10 m2 lielā platībā; trīsvērtņu logs apgaismos 15 m2 lielo istabu; lielākā telpā jāierīko vairāki logi. Istabās ar augstiem griestiem (no 3 m) jāierīko vismaz 2 m augstie logi. Istabas dziļums no loga nedrīkst pārsniegt 6 m, starpsiena (atstarpe starp logiem vai attālums no loga malas līdz tuvākai sienai) nevar būt garāka par 1,4 m, labāk līdz 1 m.

V daļa. Izvēlamies pārsegumu, sienu un pamatu veidu

Pārsegumi

Pārseguma veidu nosaka telpas funkcijas, tās izmēri un saimnieka vēlmes attiecībā pret skaņas un siltuma izolāciju. Viena stāva pārsegumus ieteicams, kas gan nav obligāta prasība, ierīkot vienveidīgus (sk. tabulu).

Sienas

Sienu materiālu izvēli nosaka mājas ekspluatācijas veids (sezonas vai nepārtraukta) un pārsegumu tipi. Viena stāva sienām jābūt viendabīgām - izveidotām no viena materiāla. Pieļaujamie, taču nevēlamie savienojumi - ķieģelis+vieglā betona bloki+metāla karkass vieglām piebūvēm (garāža, ziemas dārzs u tml.) Nepieciešamības gadījumā nākamā stāva sienas var būt vieglākas par zemāka stāva sienām. Sezonas ekspluatācijai der tikai dzelzsbetona, koka (arī karkasa sienas) un keramzītbetona sienas. Mājas, kas ir būvētas no ķieģeļa vai dažādu veidu putu betona blokiem, jāapkurina visu gadu. Ar dzelzsbetona plāksnēm vai pārsegt tikai mājas ar dzelzsbetona, ķieģeļa un keramzītbetona sienām. Koka konstrukcijas var tikt ierīkotas uz visu veidu sienām. Pārsegumi no metāla konstrukcijām pieļaujami, taču nav vēlami uz koka sienām.

Pamati

Fundamenta veids (lentveida, vienlaidu, stabu, paļu) tiek izraudzīts atkarībā no sienu un pārsegumu materiāla un svara. Fundamenta uzstādīšanas dziļums tiek noteikts pēc vietējiem apstākļiem - grunts tips zem topošās mājas, gruntsūdeņu dziļums un sasaluma līmenis. Mājai jābalstās uz viena tipa pamatiem. Vienīgais pieļaujamais izņēmums - lentveida pamati zem mājas galvenās daļas savienojumā ar spraišļiem ēkas stūros zem vieglām piebūvēm un stabiņiem mājas papildus balstam.

VI daļa. Gāze, ventilācija, vājstrāvas elektroinstalācija

Mājas gāzesapgāde

Gāze ir viegli pieejams un līdz ar to plaši izplatīts kurināmā veids. Ja māju ir iespējams pieslēgt gāzes maģistrālei, gāzi izmanto ēdiena gatavošanai, ūdens uzsildīšanai, kā arī mājas apkurināšanai.

Izmantot sašķidrināto (balonu) gāzi apkures nolūkos nav izdevīgi, jo baloni ir pārāk bieži jāmaina, kas ir gan sarežģīti, gan arī dārgi. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka viens no biežākajiem ugunsgrēku izcelšanās iemesliem ir gāzes iekārtu nepareiza uzstādīšana un regulēšana, tādēļ nama pieslēgšanu maģistrālajam gāzesvadam un gāzes iekārtu uzstādīšanu labāk uzticēt profesionāļiem.
Gāzes apkures katlu un ūdens uzsildīšanas krāsni ieteicams ierīkot atsevišķā telpā. Visas telpas, kurās ir uzstādītas gāzes ierīces, nepieciešams aprīkot ar sūcējventilatoriem.
Balonu gāzes izmantošanas lietderīgums ēdiena gatavošanas procesā tāpat ir apšaubāms. Salīdzinot ar elektriskām plītīm, ietaupīti tiek tikai daži dolāri mēnesī, protams, ja ēdiens netiek gatavots ļoti lielam cilvēku skaitam. Izmantojot balonus, jārēķinās ar kvēpiem un citiem degšanas procesu produktiem, tāpat jāpiemin raizes ar balonu nomaiņu un ugunsgrēku izcelšanās lielāku varbūtību. Elektriskai plītij šādi trūkumi nav raksturīgi. Situācijām, kad tiek pārtraukta elektrības piegāde, virtuvē ir vērts izvietot papildus gāzes plītiņu, kas gan jāizmanto tikai galējās nepieciešamības gadījumā. Gāzes ūdens krāsns ekspluatācijā arī ir nedaudz lētāka par elektrisko, taču telpā, kur tā ir iekārtota, līdz ar ventilācijas kanālu obligāti jāierīko dūmvads.
Ievērojami ekonomiskāka gāzes apkure ir salīdzinājumā ar elektrisko, ja māja tiek izmantota dzīvošanai visu gadu.

Ventilācija

Dārza mājiņai ar ērtībām ārā un elektrisko plīti virtuvē nav nepieciešama speciālā ventilācijas sistēma, pietiks ar vēdlodziņiem. Ja mājā ir iekārtota krāsns vai kamīns, tie arī varēs nodrošināt dzīvojamo telpu vēdināšanu. Taču dažās telpās noteikti jāierīko t.s. sūcējventilācija:

1. telpās, kurās ir uzstādītas gāzes uzsildīšanas ierīces vai cita veida apkures katli;
2. telpās ar augstu mitruma līmeni - sanitārais mezgls, virtuve, pagrabs, baseins u.c.
3. garāžā. Turklāt ventilācijas kanāliem jābūt atsevišķiem katrā telpā. Pieļaujama ir vienīgi ventilācijas kanālu apvienošana virtuvē un vannas istabā.

Ventilācijas kanāli nedrīkst būt noslēgti bēniņos, tie obligāti jāizvada ārpus nama caur jumtu. Mūra ēkās nav ieteicams ventilācijas kanālus iekārtot ārējās sienās, jo šajā gadījumā apgrūtināta būs dabiskā ventilācija.
Kondicionēšanas sistēmas galvenās funkcijas ir gaisa attīrīšana, mitrināšana un atvēsināšana tā atkārtotai izmantošanai.

Vājstrāvas elektroinstalācija

Vājstrāvas elektroinstalācija- telefons, apsardzes un ugunsdrošības signalizācija, televīzijas antenas kabelis, - nav īpaši bīstama, taču lai nodrošinātu tai pieslēgto ierīču un sistēmu normālo funkcionēšanu, tās iekārtošana jāuztic speciālistiem. Lai pienācīgi apsargātu savu māju un īpašumu, apsardzes signalizācijas izvēlē jāpievērš uzmanība vismaz šādiem kritērijiem - tai jānodrošina apsardzes izsaukums (zagli nevarēs aizbiedēt ar parasto sirēnu gaudošanu), tai tāpat jābūt autonomai barošanai un sakaru sistēmai sadarbībai ar apsardzi.

Raksts sagatavots pēc Kostar - Namu būve materiāliem