Lielbritānijas un Īrijas celtniecībā darbu var mēģināt meklēt speciālās aģentūrās, kas nodarbojas ar darbiekārtošanu, vēršoties tieši pie darba devēja vai strādāt gadījuma darbus (self-employed).

Pirms vērsties aģentūrās, vajag painteresēties par viņu pašu darbību, kāda ir to struktūra. Ja esat atstājuši ziņas par sevi, varat cerēt, ka kādu dienu aģentūrā griezīsies potenciālais darba devējs, kurš meklēs mūrniekus, galdniekus vai namdarus.

Darba meklēšana celtniecībā

Tomēr tādos gadījumos cerēt uz labu algu ir grūti, jo lielāko atlīdzības daļu paņem darbā iekārtošanas aģentūra. Tas notiek tādēļ, ka visbiežāk darbā iekārtošanas uzņēmumos vēršas nelegālie imigranti, kas neprot valodu un ir noskaņojušies strādāt par grašiem. Lūk tādēļ tā arī notiek, ka, piemēram, 5 mārciņu par 1 h vietā celtnieks saņem tikai 3 mārciņas.

Bez tam, vienmēr pastāv draudi, ka darba aģentūra vai pat pats darba devējs jums nesamaksās naudu par paveikto darbu. Tādos gadījumos taisnību meklēt ir grūti: aģentūra tādos gadījumos visbiežāk izsauc Home Office (vietējo IeM), kuri tādus taisnības meklētājus ātri deportē. Aģentūras un darba devēji, sava starpā vienojoties, ved dubultu grāmatvedību. Lielbritānijā nodokļi bieži tiek atmaksāti, tādēļ jebkurš skandāls tādiem uzņēmumiem nenāk par labu. Ļoti bieži tādas aģentūras nodibina lielu celtniecības kompāniju pārstāvji. Darbā iekārtošanas uzņēmums garantē to, ka atradīs jums pastāvīgu vai pagaidu darbu. Daži darba devēji maksā atvaļinājuma pabalstus, citi - nē.

Lielbritānijā darbu celtniecībā var atrast arī tad, ja vēršas tieši pie celtniecības uzņēmuma vadītāja (vai viņa pārstāvja). Darba meklēšana nav grūta: laikraksti, sludinājumi ielās...Tāpat var griezties darba biržā (job center), tās pakalpojumus var izmantot jebkurš legālais iedzīvotājs, kuram ir pastāvīgs nacionālais apdrošināšanas numurs (national insurance number). Darbu šeit meklē ne tikai latvieši.

Jau ir paspējuši sabraukt poļi (uzņēmumos, kur strādā desmit poļu, darba devēji briti mācās runāt poļu valodā, bet poļi angliski - nē). Darbā iekārtošanas aģentūrās, kuras īpaši ir iecienījuši poļi, jau ir redzami uzraksti poļu valodā. Darbu Lielbritānijā meklē arī krievi, ukraiņi, moldāvi, kas nelegāli ir iegādājušies Latvijas, Igaunijas, Lietuvas pilsoņu pases. Vislabāk tādos gadījumos ir vērsties tieši pie darba devēja, lai parakstītu līgumu. Tajā jābūt norādītiem gada ienākumiem un, cik stundas minimāli vajadzēs atstrādāt. Sliktāk, ja vajag parakstīt pagaidu līgumu. Tajā jābūt norādītai maksai par darba stundām, par virsstundām, par ieņemamo amatu un citiem sīkumiem. Lielbritānijā dzīvojošie tautieši tāpat iesaka iet tieši uz celtniecības objektiem un interesēties, vai šeit nepietrūkst speciālistu.

Pēdējā laikā legāli Lielbritānijā dzīvojošie tautieši visbiežāk vēršas tieši Home Office (dažreiz arī caur starpniekiem), lai saņemtu "self - employed" vīzu. Saņemot šo dokumentu, viņi nopelna visvairāk. Tiesa, darbs tiek meklēts tāpat: sludinājumos, ielās, caur paziņām. Ja ir tāda vīza, nedēļas laikā var nopelnīt no 200 līdz 1000 mārciņām. Visvairāk no tiem, kam ir šī vīza, iekārtojas darbā celtniecībā. Tiesa, pirms tam vajag saņemt CIS karti - tā ir oficiāla atļauja darbam celtniecībā. Saņemot tādu atļauju, no savas algas maksās nodokļus tikai 18 proc., daļu no kuriem ir iespējams gada beigās saņemt atpakaļ. Starp citu, Anglijā finansiālā gada beigas ir aprīlī. Tad arī tiek iesniegti visi dokumenti nodokļu atmaksāšanai. Visu šo informāciju var saņemt Home Office. Tādas vispārīgas rekomendācijas ir spēkā visā Lielbritānijā. Protams, situācija atsevišķos reģionos - Velsā, Anglijā vai Skotijā - atšķiras, taču šīs nianses nav tik lielas.

Var vienoties arī ar starpniekiem. Visbiežāk tādi ir konkrētas tautības cilvēki, kas dzīvo valstī ilgāku laiku. Tādējādi viņi prot, bez šaubām, vietējo valodu un zina darba meklēšanas nianses. Skaidrs, ka viņu pakalpojumi ir par maksu un tādēļ bez 100 mārciņām sarunas būs bezjēdzīgas.

Celtniecība Īrijā

Lūk, Īrijā nav iespējams uzsākt strādāt celtniecībā, ja nav nokārtots drošības tehnikas prasību kurss. Pēc tam potenciālais celtnieks saņem apliecību - "safe pass".

Tas maksā aptuveni 110 EUR, bet kursu ilgums ir aptuveni 4 stundas. Ja labi runājat angļu valodā un jums nav nepieciešams tulks, varat tādus kursus noklausīties arī par 80 EUR. Starp citu, tāda apliecība nav vajadzīga, ja strādā nelielos celtniecības objektos. Tad nevajag neko, taču visbiežāk tie ir īslaicīgi darbi, kuros strādā nelegālās personas. Lielāki uzņēmumi strādā tikai legāli, tādēļ arī prasības tur ir stingrākas.

Īrijā tādu kursu piedāvājums ir liels: sludinājumus vajag meklēt laikrakstos, tieši tajā nodaļā, kurā tiek piedāvāts darbs celtniecībā. Var atrast tādus kursus, kuros tiek tulkots krievu vai latviešu valodā. Protams, ka tādus sludinājumus vajag meklēt tieši krievu vai latviešu valodās izdotos laikrakstos. Šos kursus Īrijā organizē valsts darba birža (FAS).

Situācija ir tāda, ka pagaidām iebraucējiem no citām valstīm darbu celtniecībā atrast ir grūti: pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Iebraucēji darba vietas pārdod viens otram, visbiežāk par vienas nedēļas atlīdzību - 400-800 EUR. Īpaši tiek novērtētas angļu valodas zināšanas. Bez tam, ar valodas zināšanām kļūsti neatkarīgs, tādēļ darbu vietējo laikrakstu sludinājumos vari atrast patstāvīgi.

Dzīvošana svešā valstī

Bez šaubām, dodoties uz Lielbritāniju, lietderīgi būtu painteresēties par apmešanās jautājumu. Aktuālu informāciju var atrast internetā.

„Es īrēju māju ar trim istabām pavisam neprestižā Dublinas rajonā. Māja ir diezgan nolaista. Maksāju 1000 EUR mēnesī. Bez tam, atsevišķi maksāju arī par komunālajiem pakalpojumiem: elektrību, gāzi, kabeļtelevīziju, internetu... Starp citu, ūdens Īrijā ir bezmaksas, maksā tikai tā sildīšana (visbiežāk ar gāzi vai elektrību). Noīrēt istabu uz mēnesi var par 200-400 EUR,” skaidro Rolands, viens no mūsu tautiešiem Īrijā.

No viņa vārdiem izriet, ka celtnieku algas ir ļoti atšķirīgas: viss ir atkarīgs no paša celtnieka enerģiskuma, saskarsmes spējām...

„Diemžēl, kā visur citur, atlīdzības apjoms nav tieši atkarīgs no celtnieka meistarības. Parasti būvlaukumā minimālā atlīdzība ir līdz 10 EUR stundā („uz rokas”). Ja kaut kas strādā par zemāku atlīdzību, tātad, tā ir mānīšanās. Tāds ir likumā paredzētais minimums," apgalvo Rolands.

Pēc viņa vārdiem, Īrijas darba devēji nedala celtniekus pēc tautības, rases vai dzimuma – vissvarīgākais ir tas, lai darbs tiktu izdarīts ātri un kvalitatīvi.

„Daudz ko nosaka valodas prasme. Īram nav svarīgi, no kurienes tu esi. Pasaki, ka esi latvietis, pēc minūtes viņš jautā, cik „pie jums Polijā” maksā cigaretes. Īriem tādas nianses nav svarīgas. Lūk, ja proti angļu valodu, patiešām nepazudīsi. Tie, kas neprot valodu, strādā par mazāku algu, dažreiz caur starpniekiem, kuri par saviem pakalpojumiem prasa atlīdzību. Šeit tas ir ierasts – kapitālisms,” saka Rolands.

Pēc zinātāja apgalvojuma, labs mūrnieks vai galdnieks Īrijā var nopelnīt 20 EUR stundā vai pat vairāk. Līdzīgas cenas ir arī Lielbritānijā. Piemēram, blakus Londonai esošajā Nordhamptonas pilsētiņā dzīve nav dārga. Visvairāk maksā istaba. Par vienas šauras istabiņas nomu mēnesī vajag samaksāt aptuveni 300 Ls. Bet viss pārējais nav dārgs. Pārtikas preces, apģērbs, apavi, dažādi higiēnas līdzekļi, ja tos pirksi attālākos veikalos, ir pat lētāki nekā Latvijā.

„Krāmu” tirgus priekšrocības

Īpaši Lielbritānijā ir lēti lietotie priekšmeti - televizori, veļas mašīnas, divriteņi, magnetofoni, mikroviļņu krāsnis. Tos par padsmit mārciņām var iegādāties tā saucamajos krāmu tirgos, kur vietējie tirgotāji pārdod lietotus, bet vēl pietiekoši labus priekšmetus. Tur pērk preces pat trūcīgākie vietējie iedzīvotāji.

Aritmētika vienkārša. Ja latvietis Nordhamptonas uzņēmumā strādā mazāk par pusgadu, viņš nopelna aptuveni 600-800 Ls. Ja strādā ilgāk par sešiem mēnešiem un viņam ir piešķirts pastāvīgā darbinieka statuss, viņa atlīdzība var būt 1000 - 1300 Ls mēnesī.

Bet dzīvošana Nordhamptonas grāfistē nav dārga. Piemēram, velosipēdu, kurs Latvijā maksā aptuveni 120 Ls, var iegādāties par 10 mārciņām (10 Ls). Saimnieks to izmeta tikai tādēļ, ka jaunais divritenis bija nosmērēts ar cementu (viņam bija slinkums to nokasīt). Kostīmu no dārga, kvalitatīva auduma ar kreklu un kaklasaiti var iegādāties arī par 60 - 80 Ls, kvalitatīvas, modernas kurpes nopirksi lētāk nekā 40 Ls. Tātad, Nordhamptonas latvietis, kurš pieticīgi dzīvo, nestaigā pa bāriem un kafejnīcām, kuram ir pastāvīgs darbs, katru mēnesi ietaupa vismaz pa 400 Ls.

Liela konkurence

Jāatzīmē, ka Īrijā tāpat nevienu negaida ar izplestām rokām: strādāt gribētāju vietējā celtniecībā ir vesela armija, tādēļ darbu atrast šeit ir grūti.

„Laikrakstos ir sludinājumi, ka vajadzīgi celtnieki, taču var būt arī tā, ka darba devēji, padzirdējuši svešu akcentu, pat nesāks runāt - izvēle taču liela. Starp citu, Īrijā ir ne mazums celtniecības uzņēmumu vadītāju, kuri labāk pieņem darbā tikai tautiešus,” brīdina Rolands.

Oficiāli Īrijā strādā 39 stundas nedēļā, pēc tam tiek rēķinātas virsstundas. Par tām darba devējam ir jāmaksā vairāk, taču, pēc Rolanda teiktā, ne visi uzņēmumu vadītāji to ievēro.

Konservatīvs tirgus

Īrijā nav daudz celtniecības uzņēmumu, kuru īpašnieki būtu iebraukuši no ārzemēm - gandrīz visu tirgu pārvalda vietējās kompānijas. Imigrantu dibinātajiem uzņēmumiem ir ļoti grūti saņemt pasūtījumus. Kā visur citur, visu nosaka vadītāja personiskās īpašības, sakari... Peļņu nesošākos valsts pasūtījumus parasti saņem vieni un tie paši stiprākie vietējie uzņēmumi.

„Teorētiski, protams, konkursā var piedalīties katrs kas vēlas, taču reāli saņemt pasūtījumu – nav nekādu cerību. Protams, ir izņēmumi. Es, piemēram, zinu Īrijā veiksmīgu Turcijas kompāniju „Gama”, taču tā patiešām ir gigantiska, tai ir filiāles visā pasaulē. Poļu, latviešu vai citu svešzemju uzņēmumi ir ļoti mazi: „brigādēs” strādā tikai 3- 10 cilvēki. Visbiežāk tādas apmetēju, krāsotāju, galdnieku, mūrnieku brigādes cenšas iegūt pasūtījumus, kas tiek apmaksāti par paveikto darbu, bet ne par stundu atlīdzību. Tiesa, no tā ieguvējs ir tikai brigadieris, jo lielāko algu parasti viņš paņem sev, bet celtnieki no tāda līguma vairāk nenopelna,” brīdina Rolands.

ACA.LV