1. Krāsas ietekme uz cilvēka emocionālo labsajūtu

Speciālisti novērojuši , ka zaļā krāsa veicina bronhu paplašināšanos, sirds saraušanās ritmiskumu, palielina prāta darbības spējas, sarkanā savukārt stimulē gremošanas trakta dziedzeru sekrēciju, fiziskās darbspējas atjaunošanos, tajā pat laikā uz dažiem cilvēkiem tā iedarbojas uzbudinoši, turpretī maigie zilās un brūnās krāsas toņi aicina atpūsties.

Cilvēkam ar noslieci ātri uzbudināties nav ieteicams ilgstoši uzturēties istabā ar koši sarkanām sienām, bet melanholiķim - istabā ar violetajiem toņiem.

Krāsas kopumā var sadalīt trīs grupās - siltās, vēsās un neitrālās. Siltie toņi ir sarkanais, oranžais, dzeltenais un visi pārējie uz minēto trīs krāsu bāzes. Par vēsām uzskatāmas zilā, gaišzilā krāsa un zilganzaļo un zilganvioleto krāsu grupas. Zaļā krāsa, kurā dominē zilais tonis, ir vēsa, savukārt ja dominē dzeltenais vai sarkanais - silta. Šeit ir viegli saskatīt saistību ar dzīvo dabu - saules gaismu, uguni, ūdens vēsumu un lapotnes ēnu. Balta, pelēka un melna ir neitrālās krāsas, tās krāsu paletē „atšķaida" košās krāsas.

Tāpat izšķir hromatiskās un ahromatiskās krāsas. Par hromatiskām uzskatāma dzeltena, sarkana, zila krāsa un to toņi, par ahromatiskām - pelēka, balta un melna. Novērots, ka siltās krāsas vienmēr liekas tuvākas, bet vēsās it kā atrodas attālumā.

Kolorīts ir visu kompozīcijā iekļauto krāsu mijiedarbība. Kolorītu nosaka dominējošie toņi. Tātad, ja interjerā vairāk izmantoti pelēcīgi zilganie toņi, tad vairāku dzeltenās, brūnās un baltās krāsas elementu klātbūtnē tas tiek uztverts pelēcīgi zilā kolorītā.

Krāsas harmonija ir likumsakarīga krāsu atbilstība, kas veicina māksliniecisko izteiksmīgumu. Ir divi harmonijas veidi - nianšu un kontrasta. Nianšu harmoniju raksturo spēcīgu kontrastu trūkums gaišuma un piesātinātības ziņā, lai gan zināmā mērā kontrasts tomēr pastāv. Līdzsvars tiek sasniegts, pārdomājot virsmu krāsas. Tas nozīmē, ka virsmas ar lielāku platību (sienas, griesti, segas, aizkari) tiek nokrāsotas neitrālās gaišās krāsās, bet mazākas (audumi, keramika, stikls) - košās, spilgtās. Nianšu harmonija ir raksturīga guļamistabām un bērnistabām, kabinetiem, padzīvojošo cilvēku istabām.

Kontrastu harmoniju, ko raksturo košu vēso un silto toņu pretstatījums, var izmantot lielo dzīvokļu viesistabās. Sarežģīts, taču ļoti interesants uzdevums ir mājokļa krāsu elementu harmonizācija (sienas, griesti, grīda, dekoratīvie audumi, mēbeles u.tml.), nolūkā izveidot mākslinieciski integrētu ansambli. Jāņem vērā, ka kontrastu harmonija ātri vien nogurdina un pasliktina cilvēka psihisko stāvokli. Tāpēc košām hromatiskām krāsām jābūt līdzsvarotām ar ahromatiskām. Košiem mēbeļu pārvalkiem, sarkaniem krēsliem nepieciešams mierīgs fons, ko nodrošina gaiši pelēcīgas sienas, pelēks paklājs, gaiši pelēki vai zeltaini aizkari. Noteiktas krāsas un to salikumi cilvēkā var izraisīt prieku, skumjas, nemieru vai melanholiju.

Sarkanā krāsa uzlabo garastāvokli, taču ir nemierīga: kaitina, uzbudina, nogurdina nervu sistēmu, samazina darbspējas. Tās ietekmē palielinās asinsspiediens, paātrinās elpošanas ritms. Tādēļ tā nav ieteicama dzīvojamās telpās.

Oranžā krāsa veicina labu garastāvokli, nodrošina svētku gaisotni.

Dzelteno krāsu raksturo dzidrums, svaigums, tā stimulē redzi un nervu sistēmu.  

Zaļā ir lapu un zāles krāsa, kas nomierina, aicina atpūsties. Tās ietekmē pazeminās asinsspiediens, saasinās dzirde. Tā ir cilvēkam „labvēlīgākā" krāsa.

Gaišzilās krāsas toņi sniedz plašuma, dziļuma un vēsuma sajūtu. Tie nomierina, palielina darbspējas vairāk kā zaļā, samazina muskuļu tonusu un asinsspiedienu. Šī krāsa ir ieteicama cilvēkiem ar ātru uzbudināmību.

Violetā krāsa asociējas ar melanholiju un pārdomām. Taču ir pierādīts, ka tā nevis nomierina, bet gan novājina psihi, tādēļ ir nogurdinoša.

Vairāku krāsu salikums vienā kompozīcijā izraisa sarežģītākas jūtas.

2. Telpu dizains un krāsu toņu īpašības

Izstrādājot telpas dizainu, ikviens īpašnieks saskaras ar jautājumu: „Kā tad izmantot krāsu īpašības sadzīvē?" Izstrādājot telpu dizainu, jāņem vērā, ka uz ziemeļiem vērstā istabā priekšroka ir pēc iespējas gaišākām, siltām krāsām - dzeltenai, zeltainai, rozā, krēmkrāsai. Šādas sienas vairāk atstaro gaismu, veicinot siltuma un pat saulainuma ilūziju. Ja logi ir vērsti uz dienvidiem, tad istaba ilgstoši ir saules apgaismota un stipri uzsilst gada karstajā laikā, tādēļ sienu krāsu var izvēlēties vēso toņu gammā - gaišzilo, zilganzaļo vai pelēcīgo.

Ziemeļu rajonos neatkarīgi no istabas orientācijas telpu dizainā ieteicams izmantot silto krāsu gammu. „Izstieptajās" istabās sienas var krāsot dažādi: īsākas sienas siltākas, sānu sienas vēsākas. Vizuāli tas ļaus uzlabot telpas proporcijas.

Sienas ir fons mēbelēm un dekoratīvajiem priekšmetiem - paklājiem, gleznām, aizkariem u.c. Mierīga krāsa tiem nodrošinās lielāku izteiksmīgumu. Ja istabā izvietotas gaišās krāsas mēbeles, aizkari ir vienkrāsaini, un Jums nepatīk zīmējumi uz sienām, var mēģināt izmantot košās tapetes vai tapetes ar lielu rakstu. Sienas sniegs telpas noformējumam patīkamu kolorītu un dzīvīgumu.

3. Dizains atbilstoši telpas funkcijām

Izvēloties sienu apdari, jāņem vērā arī atšķirīgas telpu funkcijas. Guļamistabā labāk iederēsies siltie toņi - bēšs, zelta krāsa, maiga oranžā vai bordokrāsa. Pieņemams šajā gadījumā ir arī liels ornaments, taču ne pārlieku raibs.

Bērnistabu vislabāk aplīmēt ar tapetēm tīrā, dzidrā krāsā, kas ir pietiekoši gaišas, lai nemazinātu telpas apgaismotību. Jāņem vērā šāds pētījums: pierādīts, ka, ja bērna redzeslokā ir gaiši zaļā krāsa, tad kļūdu skaits, risinot aritmētikas uzdevumus, samazinās vairāk kā par 13%, turpretī sarkanās krāsas klātbūtnē pareizo risinājumu skaits samazinās par 19%. Pārāk daudz sarkanās, zilās krāsas, lielu zīmējumu izmantošana negatīvi ietekmē bērnu uzbudināmību, novērš viņu uzmanību mājasdarbu izpildes gaitā. Tādēļ no šādām krāsām un dizaina paņēmieniem labāk izvairīties.

Nelielo telpas dizainā (piemēram, vienistabas dzīvoklī) sienām labāk izmantot pelēcīgi zilo, gaiši zaļo un gaiši dzelteno krāsu. Lielāku telpu sienas krāsas ziņā var būt intensīvākas.

Daži interjera dizaina speciālisti priekšroku dod baltajai krāsai. Iebilst ir grūti. Baltās sienas patiešām ir labs fons jebkuras krāsas mēbelēm, paklājiem, gleznām, tekstilam un citiem dekoratīvajiem elementiem. Telpas ar baltām sienām ir gaišas, mājīgas un reizē svinīgas. Taču bieži telpu īpašniekiem vairāk patīk dekoratīvo paņēmienu daudzveidība, tādēļ viņi izmanto ne tikai balto, bet arī citas krāsas.

Reljefs un trafarets dzīvojamajā telpā neizskatās pārāk gaumīgi, tie bieži vien pat sabojā dizainu. To izmantošana telpu interjera dizainā ir attaisnota tikai tad, kad sienas ir ļoti nelīdzenas vai saplaisājušās. Reljefs un trafarets šos trūkumus spēj padarīt mazāk pamanāmus. Raibuma mazināšanai reljefu un trafaretu ieteicams izpildīt tādā pat krāsā, kādas ir sienas, varbūt nedaudz intensīvākā. Var izmantot arī citu krāsu, taču tādu, kas patiešām saskan ar fonu. Piemēram, uz zilganzaļā fona labi izskatās zaļganzila krāsa, pelēks fons sader ar dzeltenoranžu vai gaišbrūnu krāsu, dzeltens ar gaiši brūnu vai okera krāsu.

Izvēloties krāsu grīdai, vispirms jāņem vērā, cik labi ir apgaismota telpa, kādi ir tās gabarīti un protams, kādi materiāli ir jūsu rīcībā. Izstrādājot telpas dizainu, vispirms jānosaka vispārējais krāsu klimats dzīvoklī kopumā un tad katrā istabā atsevišķi. Jāņem vērā, ka pārlieku krāsainība kaitina, tādēļ dzīvojamās telpas apdarē labāk neizmantot vairāk kā divus vai trīs toņus. Vēl jo vairāk, mēbeles un interjera elementi papildinās telpas kolorītu.

Sienu un grīdas krāsa telpā var saskanēt pēc nianšu vai kontrasta harmonijas tipa. Pirmajā gadījumā sienas un grīdas nokrāsotas vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, gaišas pelēkzilas sienas un pelēks vai gaišzils linolejs, zeltainas sienas un gaišs parkets). Otrajā gadījumā sienas un grīda ir dažādās krāsās.

Sienu krāsas izvēli dzīvojamajā telpā būtiski ietekmē gaisma, ko atstaro mājas apkaime. Ja, piemēram, zem logiem aug koki vai izveidots zāliens, tad sienu krāsa telpā izskatīsies vairāk zaļgana. Lai atstarotā gaisma sienu toni neiespaido negatīvi, to krāsa jāpieskaņo atstarotās gaismas krāsu gammai.

Kompozīcijās jāizvairās no t.s. nemierīgiem papildkrāsu salikumiem (piemēram, sarkanās ar zaļo, oranžās ar ultramarīna krāsu, dzeltenās ar violeto). Šādiem salikumiem raksturīgs pārmērīgs raibums, tie ātri vien nogurdina un izraisa diskomforta sajūtu.

Izvēloties telpas krāsas risinājumi, kopumā jāņem vērā dzīvokļa vai mājas funkcijas un vispārējais risinājums.

4.Dzīvojamo telpu dizains

Galvenā istaba jeb viesistaba 4-5 cilvēku ģimenē parasti ir vieta, kur ģimenes locekļi uzturas praktiski nepārtraukti nolūkā atpūsties, tādēļ viesistabas dizainam un tās krāsu risinājumam jābūt skaidram, mierīgam, labu garastāvokli veicinošam. Atkarībā no orientācijas šeit var izmantot zeltainas, dzeltenīgi zeltainas, pelēkzilas, pelēkzaļas un citi siltie un vēsie toņi, kas gan nedrīkstētu būt pārāk spilgti.

Mazapdzīvotos dzīvokļos un mājās ar 3-5 istabām viesistaba tiek izmantota retāk - galvenokārt atpūtai vakaros un ciemiņu uzņemšanai. Tādēļ šādos gadījumos telpas dizains var būt izstrādāts košākos toņos, veicinot svētku noskaņu (piemēram, purpurkrāsa, sarkanā, zilā, violetā). Šādas krāsas būs labs fons gaišām mēbelēm, gleznām zeltainos ietvaros, dekoratīvām skulptūrām utt.

Izstrādājot guļamistabas dizainu, ir svarīgi nodrošināt absolūta miera gaisotni. Tam izmantojami siltie, mierīgie dzeltenīgie un zilganie toņi. Ja telpas dizains paredz arī darba vietas ierīkošanu darbam vai mācībām, ieteicams izmantot gaišas pelēkzaļas, pelēkzilas un citas neitrālās krāsas, kas veicina koncentrētu darbu.

Izstrādājot bērnistabas dizainu, kur guļ, rotaļājas un mācās pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni, jāparūpējas par priecīgas gaisotnes nodrošināšanu, kas veicinās bērna rosību. Jāņem vērā, ka agrīnajā vecumā bērniem vairāk patīk sarkanā un oranžā krāsa, skolas vecuma bērniem - zilā un zaļā.

Neraugoties uz to, ka bērnus saista košās, piesātinātās krāsas, tās telpas dizainā jāizmanto saprāta robežās, jo ir noteikts, ka šīs krāsas, ilgstoši iedarbojoties uz bērnu, būtiski ietekmē psihi, nogurdinot mazo. Bērnistabas noformējumā priekšroka jādod blāvām pasteļkrāsām - oranžai, saulaini dzeltenai, sarkanai, gaišzilai. Ja istaba kopumā tiek veidota aktīvajā krāsu gammā un košām krāsām, tad zonā nodarbībām un gulēšanai ieteicams izmantot mierīgākas krāsas - gaišzilo, zaļo, zilganpelēko. Ja istabas dizains tiek ieturēts mierīgos, pieklusinātos toņos (baltā, zaļā, okera, gaišzilā, pelēkā krāsa), tad kompozīcijā ieteicams iekļaut košākus, interjeru atdzīvinošus krāsas plankumus. Tie var būt tepiķi uz grīdas, gultu pārsegi, mēbeļu pārvalki, košās krāsās nokrāsotās skapju durtiņas utt.

Vidējā un vecākā skolas vecuma bērniem jānodrošina piemēroti apstākļi gulēšanai, mācībām un atpūtai. To var panākt, telpu dizainā izmantojot gaišus atturīgus toņus (pelēks, pelēkzils, zilganzaļš) vai balto krāsu. Sienas šādās krāsās palīdz koncentrēties mācībām, un ir lielisks fons zīmējumiem, sporta aprīkojumam, modeļiem un citām mantām, ko šāda vecuma bērni mēdz izkārtot savās istabās.

Kopumā bērnistabas dizainam jāsaskan ar visām mēbelējuma detaļām, arī rotaļlietām. Jāņem vērā, ka nesistematizēta krāsu izmantošana var veicināt ātrāku bērna noguršanu.

Padzīvojošo cilvēku istabai jābūt noformētai mierīgās krāsās, izvairoties no straujiem kontrastiem. Šajā istabā cilvēki uzturas ilgstoši, tādēļ tās kolorītam jāsimbolizē mierīgums un mājīgums.

Kabinetā sekmīgāko intelektuālo darbu veicinās mierīgā brūnā, bēša, zaļā un pelēkā krāsa.

5. Priekšnama dizains

Priekšnama izmēri parasti ir ierobežoti, tā ir samērā šaura telpa. Šeit bieži vien pietrūkst dienas gaismas. Lai vizuāli koriģētu šos trūkumus, priekšnama sienas noformē gaišos toņos, veicinot plašākas telpas ilūziju. Gaišās tapetes ar horizontālām svītrām izmanto, lai vizuāli pagarinātu telpu. Vertikālie ornamenti nodrošina augstākas telpas iespaidu. Ja priekšnama sienu apdarē izmanto dēļus, tad ieteicams saglabāt koksnes dabīgo gaišo krāsu, kas vizuāli paplašinās telpu.

6. Virtuves dizains

Virtuves dizainā parasti izmanto gaišās krāsās, kas ļauj telpā uzturēt pienācīgu kārtību. Ieteicamākās krāsas virtuvēm ir gaiši zilā vai zilganzaļā, kas asociējas ar plašuma un vēsuma sajūtu.

Nelielos dzīvokļos, kur virtuve reizē ir arī ēdamistaba, var izmantot košāku sienu krāsu - zilu, zaļu u.c. Gaišās krāsas virtuves aprīkojums skaisti izskatās uz tumšā fona, arīdzan telpa izskatās glīta. Virtuves apdarē var izmantot koksnes elementus. Ar gaišajiem dēļiem apdarītā siena lieliski saskan ar koka mēbelēm, spilgtās krāsas emaljētiem traukiem, mūsdienīgu virtuves aprīkojumu no krāsainas plastmasas.

6. Vannas istabas un sanitārā mezgla dizains

Sanitārā mezgla telpa parasti ir neliela, tādēļ lielāka plašuma sajūtas veicināšanai tās sienas krāso dzidrās, tīrās krāsās - gaišzilu, zaļganzilu, ceriņkrāsu, rozā, bēša krāsu. Dažkārt izmanto arī citu risinājumu - sanitāro mezglu apdara ar glancētām melnās, sarkanās, zilās vai citas košās krāsas flīzēm. Tādējādi tiek sasniegts izteiksmīgs krāsu kontrasts starp gaišu tualetes aprīkojumu un piesātinātu sienu krāsu.

Būtiska loma vannas istabas dizainā ir aizkaram, kas nosedz vannu dušas lietošanas laikā. Aizkars jāizvēlas, ņemot vērā vispārējais sanitārā mezgla risinājums. Pieņemams harmonisks krāsas risinājums var tikt iegūts, ja aizkars sanitārā mezgla dizainā iederēsies pēc nianšu harmonijas principa (piemēram, zilās krāsas sienas un gaišzils aizkars, gaiši pelēkas sienas un balts aizkars u.tml.). Zināms dekoratīvs efekts var tikt sasniegt arī, ja tiek izmantotas kontrasta krāsas (gaišzilās sienas un dzeltens aizkars, pelēkas sienas un sarkans aizkars u.c.)

Izstrādājot ikvienas telpas dizainu un krāsu risinājumu, vērā jāņem vispārējais kompozīcijas risinājums dzīvoklī. Tikai šādi var sasniegt krāsas vienotību un harmoniju interjerā.

7. Logu un aprīkojuma krāsas nozīme dizainā

Pāris vārdos par radiatoriem un caurulēm, kas dažkārt mēdz sabojāt telpas dizainu. Lai tie būtu mazāk pamanāmi, tos nokrāso eļļas vai emulsijas krāsās, pieskaņojot sienu vai tapešu krāsai.

Logu un durvju rāmji un grīdlīstes parasti krāsas ziņā ir neitrāli. Taču tos var arī izcelt, kā savdabīgu dizaina elementu, nokrāsojot ar košās krāsas emalju. Krāsu šāda gadījumā izvēlas atkarībā no dzīvokļa vispārējās krāsu gammas. Interesanti izskatās rāmji, durvis un grīdlīstes no dabīgā koka, taču tiem jābūt ideāli gludiem un nolakotiem ar caurspīdīgu laku. Koksnes dabīgā krāsa saskan ar jebkādu mēbeļu krāsu un telpai dāvā siltuma un mājīguma sajūtu. Piedāvātajā tabulā atainota telpu un krāsu saistība.

Materiālu sagatavoja Olgas Kondratovas dizaina studija