Alpinārijs jeb akmens dārzs ir neliela Alpu daļiņa jūsu dārzā. Citiem vārdiem sakot, tā ir kalnu apvidus imitācija ar alpu augu palīdzību. Alpināriju var ierīkot uz kalniņa, laukumā, kuram pēc būvdarbu beigām nepieciešama rekultivēšana, vietās ar cieto augsni vai arī augsnē, kas nav piemērota saimniecībai.

Nogāze ir lieliska vieta alpinārija iekārtošanai

Alpināriji ir populāri ne tikai to praktiskuma dēļ. Akmens dārzs ir sava veida sintēze starp dzīvo un nedzīvo dabu.

Alpinārija kalniņam ir organiski jāiekļaujas vidē

Vieta alpinārijam

Nelīdzenas vietas dārzā (nogāzes, pacēlumi, uzbērumi) ir optimālākās vietas alpinārija ierīkošanai.

Alpinārijs jāveido saulainā vietā, lai gan izvēloties augus, kuriem nav nepieciešama saules gaisma, to var iekārtot arī ēnā. Alpinārijam piemērotas ir dienvidaustrumu un austrumu puse (ierīkotajā alpinārijā augs tikai pusēnā iestādītie augi).

Akmens dārza veidotājam ir noteikti jāpārzina šī ainavas elementa īpatnības. Tas ir paredzēts aplūkošanai no zināma attāluma, kad pārskatāmas ir tikai tā aprises. Tādēļ ir jāapdomā pieejas ceļi alpinārijam un jānodrošina atbilstošā vide blakus.

Alpinārija iekārtošana

Alpinārijs tiek iekārtots uz kalniņa nogāzes, starp akmeņiem iestādot piemērotus augus.

Izprojektējot alpinārija kalniņu un apkārtējo telpu, var uzsākt būvniecību. Tiek iezīmētas alpinārija, celiņu un laukumiņu kontūras. Ja akmens dārzu plānojat ierīkot līdzenā, auglīgā vietā, augsnei šeit jābūt novāktai. Ar smiltīm un sīkiem oļiem sajauktā grunts var tikt izmantota kā auglīgais substrāts augu stādīšanai un intervālu aizpildīšanai starp augiem. Sagatavotajā laukumā nogādā lielus oļus, smiltis, saplīsušās flīzes un citus būvgružus. No tiem veidosim topošā kalniņa reljefu. Pēc tam īstajās vietās saliek vislielākos akmeņus un akmeņu kompozīcijas. To gan labāk uzticēt cilvēkiem, kuriem ir nepieciešamās iemaņas un speciālais aprīkojums, jo strādājot ar smagumiem, strādnieki bieži vien gūst traumas. Pēc lielāko akmeņu sakārtošanas kalnus pārklāj ar 10 cm biezu auglīgās augsnes kārtu. Vēlāk sakārto pārējos akmeņus un iestāda augus.

Ieteicams jau rudenī sagatavot augsni, nepieciešamības gadījumā izvietot lielākus akmeņus, bet ziemai beidzoties, kad visi elementi pakārtosies viens otram, salikt akmeņus un iestādīt augus.

Akmeņi

Akmeņi ir svarīgs alpinārija elements. Tiem jābūt īstiem lieliem oļiem ar raksturīgajiem izciļņiem. Akmeņi veic ne tikai dekoratīvās funkcijas, bet arī uzlabo drenāžu, augsnes sārmošanu, akumulē mitrumu saknēm, nodrošina ēnu augu augšējai daļai, pasargā tos no vēja.

Lai akmeņu sakārtojums izskatītos dabiski un organiski, jāsaprot, ka dabā akmens kompleksi veido ļoti izteiksmīgus vides elementus: alas, nobiras, morēnas u.c. Šādos kompleksos akmeņu sakārtojums attiecībā pret pārējiem elementiem ir atkarīgs no ieža īpatnībām. Piemēram, nogulumu ieži un slānekļi mēdz būt pavērsti slīpi dažādos leņķos.

Arī alpinārijā būtu ieteicams izvairīties no dažādas izcelsmes un struktūras akmeņiem. Ja tomēr neizdevās salasīt nepieciešamo iezi, no viendabīga materiāla izveidojiet vismaz redzamākās kalniņa vietas, nogāzes un dažas virsotnes. Šim nolūkam var izmantot teju visus akmeņus apkārtnē. Materiāls ir rūpīgi jāpārbauda. Labāk būtu parūpēties par rezervi (50% no plānotā daudzuma), lai alpinārija veidošanas gaitā būtu brīvāka izvēle. Labāk neizmantot regulārās formas apaļos vai vienāda izmēra akmeņus, pretējā gadījumā akmens dārzs izskatīsies pārāk monotons.

Akmeņu skaits alpinārijos var atšķirties. Dažiem patīk, ja akmeņi dominē, citi labprātāk ar tiem izveido tikai fonu, akcentējot augus. Liela nozīme ir esošo akmeņu un augu kvalitātei. Ja tie ir ļoti interesanti, žēl būtu neizrādīt to skaistumu. Ja kalniņš ir lielāks par 8-10 m2, akmeņus labāk izkārtot nevis gareniski, bet gan grupās, dažas zonas noformējot ar atsevišķiem oļiem. Tas ļaus kontrolēt kalniņa augstumu, lai tas nepārsniegtu 1-1,2 m, jo lielāks pakalniņš mazā platībā izskatīsies neorganiski.

Parasti tiek atlasīti 3, 5 vai 7 lielākie akmeņi ar interesantāko formu un faktūru, no tiem viens kalpos kā virsotne. Šis ir topošās kompozīcijas pamats. Akmeņiem jābalstās pret kompozīcijas drenējošo pamatni (šķembas, flīzes u tml.), lai nākotnē tie nenosēstos. Mazākos akmeņus sakārto vēlāk.

Ja alpinārijā nozīmīgāki ir augi, tad kompozīcijai izvēlieties kaļķakmeni, jo tas ir porains, tādēļ saknes tajā varēs iekļūt daudz vieglāk. No otras puses, augsnes reakcija būs sārmaina, lai gan dažiem augiem nepieciešama skāba augsne.

Terašu izveide

Bieži vien uz alpinārija nogāzes veido terases. Tās palīdz pretoties augsnes erozijai, pasargā to no izskalošanas. Terašu augstums un platība ir atkarīgi no nogāzes slīpuma. Visbiežāk terases nostiprina ar plakanām sieniņām, kas arī var kalpot kā dekoratīvs elements. Akmeņus sakārto pamīšus līdzīgi ķieģeļiem. Katru akmeņu rindu aizber ar augsni. Augu stādīšanai starp akmeņiem atstāj nelielas atstarpes, bet attālumu starp nogāzi un sieniņu aizber ar zemi. Ja siena ir augstāka par 1m, tiek iekārtots pazemes fundaments no lielākiem oļiem. Lai šādas sieniņas neizskalotos un nesabruktu, tās tiek veidotas nedaudz slīpi tuvāk nogāzei (1 m nepieciešams 10-20 cm slīpums).

Terašu iekārtošana

Puķes uz terases

Augu izvēle un iekārtošana

Lai cik nozīmīgi alpinārijā ir akmeņi, visbiežāk tas tomēr tiek veidots no ziediem. Alpinārijam piemērotie augi parastajā puķu dobē droši vien neizskatītos pārāk krāšņi, nobālētu citu ziedu priekšā, taču atbilstoši pasniegti, tie atklāj savu dabisko šarmu. Un otrādi - profesionāļi uzskata, ka akmens dārzam nav piemērotas rozes, dālijas un līdzīgi augi.

Pirms stādīšanas augus sašķiro grupās, tāpat kā akmeņus. Izšķir dekoratīvos krūmājus un miniatūrus kokus.

Kā akcentu var izmantot mūžzaļos augus, visbiežāk skuju augus. Ja tos rūpīgi pieskaņot savā starpā, tad tie nezaudēs pievilcību visa gada garumā. Par dominanti tāpat var izmantot arī augus, kas kaut kādā ziņā jums ir īpaši nozīmīgi, neparasti izskatās vai ir ļoti reti. Tie var sniegties pār kalniņa virsotni, nodrošinot nepieciešamās vertikālās un horizontālās līnijas kompozīcijā. Nelielus, bet tomēr interesantus augus iestāda tuvplānā. Tādējādi tiek nodrošināts neitrāls fons diezgan lielā platībā.

Dominējošo augu nevajadzētu būt daudz. Nepieciešams, lai tie būtu pieskaņoti lielākajiem akmeņiem vai to grupām. Jāņem vērā viss: auga ziedēšanas laiks un ilgums, ziedu krāsas, to izskats uz konkrētu akmeņu fona.

Vienu augu veidu nedrīkst stādīt dažādās akmens dārza vietās. Ziedi jāstāda visai lielās grupās. Labāk neveidot simetriskās kompozīcijas. Augi ar sudrabkrāsas vai pelēkām lapām mīkstina pārejas starp krāsu plankumiem, nodrošina krāsu harmoniju un akcentē kontrastus.

Nav ieteicams tiekties pēc pārāk lielas augu daudzveidības. Uz 10 m2 lielā kalna diez vai izdosies glīti sakārtot 12-15 šķirnes. Stādot pēc principa „daudz un dažādi", akmens dārzu pārvērtīsiet botāniskā kolekcijā un vēlamo efektu nesasniegsiet.

Daži agrotehnikas noteikumi

Alpinārija augiem nepieciešama saule un siltums, tāpēc iekārtojiet tos saulainā vietā. Ja ir vēlēšanās, nelielu akmens dārzu var iekārtot arī lielo koku ēnā, taču saukt to par alpināriju vairs nevarēs.

Alpu augiem būs nepieciešams barojošs substrāts ar labu gaisa apmaiņu un lielu organiskā materiāla daudzumu. Tāpēc stādīšanai izmantojiet auglīgo zemi un lielgraudu smilšu vai grants maisījumu. Vēlāk tad nevajadzēs atkārtoti mēslot augus. Organiskie mēslojumi nebūs vajadzīgi vispār. Taču arī lietojot minerālmēslus, jāatceras noteikums „labāk mazāk, nekā par daudz". Pretējā gadījumā augi izaug pārāk kupli, bieži zaudē formu, tie ir biežāk jāapgriež.

Izvēloties vietu augiem, vērā jāņem arī to augšana nākotnē. Ja dekoratīvo efektu gribat sasniegt uzreiz vai pēc ļoti neilgā laika, tad augus varat iestādīt ļoti tuvu vienu otram, bet tiem pieaugot, sadalīt dažādās vietās. Kad kalniņš ir apstādīts, to labāk laistīt nelielām ūdens devām un īsiem laika intervāliem. Lai mazinātu augsnes eroziju, var veikt mulčēšanu. Cerams, ka šīs rekomendācijas ļaus sasniegt izcilus rezultātus.

Augu stādīšanas shēma
1. Aurinia saxatilis (Klinšu aurīnija)
2. Cerastium tomentosum (Pūkainā radzene)
3. Dianthus gratianopolitanus (Zilganā neļķe)
4. Phlox subulata (Aslapu floksis)
5. Sagina subulata (Īlenlapu gaurenīte)
6. Sedum telephium ssp. ruprechtii (Ruprehta laimiņš)
7. Sempervivum tectorum (Jumtu saulrietenis)
8. Sisyrinchium angustifolium (Šaurlapu sizirinhija)
9. Yucca filamentosa (Diegveida juka)
10. Zauschneria californica (Kalifornijas fuksija)

1. Aurinia saxatilis (Klinšu aurīnija)
Labi aug sausā augsnē, kas pa pusei sastāv no smiltīm, mīl sauli, lai gan pēcpusdienā lapas labāk aizēnot. Nav piemērota mālainā augsne. Pelēkzaļas lapas. Zied ar zaļās krāsas ziediem no aprīļa līdz jūnijam.

Sēklas var iestādīt agrā rudenī vai ziemā, 8-10 nedēļas līdz pārstādīšanai vaļējā gruntī.

2. Cerastium tomentosum (Pūkainā radzene)

Patīk saulainas vietas un diezgan sausa augsne. Smaržīgās baltās puķes atplaukst maija beigās un jūnijā. Ātri izplešas, veidojot 10-30 cm augstu paklāju. Stiebri pēc ziedēšanas ir viegli jānogriež. Vairojas ar sēklām vai pumpuriem, ko sagatavo maijā - augustā. Vecie ciņi laika gaitā iekšpusē paliek aizvien nabadzīgāki, tāpēc reizi vairākos gados tos nākas atjaunot. Ziemā augs ir nedaudz jāapsedz. Aug Apenīnu kalnos.

3. Dianthus gratianopolitanus (Zilganā neļķe)

Daudzgadīgs 30-40 cm augsts augs ar ļoti kuplu daļu. Stiebri bez ziediem ir šķībi, izspūruši. Daudz taisnās formas lapu. Atsevišķi augošie ziedi, ļoti smaržīgi, baltās, rozā vai zilganās krāsas, kuplie vai vienkāršie. Zied jūnijā-jūlijā. Neļķes kuplākās formas neveido sēklas. Dienvidrietumu un Rietumeiropā aug alās, akmens ielejās, skuju koku mežos.

4. Phlox subulata (Aslapu floksis)
Nav prasīgs pret augsni. Patīk saulainās vietas. Izaug 10-15 cm augsts. Maijā zied ar baltajiem, violetajiem vai rozā ziediem. Ložņājošie stiebri ar vingrām mūžzaļām lapām saaug cietā segumā. Vairojas ar spraudeņiem vēlā vasarā. Saglabā glītu izskatu 5-10 gadus, vēlāk nepieciešama atjaunošana.

5. Sagina subulata (Īlenlapu gaurenīte)

Mūžzaļais augs, jūnijā uzzied ar sīkajiem baltajiem ziediem. Līdzīgs smalkām sūnām, aug ar 3-5 cm augstajiem spilventiņiem. Aug lēnām, nemīl tiešos saules starus. Vislabāk attīstās pusēnā. Piemērota mīksta mitra augsne, iesakņojies augs palielina augsnes sausumu. Ieteicams atjaunot ik pēc 2-3 gadiem, jo novīst ciņu vidējā daļa. Ziemā augi jāapsedz. Vairojas, sadaloties krūmos. Ļoti piemērots nelieliem dārziem. Var izturēt pat staigāšanu cauri, ja tā nav pārāk bieža.

6. Sedum telephium ssp. ruprechtii (Ruprehta laimiņš)
Patīk sausas augsnes. Lapas ir zilgani pelēkā krāsā, bordosarkani stiebri, krēmkrāsas ziedi. Zied augustā - oktobrī. Piesaista bites un taureņus.

7. Sempervivum tectorum (Jumtu saulrietenis)

Aug alu un akmens apvidos. Tas ir daudzgadīgs augs, kura ziedkātiņš izaug 45-60 cm garš. Parasti ar kuplu ziedkopu (20-500 ziediņu), ir ļoti plaši un zaraini. Ziediņi ir sarkanā vai rozā krāsā (1-2,2 cm diametrā). Taisns stiebrs ar dziedzeru matiņiem. Lapu rozete 5-10 cm diametrā, plakana, sastāv no biezām, tumši zaļām lapās. Zied jūnijā-jūlijā, ap 40-45 dienām. Sēklas uzbriest. Ziemā nav jāapsedz. Ir daudzas dārza formas un hibrīdi, kas atšķiras pēc rozetes lieluma, krāsas, ziedkopas un augstuma.

8. Sisyrinchium angustifolium (Šaurlapu sizirinhija)

Lapas ir līdzīgas zālei. Daudzgadīgs augs, aug ciņiem. Vislabāk aug vidēji mitrās augsnēs, patīk saule, gaiša ēna. Optimālajos apstākļos sēj sēklas un aug pats par sevi. Lai tas ilgāku laiku paliek spēcīgs, ik pēc 2-3 gadiem tas jāsadala. Nav pārāk izlutināts. Piemērots arī celiņu malu apstādīšanai.

9. Yucca filamentosa (Diegveida juka)

Visbiežāk nav stiebra vai tas ir ļoti īss. Līdz 70 cm garās un 4 cm platās lapas ar asām virsotnēm, vienkrāsainas vai svītrainas. Ziedkopas izaug līdz 2 m augstumā (siltajos apvidos līdz 4 m). Ziedi ir bāli vai rozā balti, slīpi, līdz 8 cm gari. Zied jūlijā - augustā. Smaržīgi. Zied otrajā gadā pēc iestādīšanas.

Pirmo gadu jālaista daudz un reti, līdz augs pamatīgi iesakņosies. Pieaugušās jukas panes sausumu, jo saknes spēj aizsniegt zemes dzīlēs esošo ūdeni.

Panes aukstumu. Ziemā ieteicams apsegt, īpaši jaunus augus, lai gan šīs šķirnes augi iztur arī aukstumu līdz -20°C un pat vairāk. Augs baidās nevis no aukstuma, bet gan no mitruma, smagi panes atkārtojošos atkušņus.

10. Zauschneria californica (Kalifornijas fuksija)

Patīk sausa augsne, siltums. Ziedi sagatavojas augustā-oktobrī. Parasti zied stobriņa formas sarkanajiem ziediem. Nepanes salu.