Individuālajā būvniecībā būvmateriālu kvalitātes kontroles nolūkos nav obligāti jāvēršas specializētajā laboratorijā. Individuālie būvnieki, pārzinot praktiskās būvmateriālu kvalitātes noteikšanas metodes, kvalitāti var kontrolēt patstāvīgi.

Cementa kvalitāte

Cementa kvalitāti var noteikt pēc izgatavošanas datuma un uzglabāšanas termiņa. Ilgstošās uzglabāšanas rezultātā cementa aktivitāte mazinās par apmēram 5% mēnesī. Piemēram, uzglabājot cementu 3 mēnešus, tā aktivitāte samazinās par 15-20%, 6 mēnešus - par25-30%, bet viena gada laikā - par 30-40%.

Pēc vizuālajiem kritērijiem cements uzskatāms par kvalitatīvu, ja tas nav kunkuļains. Ja cementu spēcīgi saspiež dūrē, tad svaigais cements tūlīt „izplūst" starp pirkstiem, bet pastāvējis materiāls izveido piciņu, jo jau ir piesātināts ar mitrumu. Izmantot šādu cementu darbos nav ieteicams.

Uzglabāt cementu ieteicams sausos slēgtos šķūņos uz sausās koka grīdas, kas ir pacelta virs zemes par 20-50 cm un pārklāta ar vienu ruberoīda kārtu. Īpaši prasīgi pret uzglabāšanas nosacījumiem ir augstākās šķiras cements, kas smalkā maluma dēļ ātri vien veido piciņas un zaudē aktivitāti. Vieta, kur tiek uzglabāts cements, jāsargā no mitruma, kā arī no intensīvām gaisa plūsmām, īpaši no caurvējiem.

Ķieģeļu kvalitāte

Parastā pilnķieģeļa kvalitāte ir apmierinoša, ja, tiekot nomestam no 1,5 m augstuma uz cieto pamatni, tas nesaplīst smalkās lauskās. Pamatu un cokolu būvniecībai izmanto tikai labi apdedzināto ķieģeli.

Par ķieģeļa kvalitāti var spriest arī pēc tā krāsas:

• Bālgani rozā krāsa norāda uz nepietiekošu apdedzināšanas kvalitāti, šādi ķieģeļi nav izturīgi un pārāk daudz absorbē ūdeni.
• Sarkanā krāsa garantē normālu kvalitāti, šādi ķieģeļi ir izturīgi un cieti.
• Brūnā krāsa ar plaisām un stiklveida virsmu ir pārmērīgi apdedzinātajiem ķieģeļiem, kas tikpat kā neuzsūc ūdeni un slikti saķeras ar būvjavu.

Kaļķa kvalitāte

Kaļķa kvalitāti nosaka pēc maisījuma stigrības pakāpes, kas ir izveidots no kaļķa un smiltīm proporcijā 1:3. Izmantojot šo maisījumu, saliek stabiņu no 7 sarkanajiem pilnkieģeļiem. Pēc 4 dienām stabiņu uzmanīgi paceļ aiz augšējā ķieģeļa. Ja stabiņš neizirst, tad kaļķim ir pietiekoši laba kvalitāte.

Dzesētos kaļķus labāk uzglabāt ar 5-10 cm biezo ūdens kārtu pārlietās kaļķa javas veida.

Būvniecības javas kvalitāte

Javas kvalitāti nosaka pēc tās pamatīpašībām - plasticitātes un viendabīguma. Ar javas plasticitāti saprot iespējamību to uzklāt plānā slānī uz ķieģeļa vai betona virsmas, kā arī uz apmetuma. Plastisko javu ir viegli uzklāt, tajā laikā, kad cietā bieži vien veido plaisas. Ķieģeļa adhēzijai ar javu jābūt nodrošinātai visā virsmas platībā - „neskartās" vietas uz ķieģeļa pamatnes norāda uz nepietiekamu javas plasticitāti un viendabīgumu. Javas viendabīgums tiek panākts ar rūpīgu sajaukšanu. Cementa un smilšu attiecība - 1:3

Plēstā akmens kvalitāte

Plēstā akmens kvalitāti nosaka ar āmura piesitienu:

• Balsīga skaņa rodas, ja akmens kvalitāte ir laba.

• Dobjā skaņa nozīmē mālu un citu sugu piejaukumu. Zemāko šķiru plēstā akmens1 kg no viena āmura piesitiena sašķeļas lauskās.

Akmens kvalitāti var noteikt arī šādi: ja pēc piesātināšanas ar ūdeni akmens paliek mīkstāks vai sašķeļas gabalos, tad tas nav izmantojams mūrim.

Mālu kvalitāte

Mālu kvalitāte ir atkarīga no to taukainuma, ko pārbauda pēc taustes, parīvējot mālus starp pirkstiem. Māli ir taukaini, ja tajos nav jūtamas smiltis. Taukainumu var noteikt arī, sarīvējot starp plaukstam 1,5-2 cm biezo un 15-20 cm garo māla viciņu . Smilšmālu viciņa, ja to izstiepj abos galos, tikpat kā nestiepjas un veido nelīdzenu plīsuma vietu. Vidēji plastiskie māli stiepjas vienmērīgi un saplīst tad, kad mālu biezums plīsuma vieta sasniedz 15-20% viciņas diametra, plastisko mālu viciņa stiepjas vienmērīgi un pakāpeniski paliek plānāka, plīsuma vieta izveidojot asos galus.

Dažādu mālu taukainumu noteikšanai izveido lodītes 4-5 cm diametrā, kas tiek izkaltētas vienādos apstākļos. Lielāks plaisu skaits uz lodītes virsmas apzīmē taukainākos mālus.

Zemes kleķa kvalitāte

Zemes kleķi izgatavo no dažādām gruntīm, kuru kvalitāte nosakāma šādi:

Spainī bez dibena 10-12 cm biezās kārtās ieber grunti, katru kārtu rūpīgi sablietējot. Pēc spaiņa piepildīšanas to paceļ kopā ar paliktni un izgāž tā saturu uz līdzenas virsmas. Izveidojušos konusu nosedz no lietus, vēja un saules 8-12 diennaktis. Šajā laikā konuss nedrīkst saplaisāt vai sašķobīties. Ja pēc 2 nedēļām konuss, krītot no 1 m augstuma, nesaplīsīs un izturēs spiedienu ne mazāku par 15 kg/cm2, tas liecina par labu grunts kvalitāti.

Plaisu veidošanās ļauj spriest par to, ka grunts ir taukaina.

Mensh.ru