Daudzi pasaulē atzītie ekonomisti uzskata, ka pasaulē iestājusies pēdējos 25 gados nopietnāka lejupslīde. Kalifornijas institūta Berklijā profesors Bredfords de Longs uzskata, ka globālai ekonomikai stipri paveiksies, ja situācija nekļūs vēl sliktāka. Kas notiek pasaules nekustamo īpašumu tirgos? Mēģināsim to noskaidrot.

Lai gan nopietnas grūtības ir vērojamas, analītiķi uz šo ekonomikas segmentu raugās optimistiski. Ir reģioni, kur nekustamā īpašuma iegāde būs ne vien līdzekļu „glābšanas" veids, bet arī izdevīgs ieguldījums. Piemēri tālu nav jāmeklē- šādas veiksmes saliņas ir arī Eiropā.

Rietumeiropa

Finanšu palīdzība, ko vairākas Eiropas valstu valdības ir sniegušas banku sektoram, jau ir pozitīvi ietekmējusi to lietišķās aktivitātes rādītājus. Nekustamo īpašumu tirgi gan pārdzīvo grūtos laikus. Hipotekārā kreditēšana vispār balansē uz izzušanas robežas.

Lielbritānija un Īrija hipotekārajā krīzē cieta pirmās. Varētu gaidīt, ka arī atgūties tās spēs pirmās. Taču tā nebūt nav. Īpašumu cenas un pārdošanas apjomi šajās valstīs turpina kristies. Pat tradicionāli stabilās elites nekustamo īpašumu cenas ir ievērojami sarukušas. Jaunais krīzes pavērsiens septembrī tikai veicināja šo situāciju - patlaban britu labklājības līmenis ir tik zems, ka viņi vairs nevar atļauties ne vien dzīvokli Londonā, bet arī lētos dzīvokļus Bulgārijā vai Albānijā. Iepriekš briti ieņēmuši pirmo pozīciju īpašumu investīciju ziņā, taču šogad viņi ir spiesti ekonomēt pat uz friziera apmeklējuma rēķina.

Spānijai eksperti solījuši ASV likteni. Daudzi pat apgalvoja, ka vietējā īpašumu tirgus krīze uz pasaules ekonomikas lejupslīdes fona būs ārkārtīgi smaga. Taču gan valdības, gan mākleru paziņojumi liecina, ka situācija nemaz nav tik slikta, kā varētu šķist. Jā, Spānijā tik tiešām novērota pārražošana būvniecības jomā, taču pieprasījums pēc nekustamajiem īpašumiem daudzos valsts apgabalos nav mainījies. Tāpēc tādās pilsētās, kā, piemēram, Barselonā, cenas ne vien nekrīt, bet pat turpina pieaugt līdz ar inflāciju. Tāpat praktiski visos Spānijas kūrortos nemainās pieprasījums nomas tirgū. Nomas maksas joprojām saglabājas augstas, investoriem piedāvājot unikālu iespēju iegādāties īpašumu lētāk un izīrēt to dārgāk. Vidējā kvadrātmetra cena Spānijā pagaidām turpina kristies, taču eksperti uzskata, ka šīs izmaiņas nebūs būtiskas.

Francijā cenu kāpums netiek gaidīts par nenovērtētās zonās. Vēl jo vairāk, daži eksperti pieļauj, ka šī gada laikā cenu sarukums būs apmēram 7-8%, bet līdz nākamā gada beigām īpašumi būs par 15% lētāki. Šādu pārmaiņu cēlonis ir ne vien kreditēšanas krīze, bet arī tirgus pārkarsēšanās - kopš 1998.gada līdz 2008.gadam vidējā nekustamo īpašumu cena ir palielinājusies par 210%. Lejupslīde gan skars ne visus rajonus, bet tikai tos, kas ir visnopietnāk sadārdzinājušies.
 
Itālijā ir reģioni, kur cenas nemazināsies, bet gluži otrādi, var ļoti ātri pieaugt. Šo apgabalu saraksta priekšgalā - Sicīlija un, protams, Kalabrija. Valsts dienvidu reģionos kvadrātmetru cenas vēl nav sasniegušas ziemeļu rajonu līmeni - ja tur sāksies cenu lejupslīde, dienvidu izaugsme neapstāsies, bet gan „nāks pretī". Kalabrijas tirgus pašreiz ir attīstības stadijā un visneatbilstošāk novērtēts. Līdzekļi, kas tika ieguldīti kādreiz atpalikušā reģiona infrastruktūrā, ceļu būvē un tūrisma nozarē, pat krīzes laikā tiks atpelnīti. Atliek vien gaidīt, no kurienes ieplūdīs investīcijas - Kalabrijas attīstītāji cer uz krieviem.

Ziemeļeiropa

Skandināvijas valstis tradicionāli ir investoriem slēgtais tirgus. Nekustamo īpašumu piedāvājumi Norvēģijā, Dānijā un Zviedrijā parasti tiek realizēti vietējā tirgū.

Taču krīze ir ienākusi arī Skandināvijā - Norvēģijas nekustamo īpašumu brokeru asociācija (NEF) ir nākusi klājā ar paziņojumu, ka septembrī mājokļu cenas ir sarukušas par vidēji 1,7%. Turklāt divas trešdaļas septembrī pārdoto mājokļu tika realizētas par cenu, kas ir krietni mazāka par novērtējumu. Tādējādi mājokļi Norvēģijā tagad ir daudz pieejamāki. Eksperti Norvēģijai ekonomisko lejupslīdi neprognozē - valstij ir spēcīga ekonomika un valūtas rezervi, kas ļaus pārvarēt krīzi.

Somija atšķirībā no kaimiņiem ir investoriem atvērta. Visvairāk pieprasītas ir savrupmājas un apbūves zemesgabali.

Pirkumu skaits Somijā pakāpeniski pieaug, vienlaikus palielinot vietējo kvadrātmetru cenas. Situācija it tik nopietna, ka šobrīd aizvien mazāk somu var atļauties iegādāties mājokli savā valstī. Vietējā valdībā jau tika skatīts jautājums par iespējām aizliegt ārvalstu investoriem iegādāties zemesgabalus vietējā tirgū, lai izvairītos no cenu eskalācijas. Vismaz varam droši apgalvot, ka Somijas tirgū pagaidām krīzes vēsmas nav jūtamas, un kvadrātmetru cenu sniega cepures nav sākušas kūst.

Baltijas valstis krīzes ietekmē ir pamatīgi cietušas jau pērn. Kolosālo cenu kāpumu 2005.-2006. gados nomainīja tikpat strauja lejupslīde, kas turpinās vēl joprojām. Latvijas un Igaunijas tirgi tomēr gan kādreiz noteikti atkal būs pievilcīgi investīcijām. Taču cik ilgi būs jāgaida, līdz valstis atkopsies - par to analītiķi gan nav vienisprātis.

Centrāleiropa

Vācijā nekustamo īpašumu tirgus buma laikā cenas kāpušas ne tik strauji, kā citviet Eiropā. Jau desmit gadus kvadrātmetri šajā valstī sadārdzinās tikai inflācijas ietekmē jeb būtībā nemainās vispār. Vairākos reģionos, vismazāk attīstītajā kādreizējās VDR teritorijā, īpašumu vispār var iegādāties par kapeikām. Šādu situāciju veicinājis zems pieprasījuma līmenis - iedzīvotāju plūsma no Austrumeiropas Rietumeiropā labāka darba un kvalitatīvākās dzīves meklējumos atstāj tukšus tūkstošiem mājokļu. Lielākajās apdzīvotajās vietās - Berlīnē, Frankfurtē, Hamburgā, Minhenē - nekustamais īpašums ir dārgāks, taču tam ir ļoti augsta likviditāte, un to ir viegli pārdot vai izīrēt.
Krīzei Vācija sagatavojusies godam - valdība bankām piešķīrusi 400 miljardus eiro pilsoņu noguldījumu drošībai un paralēli no krīzes paglābusi lielāko nekustamo īpašumu kompāniju Hypo Real Estate Group. Eiropas Savienības spēcīgākā ekonomika visdrīzāk triecienu izturēs. Stabils būs arī Vācijas nekustamo īpašumu tirgus. Relatīvi zemās cenas un dzīvokļu un biroju liela likviditāte lielpilsētās tikai palīdzēs.

Čehija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija ir attīstītākās valstis jaunāko ES dalībnieču vidū. Kvadrātmetru cenas visos četros tirgos pēdējo gadu laikā ir turpinājušas pieaugt, taču vēl joprojām nav sasniegušas Rietumeiropas līmeni. Vai tās turpinās kāpties? Jā, taču vairs ne tik intensīvi. Investoriem ieteicams pievērst uzmanību trīs galvaspilsētām - Prāgai, Budapeštai un Bratislavai, uzskata eksperti. Īpašumi šajās pilsētās vienmēr ir ļoti pieprasīti, tādēļ sniedz iespēju labi nopelnīt. Slovēnijas tirgus gan nav tik draudzīgs un nav labvēlīgi noskaņots pret ārzemju investoriem, it īpaši ārpus ES robežām.

Balkāni

Tieši šeit pēdējo gadu laikā nekustamo īpašumu bums piedzīvots ne vienu reizi vien. Šo valstu tuvināšanās Eiropas Savienībai, ekonomikas izaugsme, tūrisma attīstība un politiskās spiedzes mazināšanās - tas viss piesaistīja aizvien lielāku investīciju plūsmu ārpus robežas. Vispirms no Rietumeiropas, vēlāk arī no Krievijas. Ievērojamāko cenu kāpumu demonstrējušas Bulgārija un Melnkalne, kur nekustamais īpašums nu ir n-tās reizes dārgāks. 2004.-2005.gadu bumam Bulgārijā sekoja otrais - 2007.gadā. Tad kopš janvāra līdz decembrim cenas kāpušas par 18%.

Patlaban bums ir izskanējis, taču Bulgārija turpinās pārliecinošā izaugsme. Protams, būvniecības projektu un brīvo piedāvājumu skaits agri vai vēlu tirgu Melnās jūras piekrastē pārsātinās. Jau tagad šajā zonā cenu kāpums ir ļoti lēns. Taču valstī ir arī citi reģioni, kur arī turpmāk būs izdevīgi slēgt pirkšanas darījumus - kalnu slēpošanas un balneoloģijas kūrorti, ekoloģiskā tūrisma centri. Turklāt pat neraugoties uz diviem pārdzīvotājiem bumiem, Bulgārijas īpašumi joprojām ir lēti - valstī vēl šobrīd ir dzīvokli, kuru cena nesasniedz pat 50 tūkst. eiro.

Krīzi Bulgārija pārvarēs bez problēmām, uzskata lielākā valsts apbūvētāja Bulgarian Land Development pārstāvji. Pasaules finanšu krīze skars tikai dažus nekustamo īpašumu sektorus. Runājot par lielākajiem projektiem - tie ne vien būs labi pārdodami, bet arī ienesīgi pircējiem.

Šāds optimisms nav vērojams Horvātijā un Melnkalnē. Taču diez vai tam par iemeslu ir pasaules finanšu krīze. Šo divu valstu nekustamie īpašumi ir jau pārvērtēti, un pieprasījums pēc tiem nav liels. Taču analītiķi uzskata, ka šis ir laika jautājums, jo gan Horvātija, gan Melnkalne tuvojas Eiropas Savienībai, un kad tiks atrisināts jautājums par abu valstu iekļūšanu organizācijā, var izvērsties kārtējais cenu kāpums. Viegla peļņa Melnkalnē gan nesanāks - kvadrātmetri kļūst aizvien lētāki, nomas tirgus ir pārsātināts, jo teju ikviens iedzīvotājs savu īpašumu pārdod vai izīrē.

Nedaudz zemāk uz dienvidiem izvietota Albānija. Šī ir saliņa, ko krīzes vilnis noskalot nespēs. Cenas nekustamo īpašumu tirgū šeit ir vienas no zemākajām Eiropā. Adrijas un Jonijas jūras piekrastes aizvien vairāk vilina gan tūristus, gan mājokļu pircējus. Tirgus šeit vēl tikai attīstās, pagaidām pārdošanā ir tikai jaunbūves. Kurā brīdī valstī sāksies bums, neviens apgalvot neņemas. Angļu investori, kas pirmie atklāja šo tirgu, tagad spiesti taupīt līdzekļus. Patlaban Albānija meklē jaunus tirgus. Taču lētāka tā noteikti nepaliks.

Vienīgā Vecās pasaules valsts Balkānos ir Grieķija. Respektīvi, arī kvadrātmetri šeit ir dārgāki, kā citviet. Neraugoties uz ilgstošu piederību ES, īpašumu tirgus Grieķijā ir katastrofiskā stāvoklī. Jā, šeit aktīvi iepērkas ārzemnieki, taču tajā pat laikā nav izveidots nekāds vienots nekustamo īpašumu objektu reģistrs. Investorus var ieinteresēt kūrorti, kas izvietoti valsts pierobežā, Halkidiki pussalā un Krētas salā. Cenas šeit ir zemākas, kā citur Grieķijā, un arī to lejupslīdi eksperti neprognozē.

Kā redzams, krīze Eiropas īpašumu tirgus ietekmējusi dažādi - kāds tirgus atrodas depresijas stāvoklī, cits turpretī krīzi vispār nav pamanījis. Lejupslīde šajā ekonomikas segmentā sākusies vēl 2007.gadā, un jauns finanšu trieciens tirgiem īpaši traģisks nebija. Taču par jautājumu, vai šobrīd ir vērts iegādāties īpašumu Eiropā, katram jālemj individuāli.

Prian.ru