Loftu tipa dzīvokļi – vaļa Jūsu fantāzijai
Drukāts
2008-04-20 21:27
Iztēlojaties šādu dzīvojamo telpu: milzīga industriālā telpa, ap 700-1000 kvadrātmetru plaša, vienas sienas vietā - logi no grīdas līdz griestiem, pretējā malā - neglīta mūra siena, pārējās sienas tikpat kā bez apdares, betona sijas, griesti, augstāki par 10 metriem un nekādu starpsienu - vien nelieli tehniskām funkcijām paredzēti „kakti" - palīgtelpiņas. Griestus balsta augstas metāla konstrukcijas (vietām sarūsējušās), grīdas vietā - saplaisājis cements, vietām redzami kādreiz ieklāto koka grīdu elementi, bet griestu perimetru apvij metāla caurules un ventilācijas šahtu detaļas... Daudz gaismas, lampas „techno" stilā, dažviet apmetuma atliekas un pat...grafiti...izklausās sirreālistiski?
Ne miņas no sirreālisma! Parasts vairāklīmeņu dzīvoklis jeb lofts. Pagaidām gan tāds kā pusfabrikāts. Plašs lauciņš dizaineru ieceru realizēšanai, izpausmes brīvībai un naudas līdzekļu ieguldīšanai. Tieši tā izskatās šobrīd prestižākais dzīvoklis tiem, kas novērtē brīvību, plašumu un oriģinalitāti. Miteklis megapolisa centrā, kādreizējās rūpnīcas (vai stacijas) pēdējos stāvos ir ierastā parādība lielajās pilsētās. A la loft stila dzīvoklis un dzīvesveids jau kopš pagājušā gadsimta vidus ir ārkārtīgi populāri un dārgi. Pieprasījums un cena uz šādiem dzīvokļiem pieaug nepārtraukti.
ĪSTAIS LOFTS
Vārds „lofts" ir cēlies no angļu „loft" (tulkojumā bēniņi, studija, noliktavas, tirdzniecības vai rūpnīcas ēkas augšējais stāvs). Tas ir tāds mājokļa veids, kas ticis piemērots dzīvošanai pēc pārveidošanas kādreizējās rūpnīcas telpās (vai jebkura cita veida industriālās telpas). Māja ar šādiem dzīvokļiem tīšuprāt tiek veidota kā „pamestā" (protams, restaurētā). Šādu mājokļu rašanās pamatā ir pūliņi saglabāt industriālās arhitektūras pieminekļus: lai novērstu šādu ēku nojaukšanu, tajās iemitinājās cilvēki. Mūsdienās šo jēdzienu definē kā avangardisko mansarda vai bēniņu iekārtošanas veidu, mājokļa pārveidošana industriālā stilā.
Tas viss sākās pagājušā gadsimta 20.gadu sākumā Ņujorkā. Zemesgabalu cenas pilsētas centrā pieauga, tādēļ industriālie magnāti savus uzņēmumus pārcēla ārpus pilsētas robežām. Veco rūpnīcu ēkas nokļuva mākslas cilvēku rīcībā: mākslinieki, tēlnieki milzīgās, nelabiekārtotās telpas izmantoja kā studijas, darbnīcas (augstie griesti, daudz gaismas); turpat atradās arī „stūrītis" dzīvošanai, arī cenas šāda mājokļa īrei bija daudzmaz pieņemamas nabadzīgai radošai tautai.
Divu vai trīs gadu desmitu laikā loftu tipa dzīvokļi piedzīvoja garu ceļu: no darbnīcas līdz stilīgi iekārtotam mājoklim. Loftu popularitāte virsotni sasniedza XX gadsimta 60.gados: tieši tādās telpās koncentrējās artistisko cilvēku dzīve, šeit tika rīkotas izstādes, organizētas ballītes: bohēma baudīja dzīvi. Loftu tipa mitekļu pieprasījums veicināja cenu kāpumu: tagad šāda veida mājokli nabadzīgs mākslinieks vairs nevarēja atļauties, tādēļ stilīgi oriģinālos mājokļos iekārtojās turīgie advokāti, menedžeri, šovbiznesa zvaigznes. Šādas izmaiņas lielā mērā notika pateicoties popārta pamatlicēja Endija Vorhola „fabrikai".
Pakāpeniski loftu tipa dzīvokļi kļuva par elitāriem mājokļiem. Neraugoties uz to, ka sākotnēji atvērtā plānojuma dzīvokļi kādreizējās industriālās ēkās bija izplatīti vienīgi Amerikā, pagājušā gadsimta otrajā pusē lofti parādījās teju ikvienas pasaules valsts galvaspilsētā.
Īsto, vēsturiski izveidojušos loftu galvaspilsētās vairs tikpat kā nav, taču mode gājusi valstu dziļumos - pamesto rūpnīcu un cehu ēkas tagad tiek apgūtas mazākās pilsētās. Pieprasījums uz tik oriģināliem dzīvokļiem, šķiet, nemainīsies - „īstais" lofts ir dārgs un prestižs, no ekskluzīvo mantu saraksta. Tāpat kā jebkuram ekskluzīvam priekšmetam, arī loftam piemīt būtiskākie raksturojumi.
KAS IR KAS?
Viens no svarīgākajiem raksturojumiem ir dzīvokļa izmērs. Telpa ar platību, kas nesasniedz pat 100 kvadrātmetrus, nevar tikt uzskatīta par loftu, tas drīzāk ir studio tipa vienistabas dzīvoklis. Īsts lofts nebūs mazāk par 500-1000 kvadrātmetriem. Bieži vien šādu dzīvokļu platību mēra nevis kvadrātmetros, bet gan kubikmetros: griestu augstums (jo augstāki, jo labāki) ir vēl viens svarīgs kritērijs. Ja griesti dzīvoklī ir vismaz 10 m augsti, dizaineris varēs realizēt pat pārdrošākus sapņus - dzīvoklis tiks iekārtos vairākos līmeņos, paredzot vietu „izstāžu zālēm", darbnīcām, mājas kinozālēm un viesistabām. Lai viss šis krāšņums būtu labi pārskatāms, dzīvoklis noteikti jāaprīko ar neticami lieliem logiem. Kādreizējās industriālajās ēkās logu vitrāžas bija iecerētas tieši šādi.
Otrs svarīgākais loftu tipa mitekļa parametrs ir telpas integritāte. Būtībā pat ja mājoklis ir 1000 kvadrātmetru plašs, tam jāpaliek vienistabas dzīvoklim. Atsevišķi var izdalīt vien tualetes, guļamistabas (un arī ne vienmēr), garderobes. Atlikusī telpas daļa ir dizaina risinājums, kas tiek iedalīts vairākās zonās: ar materiālu, dizaina elementu faktūru, vizuālo konstrukciju un mēbeļu un interjera specifisko atribūtu palīdzību dzīvoklī „nošķir" viesistabu, virtuvi, atpūtas telpu u.c. Taču noteicošais faktors - atrodoties pie ieejas durvīm, jāspēj pārlūkot VISU telpu. Zonās var svārstīties augstums (tiek regulēts grīdas un griestu augstums), krāsa un apgaismojums (neraugoties uz lieliskas kvalitātes dabīgo apgaismojumu, dizaineriem parasti patīk zonēt telpu ar gaismēnu palīdzību). Mēdz teikt, ka lofti ir piemēroti turīgajiem neprecētajiem vīriešiem: šāds mājokļa atvērtums paredz, ka visa šī telpa pieder vienam cilvēkam, kuram nav jārūpējas par nošķiršanos no kāda cita, piemēram, no bērniem. Taču loftā var mitināties arī jauns bohēmisks pārītis. Pateicoties lielākai brīvībai, lofts ir lieliska ballīšu, nelielo izstāžu, slēgti kinoseansu un prezentāciju norises vieta. Dažkārt bagāto vecāku atvases vai kinonozares zvaigznes mēdz loftā izmitināt arī savu mīļāko motociklu (šādiem ekstravagantiem nolūkiem projektē speciālās iebraukšanas iespējas no āra). Un varat būt droši - motocikls mājās netraucēs, jo brīvās telpas šādām izpriecām tur ir vairāk kā pietiekoši.
Vēl viena īsto loftu iezīme - industriālo elementu saglabāšana. Dizaineri rūpīgi atjauno veco ķieģeļa mūrējumu, ievij kopējā noformējumā ventilācijas šahtu metāla kārbas un rūpnīcas cauruļu savienojumu vietas. Arī īsto darbgaldu atliekas iederēsies stilīgā miteklī. Kopumā interjers tiek projektēts Hi-tech stilā, galvenie elementi tajā ir stikls, metāls, vecā betona un rūsas imitācija u.c. Tāds rūpniecisks naturālisms tiek apvienots ar augstākās kvalitātes parketu, stilīgām mēbelēm, jaunāko sadzīves un digitālo tehniku. Loftu krāsu noformējuma naturālisms un minimālisms (pēc iespējas mazāk košu zonu) ir lielisks fons oriģinālo gleznu vai skulptūru kolekcijai. Viena kvadrātmetra noformēšanas izmaksas šādā mājoklī svārstās no 10 000 līdz 50 000 dolāru.
LIELISKAIS SUROGĀTS
Kā jau minējām, īsto loftu jeb dzīvokļu, kas tika iekārtoti kādreizējo rūpnīcu telpās, vairs tikpat kā nav. Kvadrātmetrs loftā Ņujorkā maksā ap 12 000 dolāru, lētajā „Čehijā" - 3000-4000 dolāru (šeit īpaši iecienītas ir kādreizējo alus rūpnīcu ēkas), Maskavā pirmo loftu cenas tiek lēstas ap 30 000 -50 000 dolāru. Taču tirgum attīstoties, parādās arī pirmās lofta stilā ieturētās mājas un dzīvokļi. Protams, tās nav nekādas rekonstruētās rūpnīcas, bet gan jaunbūves, taču īpaši piemērotas savdabīgajam dizainam. Arī šajos loftos tiek stingri ievēroti visi ierastie raksturojumi: izmēri, stils, plašums ... Šādi surogāti jau izcīnījuši pircēju atzinību: šādās jaunbūvēs vērā tiek ņemta arī ainava, kas redzama pa logu (īstajos loftos Amerikā tas nav īpaši būtiski), rūpīgāk tiek projektētas komunikācijas, iekārtota apkure (amerikāņu loftos tās nebija, jo klimats ļāva istabā justies omulīgi cauru gadu), bet dizaineru idejas vairs neaprobežojas ar „naturālām" sienām un ventilāciju.
Protams, lofta tipa dzīvoklis vispirms ir tā īpašnieka dzīvesveida, viņa oriģinalitātes un gara brīvības atainojums. Konservatīvo uzskatu cilvēks, tradīciju un komforta piekritējs diez vai uzdrīkstēsies pārcelties uz dzīvi techno stila mājā. Par „mājīgu" šādu ligzdiņu nevar nosaukt, tā drīzāk piesaista ar savu stilu un neparastumu.
IESAIŅOJIET, LŪDZU!
Kā iegādāties loftu? Sākumā jāapsver, kas tieši Jums ir vajadzīgs - īstais lofts vai lofta tipa dzīvoklis, kas ir krietni vienkāršāk iegūstams: piedāvājums tirgū ir pietiekošs, vien jāpārskaita naudiņa un jāizvēlas topošā mājokļa atrašanās vieta. Ja priekšroka tiek dota īstajam loftam, tad viens rīcības variants būtu iegādāties jau iekārtoto loftu. Otrs ceļš (riskants un oriģināls, gluži kā topošā mājokļa raksturs) ir atrast kādu vecu rūpnīcu un pārveidot to par loftu pēc savas gaumes.
Šī procedūra gan ir neiedomājami sarežģīta (lai gan zināms, ka nekas mūsu dzīvē nav neiespējams). Ja dzīvojamo telpu var viegli noformēt kā neapdzīvoto platību (bieži vērojams, ka biroji un nelieli veikali tiek iekārtoti dzīvojamo māju pirmajos stāvos), tad neapdzīvoto telpu pārveidot par dzīvokli gan izdodas reti. Sarežģītāk ir gūt attiecīgo komisiju vērtējumu un slēdzienu, ka šī rūpnīca (pieņemsim, ka tādu jau esat atradis) var tikt izmantota dzīvošanai. Kritēriji ir šādi: komunikāciju iespējas (ūdensapgāde, siltumapgāde, kanalizācija, gāze, elektrība u.c.), sanitārās higiēnas prasības (ja šajā rūpnīcā kādreiz tikusi realizēta bīstamo vielu ražošana, vai tā tiešām Jums ir vajadzīga? ), atbilstība pilsētas teritorijas plānojumam, zemes īpašumtiesību jautājums (kam pieder zeme, uz kuras uzcelta rūpnīca), kultūrvēsturiskā nozīme un citi. Protams, arī nauda. Ikviens no mums saprot, ka uzbūvēt jauno ir krietni vien lētāk, nekā restaurēt oriģinālu. Taču viss ir iespējams. Mūsdienu praksē veco ēku iegādi un to pārkārtošanu par elitārajiem mājokļiem veic lielas kompānijas. Protams, ar pilsētas vadības atļauju. Atcerēsimies, ka rūpnieciskās arhitektūras pieminekļu saglabāšana arī ir būtiska sociālās un pilsētbūvniecības politikas joma.
Kā tad būs - vai esat nolēmis iegādāties loftu?
Aca.lv