ARHITEKTŪRAS SIMBOLU PILSĒTA

ASV galvaspilsētu Vašingtonu (Kolumbijas apgabals), lai cik dīvaini tas būtu, neuzskata par tipiski amerikāņu pilsētu. Tā nav līdzīga nedz Ņujorkai, nedz Čikāgai, nedz Lasvegasai vai Sanfrancisko. Kur ir debesskrāpji? Kur ir daudzmiljonu apdzīvojums un straujš dzīves ritms 24 stundas diennaktī? Šeit politiskās un lietišķās ambīcijas ir pārākas par jebkuru pretenciozo celtni.

PILSĒTA KĀ ARHITEKTŪRAS RISINĀJUMS

Simboliski ir tas, ka nosaukumu jaunā ASV galvaspilsēta pārņēmusi no cilvēka, kas izcīnīja ASV neatkarību un noteica galvaspilsētu - ASV pirmais prezidents Džordžs Vašingtons.

Pilsēta veidota ģeomētriskā rasējuma formā. Tā vizuālais izskats atgādina dimantu. Vidū atrodas Kapitolijs, no kura visos virzienos aiziet ielas, iedalot pilsētu četros sektoros. Pirmais Vašingtonas projektētājs bija franču arhitekts un inženieris Pjērs Lanfāns. Neraugoties uz to, ka viss sākās 1790.gadā, ASV pirmajā pilsētā joprojām spēkā ir rīkojums, kas aizliedz būvēt ēkas galvaspilsētā, kas būtu augstākas par Kapitolija smaili. Tādēļ jebkurā pilsētas daļā vērojami ainaviski skati.

Vašingtonā praktiski nav iespējams apmaldīties, tajā nav ielu tiešajā uztverē. Šeit ir prospekti ar 3-4 joslu brauktuvēm uz abām pusēm, un apzaļumotās ietves.

Un visbeidzot - pilsētas centrs, kuru arī dēvē par Washington - DC.

SIMBOLS NUMUR VIENS

Kapitolijs ir Kapitolija kompleksa daļa. Kompleksā ietilpst arī Senāta, Augstākās tiesas Senāta, Kongresa bibliotēkas ēkas, Amerikas Botāniskais dārzs, elektrostacija un Kapitolija parki. Kapitolija kalns.

Galvenās ASV ēkas arhitektūras īpatnības: vairāk kā 40 tonnu smagais kupols, rotonda - lielā, apaļā istaba otrā stāva vidusdaļā (rotondas nojume izrotāta ar milzu fresku, kurā attēlots Džordžs Vašingtons slavas laikos), bijusī Senāta Palāta - pusapaļā istaba uz ziemeļiem no Rotondas, bijusī Augstākās Tiesa palāta - pusapaļā istaba ar velvētajiem griestiem, kapliča - zem Rotondas (gan nekad netika izmantota bērēm), kolonnu zāle - Kapitolija pirmais stāvs (kopš 1976.gada kļuva par Nacionālās Skulptūru zāles daļu), nacionālā Skulptūru Zāle (vecā zāle) uz dienvidiem no Rotondas, Brumidi koridors (nosaukts par godu itāļu māksliniekam Konstantīno Brumīdi: viņš pēdējos 25 dzīves gadus veltījis fresku izgatavošanai, kas tagad rotā Kapitoliju), un visbeidzot viena no iespaidīgākajām ēkas detaļām - flīžu grīdas (veidotas arhitekta Tomasa Voltera vadībā).

Pirmais, kas ieskicēja Kapitolija plānu, bija Vašingtonas projektētājs Lanfāns. Taču šis plāns tā arī palika tikai sapnis. 1792.gadā viņš tika atstādināts no darbiem. Darba uzdevumu un 500 dolārus iedvesmai ieguva amatieris Viljams Torntons. Torntona projektu Džordžs Vašingtons atbalstīja par tā "majestātiskumu, vienkāršumu un ērtumu". Šis projekts tika ieturēts 18.gs. pirmās puses angļu Pallādija arhitektūras stilā.

Kopš 1973.gada, kad pirmais Amerikas prezidents ielika Kapitolija pamatakmeni, un līdz pat 1863.gadam, kad uz tā kupola smailes tika izvietota Brīvības statuja, apmēram 10 arhitekti un dizaineri strādāja pie šīs ēkas celtniecības, līdz tā ieguva tagadējo veidolu. 19.gadsimta vidū ASV teritoriālās izplešanās dēļ rādījās nepieciešamība arī Kapitolija ēku paplašināt. To uzsāka slavenais Filadelfijas arhitekts Tomass Volters, kurš vairāk kā divas reizes palielināja Kapitolija platību, uzsādīja lietā vara kupolu un būtiski izdaiļoja interjeru. Konstruējot kupolu, Volters izmantoja Svētā Pāvela Katedrāles (Londona), Svētā Pētera Baznīcas (Roma), Panteona (Parīze) un Izāka Baznīcas (Sanktpēterburga) kupolu modeļus.

Turpmāko gadu gaitā tika veikti Kapitolijam piegulošo teritoriju labiekārtošanas darbi. Prezidenta Eliota Vudsa un viņa pēcteča Deivida Linna valdīšanas laikā tika izbūvētas vēl septiņas dažāda veida ēkas un piebūves, kā arī pazemes garāžas. Pēdējā detaļa bija Kapitolija Austrumu centrālās fasādes restaurēšana. Baltā marmora Kapitolijs šobrīd ir viena no slavenākajām celtnēm pasaulē. South Capitol street, East Capitol Stree, North Capitol street un Mall no Kapitolija virzās precīzi debespušu virzienā.

VĒLREIZ SIMBOLS NUMUR VIENS

Vašingtona bez Baltā Nama vairs nebūtu ASV galvaspilsēta. Baltais Nams šodien simbolizē valsts varu. Tā tēls ir tik spēcīgs, ka teju visās lielākajās pasaules pilsētās ir savs "Baltais Nams". Lielo ēku baltajā krāsā, kas simbolizē majestātiskumu un varu, automātiski gribās nodēvēt par "Balto Namu". Pat interjera dizaineri īpašu noformējumu baltos un pasteļa toņos sāka dēvēt par "Balto Namu".

Ēkas vēsture aizsākas Džordža Vašingtona laikos, kas pats izvēlējās vietu "prezidenta mājai" un parakstīja Kongresa aktu, kas noteica, ka amerikāņu valdības rezidencei jāatrodas ne vairāk kā 10 jūdžu attālumā no Potomakas upes.

1791.gadā tika izsludināts konkurss par ASV prezidenta jaunās rezidences labāko projektu, kurā uzvarēja Īrijas izcelsmes amerikāņu arhitekts Džeimss Hobenss, bet būvniecību uzsākta 1792.gadā. Lai gan Džordžs Vašingtons ļoti daudz darba ieguldīja pasaulē slavenākās ēkas būvniecībā, viņam tā arī neizdevās tur padzīvot.

Būvdarbi ilga līdz 1800.gadam, kad prezidenta krēslā jau sēdējis Džons Adamss. Tieši viņš un viņa sieva Abigaila kļuva par pirmajiem Baltā Nama iemītniekiem. Par "Balto" šo ēku sāka dēvēt uzreiz, lai gan vēl neoficiāli - pateicoties gaišais smilšakmens krāsai, no kā tas tika uzcelts. Taču tikai 19. gadsimta 20.gadu beigās, kad ugunsgrēkā vecākā ASV administratīvā ēka nodega, to Hobensa vadībā restaurēja un nokrāsoja baltajā krāsā, prezidents Teodors Rūzvelts oficiāli apstiprināja šo nosaukumu. Rekonstrukcijas gaitā Hobenss ēku papildināja ar rietumu un austrumu terasēm, kā arī pusapaļo portiku dienvidos un portiku ar kolonnām ziemeļos. Kopš tā laika ēka praktiski netika pārveidota līdz pat pagājušā gadsimta vidum, ja vien neskaitām elektrības un telefonlīnijas ielikšanu. 1948.gadā prezidents Trumens Baltajā Namā veica vērienīgu rekonstrukciju, tajā skaitā izbūvēja divstāvu pagrabu, kas vēl joprojām kalpo par prezidenta ārpolitikas un karadarbības akciju štābu.

Šodien Baltais Nams aizņem apmēram 7,2 ha. Tajā ir 6 stāvi, divi pagrabstāvi, 132 istabas, 32 vannas istabas, 147 logi, 412 durvis, 3 lifti, 7 kāpnes. Galvenā ēka vēl joprojām ir dzīvojama, šeit atrodas prezidenta ģimenes apartamenti, kuru interjers ir ieturēts XVIII un XIX gs. stilā.

SIMBOLS NUMUR DIVI. PENTAGONS

Otrā Pasaules kara beigās dibinātais Pentagons, kas sākotnēji kalpoja kā milzīgs birojs, tomēr tika iecerēts kā daudz kas vairāk par parasto biroju. Šo nosaukumu dažkārt mēdz saīsināts līdz "Pent". Pieci stūri un piecas malas noteica tā neparasto izskatu.

Pentagona vēstures jaunā lapa atšķirstīta pēc 2001.gada 11.septembra notikumiem. Pētnieku grupa noteica, ka lidmašīnas sadursme ar ēku izjauca 50 stabus pirmajā stāvā un sešus ārsienu stabus augstākajos stāvos. Pentagona struktūra tika nekavējoties pārformēta, pārdalot ēkas masu, tādējādi neļaujot augšējiem stāviem sabrukt. Savukārt lidmašīnas degvielas tvertnes sprādziena rezultātā izcēlies ugunsgrēks skāris tikai nelielu platību divos stāvos, tātad arī ugunsdrošība Pentagonā ir augstā līmenī.

Vēlāk tika pamanīts, ka ēkas oriģinālā struktūra ļāva apturēt sabrukšanas progresiju. Pentagona dizains ietver tādus sīkumus, kā nelielās atstarpes starp sijām, ēkas stiprinājuma nepārtrauktību, kas ļauj vienai stiprinājuma sistēmai nepieciešamības gadījumā pārnest slodzi uz otru. Daudzie stabi traucēja lidmašīnas sāna triecienam, bet stāva sarežģītā struktūra ļāva pārformēt slodzi bez zaudējumiem. Turklāt sprādzienizturīgie logi neļāva ugunīm nokļūt atlikušajā ēkas daļā.

Speciālisti secināja - jāiesaka daži Pentagona elementi citu ēku projektēšanai, lai to sabrukuma sekas būtu minimālas. Pat tas, ka visā masīvajā celtnē cieta tikai pirmais stāvs, arhitektus mudina izstrādāt Pentanogam līdzīgus plānus.

SIMBOLS NUMUR TRĪS. SMITSONA INSTITŪTS

Smitsona institūts jau tradicionāli simbolizē sistēmisko pieeju un kompleksitāti zinātniski pētniecisko darbu realizēšanā, kultūras un izglītības projektu īstenošanā. Tik vērienīgu zinātnes, kultūras, izglītības un pētniecības kompleksu ar 142 miljonu eksponātu lielu kolekciju, kas ir izvietota 16 korpusos, savādāk kā "institūts" nodēvēt nebija iespējams.

Šis milzīgais zinātnes un kultūras centrs ir populārs gan Amerikā, gan visā pārējā pasaulē jau labu laiku. Zīmīgi, ka 2007.gadā iekārtots ēkas jaunākais elements - eleganta stikla nojume virs Nacionālās Portretu galerijas iekšpagalma, kas ir iekļauta septiņu "jauno" pasaules arhitektūras brīnumu sarakstā. Jumtu veido viļlņi no stikla un tērauda, kas pagalmu piepilda ar saules gaismu. Nojumes platība ir apmēram 11,4 tūkst.m2, savukārt seguma izveidei izmantoti vairāk kā 860 speciālie divslāņu stikla paneļi. Stikla jumta kopējais svars sasniedz apmēram 900 tonnas. Nojume balstās uz astoņām alumīnija kolonnām gar pagalma perimetru.

Arī pagalma iekšējais interjers ir tikpat interesants. Šeit vērojama krāšņa augu daudzveidība. Projektu izstrādāja kompānija Foster & Partners sadarbībā ar ainavu dizaineri Katrīni Gustavsoni. Viņa muzeja pagalmā iestādīja divus desmit metrus augstos fikusus, 16 olīvkokus, krūmus un papardes milzu podos no baltā marmora. Gaisotni tāpat veiksmīgi papildināja četras nelielas strūklakas, kurās ūdens kārta ir tik plāna, ka apmeklētāji var iziet tām cauri, tikpat kā nesaslapinot kājas. Šīs straumes plūst tieši uz grīdas granīta flīzēm. Nepieciešamības gadījumā, piemēram, balles laikā, viņi var tikt viegli atslēgti.

Iekšpagalma projektēšana un būvniecība ilga trīs gadus, un 2007.gada 18.novembrī pagalms tika atvērts apmeklētājiem. Tas tika iekļauts arhitektūras ansamblī, ko veido divi Smitsona institūta muzeji - ASV Mākslas muzejs un Nacionālā Portretu galerija. Patlaban arhitektūras pieminekļi ir savienoti ar jauno iekšpagalmu, kas reizē kalpo par vestibilu un koncertzāli.

Projekta autors ir Normans Fosters, kas vairākkārt pārstrādāja savus priekšlikumus attiecībā uz vēstures un modernās mākslas apvienošanu. Rezultātā Fosteram nācās viļņveida stikla jumtu balstīt uz astoņiem metāla balstiem, pilnībā atslogojot pieminekļa sienas. Apgaismojuma un skaņas pastiprināšanas sistēmas ir apslēptas šajās ar alumīnija loksnēm apdarītās kolonnās kopā ar lietus ūdens savākšanas caurulēm. Stikla pārsegumu līkumainās formas zināmā mērā ir piespiedu risinājums: ēkas vēsturiskais komplekss tapis vairāku gadu desmitu laikā, un tā fasādes nav vienādā augstumā, tāpēc vilņveida jumta līnija to slēpj. 862 stikla paneļi ir segti ar baltās glazūras gabaliņiem pēc fritēšanas metodes, kas gan nedaudz ietekmē jumta caurskatāmību, taču vienlaikus neļauj saulei pārāk uzsildīt telpu vasarā.

NOTEIKUMS PAR "PIECDESMIT"

Visi šie simboli, lai cik atšķirīgi tie būtu, ir harmoniski iekļauti vienotā Vašingtonas arhitektūras ansamblī. Tā galvenais noteikums ir šāds - visam jābūt pārskatāmam. Tādēļ šajā pilsētā ļoti rūpīgi apsver topošo celtņu augstumu un ielu platumu.

ASV galvaspilsētā ir pārvaldes orgāns, kas atbild par kultūras mantojuma saglabāšanu un augstuma regulēšanu apsargājamajās zonās. Šo struktūru dēvē par Historical Preservation Review Board (HPRB). Maksimāli pieļaujamo ēku augstumu Vašingtonā ietekmē ne tikai Kapitolija augstums, bet arī ielu platums, gar kurām objekti tiek izvietoti. Šis princips tika ievērots jau pašā pirmajā apbūves plānā. Zināmu ieguldījumu ēku arhitektūras attīstībā veica prezidents Tomass Džefersons, kurš bija grieķu un romiešu arhitektūras piekritējs. Vēlāk vēsturiskā centra veidolu ietekmēja arī Kapitolija būvniecība (1860.-1864.g.). Uz šo ēku tika orientēts 1901.gada apbūves plāns, kas noslēdza rombveida plānojumu starp Kapitoliju un Linkolna memoriālu.

Ēku būvniecība virs 50 m netika pieļauta visā Kolumbijas teritorijā. Augstceltnes tapa tikai piepilsētās, kas atradās Merilendas štatā, bet kopš 1980.gadiem augstceltnes parādījās arī Arlingtonā Potomakas upes labajā krastā, kas pieder Virdžīnijas štatam. Šobrīd Vašingtonā spēkā ir gan zonējuma, gan augstuma reglaments, kas skar apsargājamās zonas, kopā 26 tūkstošus ēku. Par pieminekļiem, kuru arhitektūra nedrīkst tikt mainīta, uzskatāmi apmēram 600 objektu, t.s.landmarks. HPRB funkcijās ietilpst atļauju izsniegšana ēku nojaukšanai šādās zonās, kā arī jaunās būvniecības saskaņošana.

Ēkās apsargājamajās zonās, kas nav pieminekļi, var celt piebūves, taču mansardstāvs nedrīkst būt redzams no ielas pretējās puses. Šeit spēkā ir šāds princips: 1 piebūves pēda - 1 atkāpes pēda. Minimālais attālums no jaunā objekta līdz apsargājamajai ēkai ir 50 metri.