Iedomājieties, ka jūs guļat un redzat sapni: vasaras tveice. Ļoti gribas dzert, taču kā par spīti pa rokai nav nekas tāds, kas varētu remdēt slāpes. Rīkle sausa, domas prātā sajaukušās...Un te kā par brīnumu uzrodas kāds svešinieks ar lielu aukstās limonādes pudeli rokās. Viņš vienaldzīgi pasniedz limonādi jums. Jūs ar baudu dzerat, dzerat...bet tad, kad esat remdējis slāpes, jūtat, ka vairs nevarat atraut pudeli - tā it kā pielipusi pie lūpām. Bet aiz muguras skan ļaunie svešinieka čuksti: dzer visu līdz galam...līdz galam!".

Par laimi, tas bija tikai sapnis. Taču nabaga augi pie mūsu vasarnīcām bieži ir spiesti izjust šādas emocijas realitātē, jo daudzi saimnieki bieži neņem vērā dažādu augu laistīšanas īpatnības. Laistīšanas normas ir atkarīgas ne vien no zieda vai koka veida, bet arī tā vecuma, klimata utt. Jaunajiem augiem, piemēram, pat ja tie pārstāv mitrummīļu grupu, ir nepieciešams daudz mazāk ūdens, kā pieaugušajam kokam. Ziedēšanas un sēklu veidošanas laikā tie patērē vairāk ūdens, bet miera stadijā var iztikt tikpat kā bez tā. Jaunie zālieni jāuztur mitri, taču nevis pārpurvojušies, savukārt no jauna iestādītie krūmi jālaista katru dienu vai ar vienas dienas intervālu. Kad augs ir iesakņojies, tam nepieciešama pamatīgāka, taču ne tik bieža laistīšana. Irdenajās, smilšainajās augsnēs augs tiek laistīts biežāk, bet mazākās devās, kā smagajās mālainajās augsnēs.

Vispārējie noteikumi

Parasti laistīšana tiek veikta no rīta vai vakarā, vēlams, pēc saules norietēšanas: ja laistīšana tiek veikta karstā laikā, tad ūdens ātri vien iztvaiko, tādēļ var palielināties laistīšanai nepieciešamais ūdens daudzums, ir arī iespējami augu apdegumi utt. Augu laistīšana dienā tāpat var izraisīt lapu apdegumus, taču tikai tad, ja diena bijusi karsta un saulaina. Lieta tāda, ka gaisma vienmēr fokusējas ūdens lāsēs, kas paliek uz lapām laistīšanas gaitā.

Laistīt augus ieteicams vairākās devās. Sākumā tiek izliets neliels ūdens daudzums augšējās, sausās augsnes kārtas samitrināšanai, bet tad augi tiek laistīti intensīvāk. Vairums augu jālaista pamatīgāk un retāk, nevis bieži un nelielos daudzumos. Dēstu vai jauno augu laistīšanā jāņem vērā arī ūdens temperatūra. Ūdensvada, artēzisko, avotu ūdeni pirms laistīšanas ne mazāk kā diennakti patur īpašajos rezervuāros. Labāk, ja ūdens temperatūra ir par 1-2 grādiem lielāka par augsnes augšējām kārtām. Rezultātā palielinās sakņu uzsūkšanas spējas, ūdenī labāk izšķīst minerālie sāļi, kas labvēlīgi ietekmē augu augšanu. Laistīšanu pārtrauc, kad augsne sakņu zonā ir samitrināta (70-80% ūdens ietilpības). Kontrolēt laistīšanas kvalitāti var ar augsnes mitruma sensoriem (parasti ietilpst automātiskās laistīšanas sistēmu komplektā). Ūdens līmenim samazinoties līdz noteiktam rādītājam, vārstīs tiek saņemta komanda un laistīšana tiek uzsākta. Kad augsnes mitrums sasniedz normu, tiek dots atkārtots signāls, un laistīšana tiek automātiski pārtraukta.

Kurš grib dzert vairāk?

Atkarībā no nepieciešamā ūdens daudzuma augus var nosacīti iedalīt četrās grupās: hidrofīti, higrofīti, mezofīti un kserofīti (nosacīti tādēļ, ka ir daudz augu veidu, kas atrodas starp šīm četrām grupām). Taču par visu pēc kārtas.

Hidrofīti. Šīs grupas pārstāvjiem nepieciešams daudz ūdens. Šie ir īstenie ūdensmīļi, piemēram, viktorijas ar ļoti lielām lapām, kas sasniedz pat 1,5 m diametrā, nimfas. Ārpilsētu dārzos šādi augi parasti nav sastopami.

Higrofīti. Mitrummīļi, kas dzīvo pārmērīgā mitruma apstākļos. Šajā grupā ietilpst apse, antūrija, aspidistra, fikuss u.c.

Mezofīti. Grupa, kurā ietilpst gandrīz visi kultivējamie augi, no ziediem - rozes, rezēdas, astras. Pie mezofītiem tāpat pieskaitāmi lapu koki un krūmi, vairums pļavu augu (āboliņš, timotiņš u.c.) un meža zālaugi (maijpuķītes, zaķskābenes u.c.), kā arī agrā pavasara viengadīgie un divgadīgie stepju un tuksnešu augi.

Kserofīti. Augu grupa, kas patērē ļoti nelielu ūdens daudzumu, nav pārāk liela. Šeit galvenokārt ietilpst tuksnešu, pustuksnešu un stepju iemītnieki, kas aug sausās augsnēs. Īpaši daudz starp tiem ir sukulentu, kas uzkrāj ūdeni lapās un stiebros. Šajā grupā ietilpst kaktusi, agaves, alvejas.

No zieda līdz kokam

Vasarnīcu dārzos visbiežāk tiek stādīti vasaras dobes - liela dekoratīvo augu grupa, kas uzzied iesēšanas gadā un tiek audzēta sezonas laikā (agerāti, astras, samtenes, rudzupuķes, ibēres, kliņģerītes, lobēlijas, lefkojas, magones, kreses, petūnijas, saulespuķes, portulakas, rudbekijas, flokši u.c.). Vasaras dobes veido smalkus krāsainus spilvenus, kas ir tik piesātināti ar ziediem, ka starp tiem ir grūti pamanīt zaļās lapas. Šīs kompozīcijas atgādina impresionisma stila gleznas, kuru pamatā ir platas, dinamiskās tīrās krāsas līnijas.

Šāda veida dobes jālaista regulāri. Tas it īpaši sakāms par konteineru eksemplāriem, kas dzīvo nelielā izolētā telpā un ātri vien izkalst. Sausā karstā laikā augi konteineros jālaista divreiz dienā, no rīta un vakarā. Laistīšanas optimālā forma ir sīkpilienu smidzināšana ar irigācijas sistēmu palīdzību. Viens no konteineru izmantošanas variantiem ir poda izvietošana lielākā tvertnē (kastē, vāzē, konteinerī). Telpa starp tvertnēm mitruma aizturēšanai var tikt aizpildīta ar keramzītu, sūnām vai smiltīm. Neaizmirstiet izkniebt spēcīgo vasu augšanas punktus ampelēm, lai augi attīstītos vienmērīgi.

Lielo koku laistīšanai pirmos divus gadus jābūt regulārai un pamatīgai. Nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut sakņu izkalšanu (firma, kas sniedz stādīšanas pakalpojumus, parasti sastāda aptuvenos laistīšanas grafikus katram augam atkarībā no tā vecuma un sugas).

Zālienus labāk laistīt vairāk un retāk, nekā bieži un nedaudz. Vidēji laistīšana tiek veikta divreiz nedēļā. Laistīšanai izmanto smidzinātājus vai ierīko pazemes laistīšanas sistēmu. Nepieciešamais ūdens daudzums ir 30-40 l uz 1m2, augsnei jābūt samitrinātai vismaz 15-20 cm dziļumā.

Mazgājiet augus!

Ūdens ietilpst ikviena augošā organisma sastāvā, tas izšķīdina minerālos sāļus, kas augā nonāk caur sakņu sistēmu. Pateicoties ūdens iztvaikošanai caur lapām tiek nodrošināta augu temperatūras samazināšana, kas ir īpaši svarīgi, ja tie pārkarst vasaras tveicē. Bieži saulainajās vasaras dienās iztvaikošana ir tik spēcīga, ka sakņu sistēma nespēj kompensēt ūdens patēriņu. Nelīdz pat pastiprināta laistīšana. Šādos gadījumos līdz ar laistīšanu nākas izmantot augu apsmidzināšanas un aizēnošanas procedūras. Apsmidzināšana veicina ātrāku gaisa piesātināšanos ar ūdeni, atvēsina augus (ūdenim iztvaikojot), nodrošina labāku mikroklimatu augu augšanas zonā. Augus apsmidzina četras-sešas un vairāk reizes diennaktī.

Augu mazgāšana veicina stādu elpošanu, asimilāciju, labāku saules enerģijas uztveršanu un līdz ar to arī uzlabo augšanu un augu vizuālo izskatu. Apputējušos augus mazgā atklātā gruntī veģetācijas periodā, istabas augus - vasarās. Koki un krūmi tiek mazgāti ar mazgāšanas brandspoitu, istabas augi ar smidzinātāju palīdzību. Sākumā augs tiek pilnībā samitrināts, bet tad tiek veikta kārtīga mazgāšana, līdz putekļi tiek pilnībā likvidēti.

Ar ko laistīt?

Vienkāršākais laistīšanas veids ir lejkannas izmantošana. Ar tās iegādi nevajadzētu rasties problēmām. Pārdošanā var atrast vismaz 10 lejkannu veidus ar ietilpību no 1,5 līdz 10 l. Lielās pilnās lejkannas mēdz būt pārāk smagas, savukārt mazāk ietilpīgas lejkannas ir bieži jāuzpilda atkal. Ērtāk ir izmantot 5 l lejkannu. Izvēloties rīku, pievērsiet uzmanību roktura ērtumam, snīpja garumam un izsmidzināšanas uzgaļa konstrukcijai (caurumu izmēri svārstās no sīkiem līdz ļoti lieliem).

Protams, ne visi gribēs šķērdēt laiku laistīšanai ar lejkannām. Ja dārza ir pieejams ūdensvads, laistīšanai var izmantot šļūteni. Šeit jāņem vērā, ka lētās šļūtenes nereti plaisā, kā rezultātā veidojas ūdens noplūdes. Tādēļ labāk izvēlēties speciālās ar neilona appinumu nostiprinātās šļūtenes. Tās ražo Polijā, Holandē, Itālijā, un tās maksā krietni vairāk, taču nemēdz sagrozīties locījumu vietās un saglabā elastīgumu daudzu gadu garumā. Neaizmirstiet par noņemamo pārejas savienojumu un uzgaļu komplektu pieslēgšanai ūdensvadam.

Daudzi dārzkopji pieļauj kļūdu, izmantojot dārzu laistīšanai gofrētās vai polietilēna šļūtenes. Šādas šļūtenes ir domātas vadu un kabeļu ievilkšanai betonā un polimēra cauruļu aizsardzībai pret bojājumiem. Ja caurules iekšējā virsma ir gofrēta, ūdens pretestība šļūtenē ir lielāka par pieļaujamo, rezultātā šļūtenes iekšpuse ātri vien aizaug ar organiskām nogulsnēm, tajā rodas mikroskopiskie caurumi, caur kuriem aizplūst ūdens.

Un visbeidzot vēl viena piebilde. Protams, savlaicīga laistīšana ir nepieciešama augiem. Taču pārmērīgs ūdens daudzums augsnē ir tikpat kaitīgs, kā tā trūkums (cenšaties nepārspīlēt ar laistīšanu). Turklāt labvēlīgos ūdens apstākļus augiem sniedz ne vien ar noteiktā ūdens daudzuma piegādi, bet arī ar pareizo zemes maisījuma veida izvēli, kas spētu labi uzturēt ūdeni un apgādāt ar to augus, ar labu liekā ūdens izvadīšanas mehānismu u.c. Tādējādi pat pārmērīga laistīšana augiem nespēs kaitēt.

Tatjana Kučerova

Žurnāls «Zagorodnoe obozrenie»