Lai nodrošinātos pret mitrumu, kas no grunts var iesūkties nama sienās būvniecības gaitā, tiek veikta fundamenta hiroizolācija. Veicot hidroizolāciju mūra un ķieģeļu būvēs, hidroizolācija parasti tiek ierīkota aptuveni 15-25 cm augstumā no zemes virsmas. Ja grīdas tiek klātas uz sijām, tad fundamenta hidroizolācijai jāatrodas par 5-15 zemāk par tām.

Fundamenta hidroziolācija var tikt īstenota pēc vienas no sekojošām metodēm:

Uzklāto cementa javas slāni 1:2 (2-3 cm) izlīdzina, nogludina, nosusina. Tad tiek uzklāts viens ruberoīda slānis un 2-3 mastikas slāņi. Karstā mastika tiek uzklāta slāņiem (kopējais biezums 7-10 mm). Uz sausas virsmas tiek tiek uzklāti divi hidroizola slāņi, kas ir vismaz 150 mm biezi. Fundamenta virsmu ieklāj ar bituma mastiku, uz klājuma uzlīmē pirmo hidroizola slāni, kas atkal tiek ieklāts ar mastiku, pirms otrā slāņa līmēšanas. Namos ar pagrabiem fundamenta hidroizolācija tiek veikta divos līmeņos - fundamentā pagraba grīdas līmenī vai līdz 13 cm zemāk, cokolā 15-25 cm virs aizsargapmales virskārtas. Ja ir novērots augsts gruntsūdeņu līmenis, fundamenta hiroizolācija un pagrabs tiek sākotnēji izolētas ar māla slāni (25 cm), tad tas tiek ieklāts ar betonu, kuram savukārt, uzklāj hidroziolāciju un ieklāj ar cementa javu.

Fundamentu un coklu virsma ne vienmēr ir līdzena un gluda. Virsmu izlīdzināšanai sānu malās 1-3 cm virs to augšējās līnijas tiek iestiprināti divi deļi ar līdzenām malām. Telpa starp veidņu plātnēm tiek aizpildīta ar cementa javu 1/3 vai ¼, izlīdzina, nogludina, nosusina, un tikai tad veic fundamenta hidroziolāciju.

Ūdens ne vien izskalo nama pamatus, bet arī negatīvi ietekmē fundamenta konstrukcijas. Lai to aizsargātu no kaitīgās nokrišņu ūdens ietekmes, ēka hidroziolācijas nolūkos tiek aprīkota ar 700-00 mm platu ūdensnoteku (par 200 mm platāku par jumta pārkari), novirzītu no mājas. Zem ūdensnotekas krotes ieteicams ierīkot drenāžu, kas ne vien novadīs virszemes ūdeņu, bet arī mazinās hidroizolācijas slodzi zemzemes fundamenta daļā.

Lai izvairītos no kapilāru mitruma, veicot fundamenta hidroizolāciju, vietā, kur ķieģeļu mūrējums saskarās ar betonu visu ārsienu un iekšsienu griezumā jaieklāj hidroziolējošais ruļļveida meateriālu slānis (piem., divi hidrostiklizola slāņi uz bituma mastikas). Ja fundaments sastāv no saliktiem elementiem, un mājā ir ierīkots pagrabs, tad šāds hidroizolējošais slānis jāieklāj pagraba grīdas līmenī.

Ja grunts ir sausa, fundamenta ārējās virsmas hidroziolācijai pietiek ar divkāršo bituma ieklāšanu.

Ja gruntsūdeņu līmenis pārsniedz fundamenta ielikšanas dziļumu, tad ir nepieciešams izmantot hidroziolāciju ar ruļļveida materiāliem. Dažos gadījumos ieteicams būtu zem fundamenta uzbērt ar bitumu piesūcināto šķembu slāni. Gruntsūdņu augstā līmeņa un liela spiediena gadījumā tiek ierīkota drenāža, kas nodrošinās fundamentu pret negatīvo mitruma ietekmi.

Jāpiebilst, ka augstākminētā hidroizolācijas metode ir tradicionāla un, iespējams, jau novecojusi. Pēdējā laikā izvien biežāk tiek izmantota blīvējošās hidroizolācijas tehnoloģija, kas balstās uz tās spēju patstāvīgi aizpildīt visus dobumus, veidojot tajos kristālu struktūras. Taču šādas fundamenta hidroizolācijas izmaksas ir salīdzinoši augstas.

Fundamenta hidroizolācija ir atbildīgs un nopietns pasākums. Vēršaties pie mums, un mēs palīdzēsim!

Raksts sagatavots kompānijā Kostar - Namu būve