Skursteņi mājokļu jumtus bieži rotā arī tad, ja tos apkurina ar elektrību. Liekas, kāpēc uz jumta vajadzīgs skurstenis, ja telpās ir ierīkoti elektriskie radiatori un konvektori? Taču dzīvo siltumu tāpat gribās, turklāt lauku mājās bieži ierīko kamīnus, tātad bez dūmvada neiztikt.

Optimālais variants ir dūmvads, kura augšējā daļa jeb skurstenis vizuāli saskan ar jumta seguma materiālu. Ja, piemēram, jumts ir izgatavots no dabīgā māla vai cementa un smilšu dakstiņiem, tad šeit iederēsies ķieģeļu vai šamota skurstenis. Šie materiāli sader savā starpā - piemēram, sarkans skurstenis no ugunsizturīgā ķieģeļa krāsas ziņā ir labi pieskaņots māla dakstiņiem. Savukārt tērauda skurstenis šajā situācijā, visticamāk, izskatīsies dīvaini. Metāla skursteņus var izkārtot uz segumiem no cinkotā tērauda un metāla dakstiņiem.

Tomēr jāpiebilst, ka mūsdienās nav nepieciešams izvēlēties materiālu dūmvadam, kas precīzi atbilstu jumta seguma materiālam. Mūsdienu tirgus piedāvā dažādus skursteņu apvalku variantus, kas ļauj to pieskaņot ikvienam jumta seguma materiālam. Piemēram, metāla skursteni uz dakstiņu jumta var noslēpt apvalkā, kas imitē dakstiņu segumu.

Skursteņa augstums ir atkarīgs no jumta konfigurācijas. Liela jumta slīpuma gadījumā ir jābūvē diezgan augsts skurstenis, kas vai nu sliesies virs kores, vai arī būs ar to vienā līmenī, vai nedaudz zemāks (par šiem normatīviem - tālāk).

Lai nu kā, skurstenis ir neatņemama ēkas silueta sastāvdaļa, tādēļ projektētājam tam jāvelta īpaša vērība. Tajā skaitā jānosaka arī tā augstums un parametri, kas atbilstu arhitektūras risinājumam. Lai gan daudz būtiskāka ir atbilstība drošības noteikumiem un normatīviem (skaistums ir tomēr subjektīva parādība, savukārt uzliesmošanas risks ir visai objektīvs).

Nedaudz par normatīviem

Nozīmīgs ir tāds parametrs, kā skursteņa pacēlums virs jumta seguma. Normatīvi nosaka, ka tam jābūt vismaz 50 cm plakanajiem jumtiem, un tikpat daudz slīpajiem jumtiem, ja skursteni uzstāda tuvāk par 1,5 m jumta korei. Ja skurstenis izvietots 1,5-3 m attālumā no kores, skurstenis nedrīkst būt zemāks par to. Ja skurstenis no kores ir tālāk par 3 m, tad tā augšējai daļai jābūt ne zemākai par iedomāto līniju, kas var tikt novilkta no kores uz leju 10 grādu leņķī pret horizontu. Dūmvadu skursteņi uz jumtiem no degošā materiāla jāuzstāda 1-1,5 m virs kores. Skursteņa augstumu tāpat ietekmē blakus esošās vai piebūvētās ēkas. Dūmvadam jābūt par 50 cm augstākam par blakus esošās ēkas augšējo punktu.

Skursteņu izbūvi reglamentē normatīvā dokumentācija, kas līdz ar pārējiem noteikumiem, ļauj būvēt tikai noteiktā šķērsgriezuma dūmvadus - atkarībā no krāsns vai kamīna jaudas. Ja jauda ir mazāka par 3,5 kW, tad dūmvads griezumā nedrīkst būt mazāks par 140x140 mm, ja jauda ir 3,5-5,2 kW - 140x200 mm, ja jauda ir 5,2-7 kW - 140x270 mm.

Dūmvads, protams, var būt ne tikai taisnstūra, bet arī apaļās formas. Tad tā šķērsgriezuma platībai jāatbilst taisnstūra skursteņa parametriem.

Skursteņa augstumam no ārdiem (tātad no kurtuves) jābūt ne mazākam par 5 m. Pieļaujams paredzēt cauruļu slīpumu līdz 30 grādiem ar nobīdi, kas nav lielāka par 1 m. Slīpajām malām šādā gadījumā jābūt gludām, platības ziņā ne mazākām par vertikālo zonu šķērsgriezuma platības.

Dūmvadu mute jāsargā no atmosfēras nokrišņiem. Tenti, deflektori un cita veida uzgaļi nedrīkst traucēt brīvu dūmu izplūšanu, tādēļ attālums no skursteņa augšējās plaknes līdz uzgaļa apakšējais malai nedrīkst būt mazāks par 15 cm un lielāks par 20 cm. Malkas un kūdras dūmvadi uz jumtiem no degošā materiāla jāaprīko ar dzirksteļu satvērējiem no metāla tīkla. Atstarpes starp starpsienām un sienām jāpiepilda ar nedegošiem materiāliem.

Dažādu specifisko prasību šajā ziņā ir daudz, un iepazīties ar šādiem dokumentiem nenāks par skādi. Protams, šie noteikumi jāpārzina speciālistiem, kas Jūsmājās būvēs krāsni vai kamīnu.

Dūmvadu daudzveidība

Mūsdienu tirgū tiek piedāvāti dažādi dūmvada ierīkošanas varianti. Piemēram, plastmasas vai stikla dūmvadi, kuriem piemīt zināmas priekšrocības: neliels svars, korozijas neesamība, izturīgums pret kondensātu u.c. Taču izplatību šādi dūmvadi nav guvuši, un joprojām šķiet eksotiski. Iecienītāki ir azbestcementa dūmvadi, kas visbiežāk kalpo par ķieģeļu dūmvada iekšējo daļu. Azbestcements ļauj samazināt mūra dūmvada izmaksas, taču šo materiālu nevar uzskatīt par ekoloģiski drošu, tādēļ plaša tā izmantošana diez vai ir iespējama. Dūmvadu izgatavošanā tiek izmantots arī t.s. šamots - speciāla ugunsizturīga keramika. Tas ir visai izturīgs, ilgmūžīgs un labi panes augstas temperatūras un agresīvās vides iedarbību. Parasti šajos gadījumos dūmvadam ir trīs kārtu konstrukcija, kas sastāv no iekšējās keramiskās caurules, siltumizolācijas un ārējās keramzītbetona vai tērauda apvalka. Taču parasti krāsns un kamīnu būvniecībā tiek ierīkoti mūra vai ķieģeļu dūmvadi.

Dūmvadus no ķieģeļa būvē jau gadsimtiem ilgi. Turklāt visos laikos maz speciālistu prata to izbūvēt kārtīgi un pēc noteikumiem. Arī šodien labu speciālistu šajā jomā ir maz, to pakalpojumi nav no lētajiem, un parasti pasūtītājam jāgaida rindā.

Visbiežāk ķieģeļu dūmvads ir kamīna vai krāsns konstrukcijas turpinājums. Tā ierīkošana tiek veikta mājas būvniecības gaitā - tāda ir tehnoloģijas specifika. Ja vēlāk ir nepieciešams kaut kādā veidā pārveidot dūmvadu, caurule tiek izjaukta un atkal salikta kādā citā vietā. Dūmvada sienas tiek izkārtotas no pilnķeģeļa. Šuves jācenšas atstāt minimāli biezas un no iekšpuses jāapstrādā ar māla javu. Taču dažreiz ķieģeļu dūmvads balstās nevis uz krāsns vai kamīna, bet gan uz pārsegumiem, kam tad jāatbilst tik lielai slodzei.

Par ķieģeļu dūmvadu trūkumu uzskatāmi neliels izturīgums pret mitruma un agresīvās skābes ietekmi, kas veidojas dūmvadā. Turklāt šādi dūmvadi ir lieli un visai smagi, kādēļ nepieciešams tiem atvēlēt iekšējo telpu un pastiprināt krāsns vai kamīna fundamentu.

Dūmvads no karstumizturīgā nerūsējošā tērauda ir mazāks par ķieģeļa dūmvadu izmēra un svara ziņā, tādēļ pamatu nostiprināšana nav nepieciešama. Metāla konstrukcija ir piemērota dažādām katlu un krāšņu modifikācijām, un var būt moduļu tipa, jeb sastāvēt no dažādām detaļām, kas tiek cieši saliktas kopā. Tādēļ ierīkot šādu dūmvadu var arī pēc būvdarbu beigām (turklāt uzstādīšana notiek ļoti ātri). Moduļu montāža nodrošina darbu ērtumu, ātrumu un ekonomiskumu, kā arī ļauj jebkurā brīdī demontēt dūmvadu.

Taču cenas ziņā moduļu dūmvadi ir dārgāki par ķieģeļu. Arī korozijai tiek pakļauti vairāk, jo pat nerūsējošais tērauds bieži vien neiztur kritiskus ekspluatācijas nosacījumus (dūmvads darbojas tieši šādos apstākļos).

Atceries par drošību!

Drošību ārpilsētas mājā var uztvert dažādi - padodoties vilinājumam visu paveikt paša spēkiem, bez speciālistu palīdzības. Protams, lai sāktu patstāvīgi būvēt ķieģeļu skursteni, ir jābūt ļoti augstās domās par savām spējām. Taču tērauda sendviča tipa dūmvadu (tas ir dūmvada variants ar divām kontūrām, ārējo un iekšējo cauruli un nedegošā izolācijas materiāla kārtu starp tiem) bieži vien šķiet kaut kas vienkāršs. Šādu pārliecību veicina gan instrukcijas patstāvīgai montāžai, gan dažādi ieteikumi internetā. Taču eksperimentēt gan drošāk ar kādu citu objektu, piemēram, interjera vai vides dizainu.

Otra galējība būtu pārāk liela drošības nodrošināšanas izmaksu tāme. Parasti šādu tāmi piedāvā darbu izpildītājs, kas redz, ka pasūtītājs ir ļoti satraukts, un vispirms nepietiekošās informētības dēļ. Lai izprastu lietas būtību, jāzina vairāki likumi. Piemēram, aizliegums pārsegumos izmantot neizolētās dūmvada caurules. Apkurināmajā telpā šādas caurules var izmantot, taču 60 cm attālumā no pārseguma tās būtu jānomaina pret izolētām caurulēm.

Caurules augstumam, tā šķērsgriezumam un pievilkšanas velkmei jābūt optimāliem - nepietiekama velkme nav labi, taču arī pagarināt dūmvadu nav ieteicams. Maza šķērsgriezuma gadījumā dūmvads nespēj izlaist cauri sadegšanas produktu (rezultātā telpas piedūmosies), bet liela šķērsgriezuma caurule nespēj nodrošināt pietiekamo velkmi.

Ja dūmvadā ir savienojumi, tad tiem jābūt pieejamiem apskatei, tātad jāatrodas ārpus starpstāvu pārsegumiem. Īpašu vērību prasa koka sienas. Koka sienu zonas pie dūmvadiem ir jāapstrādā ar antipirēniem, un papildus jānodrošina (30-60 cm) ar nerūsējošā tērauda loksnēm. Ja tērauda caurule tiek ierīkota pārsegumos un cauri jumtam, tad jāizmanto tērauda plāksnes un nedegošā siltumizolācija.

Runājot par periodisku (piemēram, divreiz gadā) dūmvada tīrīšanu - tas arī savā ziņā ir drošības pasākums. Kvēpi laika gaitā var uzliesmot, turklāt lielos daudzumos tie samazina krāsns velkmi.

Vienu vārdu sakot, ierīkot un ekspluatēt dūmvadus nepieciešams saskaņā ar noteikumiem. Tad arī mājās būs silti, un sirdī mierīgi, un ugunsdzēsējus nenāksies izsaukt.

Mihails Skvorcovs  - www.zagorod.spb.ru