allconstructions.com [ Lithuania (LT), Latvia (RU), Poland (PL), UK (EN), Germany (DE), Russia (RU) ] | leisureguide.info) | anonsas.lt | autoreviu.lt | visasverslas.lt | viskas.lt | agrozinios.lt

Comments: 0   Views : 13658

Karkasa mājas celtniecība
Drukāts 2013-02-19 13:20  

Visitor rating 0.0 / Total 0.0

Karkasa māju veidi 

Karkasa mājas nav nekāds jaunums. Tās var iedalīt vairākos veidos. Mūsdienu karkasa mājām piemīt izcilas tehniskās īpašības. 

Ļoti izplatīts karkasu māju veids ir rāmju konstrukcija ar pārsegumu. Šādas mājas reizēm sauc par Kanāda tipa mājām, jo tās visbiežāk būvē Kanādā un Ziemeļamerikā. Ikvienai šādas konstrukcijas kārtai ir platformas jeb apmales forma. Karkass tiek celts no apakšas uz augšu. Vispirms tiek uzstādīta apakšējā apmale, kuru uzliek uz cokola vai stabu pamatiem. Uz apmales tiek uzliktas pirmā stāva pārseguma latas, kuras tiek savienotas ar palīg latam. Pēc tam uz uzceltās apmales būvē visu sienu karkasu no dēļiem. Statīvi pilda nesošās konstrukcijas funkciju. Apakšā tos piestiprina pie latam, bet augšdaļā tie kalpo par pamatu pārsegumam. Otrā stāva ierīkošana tiek veikta līdzīgi kā pirmajā stāvā.

1. Apakšējā apmale
2. Karkasa starpprofili
3. Ailes šķērssija
4. Karkasa stūra profils
5. Augšējā apmale
6. Apakšējā apmale otrajā stāvā
7. Otra stāva pārseguma sijas
8. Spāres 

Karkasa stiprinošie elementi nodrošina mājas izturīgumu. Lai panāktu vienmērīgu slodzes sadalījumu starp sienām, pārsegumiem un spāres nesošās konstrukciju elementiem, jācenšas, lai attālums starp statīviem, šķērssijām un spārēm būtu vienāds. Attālums starp karkasa mājas nesošām konstrukcijām ir no 0,5 līdz 1 m. Attālumi starp statīviem tiek rēķināti, ņemot vērā to biezumu, kā arī izolācijas un apdares materiālu platumu. 

Karkasi ar neapgrieztiem profiliem ir ļoti izplātīti Ziemeļeiropā, Norvēģijā un Somijā. Šajā gadījumā vertikāli profili iet caur visiem mājas stāviem. Katrā stāvā pie vertikāliem statīviem tiek piestiprināti balstošie dēļi, kuru funkcija ir balstīt starpstāvu pārsegumus. Papildus konstrukcijas stingrumu nodrošina pārseguma latas. Lielākā problēma ir ideāli sakārtot profilus, piestiprinot tos pārseguma sijai. Vislielākās problēmas šajā ziņā sastopamas sarežģīti konstruētām mājām.

 

 

Profilu siju struktūra, ko dēvē arī par fahverka karkasu, tiek izmantota Vācijā un Austrijā. Tas ir ilggadējs un izturīgs karkass, kas reizē ir arī ļoti sarežģīts cirtienu un savienojumu dēļ. Taču cirtienu savienojumus var aizvietot ar metāla stiprinājuma elementiem. Konstrukcijai tiek lietotas 150x150 vai 200x200 lielās līstes (dēļi, brusas). Šī tehnoloģija ļauj būvei nodrošināt lielus logus un durvis, neizmantojot papildus šķērssijas.

 Karkasa profilu konstrukcija 

Šī konstrukcija ir līdzīga fahverka variantam. Atšķirība ir tāda, ka vertikāli profili tiek būvēti uz grunts vai betona balstiem. Šī tehnoloģija sniedz iespēju pacelt māju virs grunts, nodrošinot kvalitatīvu ventilāciju. Tādas mājas ir īpaši vērtīgas tur, kur pastāv zināms applūšanas risks, vai arī purvainā apvidū. Atstarpes starp galvenajiem profiliem tiek aizpildīti ar starpprofiliem, starp kuriem tiek izveidoti logi un durvis.

 

Karkasa mājas celtniecība 

Gluži kā citos rakstos, arī šajā gadījumā izmantojām profesionāļu pieredzi un padomus. Aplūkojot vairākas karkasa māju shēmas, secinājām, ka vispopulārākā ir shēma ar pārsegumiem. 

Celtniecības process, kad māja tiek celta no apakšas:

karkasa mājas galvenais elements ir apakšējā apmale (rotverka un murlota - celtniecībā izmantotie termini), kurai izmanto 150x200, 150x150 lielus koka dēļus. Tālāk jāizšķiras par profila un siltināšanas slāņa biezumu. Koka apmale obligāti jānošķir no pamata ar izolācijas kārtu, tam bieži tiek lietots ruberoīds vairākās kārtās. Pie pamata apmale tiek piestiprināta ar speciālam skrūvēm (enkur - skruves). Apakšējā pārseguma sijas pie apmales tiek piestiprinātas ar cinka savienojumiem.

 
parastās karkasa mājas celtniecībā profilus (statīvus) piestiprina pie apakšējās apmales  

Stūru profiliem izmanto četrstūru brusas 150x150 vai arī 200x200 lielumā, atkarībā no izvēlētā siltināšanās slāņa biezuma. Starp profiliem tiek izmantoti 50x150 vai arī 50x200 no divām pusēm apgriezti dēļi. Profili stūros ir jānoregulē tā, lai tie būtu paralēli viens otram un atrastos precīzi vertikālā pozīcijā - tas viss nākotnē palīdzes izvairīties no grūtībām ar apdari, stiprināšanu un siltumizolāciju. Profilus piestiprina ar cinka stūriem un laicīgi nostiprina ar 5x5 līstēm, lai neizjauktu to pozīciju. Augšā profilus savieno ar augšējo apmali - apgrieztiem dēļiem, kuru izmērs ir 50x150 vai arī 50x200. Uz tiem tiek uzliktas pārseguma sijas, uz kurām savukārt balstās otrā stāva apakšējais paliktnis.

Logu un durvju starpas bieži ir platākas par profiliem, tāpēc profilus nozāģē un uzliek ailes šķērssiju. 

Modernākas karkasa mājas celtniecība, montējot sienas pa horizontāli 

Apmeklējot objektus, mēs sastapāmies ar ļoti modernu karkasa mājas celtniecības veidu, kuru izmanto karkasu māju būvniecības uzņēmums „Karkasa". Viņi šo tehnoloģiju izmanto jau no darbības sākuma, šo pieredzi smeļoties pie ASV celtniekiem un ar iegūtām zināšanām pilnveidojot būvniecības procesu.  

 
Horizontāla sienu montāža

Celtniecības laikā mazāk tiek izmantoti stiprināšanas elementi, mājas uzbūve vairāk līdzinās moduļu celtniecībai. Mājas apmale (rostverka) ir plānāka - 5x150 vai arī 5x200. Tā tiek stiprināta pie pamata ar metāla skrūvēm (enkuriem). Sākumā sienas tiek montētas guļus, t.i., horizontāli. Apakšējā apmale ir 5x150 vai 5x200 liela, profili tiek nostiprināti apakšā ar rievainām naglām (tās tiek iešautas). Tiek izkārtota augšējā apmale, ja no ārpuses apdarei tiek izmantotas cietas plāksnes izturīgumam, tās arī tiek nostiprinātas. Tāda konstrukcija tiek uzcelta un piestiprināta pie rostverka.

Koka pārseguma šķērssijas diametra aprēķināšana 

Karkasa mājās pārseguma līstes tiek izgatavotas no koka. Izvēloties diametru, tiek aprēķināts svars, kur visbiežāk ir 200 kg/m2, tad izmantojamā slodze arī ir 200 kg/m2. Sijas tiek izkārtotas šaurākā vietā. Attālumam starp sijām jābūt līdzīgam kā profiliem. Pārseguma siju diametrs ir atkarīgs no attāluma starp sienām un starp sijām, pie slodzes 400 kg/m2.

 

Siju garums (m)

Ats-tarpe starp sijām

2,0

2,5

3,0

4,0

4,5

5,0

5,5

6,0

6,5

7,0

0,6

75х100

75х150

75х200

100х200

100х200

125х200

150х200

150х225

150х250

150х300

1,0

75х150

100х150

100х175

125х200

150х200

150х225

150х250

175х250

200х250

200х275

Koksne karkasa mājai 

Koksne karkasa mājai ir jāizžāvē līdz 15 %. Žāvējot dabiskā ceļā svaigā gaisā, labs rezultāts ir apšaubāms. Svārstīgā gaisa mitruma ietekmē koksne var sašķobīties. Koksne ir jāžāvē žāvētavā vai arī labi vēdināmajā telpā.

Karkasa mājai jāizmanto kalibrēta koksne (precīzi sagriezta un jau izžuvusi koksne), kura jau nesašķobīsies. Slikti izžāvētas koksnes izmantošana karkasa mājas celtniecībā visbiežāk nākotnē izraisīs apdares brāķi un mazāku ēkas ilgmūžību.                                                                                                

Karkasa mājas siltināšana un sienas konstrukcija 

Konstrukcijas siltināšanai tiek izmantotas dažādu veidu „sviestmaizes". Atstarpes starp profiliem tiek aizpildītas ar akmens vates plāksnēm, tam der ap 35 kg/m3. Vates kārtai jābūt dažus centimetrus platākai par atstarpi, tādā veidā atstarpe, plāksni piespiežot pie profiliem, būs aizpildīta. Siltināšanas kārta tiek aizpildīta ar vairākiem vatu sloksņiem, tādā veidā nosedzot plāksnes. Piemēram, 150 mm biezo slāni var noformēt ar 3 slāņiem pa 50 mm vai arī ar 2 slāņiem no 100 un 50 mm plāksnēm. Plāksnes tiek nostiprinātas no ārpuses un pārklātas ar vēja izolācijas plēvi. Karkasa atstarpes var aizpildīt ar putām, kas neietekmēs koka pūšanu arī tad, ja būs izmantota slikti izžāvēta koksne. 

Ēkas ārpuse ir jāpasargā no vēja un tam tiek izmantotas dažādas tehnoloģijas. Daļa celtnieku tām izmanto cietus materiālus, tādus kā OSB vai arī betona skaidu plāksnes, kas nodrošina papildus stabilitāti un izturīgumu. Labāk izmantot savienojamās plāksnes. Pēc „Karkasa" direktora teiktā, labāk izmantot gaisu un mitrumu caurlaižošus materiālus, īpaši tad, ja konstrukcijai tika izmantota līdz galam neizžāvēta koksne. Tādā „sviestmaizē" karkasa ārpusē tiek izmantota vēja izolācijas plēve vai arī cietāka akmens vates plāksne vai koka skaidu plāksne. Būtisks elements ir vēdināšanas atstarpe, kuru var izveidot, piesitot 2,5x5 līstes un neaizpildot tās atstarpes. Uz šīm līstēm var montēt plāksnes vai apdares dēļus. 

Nama iekšpusē profiliem tiek piestiprināta izolācijas plēve. Plēve tiek piešauta un uz tās pie profiliem tiek piestiprinātas 5x5 lielās līstes. Šajā atstarpē tiek ierīkota elektroinstalācija, bet pārējo telpu aizpilda ar akmens vati. Vate tiek aizsegta ar 12 mm lielām OSB plāksnēm, kas tiek piestiprinātas horizontāli. Uz tām vertikālā pozīcijā var uzreiz piestiprināt ģipškartona plāksnes. 


Iekšējie slāņi: atstarpes tiek aizpildītas ar akmens vates plāksnēm, aizklātas ar tvaika izolācijas siltumu atstarojošo plēvi. 

Pārsegumu siltināšana 

Pārseguma siltināšana notiek pēc tādā pat principā kā sienām. Pārsegumam var izmantot ruļļu minerālvati.

Pārseguma konstrukcija virs aukstas vietas: 

  1. Melni grīdu balstošie dēļi.
  2. Melnas grīdas plāksnes OSB 9 mm.
  3. Nesošās pārseguma brusas 50x150 mm.
  4. Ruļļu minerālvate 150 mm.
  5. Latas 50x50 mm.
  6. Minerālvates siltināšana 50 mm.
  7. Antikondensāta plēve.
  8. Grīdas pamats no 20 mm OSB.
  9. Montāžas līme.
  10. Cietā ekstrudētā polistirola slānis 40-50 mm.
  11. Izlīdzinošais slānis 20 mm.
  12. Flīžu līme.
  13. Flīzes. 

 

  1. Melni grīdu balstošie dēļi..
  2. Melnas grīdas plāksnes OSB 9 mm.
  3. Nesošās pārseguma brusas 50x150 mm.
  4. Ruļļu minerālvate 150 mm.
  5. Latas 50x50 mm.
  6. Minerālvates siltināšana 50 mm.
  7. Antikondensāta plēve, izolācija.
  8. Grīdas pamats no 20 mm OSB.
  9. Montāžas līme.
  10. Cietā ekstrudētā polistirola slānis 40-50 mm.
  11. Izlīdzinošais slānis 20 mm.
  12. Hidroizolācijas plēve.
  13. Lamināta grīdas segums. 

Pārsegumu konstrukcija telpā 

  1. Ģipškartons 12 mm.
  2. OSB plāksne 12 mm.
  3. Nesošās pārseguma brusas (dēļi) 50x150mm.
  4. Ruļļu minerālvate 100 mm.
  5. Latas 50x50 mm.
  6. Grīdas pamats no OSB 20 mm.
  7. Grīdas segums.

 

Karkasa apdare 

Uz OSB plāksnēm tiek piesistas ventilācijas līstes, kurām var piesist apdares dēlīšus vai dēļus. Piesitot dēļus vertikāli, ventilācijas līstes piesitamas horizontāli, taču ir jāatstāj atstarpe gaisa cirkulēšanai. No ārpuses var arī izmantot flīzes, atstājot ventilācijas spraugu starp flīzēm un OSB plāksnēm. Ja OSB vietā tiek izmantota betona skaidas plāksne, tās virsmu var apmest. 

Iekšsienai jābūt pasargātai no gaisa un ūdens tvaikiem, kam izmanto antikondisāta plēvi. Izmantojot kvalitatīvu koksni, pie karkasa profiliem var piestiprināt ģipškartona plāksni. Ja ir šaubas par koksnes kvalitāti, izolācijas plēvei pa virsu pieliekama OSB plāksne un tikai tad ģipškartons. Tāpat tiek izmantoti ģipškartona metāliskie profili, pie kuriem tiek pieskrūvēts ģipškartons. 

Sienas konstrukcija 

 

  1. Ģipškartona plāksne 1,2 cm.
  2. Plāksne 1,2 cm.
  3. Horizontālas sijas (līstes) 5,0 cm, kuru atstarpes tiek aizpildītas ar minerālvati.
  4. PE 2 mikrometru polietilēna plēve.
  5. Karkasa koka konstrukcija, aizpildīta ar minerālvati 15 cm.
  6. Vertikālas līstes 5,0 cm, kuru atstarpes tiek aizpildītas ar minerālvati.
  7. Pretvēja plēve.
  8. Gaisa sprauga.
  9. Koka apdares dēlīši 1,8 cm. 

Jumta konstrukcija 

Karkasa nama jumta konstrukcija būtiski neatšķiras no parastā jumta. Ieteicams, lai attālums starp jumta spārēm būtu identisks attālumam starp kā profiliem.

 
Ļoti labi redzami pārseguma savienojumi

Karkasa nama mezgli 

Karkasa māja būs siltāka un izturīgāka, ja izmantosiet dažus mezglus.

Karkasa sienas un vēdināmo bēniņu iekārtošana 

Augšējais pārsegums tiek nodrošināts ar izolāciju. Apakšējais pārseguma dēlis ir plānāks par profilu. Izveidotās atstarpes tiek aizpildītas ar akmens vates plāksnēm, kuras izolē pārsegumu no ārpuses. 

Profilu stiprināšana. Apakšējo apmali (rostverka, murlota) piestiprina pie grīdas. Profils pie apmales tiek piestiprināts horizontālā stāvoklī. Uzceļot sienas konstrukciju, tā tiek piestiprināta pie apmales. 

 
Karkasa siena no apakšas

 

 

  1. Apdares dēlīši.
  2. Ar antiseptiķi impregnētā papildus sija.
  3. Hidroizolācija.
  4. Ārsiena
  5. Gaisa sprauga
  6. Kontaktētājs.
  7. Vēja izolācija - Rockwool (vai cita) akmens vate - Wentirock (vai cita).
  8. Rockwool (vai cita) akmens vate.
  9. Tvaika izolācija.
  10. Iekšējā apdare. 

Karkasa siena, apdarei izmantojot apmetumu 

Apmešana tiek veikta saskaņā ar ražotāja prasībām. Jāņem vērā akmens vates plākšņu stiprināšanas prasības. Finierī ieteicams izurbt caurumus „šaha dēļa" kārtībā 250/250 mm, attiecībā viena pret otru. Fasādes plāksne (7) nedrīkst būt plānāka par 100 mm.

 

  1. Iekšējā apdare.
  2. Antikondensāta plēve.
  3. Rockwool (vai cita) akmens vate.
  4. Ūdensizturīgs finieris.
  5. Līmes.
  6. Atstarpe.
  7. Rockwool (vai cita) akmens vate - Fasrock vai Fasrock L.
  8. Līmes - apmetums.
  9. Dekoratīvais
  10. Stikla auduma tīkls.
  11. Ar antiseptiķi impregnētā papildus sija. 

Vēdināmais slīpais jumts (pieslēgšana pie dūmvada) 

Pie vertikāla dūmvada ārējā skārda vai arī speciālas alumīnija joslas vēja izolācijas plēve ir jāatlok uz augšu ne mazāk kā par 150 mm. Ugunsdrošības izolācija tiek ielikta apkārt dūmvadam, izolācijas biezums nedrīkst būt mazāks par 100 mm.  

 

Vēdināmais slīpais jumts (maza karnīze)  

  1. Skārda vai alumīnija josla.
  2. Dūmvads.
  3. Dūmvada apdare.
  4. Gaisa sprauga
  5. Latojums.
  6. Rockwool (vai cita) akmens vate.
  7. Ugunsdroša izolācija - Rockwool (vai cita) akmens vata - Firebatts, Wired Mat.
  8. Iekšējā apdare.
  9. Jumta segums (dakstiņi).
  10. Papildus brusa (gaisa ielaišanai).
  11. Pretvēja izolācija.
  12. Dūmvada ieliktnis.
  13. Antikondensāta plēve, izolācija.
  14. Papildus brusa iekšējai apdarei.

 

  1. Jumta segums
  2. Latojums.
  3. Ar antiseptiķi impregnētā papildus sija (brusa).
  4. Vēdināma gaisa sprauga.
  5. Difūzijas plēve.
  6. Metāla profils.
  7. Līmēta koka brusa (līste).
  8. Lietus novešanas kanāls.
  9. e - Fasrock vai Fasrock L
  10. Rockwool (vai cita) akmens vata.
  11. Stūra metāla profils.
  12. Ārējā apdare.
  13. Līmes.
  14. Papildus brusa (līste).
  15. Iekšējā apdare.
  16. Augšēja apmale (Murlot).
  17. Murlota skrūve (enkurs).
  18. Iekšsiena.
  19. Antikondensāta plēve. 

Celtniecības un mājokļu gida ACA.LV informācijas daļas pavairošana vai izplatīšana jebkādā formā un vietā bez rakstiskas UAB "IKS"atļaujas ir kategoriski aizliegta 


Kategorijas: Individuālās mājas , Karkasa mājas, Konstrukcijas, sienas materiāli

 


Add your comment or vote!

Log in to leave a comment or vote or Reģistrēties



Menu:
 
 
Tēmai atbilstošie uzņēmumi katalogā:

1 2 3 4 5 ... 12

ZEMGALES TEHNOLOĢISKAIS CENTRS SIA

Koka paneļu mājas, koka konstrukciju mājas, koka māju ražošana, projektēšana, māju būvniecība Akadēmijas 19, Jelgava
Tālrunis:+371-63-007544, Mob. tālrunis:+371-29-213412, E-pasts:home@ztc.lv

1 2 3 4 5 ... 12
Jaunākie produkti