allconstructions.com [ Lithuania (LT), Latvia (RU), Poland (PL), UK (EN), Germany (DE), Russia (RU) ] | leisureguide.info) | anonsas.lt | autoreviu.lt | visasverslas.lt | viskas.lt | agrozinios.lt

Comments: 0   Views : 4963

Koka mājokļi
Drukāts 2013-02-06 01:42  

Visitor rating 0.0 / Total 0.0

Koka nami atkarībā no to konstrukcijas īpatnībām var tikt iedalīti vairākās kategorijās:

* karkasu nami
* mājas no parastām brusām
* ar rokām cirstās guļbūves
* mājas no apaļiem baļķiem un profilētās brusas ...

Dažādi māju veidi atšķiras viens no otra galvenokārt ar sienu celšanas metodēm un izmantojamiem materiāliem. Mēģināsim īsumā noraksturot katru no iepriekšminētiem namu veidiem. Lielākai ērtībai tos sakārtosim mājokļu finansiālās vērtības augšupejošā secībā.

Šobrīd būvniecības pakalpojumu tirgū vairums uzņēmumu patērētājam piedāvā karkasu mājas, kas var būt izgatavotas pēc dažādām tehnoloģijām (Kanādas, Somijas u.c.) Atšķirības starp tiem vērojamas tikai izmantoto materiālu dažādībā un t.s. sienas "pīrāga" sastāvā, taču to būtība ir vienāda: ar kādu materiālu (vagondēli, saidingu, ģipškartonu u.c.) apdarīts brusu karkass ar siltinājumu. Šādas mājas parasti ir nedaudz lētākas par citiem mājokļu veidiem (šeit un turpmāk salīdzinot dažādus māju veidus, ņemsim vērā, ka salīdzināt var tikai viena komforta līmeņa namus). Tās parasti ir ļoti siltas, taču ērtību un ekoloģiskuma ziņā piekāpjas baļķu un brusu mājām sintētisko materiālu izmantošanas sienās, kā arī apgrūtinātās gaisa un mitruma apmaiņas dēļ. Jāatceras, ka baļķis un brusa diennaktī ļauj atjaunoties līdz 30% gaisa, turklāt šo materiālu unikālās īpašības sausā laikā nodrošina spēju atdot uzkrāto mitrumu, bet mitrā laikā - gluži pretēji, iesūkt lieko mitrumu. Tieši tādēļ koka mājokļiem raksturīgs īpaši labvēlīgs mikroklimats un augsts ērtību līmenis. Karkasa namos šādu komfortu sasniegt ir diezgan sarežģīti.

Nākamais mājokļu veids ir nami no apaļiem baļķiem. Tie parasti ir par 15-20% dārgāki par karkasu mājām, taču tām iepriekš izklāstītās dabīgās koksnes īpašības piemīt pilnā mērā. Šādu mājokļu relatīvi zemā cena izskaidrojama ar to, ka sarežģītākās apdares operācijas tiek novirzītas no būvlaukuma uz ražotni, kur to veikšana ir krietni vien vienkāršāka. Montāžas tehnoloģija tiek noteikta pat agrāk - vēl projektēšanas posmā. No ceha būvlaukumā tiek nogādātas nevis tikai sagataves, bet gan jau pilnībā izstrādātās detaļas, kuras atliek tikai sakomplektēt. Apaļš baļķis ir salīdzinoši jauns materiāls. Pēdējo gadu laikā pieprasījums pēc tā ir ievērojami audzis. Mūsdienu tehnoloģijas rūpnīcās ļauj izgatavot lielā diametra (24-32 cm un vairāk) izstrādājumus, kas fiziski tehnisko īpašību ziņā sasniedz ar roku cirsto baļķu rādītājus. Baļķu noapaļošana ēkā palīdz sasniegt neatkārtojamo skaistumu un izsmalcinātību. Ne velti Eiropā šādi mājokļi uzskatāmi par visdārgākajiem un prestižākajiem.

Brusu mājas vēl nesen bija viens no izplatītākajiem koka mājokļu veidiem. Neraugoties uz izplatītu viedokli par šādas mājas relatīvi nelielām izmaksām, praksē to vērtība bieži vien pat par 10-15% pārsniedz līdzīgas no apaļiem baļķiem celtās mājas cenu. Iespējams, daudzus maldina fakts, ka brusa kā materiāls maksā salīdzinoši nedaudz. Šajā situācijā netiek ņemts vērā fakts, ka vienkāršai brusai siltuma barjera nav raksturīga. Tāpēc to ir grūti nosiltināt: caurpūtes koeficients vienmēr vairākas reizes pārsniegs sienas rādītāju, kas ir uzcelta no pareizi izgatavotā baļķa. Lai brusu mājoklī mazinātu siltuma zudumus, ir jāizmanto papildus siltinājums - jāveic mājas ārējā un iekšējā apdare ar eirovagondēli, saidingu vai citu materiālu. Visu šo aktivitāšu īstenošana prasa gan brusas iegādes gaitā ieekonomētos līdzekļus, gan arī vēl papildus investīcijas. „Cāļus skaita rudenī" - tāpat arī mājokļa izmaksas var noteikt tikai tad, kad tajā varēs iemitināties. Taču neraugoties uz visiem šiem faktoriem, brusu mājas ir apliecinājušas savu kvalitāti mūsu klimatiskās joslas apstākļos - koksnei raksturīga augsta siltumvadītspēja. Siltuma uzkrāšanas ziņā 35 cm biezā koka siena ir ekvivalenta 1,5 metru biezam ķieģeļa mūrim.

Un visbeidzot vissenākais un tūkstošgadēm izmantotais māju būvniecības veids - ar rokām cirstās guļbūves. Šādas mājas celtniecība ir vissarežģītākais un laikietilpīgākais process no visiem iepriekšminētajiem. Protams, šāds mājoklis izmaksās vairāk, nekā māja no apaļiem baļķiem - tāpat kā jebkurš cita veida roku darbs ir vērtīgāks par mašīnas ražojumu. Ja mūsdienu tehnoloģiju izmantošana mājā no apaļiem baļķiem ļauj veikt apdari uzreiz pēc tās komplektēšanas, tad ar roku cirstās guļbūves var tikt apdarītas ne ātrāk kā pēc gada. Arī pats ciršanas process ir krietni vien sarežģītāks par apaļo baļķu „puzles" salikšanu. Bet laiks šajā gadījumā ir nauda. Arī alga šajā laikā ir jāmaksā. Labs namdaris - sava amata profesionālis - noteikti ir pelnījis labu atalgojumu.

Neapšaubāmi, iepriekšminētais mājokļu veidu iedalījums cenu kategorijās ir diezgan nosacīts. Dažas firmas piedāvā karkasu mājokļus, krietni vien dārgākus par guļbūvi. Ņemot vērā to, ka gribētāju uzcelt labu koka māju ar katru gadu ir aizvien vairāk, bet materiālam lielākoties tiek izvēlēts apaļš baļķis, noskaidrosim, kura koksne ir labāka.

Daudzus būvētājus interesē jautājums: kāda koka šķirne ir mājokļa būvei piemērotāka - priede, egle vai lapegle. Lapegle pārējo koku vidū jāizceļ īpaši. Šo koku nepašaubāmi raksturo krietni vien lielāka izturīguma pakāpe un tekstūras izsmalcinātība, to tikpat kā neiespaido mitrums. Tiltu balstus pāri upēm sendienās vienmēr būvēja no lapegles vai ozola koksnes. Šobrīd daudzi no šiem tiltiem ir sabrukuši, bet balsti joprojām praktiski nav bojāti.

Tomēr šis materiāls ir diezgan dārgs, tāpēc biežāk būvniecībai tiek izvēlēta priedes vai egles koksne. Neizskaidrojamu iemeslu dēļ vairums būvnieku priekšroku dod priedei, skeptiski atsaucoties par egles koksni. Mēģināsim noskaidrot, kādēļ tas tā notiek.

Abu šo koku šķirņu fiziskie raksturojumi ir diezgan līdzīgi. Eglei ir nedaudz irdenāka struktūra, tāpēc tās koksne ir nedaudz siltāka par priedi. Runājot par ārējo faktoru ietekmes pakāpi, jāatzīmē, ka mūsdienās visdažādākie aizsarglīdzekļi (antiseptiķi) veiksmīgi atrisina šo problēmu. 

Arī ķīmiskajā līmeni egle un priede daudz neatšķiras. Piemēram, priedes koksnē par 41,9% sastāv no celulozes, bet egle - par 44,1%. Priede satur 25,5% lignīna, bet egle - 28,9%. Kā redzams, šīs atšķirības nav būtiskas.

Tautā kopš seniem laikiem uzsvēra: dzīvojot mājoklī no egles, ilgāk izdodas saglabāt veselību. Tauta velti nerunās. Pieredze liecina, ka priedei biežāk sastopamas dažādas slimības, piemēram, zilējums (aplievas krāsojums). Lai gan tas būtiski neietekmē koka izturīguma līmeni, tā tomēr ir nepatīkama parādība, kuras novēršana prasīs papildus pūliņus un līdzekļus. Nekādā ziņā nevēlos apgalvot, ka priede nav vērtīgs būvmateriāls, jo tā savu efektivitāti ir apliecinājusi gadsimtu gaitā. Gribu vienkārši uzsvērt, ka no egles darinātie nami šo gadsimtu laikā kalpojuši tikpat labi. Turklāt jāpiebilst, ka mājas kalpošanas laiks drīzāk ir atkarīgs no pareizās ekspluatācijas, nevis sienu materiāla.

Runājot par zilējumu, jāatzīst, ka tā ir visu skuju koku lielākais ienaidnieks. Tam jābūt gatavam, neatkarīgi no tā, kādu materiālu izmantosiet būvniecībā. Izvairīties no baļķa zilējuma, neveicot nekādus aizsardzības pasākumus, nav iespējams. Aplievas krāsojumu izraisa daudzi sēnīšu tipi. Sēnīšu attīstībai optimālākā temperatūra ir 26-27 Celsija grādi, tādēļ guļbūves veidošanu ieteicams ieplānot ziemas periodā. Zilējuma profilaksei un jau skarto celtnes elementu balināšanai var izmantot antiseptiskās vielas. Lielākoties zilējuma skartā koksne uzsūc šķidrumu ātrāk, nekā parasti, tādēļ arī antiseptiķi iedarbosies efektīvāk. Katrā ziņā zilējuma ārstēšana nesagādā lielas rūpes. Mūsdienās tirgū ir piedāvāts plašs efektīvu balinošo un antiseptisko līdzekļu klāsts. Izmantojot tos, vērā jāņem sekojošais padoms: guļbūvi ar šiem līdzekļiem ieteicams apstrādāt tikai pēc nokomplektēšanas - no ārpuses ar iedarbīgiem antiseptiķiem ārdarbiem (lai iekštelpu gaisā nenokļūst kaitīgās vielas) bet no iekšpuses ar speciāliem šķīdumiem iekšdarbiem. Siltuma barjeras (baļķu rievas) aizsardzībai ar antiseptiķi var apstrādāt starpliku materiālu (džutas-linu plātni).Tādējādi mēs maksimāli pasargāsim namu no ārējo faktoru ietekmes, vienlaicīgi nodrošinot tā ekoloģiskumu un drošību.

Arī koksnes degtspēja ir trūkums, ko var viegli novērst. Antipirēna līdzekļi mūsdienās tiek plaši pielietoti būvniecībā un spēj baļķi nosargāt no uzliesmošanas. Prakse liecina, ka ugunsbīstamību parasti veicina nevis ārējā ietekme, bet gan tas, kas atrodas telpās - mēbeles, papīrs, audums un citas viegli uzliesmojošas vielas.

Nākamais jautājums, kas būvniekam jāatrisina - no kādiem baļķiem būvēt mājokli: no sausiem vai dabīgi mitriem? Sāksim ar to, ka koka arhitektūras tradīcijas pieļauj tikai dabīgi mitrās koksnes izmantošanu. Pēc baļķu ieklāšanas guļbūvē vērojama to mitruma mazināšanas līdz līdzsvara stāvoklim. Baļķu apjoms mazinās, sava svara spiediena un vainagu masas ietekmē tie ciešāk pieguļ viens otram, tādēļ ievērojami mazinās sienu caurpūtes koeficients. Rezultātā iegūstam koka celtni ar maksimāliem siltumizolācijas raksturojumiem.

Guļbūves konstrukcijā no dabīgi mitrās koksnes nedrīkst būt cieti stiprinājumi. Pirmo pusotra-divu gadu laikā tā nosēdīsies (par 5-7%), tāpēc nekas nedrīkst traucēt šo procesu. Ņemot vērā to, ka koksnes izžūšana un briešana gar šķiedrām būtiski atšķiras no šķērsās, visām vertikālām konstrukcijām jābūt aprīkotām ar sarukuma kompensācijas ierīcēm. Tas ļaus nepieciešamības gadījumā noregulēt konstrukciju relatīvo augstumu un saglabāt pareizo mājokļa ģeometriju.

Baļķi savās starpa tiek savienoti kāpņveidā ar koka tapām 20-25 mm diametrā, kas tiek nostiprinātas ne tālāk par 1,5-2 m viena no otras.
Kamerkaltes koksnei ir vēl mazāks līdzsvarots mitrums. Pēc tās nogādāšanas būvlaukumā tā sāk intensīvi uzsūkt mitrumu, saskaroties ar gaisu. Tas var izraisīt baļķu samešanos.

Ar koka tapām šādus baļķus nostiprināt nav iespējams. Tās vienkārši nespēj izturēt slodzi un ātri salūzt. Tāpēc tapu vietā ieteicams izmantot metāla armatūru. Šāda guļbūve gan nespēj normāli nosēsties un dabiski sablīvēties. Gluži otrādi: baļķi piebriest, veicinot procesu, kas ir pretējs iepriekš aprakstītajam - baļķis tiecas izvirzīties no guļbūves konstrukcijas. Koksnes spēja sasniegt lielus spiedienus piebriešanas apturēšanas situācijā ir zināma kopš seniem laikiem: ar ūdenī briestošām koka nūjām skaldīja akmeņus. Lai šādus baļķus noturētu samontētā stāvoklī, tiek izmantoti tērauda saliktņi. Neņemšos diskutēt, cik lielā mērā šī koka mājokļa būvniecības tehnoloģija ir attaisnota. Atzīmēšu tikai, ka tā būvētājam izmaksā krietni vien vairāk par tradicionālām metodēm. Kādreiz koka mājas centās būvēt, neizmantojot metāla naglas: koks ar metālu kopā nesader. Arī zinātnieku pētījumi liecina, ka koksnes kaltēšana augstā temperatūrā pasliktina tās mehāniskās īpatnības. Priedes izturīgums mazinās pie kompresijas gar šķiedrām par 0,8-8,7%, pie radiālās atšķelšanas par 1-12%; triecienizturība mazinās par 5-10,5%. Tomēr mūsdienās dažas firmas atrada zināmu kompromisu, piedāvājot klientiem t.s. „apžāvēto" baļķi, kura mitruma līmenis ir zemāk par dabīgo, taču augstāks par līdzsvaroto. 

Vēl viens jautājums, kas bieži satrauc īpašnieku - vai mājas būvniecībā tiks izmantota ziemas vai vasaras koksne. Šādas pārdomas izraisa viedoklis, ka ziemā koksne ir sausāka par vasaras materiālu, tādēļ ir labāk piemērota mājokļa būvniecībai. Likšu Jums vilties:zinātniskie pētījumi par koksnes mitruma izmaiņām atkarībā no sezonas liecina, ka augstākais mitruma līmenis tiek novērots tieši ziemas periodā (novembris-februāris), bet zemākais - vasaras mēnešos (jūlijs-augusts). Vasarā aplievas mitrums var būt pat par 25-50% zemāks, salīdzinājumā ar rādītājiem ziemā, savukārt kodola (nogatavojušās koksnes) mitrums gada laikā praktiski nemainās.

Projektēšana

Jebkura mājokļa būvniecība jāsāk ar projektēšanu, arī koka mājokļa tapšanā jāievēro analoģiski principi. Diemžēl daudzi vēl joprojām neapzinās, ka rūpīgā nama projektēšana ļauj ietaupīt līdz pat 30% plānoto būvniecības izmaksu. Neraugoties uz to, ka praktiski ikviens no mums zina kādu bēdīgu neizplānotās būvniecības piemēru, mēs turpinām pieļaut vecās kļūdas. Tomēr izlasot 2-3 populāros rakstus par mājokļu būvi, ikviens spēs orientēties šajā jautājumā.

Koksne ir dzīvs materiāls. Koka būvniecībā jāievēro materiāla specifiskās īpatnības un jāizmanto īpašas zināšanas. Prakse liecina, ka šo zināšanu daudziem profesionāliem arhitektiem un būvniekiem nav. Tādēļ koka mājokļa projektēšanu un celtniecību var uzticēt tikai tiem speciālistiem un organizācijām, kas jau ir apliecinājušas savas prasmes šajā jomā. Daudzos gadījumos, būvējot koka namu, absolūti nav nepieciešama pilna projekta un tāmes dokumentācijas pakete. Tas jo īpaši sakāms par nelielām celtnēm un būvēm (pirtīm, garāžām u.c.). Detalizētākais projekts ir nepieciešams, būvējot mājokļus no noapaļotiem baļķiem. Visi būves elementi šajā gadījumā tiek izgatavoti rūpnīcā, tādēļ niecīgākā atkāpe no projektā iezīmētiem parametriem padara neiespējamu kvalitatīvu mājas nokomplektēšanu būvlaukumā. Taču arī šajā situācijā izdevumus projekta dokumentācijai var mazināt. Lai izgatavotu un uzceltu māju no noapaļotiem baļķiem, jānodrošina šāds dokumentu komplekts: skiču projekts, elementu specifikācijas (ar rasējumu un katra baļķa marķēšanu) un montāžas darbu tehnoloģiskās kartes (sienu izklājums). Skiču projekts būvētājam ļauj iztēloties, kādu gala produktu plānots sasniegt būvniecības rezultātā, tāpat tas arī ir viens no galvenajiem mājas dokumentiem, kas ietilpst saskaņošanai ar vietējo varu nepieciešamo dokumentu sarakstā. Sarakstā tāpat jābūt iekļautiem:
* paskaidrojuma rakstam ar pirmdokumentāciju, tehniski ekonomiskiem rādītājiem, projekta vadības izziņa par projekta atbilstību normām;

* fundamenta plānam (pagrabs, cokola stāvs);
* stāvu plāniem;
* fasādes krāsu risinājumam;
* griezumiem (šķērsgriezumam un garengriezumam).

Elementu specifikācija ir nepieciešama, lai ražotnē varētu pareizi izgatavot visus topošās mājas elementus, bet montāžas tehnoloģiskās kartes būvniekiem ļaus tos pareizi sakomplektēt. Atsevišķos gadījumos arhitekti un konstruktori šo dokumentu sarakstu papildina ar baļķu sagriešanas optimizācijas karti, kas ļauj minimizēt koksnes atgriezumus.

Projektējot namus no apaļiem baļķiem, vērā jāņem arī tas, ka vairums uzņēmumu ražošanā izmanto standarta sešus metrus garos baļķus. Mājokļu sienas bieži vien pārsniedz šo garumu, tādēļ baļķus nākas salaist kopā. To nekādā gadījumā nedrīkst veikt uz atvērtās sienas. Visiem savienojumiem jāatrodas pārcirtumos, lai tos varētu nosegt ar siltuma barjeru, nepieļaujot aukstuma tiltiņu rašanos. Jāatceras, ka guļbūves cietības un tās pareizās nosēšanās veicināšanai baļķis jānovieto pāri otram. Baļķus nav ieteicams savienot vienuviet vairāk nekā trīs vainagos pēc kārtas. Tāpat nav ieteicams pārcirtumus veidot tālāk par 4,5-5 m vienu no otra, lai izvairītos no baļķu horizontālās nobīdes, kas var izraisīt sienu plaisāšanu. Tas tāpat attiecināms arī uz cirstām guļbūvēm. Jāuzsver arī aksioma, ko daudzi piemirst (īpaši projektējot erkerus): baļķu mājoklī stūru skaits var būt tikai pāra cipars.

Izgatavošana

Nākamais svarīgais posms pēc projektēšanas pabeigšanas ir guļbūves elementu izgatavošana rūpnīcā no noapaļotiem baļķiem.
Dažādos uzņēmumos darbojas atšķirīgie noapaļošanas mehānismi, ar kuriem strādā dažādas kvalifikācijas meistari, tādēļ iegūti tiek dažādas kvalitātes un cenas izstrādājumi.

Būvniecība

Esam jau izgatavojuši mājas būvniecības komplektu no apaļiem baļķiem. Tagad mums tas ir jāsamontē. Neraugoties uz šķietamo šī uzdevuma vienkāršumu (protams, ar nosacījumu, ka ir pieejamas pareizās tehnoloģiskās montāžas kartes), es ieteiktu šo darbu uzticēt profesionāļiem. Ikvienā darbā ir daudzas īpatnības, ko var pārzināt tikai speciālisti.

Lai māja būtu izturīga, tai vispirms ir nepieciešams pareizi aprēķinātais fundmanets. Tam jābūt ikvienā celtnē, neatkarīgi no tā, vai tā ir divstāvu māja, pirts vai lapene. Taču šeit svarīgi ir nepārcensties. Nav vērts «ierakt savus līdzekļus zemē». Nav nepieciešams pamatus ieklāt sasaluma dziļumā. Par šo naudu labāk iegādājieties mēbeles vai izbūvējiet pirtiņu. 

Zināms, ka izdevumi fundamentu ierīkošanai veido lielu daļu no vispārējām mazstāvu apbūves izmaksām. Koka nami ir diezgan vieglas būves, bet nelielā slodze uz pamatiem nodrošina paaugstināto jūtīgumu pret sala iedarbību.

Mūsu klimata joslai raksturīgākās augsnes ir māli, smilšmāli, mālsmiltis, putekļu un smalkās smiltis. Pie noteiktā mitruma līmeņa šo gruntu apjoms, ziemā sasalot, palielinās, kas veicina grunts slāņu pacelšanos tās sasalšanas dziļuma ietvaros. Fundamenti, kas atrodas šādās gruntīs, tiek pakļauti kūkumošanās iedarbībai, ja tos ietekmējošās slodzes netiek līdzsvarotas ar uzblīduma spēkiem. Tā kā grunts kūkumošanās deformācijas nav vienmērīgas, ir vērojama nevienmērīgā fundamentu pacelšanās, kas laika gaitā izraisa nepieļaujamās deformācijas un bojājumus. Būvniecības praksē izmantojamie pasākumi pret kūkumošanos - pamatu ieklāšana sasaluma dziļumā - nenodrošina vieglo būvju stabilitāti, jo šādiem pamatiem ir attīstītā sānu virsma, ko ietekmē nozīmīgie kūkumošanās pieskares spēki.
Tādējādi plaši pielietojamie dārgie un resursietilpīgie pamati nenodrošina drošu kūkumojošās gruntīs ierīkotās mazstāvu apbūves ekspluatāciju.

Viens no risinājumiem mazstāvu celtņu būvniecībai kūkumojošās grunts gadījumā ir seklo pamatu izveidošana, kas tiek ieklāti grunts sezonālās sasalšanas slānī.
Galvenais seklo pamatu konstruēšanas princips ēkās ar nesošām sienām uz kūkumojošām gruntīm ir visu ēkas sienu lentveida fundamentu apvienošana vienotā sistēmā, veidojot diezgan cietu horizontālu rāmi, kas novērš pamatu nevienmērīgo deformēšanos. Seklo pamatu izmantošana balstās uz principiāli jauno pieeju to projektēšanai, kuras pamatā ir pamatu aprēķināšana pēc uzblīduma deformācijām. Šajā situācijā tiek pieļautas pamatu deformācijas (pacelšanās, t.sk. arī nevienmērīgā), taču tām jābūt ierobežotām atkarībā no ēkas konstruktīvām īpašībām. Virspamatu konstrukcijas tiek uztvertas nevis tikai kā slodzes avots uz pamatiem, bet gan kā aktīvs elements, kas piedalās fundamenta un pamatu mijiedarbībā. Jo izturīgākas konstrukcijas ir pret izliekumu, jo mazākas ir pamatu relatīvās deformācijas. 

Māju ar sekliem pamatiem ilgs kalpošanas laiks pierāda to drošumu, bet piereze liecina, ka to izmantošana attiecīgos izdevumus ļauj samazināt 1,5-2 reizes.
Sienu būvēšana tika aprakstīta iepriekš. Šeit būtiski ir precīzi ievērot izstrādāto projekta dokumentāciju. Pēc tam, kad samontēsiet visus izgatavotos elementus kopā, jau iegūsiet gatavo mājas karkasu, ko atliks tikai apjumt un apdarīt. Jāatzīmē, ka karkasu elementu, ģipškartona, apdares flīžu un citu materiālu  izmantošana iespējama tikai neatkarīgam karkasam, kas ļaus izvairīties no konstrukciju deformācijas.

Koka mājokļu būvniecībā īpaša vērība jāvelta starpstāvu pārsegumiem. Parasti par pārsegumu sijām kalpo baļķi, kas izmantoti sienām, vai arī brusa. Lai pārsegumi būtu izturīgi, un nerodas t.s. «membrānas efekts»,  ir svarīgi pareizi aprēķināt siju šķērsgriezumu atkarībā no attāluma starp tām un laiduma platuma.
Vienkāršojot visu teiktu, apkopošu datus pareizajiem aprēķiniem tabulā. Ar tās palīdzību var atrast minimālos siju šķērsgriezuma lielumus laidumiem no 2 līdz 6 metriem. Šie dati noderēs lielākai daļai mazstāvu ēku un būvju. Ja sijas atrodas viena metra attālumā viena no otras, tad to šķērsgriezums atrodams pirmajā tabulas rindā, bet ja starp tām ir 60 cm, tad šķērsgriezuma lielums nosakāms pēc tās pašas rindiņas zemākā rādītāja.

Tiek pieņemts, ka laiduma lielums ir vienāds ar attālumu starp pretējo nesošo sienu iekšējām plaknēm plus 20 centimetri. Ja Jums nav brusas ar šķērsgriezumu, kas norādīts tabulā, to var aizvietot ar dēļiem, kas ir savienoti ar naglām. Piemēram, 14x10 cm lielo brusu var aizvietot ar diviem dēļiem 14x5 cm.

Esam nonākuši līdz jumta ieklāšanai. Montāžas kļūdas šajā posmā var sagādāt daudz nepatīkamu pārdzīvojumu, kas prasīs arī papildus līdzekļus.
Koka nama jumta konstrukcija ar baļķu zelmeņiem būtiski atšķiras no citu mājokļu veidu jumta struktūras. Visbiežāk pieļaujamā kļūda ir spāru kopņu cietā savienošana ar kores konēm J un vidējo kopturi, kas savukārt ir apvienots ar zelmeņiem vienotā konstrukcijā. Zelmeņu nosēšanās gaitā to augšējā daļa kopā ar jumta kori var pazemināties pat par 25-35 cm. Šajā situācijā tiek novēroti spāru sistēmas ģeometrijas pārveidojumi. Spāru siju savienojuma leņķis korē tiek palielināts,  deformējot kores saišķi. Turklāt spāres pat par 10-20 cm novirzās no sākotnējās atrašanās vietas. Tiek izjaukts dzegas saišķis. Spraišļi, kas ir paredzēti jumta slīpju atbalstam, jumtu vai nu ievelk iekšā, vai arī salūzt.

Savukārt ja spāru sistēma ir izturīga, tā var izturēt it kā piekarinātās baļķu konstrukcijas daļu, kā rezultātā zelmeņos veidojas ļoti grūti labojamas spraugas.
Lai izvairītos no šādiem sarežģījumiem, visu mansarda stāvu vai tikai zelmeņus var veidot pēc karkasu modeļa, apdarot to ar baļķi imitējošu materiālu.
Ja pasūtītājs tomēr vēlas tieši baļķu zelmeņus, tad spāru sistēma jāveido nesaistītu ar tiem.

Noslēgums

Ja savā zemesgabalā vēlaties redzēt koka mājokli, taču pats izbūvēt to nespējat, nebēdājiet! Palūdziet profesionāļu palīdzību, un visīsākajā laikā iegūsiet lielisku darba kvalitāti. Svarīgākais šeit it pareizi izvēlēties nopietnu kompāniju, kas specializējas uz koka māju būvniecību un ir apliecinājusi savu profesionalitāti. Tiem, kam pietrūkst iztēles un laika pārdomām, kādai jāizskatās topošai mājai, izstrādāt ekskluzīvu nama projektu palīdzēs arhitekti, kas arī piedāvās dažādus vides iekārtošanas variantus. Protams, arī Jūs pats varat piedalīties šajos meklējumos. Tas neapšaubāmi ir sarežģīts process, taču cik lepns Jūs sajutīsieties, kad ieraudzīsiet savu mājokli! Nevienam tādas nebūs, jo katru sīkumu tajā taču esat apdomājis Jūs pats. Veicot izvēli par labu tieši koka mājoklim, uzzināsiet, cik mājīgs un silts var būt Jūsu nams.

Raksts tapis sadarbībā ar  www.your-house.ru


Kategorijas: Koksne , Individuālās mājas , Projektēšana, Ēku konstrukciju projektēšana, Karkasa mājas, Guļbaļķu mājas, Dārza mājas, nojumes

 


Add your comment or vote!

Log in to leave a comment or vote or Reģistrēties



Menu:
 
 
Tēmai atbilstošie uzņēmumi katalogā:

1 2 3 4 5 ... 12

ZEMGALES TEHNOLOĢISKAIS CENTRS SIA

Koka paneļu mājas, koka konstrukciju mājas, koka māju ražošana, projektēšana, māju būvniecība Akadēmijas 19, Jelgava
Tālrunis:+371-63-007544, Mob. tālrunis:+371-29-213412, E-pasts:[email protected]

1 2 3 4 5 ... 12
Jaunākie produkti