Kāpnes mūsdienu savrupmājā vairs nav nekas līdzīgs konstrukcijām, kas bija vērojamas mūsu dārzniecībās: ātrumā pie slīpā kāpņu vaiga pienaglotie koka pakāpieni, ko varēja izmantot tikai, balstoties gan rokām, gan kājām un pieliecot galvu. Ekskluzīvās kāpnes maksā tikai mazliet mazāk par autora darba kamīnu, bet Ķīnā ražotās gatavās moduļu konstrukcijas uzstādīšana parasti nav lētāka par krāsni - kamīnu ar dūmvadu. Var iegādāties koka kāpnes, pakāpienus, atgāžņus, margas un margu statņus un izbūvēt kāpnes paša spēkiem, bet var piesaistīt arī namdari. Taču tas ir tikai gadījumā, ja runa iet par vienlaidu taisnām kāpnēm, bet stāva augstums (no grīdas līdz grīdai) nepārsniedz 2,7 m. Pārējos gadījumos ir daudz dažādu nianšu, kas jāņem vērā.

Diemžēl tas, kurš pats projektē mājokli, bet līdz tam ir darbojies tikai vienstāva pilsētas dzīvoklī, bieži vien kāpņu jautājumam nepievērš pietiekošas uzmanības, atliekot risinājumu uz vēlāku laiku, kad kļūdas ir grūtāk izlabojamas. Un diemžēl arī ne tikai paša pieļautās kļūdas - dažkārt arī profesionālo arhitektu projektiem raksturīgs neērts kāpņu izvietojums. Tā dēvētajos gatavajos projektos rupjās kļūdas parasti jau ir izlabotas, taču ne vienmēr. Tādēļ paliek neizmantojamās telpiņas, virs galvas karājošies stūri un sijas. Turklāt ja izdomāsiet pārbīdīt sienas vai pacelt griestus, pielāgojot savām vajadzībām tipveida projektu, students - praktikants arhitektu birojā, kura galvenais uzdevums ir ar visām iespējamām datorprogrammām realizēt visas jūsu vēlmes, var kāpnes iebīdīt tā, ka pēc projekta pabeigšanas gan jūs, gan ciemiņus nemitīgi sagaidīs dažādas traumas. Nepietiekama kāpnēm atvēlētā platība jākompensē ar pārlieku stāvām kāpnēm un ne vienmēr ērtajiem pagriezieniem. Vārdu sakot, kāpņu projektēšana ir vesela zinātne. Kas jāatceras vispirms?  

Pirms un pēc būvniecības

Aksioma numur viens: kāpņu izvietojums un galvenie raksturojumi jāaprēķina jau projektēšanas un plāna izstrādes stadijā. Noteikti pieprasiet projektētājiem apzinīgi iekļaut kāpnes plānā un atainot tās ēkas griezumā (kad runa iet par demokrātisko vasaras mājiņu, par to bieži vien piemirst, atstājot konstrukcijai ailu 2x2 m). Iztēlojieties, kāda būs staigāšana pa šīm kāpnēm, apdomājiet, vai pakāpieni nav pārāk stāvi, vai jūs netraumēsiet galvu. Dažreiz savrupmāju projektos sastopami vispārsteidzošākie brīnumi. Divas izplatītākās galējības - kāpnes ātri vien „nozog" pārāk lielu platību (piemēram, gandrīz pusi halles vai viesistabas), vai arī vietas ekonomēšanas nolūkā tiek veidotas šauras, stāvas un neērtas. Vēl viena lieta, kam jāpievērš uzmanība, ir kāpņu gala punkts lielā mansardā ar zemiem griestiem - diez vai kādam gribēsiet pēc uzkāpšanas sadauzīt galvu.

Tagad otrs noteikums: izprojektējām, apspriedām un uz laiku aizmirsām. Kamēr risinās būvniecība un iekšējā apdare, kāpnēm no vērtīgās sugas koksnes vai dizaineru mākslas darbam ar stikla pakāpieniem šeit nav vietas: protams, būs daudz parocīgāk staipīt turpu šurpu ģipškartonu un sauso maisījumu maisus, taču dārgos materiālus visdrīzāk sabojās būvnieki. Šo laiku var iztikt ar pagaidu kāpnēm no otrās šķiras zāģmateriāliem. Tām jābūt drošām un pietiekami izturīgām, lai izturētu strādnieku un materiālu svaru. Ir labi, ja „darba kāpņu" pakāpienu solis, slīpums un izvietojums atbilst projektētās konstrukcijas parametriem - šāda „pielaikošana" ļauj sasniegt ergonomiskāku variantu. Pagaidu kāpnes var kalpot līdz pat būvdarbu beigām.

Stacionāro kāpņu montāžu uzsāk, kad apdare ir pabeigta un lielgabarīta priekšmeti otrajā stāvā jau ir iekārtoti vietās.

Dominante viesistabas interjerā

Kā pareizi iekļaut kāpnes interjerā? Arī šajā jomā pašmāju būvniecības prakse nestāv uz vietas. Nesenās pagātnes būvēs, kas arhitektūras - plānošanas īpašību ziņā nav īpaši apsteigušas tipveida pilsētas mājas ar to stingru iedalīšanu stāvos, kāpnes sākās gaitenī vai atsevišķā telpā - kā klasiskajā daudzdzīvokļu mājas kāpņu telpā. Ekonomiskāks variants vasaras mājiņai ir vienlaidu koka kāpnes bez pakāpieniem un smagā lūka pārsegumā, lai krāsns siltums neaizplūst bēniņos. Vēl vienkāršāks veids ir vaļējās āra kāpnes koka kārbā. Pēdējo gadu laikā plānošanas tendences ir krasi mainījušās - aukstos bēniņus, kur mēdza nakšņot viesi, parādījās saimnieku privātās zonas - guļamistabas un bērnistabas (ciemiņam tagad tiek atvēlēta īpaša istaba netālu no viesistabas pirmajā stāvā). No konstrukcijas, kas ļauj pārvietoties no stāva uz stāvu, kāpnes pārvērtās par stila dominanti, galveno (līdz ar kamīnu) interjera priekšmetu viesistabā vai hallē. Ja ļauj apjoms, tad ideāls variants ir taisnas kāpnes ar platākiem pakāpieniem augšdaļā, taču tā vairs nav aksioma.

Klasiskais kāpņu tips ir marša kāpnes ar 30-45 grādu slīpumu. Šeit viss ir pārbaudīts gadsimtu gaitā - kāpņu laidums sastāv no pakāpieniem, kas tiek stiprināti pie slīpajām nesošajām konstrukcijām (atgāžņa vai vaiga). Ja pakāpienu ir vairāk kā 10, tad laidumu ērtības labad iedala divās daļās (vai vairāk), kas savā starpā tiek atdalītas ar laukumiem. Vienkāršākie laidumi ir taisnie. Taču tie var tikt izvietoti gan gar slīpo sienu, gan ailā. Marša kāpnes sevī apvieno augstu drošības līmeni un izcilas estētiskās īpašības. Šādas konstrukcijas situācijā var brīvi apvienot dažādus materiālus, piemēram, koka kāpnes ar kaltām margām. Sena vēsture, kas sākas jau bruņinieku turnīru laikā, ir arī apaļās formas un vītņveida kāpnēm pakāpienu vēdekļa veidā, kas balstās uz centrālo balstu. Šādas kāpnes izskatās ļoti glīti un koši, aizņem pavisam nedaudz vietas, kļūstot par savdabīgu interjera rozīnīti. Taču riņķot ap stabu caurām dienām pat mazulim būs par grūtu, kur nu vēl vecākā gadagājuma cilvēkiem. Lielgabarīta mantas pa šādām kāpnēm jau nu noteikti nevarēs aizstiept. Tādēļ, ja dažreiz izmanto vītņveida kāpnes, tad tās drīzāk papildina daudz ērtākas pamata kāpnes.

Drošība vispirms

Savā vēlmē ierīkot kaut ko pavisam neparastu, nedrīkst aizmirst arī par mājiniekiem. Ja mājās ir mazi bērni, tad līdz ar tradicionālām margām būtu vērts parūpēties par paralēlām margām nedaudz zemāk. Vecāka gadagājuma cilvēki būs pateicīgi, ja margas dublēsies arī uz sienas. Viena statņa vietā uz katra pakāpiena var ierīkot divus, lai to starpā neielīstu mazulis. Ja ir vēlme, var pielīmēt joslas, kas novērsīs slidenumu. Drošības nodrošināšanai jāatceras sekojošie labo kāpņu noteikumi. Tie ir šādi:

1. Pirmais noteikums ērto un drošo kāpņu būvniecībā ir pareizā proporcija starp pakāpiena virsmu un tā augstumu. Lai pa kāpnēm nenākot ķepuroties, vai iet atpakaļgaitā, šī proporcija tiek piesaistīta normālā cilvēka soļa lielumam (apmēram 630 mm). Var izmantot standarta lielumus, piemēram, 300/150 mm, 290/170 mm. Taču tos ne vienmēr var izmantot praksē. Ja pirmais vai pēdējais pakāpiens neatbilst izvēlētajai proporcijai, kāpjot pa kāpnēm vai nolaižoties, palielinās iespēja paklupt. Pareizi būtu izmantot jau XVII gadsimtā tapušo Blondela formulu: 600 mm < pakāpiena platums + dubultais pakāpiena augstums < 640 mm. Neraugoties uz to, ka kopš šī franča klasicisma pārstāvja laikiem cilvēce ir būtiski pieņēmusies gudrībā, šo principu joprojām izmanto visi kāpņu projektētāji. Lai gan, piemēram, Eiropā 600-640 mm diapazonu dažkārt palielina - piemēram, kāpnēm veco ļaužu pansionātam var tikt izvēlēta 540-570 mm lielums.

Kopumā šis noteikums darbojas salīdzinoši lēzeno kāpņu situācijā (400/200 mm), piemēram, uz nogāzes parkā. Par augšējo robežu uzskatāmi 48 grādi (200/220 mm).

2. Ērts un drošs kāpņu slīpums ir 30-40 grādi. Ja platības nepietiek, tiek pieļauts leņķa palielinājums līdz 45-50 grādiem, taču tad noteikti vajadzēs kāpt lejup atpakaļgaitā.

3. Uz pakāpiena virsmas ir brīvi jāizvieto 45.izmēra pēda. Standarta pakāpieniem ir 280-300 mm platums. Minimālais pakāpienu platums ir 700 mm. Ja vēlaties, lai Jūsu mājokļa kāpnēs varētu pārvietoties blakus divi ciemiņi, tad pakāpienam jābūt vismaz 1200 mm platam.

4. Ikvienā maršā jābūt vismaz trīs pakāpieniem (pretējā gadījumā rodas kārdinājums „izlaist" tos, jo šāda konstrukcija vairs netiek uztverta kā kāpnes), bet ne vairāk kā 15 pakāpieniem (lai padzīvojis cilvēks varētu uzelpot starp laidumiem).

5. Kāpnēm jābūt tik augstām, lai uz katra pakāpienu varētu brīvi stāvēt vismaz 2 m augsts cilvēks.

6. Kāpnēm ar trīs un vairāk pakāpieniem jātaisa 900 mm augstās margas. Ja mājā ir padzīvojušie cilvēki, tad margas jāizvieto abās kāpņu pusēs. Ja ir bērni, tad vertikālie statņi jāizvieto ne retāk kā ik pēc 150 mm, vēl labāk - pa diviem uz vienu pakāpienu. Turklāt mazi bērni mājās ir iemesls atteikties no smalkām konstrukcijām, kurā atstarpe starp pakāpieniem nav noslēpta.

7. Ja ļoti gribās pakāpieniem izmantot skaistu, bet slidenu materiālus (nopulētu akmeni vai stiklu), tad virsū var uzlīmēt pretslīdes joslas.

8. Īpaša vērība jāvelta pirmajam un pēdējam pakāpienam - tiem jābūt labi pārskatāmiem. Ja viesistabā vai hallē tiek izmantota konstrukcija ar platākiem pakāpieniem galos, tad tā nedrīkst kļūt par šķērsli, kas būs vienmēr jāapiet, pārvietojoties istabā. Labi, ja uz apakšējā pakāpiena no siltā koka var sēdēt, vērojot liesmu rotaļu kamīnā. Taču tā jau ir pavisam cita tēma.

Filips URBANS
Savrupmājas_interjers - www.zagorod.spb.ru