allconstructions.com [ Lithuania (LT), Latvia (RU), Poland (PL), UK (EN), Germany (DE), Russia (RU) ] | leisureguide.info) | anonsas.lt | autoreviu.lt | visasverslas.lt | viskas.lt | agrozinios.lt

Asa_logo2_topAsa_logo2_bottom
  Reģistrācija Ieeja     Parakstīties
uz jaunumiem
Informācijas
atjaunošana
Sazinieties
ar mums

Menu:

 
 
 

Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika

Comments: 0   Views : 356

Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika
Drukāts 2010-05-03 17:00  

Visitor rating 0.0 / Total 0.0

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

27.11.2001

Noteikumi Nr. 495

Rīgā

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"

 


 
Grozījumi:  MK 27.07.2004. not. nr.621 (L.V., 20.jūl., nr.120;
                                          Ziņotājs, 2004, nr.18)
            Mk 26.09.2006. not. nr.791 (L.V., 29.sept., nr.156)
 

(prot. Nr.58, 3.§)

 

Izdoti saskaņā ar Būvniecības

likuma 2.panta ceturto daļu

 

1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika".

 

2. Būvprojektiem, kuri likumā noteiktajā kārtībā akceptēti līdz 2002.gada 31.decembrim un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, būvprojektu dokumentācijas pārstrāde atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika" prasībām nav obligāta.

 

3. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar attiecīgajām tehniskajām komitejām iesaka šo noteikumu izpildei nepieciešamo Latvijas nacionālo standartu izstrādi un starptautisko standartizācijas organizāciju standartu adaptāciju, kā arī izdod metodiskos norādījumus Latvijas būvnormatīva LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika" izpildei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.07.2004. noteikumiem nr.621)

 

4. Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
(Atsauce MK 26.09.2006. noteikumu nr.791 redakcijā)

 

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2002.gada 16.decembra Direktīvas 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti.

 

 

Ministru prezidents                                        A.Bērziņš

Vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministra vietā - īpašu

uzdevumu ministrs valsts reformu lietās           J.Krūmiņš


(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.07.2004. noteikumiem nr.621 un MK 26.09.2006. noteikumiem nr.791)

Apstiprināts ar

Ministru kabineta

2001.gada 27.novembra

noteikumiem Nr.495

 

Latvijas būvnormatīvs LBN 002-01 
"Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"

I. Vispārīgie jautājumi

1. Būvnormatīvs nosaka ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltumtehniskās projektēšanas kārtību jaunbūvējamām, rekonstruējamām un renovējamām apkurināmām ēkām, kā arī esošajās ēkās ierīkojamām jaunām apkurināmām telpām, kurās apkures sezonā tiek uzturēta temperatūra 8 °C un augstāka. Veicot ēkas remontu, var piemērot šī būvnormatīva prasības, lai nodrošinātu labu siltumtehnisko kvalitāti.

 

2. Būvnormatīva mērķis ir samazināt enerģijas patēriņu ēkās, paaugstinot enerģijas izmantošanas efektivitāti. Ēku projektēšanā un būvniecībā paredz enerģētiski efektīvus būvelementus, kas ierobežo oglekļa dioksīda emisiju.

 

3. Ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementi (turpmāk - būvelements) ir ārējās sienas, jumti, bēniņu pārsegumi, pārsegumi, kas saskaras ar āra gaisu (arī virs caurbrauktuvēm), grīdas virs neapkurināmiem pagrabiem, aukstās pagrīdes un grīdas uz grunts, pagraba ārsienas, kas saskaras ar āra gaisu vai grunti, ārsienu logi, durvis un vārti, kā arī iekšējās sienas un citas virsmas, ja tās norobežo telpas, starp kurām gaisa temperatūras starpība ir 5 °C un vairāk. Enerģētiski efektīvi ir tādi būvelementi, kas pietiekami labi pasargā telpas no atdzišanas ziemā un no pārkaršanas vasarā. Būvprojektā paredzot ēkā izmantojamos būvelementus, novērtē to siltuma inerci un izvēlas piemērotāko masīvo un siltumizolējošo slāņu kombināciju.

 

4. Būvnormatīvs neattiecas uz speciālajām ēkām, kurās apkures sezonā pastāvīgi neuzturas cilvēki, uz noliktavām un ražošanas ēkām ar specifiskiem tehnoloģiskajiem procesiem, kurām nepieciešama īpaša apkure (arī uz lauksaimniecības ražošanas ēkām, saldētavām un ēkām, kuras tiek izmantotas epizodiski).

 

5. Arhitektūras pieminekļa renovācijā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija var atļaut atkāpes no šī būvnormatīva prasībām, ja attiecīgo prasību izpilde apdraud kultūras pieminekļa saglabāšanu vai pazeminās tā kultūrvēsturiskā vērtība.

 

6. Veicot būvelementu siltumtehnisko aprēķinu un projektēšanu, piemēro to Latvijas nacionālo standartu prasības, kuru sarakstu pēc Ekonomikas ministrijas ieteikuma bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" ir publicējusi laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (turpmāk - piemērojamie standarti).

II. Siltuma zudumi

7. Ēkas aprēķina siltuma zudumu koeficientu HT vatos uz grādu (W/K), kas norāda enerģijas zudumus (vatos) caur ēkas būvelementiem, ja temperatūras starpība uz to pretējām virsmām ir viens grāds, nosaka saskaņā ar formulu (1). Aprēķina siltuma zudumu vērtības nosaka atbilstoši tām raksturlielumu vērtībām, kuras lietotas aprēķinos, veicot būvprojektēšanu, un fiksētas būvprojektā.

 

 

 

Ui - būvelementa i aprēķina siltuma caurlaidības koeficients W/(m2 x K);

Ai - būvelementa i projektējamais laukums (m2);

j - lineārā termiskā tilta j aprēķina siltuma caurlaidības koeficients W/(m x K);

lj - lineārā termiskā tilta j projektējamais garums (m);

k - punktveida termiskā tilta k punkta aprēķina siltuma caurlaidības koeficients (W/K).

7.1 Ja būvelementa siltuma caurlaidības koeficientu nosaka saskaņā ar standartu LV EN ISO 6946:2003+A1L, ņemot vērā būvelementa konstruktīvo slāņu neviendabību un termiskus tiltus, ēkās aprēķina siltuma zudumu koeficientu HT nosaka saskaņā ar formulu (11) (norobežojošās konstrukcijas platību nosakot pēc būvelementa ārējiem izmēriem):

 

HT = S UjAj (11)

 

8. Termiskais tilts ir jebkurš paaugstinātas siltumvadītspējas konstruktīvs ieslēgums būvelementā.

8.1 Būvelementu pārbauda, lai pārliecinātos, ka termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficients nepārsniedz šī būvnormatīva 2.tabulā noteiktās maksimāli pieļaujamās vērtības.

 

9. Normatīvo siltuma zudumu koeficientu HTR (W/K) nosaka saskaņā ar formulu (2). Normatīvo siltuma zudumu aprēķiniem izmanto šajā būvnormatīvā noteiktās parametru normatīvās vērtības.

 

 

 

URNi - būvelementa i normatīvais siltuma caurlaidības koeficients W/(m2 x K), ko nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 1.tabulu;

RNj - lineārā termiskā tilta j normatīvais siltuma caurlaidības koeficients W/(m x K), ko nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 1.tabulu.

 

1.tabula

 Siltuma caurlaidības koeficientu URNW/(m2 x K) un RN, W/(m x K) normatīvās vērtības

 Nr.
p.k.

 Būvelementi

 Dzīvojamās mājas, pansionāti, slimnīcas un bērnudārzi

 Publiskās ēkas, izņemot pansionātus, slimnīcas un bērnudārzus

 Ražošanas ēkas

  

  

  

  

  

 1.

 Jumti un pārsegumi, kas saskaras ar āra gaisu

 0,2 k

 0,25 k  

 0,35 k

 2.

 Grīdas uz grunts

 0,25 k

 0,35 k

 0,5 k

 3.

 Sienas:

  

  

  

 3.1.

 ar masu, mazāku nekā 100 kg/m2

 0,25 k

 0,35 k

 0,45 k

 3.2.

 ar masu 100 kg/m2 un vairāk

 0,3 k

 0,4 k

 0,5 k

 4.

 Logi, durvis un stiklotas sienas

 1,8 k

 2,2 k

 2,4 k

 5.

 Termiskie tilti R

 0,2 k

 0,25 k

 0,35 k

 

Piezīme. k - temperatūras faktors.

 

10. Temperatūras faktoru k izmanto atsevišķu būvelementu (arī būvelementa starp divām blakus telpām) siltumtehniskajam aprēķinam un aprēķina saskaņā ar formulu (3):

 

 

 

i - iekštelpu aprēķina temperatūra (°C) atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 211-98 "Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami" 4.pielikumam, ja attiecīgo ēku tipu reglamentējošie būvnormatīvi nenosaka citādi;

e - āra gaisa vidējā temperatūra apkures sezonas laikā (°C) atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 003-01 "Būvklimatoloģija" vai temperatūra blakus telpā, ja aprēķinu veic būvelementam, kas atrodas starp divām blakus telpām.

 

11. Dzīvojamām mājām, pansionātiem, slimnīcām un bērnudārziem normatīvo vērtību HTR var noteikt saskaņā ar formulu (4). Ēkām ar dažādu stāvu skaitu HTR vērtību nosaka katrai ēkas daļai atsevišķi.

 

HTR= hAA , kur                   (4)

 

hA - ēkas īpatnējo siltuma zudumu koeficients W/(m2 x K), ko nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 12.punktu;

A - dzīvojamās mājas apkurināmo grīdas laukumu summa visos stāvos (m2).

 

12. Dzīvojamām mājām, pansionātiem, slimnīcām un bērnudārziem īpatnējais siltuma patēriņš hA vienstāva ēkām ir 1,05 (W/m2 ´  K), divstāvu ēkām - 0,8 (W/m2 ´  K), trīsstāvu un četrstāvu ēkām - 0,7 (W/m2 ´  K), piecu un vairāk stāvu ēkām - 0,6 (W/m2 ´ K).

13. Ēkas aprēķina siltuma zudumu koeficients HT nedrīkst pārsniegt normatīvo vērtību HTR.

 

14. Atsevišķu būvelementu un lineāro termisko tiltu aprēķina siltuma caurlaidības koeficientu vērtības Ui un j var pārsniegt normatīvo siltuma caurlaidības koeficientu URN un RN vērtības, bet nedrīkst pārsniegt maksimālās vērtības URM un RM, kas noteiktas šī būvnormatīva 2.tabulā. URM ir attiecīgā būvelementa maksimālais siltuma caurlaidības koeficients W/(m2 x K), RM - attiecīgā lineārā termiskā tilta maksimālais siltuma caurlaidības koeficients W/(m x K).

 

2.tabula

Siltuma caurlaidības koeficientu URM W/ (m2 x K) un RM W/( m x K) maksimālās vērtības

 Nr.
p.k.

 Būvelementi

 Dzīvojamās mājas, pansionāti, slimnīcas un bērnudārzi

 Publiskās ēkas, izņemot pansionātus, slimnīcas un bērnudārzus

Ražošanas ēkas

  

  

  

  

  

 1.

 Jumti un pārsegumi, kas saskaras ar āra gaisu

 0,25 k

 0,35 k

 0,5 k

 2.

 Grīdas uz grunts

 0,35 k

 0,5 k

 0,7 k

 3.

 Sienas:

  

  

  

 3.1.

 ar masu, mazāku nekā 100 kg/m2

 0,30 k

 0,4 k

 0,5 k

 3.2.

 ar masu 100 kg/m2 un vairāk

 0,40 k

 0,5 k

 0,6 k

 4.

 Logi, durvis un stiklotas sienas

 2,7 k

 2,9 k

 2,9 k

 5.

 Termiskie tilti RM

 0,25 k

 0,35 k

 0,5 k

 

15. Normatīvās vērtības URN un maksimālās vērtības URM grīdām, kas saskaras ar āra gaisu, ir tādas pašas kā jumtiem, bet grīdām virs neapkurinātiem pagrabiem - tādas pašas kā grīdām uz grunts.

 

16. Logu un gaismu caurlaidīgu stiklotu konstrukciju virsmas laukumi, kurus ņem vērā, veicot šī būvnormatīva 9.punktā minētos aprēķinus, nepārsniedz 20 % no katra stāva apkurināmās grīdas laukuma. Logu laukumu palielinājumu kompensē ar zemākām logu vai citu būvelementu siltuma caurlaidības koeficientu vērtībām, kas noteiktas atbilstoši šī būvnormatīva 13.punktam. 13.punktā noteiktās prasības un šī būvnormatīva 1.tabulā noteiktās normatīvās siltuma caurlaidības koeficientu vērtības nav obligātas pirmo divu stāvu logiem un ārdurvīm veikalos un līdzīgās telpās, kurām funkcionāli nepieciešami lieli logi vai stikla sienas.

 

17. Temperatūru neapkurināmās blakus telpās nosaka saskaņā ar standartu LVS EN ISO 13789.

 

III. Būvmateriālu un būvelementu aprēķina vērtības

 

18. Aprēķina siltuma caurlaidības koeficienta Ui vērtību nosaka:

18.1. sienām, jumtiem un grīdām, kas ir saskarē ar āra gaisu, - saskaņā ar standartu LVS EN ISO 6946;

18.2. grīdām, kam nav saskares ar āra gaisu, - saskaņā ar standartu LVS EN ISO 13370;

18.3. logiem un durvīm - aprēķina vai nosaka atbilstoši standartam LVS ISO 10077-1;

18.4. termiskajiem tiltiem j, k vērtības nosaka saskaņā ar standartu  LVS EN ISO 10211-1, LVS ISO 10211-2 vai LVS ISO 14683.

 

19. Aprēķina siltuma caurlaidības koeficientu Ui rūpnieciski ražotiem būvelementiem reglamentētajā sfērā apliecina atbilstības novērtēšanas procesā saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteikumiem Nr.181 "Būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtība reglamentētajā sfērā".

 

20. Būvmateriāliem, kuru galvenā funkcija būvelementā nav  siltumizolā­cija un atbilstības novērtēšanas procesā to siltumtehniskās īpašības netiek apliecinātas, aprēķina siltumvadītspējas un citu siltumtehnisko raksturlielumu vērtības nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva pielikuma 7.tabulu.

 

21. Būvelementu aprēķina siltuma caurlaidības koeficienta Ui faktisko vērtību mērījumus veic atbilstoši standartam LVS-EN ISO 8990.

 

IV. Ēkas gaiscaurlaidība

 

22. Būvelementu gaiscaurlaidība visai ēkai vai tās daļai, izteikta kā gaisa noplūde m3/(m2 x h), ja spiediena starpība ir 50 Pa, nedrīkst pārsniegt šī būvnormatīva 23.punktā noteiktās vērtības. Minēto prasību var nepiemērot ražošanas ēkām, ja pierāda, ka konkrētajai ēkai minētā prasība nav būtiska.

 

23. Maksimālā pieļaujamā gaiscaurlaidība, ja spiediena starpība ir 50 Pa, dzīvojamām mājām, pansionātiem, slimnīcām un bērnudārziem ir 3 m3/(m2 x h), publiskajām ēkām, izņemot pansionātus un slimnīcas, - 4 m3/(m2 x h), ražošanas ēkām - 6 m3/(m2 x h). Ēku gaiscaurlaidību var noteikt saskaņā ar piemērojamos standartos noteiktajām metodēm.

 

24. Ēkas, kur gaiscaurlaidība ir 3 m3/(m2 x h) vai mazāka, ja spiediena starpība ir 50 Pa, aprīko ar ventilācijas sistēmām.

 

V. Būvelementu ūdens tvaika caurlaidība

 

25. Ja būvelements sastāv no dažādiem slāņiem, tā siltajā pusē esošo slāņu kopējais ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalents sd ir vismaz piecas reizes lielāks par aukstajai pusei piegulošo slāņu kopējo ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalentu sd. Biežāk izmantojamiem membrānmateriāliem sd vērtības minētas šī būvnormatīva pielikuma 1.tabulā.

 

26. Viendabīgiem būvmateriāliem un siltumizolācijas materiāliem ūdens tvaika pretestību nosaka, izmantojot formulu (5):

sd= µ x d , kur                   (5)

sd - būvmateriāla vai siltumizolācijas materiāla ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalents (m);

µ - ūdens tvaika pretestības faktors, kuru nosaka saskaņā ar standartu LVS EN 12086 vai saskaņā ar šī būvnormatīva pielikuma 6. un 7.tabulu, kur noteiktas µ vērtības viendabīgiem būvmateriāliem un siltumizolācijas materiāliem; akmens un stikla vatei bez pārklājuma µ = 1;

d - viendabīgā būvmateriāla vai siltumizolācijas materiāla slāņa biezums (m).

 

27. Šī būvnormatīva 25.punktā minētās prasības izpildes tehnisko risinājumu norāda būvprojektā.

 

28. Ja šī būvnormatīva 25.punktā minētās prasības izpildei starp siltumizolāciju vai tai piegulošo vēja barjeru un ārējo apdari nepieciešama gaisa sprauga, siltumizolācijai jābūt ventilējamai. Ventilēta ir tāda siltumizolācija, kuras gaisa šķirkārta ir savienota ar āra gaisu un gaisa plūsmas nosacījumi atbilst standartā LVS EN ISO 6946:2003+A1 "Ēku daļas un būvkonstrukcijas - Siltumpretestība un siltumvadītspēja - Aprēķina metode" noteiktajiem kritērijiem. Gaisa šķirkārta ir ventilēta, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

28.1. ventilācijas atveru šķērsgriezuma laukums ir ne mazāks par 15 cm2 uz katru vertikālas gaisa šķirkārtas garuma (pa ēkas perimetru) metru;

28.2. ventilācijas atveru šķērsgriezuma laukums ir ne mazāks par 15 cm2 uz katru norobežojošās konstrukcijas virsmas kvadrātmetru horizontālai gaisa šķirkārtai.

29. Stiklam, keramikas flīzēm, metālam un metāla loksnēm sd ir bezgalīgi liels. Aprēķinos izmanto vērtību 10m.

 

30. Hermētiskiem daudzslāņu paneļiem, kas no abām pusēm pārklāti ar metāla loksnēm, starp kurām ir siltumizolācijas slānis, šo noteikumu 25.punktā noteiktā prasība attiecas uz paneļu savienojuma vietām, kas atrodas siltumizolācijai siltajā un aukstajā pusē.

 

31. Atkāpes no šī būvnormatīva 25.punktā noteiktajām prasībām ir pieļaujamas, ja tās pamatotas ar aprēķinu, kas apliecina, ka kondensāta uzkrāšanās bilance gada laikā nav pozitīva un nekaitē konstrukcijai. Koka būvelementos kondensāta rašanās nav pieļaujama.

 

VI. Siltumizolācijas materiālu un būvmateriālu siltumtehniskie raksturlielumi

32. Siltumizolācijas materiāla deklarēto siltumvadītspējas koeficientu lD vai deklarēto siltumpretestību RD nosaka saskaņā ar standartu LVS EN ISO 10456:2003 "Būvmateriāli un būvizstrādājumi - Deklarēto un aprēķina siltumtehnisko vērtību noteikšanas procedūras", būvizstrādājumu harmonizētajiem tehniskajiem noteikumiem un piemērojamajiem standartiem.

 

33. Siltumtehnisko vērtību konversiju veic saskaņā ar standartu LVS EN ISO 10456.

 

34. Porainos siltumizolācijas materiālus būvelementos iestrādā atbilstoši ražotāja rekomendācijām, izmantojot speciālās funkcionālās tvaika un vēja barjeras, kas pasargā vieglās konstrukcijas no vēja un ārējā mitruma, kā arī no iekšējā un ārējā ūdens tvaika un gaisa spiedienu starpības negatīvās ietekmes. Konvekcijas ietekmi var neņemt vērā, ja siltumizolācijas blīvums nav mazāks par šī būvnormatīva 3.tabulā minētajām vērtībām. Var izmantot zemāka blīvuma siltumizolācijas materiālus, ja to aprēķina siltumvadītspējas koeficienta d aprēķiniem izmanto šī būvnormatīva pielikuma 2.tabulā minētās siltumizolācijas darba apstākļu labojuma koeficienta w vērtības.

 

35. Siltumizolācijai var izmantot brīvi bērtu (arī mehāniski iestrādātu) materiālu, kura īpatnējā gaisa caurlaidības pretestība ir mazāka par 6 kPa  x  s  x  m-2, ja aprēķina siltumvadītspējas koeficienta vērtību d iegūst, deklarētajai siltumvadītspējas koeficienta vērtībai D pieskaitot siltumizolācijas darba apstākļu labojuma koeficientu w saskaņā ar šī būvnormatīva pielikuma 2.tabulu.

36. Ja siltumizolācijai lieto higroskopiskus materiālus, kuru siltumvadītspēja noteikta sausiem paraugiem ar standartā LVS EN ISO 10456 minētajām metodēm, iegūto 10m vērtību konvertē uz normāliem iekštelpu apstākļiem - temperatūru 23 °C un gaisa relatīvo mitrumu 50 %, reizinot to ar korekcijas faktoru Fu, ko nosaka, izmantojot formulu (6):

 

Fu = exp(f u23,50) , kur                   (6)

 

Fu - korekcijas faktors pārejai no dažāda mitruma vidēm;

fu - mitruma konversijas koeficients attiecīgajam siltumizolācijas materiālam;

u23,50 - mitrums (kg/kg) normālos iekštelpu apstākļos.

 

37. Mitruma konversijas koeficienti fu un u23,50 noteikti šī būvnormatīva pielikuma 6.tabulā.

 

38. Nosakot būvelementam aprēķina siltuma caurlaidības vērtību Ui un siltumizolācijas slāņa biezumu, ņem vērā brīvi bērta siltumizolācijas materiāla sēšanos tā kalpošanas laikā. Stikla un akmens vatei sēšanās apmērs ir ne mazāks par 5 %, bet celulozes šķiedrām - ne mazāks par 20 %.

 

39. Ja siltumvadītspējas mērījumus veic saskaņā ar būvizstrādājumu harmonizētajiem tehniskajiem noteikumiem vai ar izturētiem (novecinātiem) materiāliem, korekcijas faktors a var būt nulle.

 

40. Deklarēto siltumvadītspēju D W/(m x K) nosaka saskaņā ar būvizstrādājumu harmonizētajiem tehniskajiem noteikumiem vai izmantojot formulu (7) (ja attiecīgajam siltumizolācijas materiālam nav harmonizēto tehnisko noteikumu vai harmonizētajos tehniskajos noteikumos nav minēts deklarētās siltumvadītspējas noteikšanas veids):

        D ³ 10m + s +                                                            (7)

10m  - siltumizolācijas materiāla siltumvadītspējas vērtība vidējā temperatūrā 10 °C saskaņā ar šī būvnormatīva 32. vai 36.punktu;

s - korekcijas faktors novērtētajai standartnovirzei saskaņā ar šī būvnormatīva 32.punktu;

a - novecošanās korekcijas faktors.

41. Deklarēto siltumvadītspēju D W/(m x K) katram siltumizolācijas produkcijas veidam ražotājs (izplatītājs) norāda atbilstības deklarācijā saskaņā ar harmonizētajiem tehniskajiem noteikumiem vai norāda tehniskajā pasē (ja attiecīgajam siltumizolācijas izstrādājumam nav harmonizēto tehnisko noteikumu).

 

42. Visiem siltumizolācijas materiāliem nosaka deklarētās siltumvadītspējas klasi. Siltumizolācijas materiāla klase ir tā garantētā deklarētā siltumvadītspēja, kas izteikta W/(m ´  K) (vatos uz metru un grādu) un noapaļota uz augstāko tuvāko klases rādītāju. Ražotājs (izplatītājs) siltumizolācijas materiāla klasi norāda atbilstoši būvizstrādājuma harmonizētajiem tehniskajiem noteikumiem, kā arī uz izstrādājuma iepakojuma.

 

43. (Svītrots ar 26.09.2006. noteikumiem nr.791).

 

43.1 (Svītrots ar 26.09.2006. noteikumiem nr.791)

 

43.2 Ja siltumizolācijas materiāliem, kas ražoti saskaņā ar harmonizētajiem Eiropas standartiem un marķēti ar CE zīmi, ir deklarēta izstrādājuma siltumpretestība RD (m2K/W), šo izstrādājumu siltumvadītspējas klasi nosaka saskaņā ar formulu (71) un iegūto vērtību noapaļo uz augšu līdz tuvākajai vērtībai ar precizitāti līdz 0,001 W/(m ´  K):

l cl = dN/RD, kur (71)

dN - siltumizolācijas izstrādājuma nominālais biezums saskaņā ar attiecīgo harmonizēto Eiropas standartu. Šajā gadījumā ražotājs norāda deklarēto siltumvadītspēju l D vai būvizstrādājuma deklarēto siltumpretestību RD uz iepakojuma, nenorādot ar atsevišķu apzīmējumu siltumvadītspējas klasi.

 

44. Siltumizolācijas materiāla aprēķina siltumvadītspēju d W/(m x K), kur ievērtēti norobežojošās konstrukcijas reālie darba apstākļi, nosaka saskaņā ar standartu LVS EN ISO 6946:2003+A1 "Ēku daļas un būvkonstrukcijas - Siltumpretestība un siltumvadītspēja - Aprēķina metode" vai izmantojot formulu (8), iegūtajam rezultātam pieskaitot siltumizolācijas darba apstākļu labojuma koeficientu w saskaņā ar šī būvnormatīva pielikuma 2.tabulu, ja harmonizētā būvizstrādājuma standartā nav noteikts citādi.

 

45. Būvelementa siltumizolācijas materiāla aprēķina siltumvadītspēju, kas noteikta saskaņā ar šo būvnormatīvu, norāda būvprojekta specifikācijā.

 

46. Būvelementos biežāk lietojamo siltumizolācijas materiālu labojuma koeficienta w vērtības noteiktas šī būvnormatīva pielikuma 2.tabulā.

 

47. Šī būvnormatīva pielikuma 3.tabulā noteiktās labojuma koeficienta w vērtības attiecas uz siltumizolācijas materiāliem, kurus izmanto gruntīs, arī pagraba ārsienās, zem grīdas uz grunts vai horizontāli ārpusē kā aizsardzības līdzekli pret grunts izcilāšanos salā. Ja siltumizolācijas materiāla blīvums atbilst tabulā minētajam diapazonam, labojuma koeficienta w vērtības nosaka, lineāri interpolējot. Ja siltumizolācijas materiāla blīvums neatbilst tabulā minētajam diapazonam, tā izmantošana šādā veidā nav pieļaujama.

 

48. Labojuma koeficienta w vērtības apvērstā jumta konstrukcijām, kuru siltumizolācijai izmantots ekstrudēts putu polistirols (XPS) vai tā rievotas plāksnes, kuras pārklātas ar filtraudumu, noteiktas šī būvnormatīva pielikuma 4.tabulā. Apvērstais jumts ir tāds jumts, kurā siltumizolācijas slānis novietots virs hidroizolācijas slāņa.

 

49. Aprēķina siltumvadītspēju izmanto, nosakot būvelementa aprēķina siltuma caurlaidības koeficienta Ui vērtību.

 

50. Reglamentētajā sfērā lietojamiem būvmateriāliem un būvizstrādā­jumiem, kuru atbilstība nav apliecināta kā siltumizolācijas materiāliem saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteikumiem Nr.181 "Būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtība reglamentētajā sfērā", aprēķina siltumvadītspēju d nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva pielikuma 7.tabulu.

 

VII. Būvelementu siltuma inerce

 

51. Būvelementa siltuma inerci D aprēķina, izmantojot formulu (9):

 

 

 

Si - būvelementa siltumapguves koeficients W/(m2 x K);

Ri - būvelementa aprēķina siltumpretestība (m2 x K)/W, ko nosaka, izmantojot formulu (10):

 

Ri= 1/Ui (m2 x  K)/W                   (10)

 

52. Būvelementa siltumapguves koeficientu Si aprēķina, izmantojot formulu (11):

 

 

 

-  būvmateriāla vai siltumizolācijas materiāla siltumvadītspēja W/(m x K);

-  būvmateriāla vai siltumizolācijas materiāla blīvums (kg/m3);

c - būvmateriāla vai siltumizolācijas materiāla īpatnējā siltumietilpība J/(kg x K);

- būvmateriāla vai siltumizolācijas materiāla svara mitrums procentos (kg/kg) x 100, ko nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva pielikuma 5.tabulu.

 

53. Lielumi , un c dažādiem būvmateriāliem un siltumizolācijas materiāliem noteikti šī būvnormatīva pielikuma 6. un 7.tabulā. Dažu būvmateriālu un siltumizolācijas materiālu svara mitrums procentos siltuma inerces aprēķiniem noteikts šī būvnormatīva pielikuma 5.tabulā. Siltumizolācijas materiāliem, kuru aprēķina siltuma vadītspēju d nosaka saskaņā ar šo būvnormatīvu, inerces aprēķinos = d.

 

54. Būvelementa siltuma inerci D izmanto apkures un ventilācijas sistēmu jaudas aprēķinos saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 231 "Ēku apkure un ventilācija".

VIII. Norobežojošo konstrukciju energoefektivitātes rādītāji

 

55. Būvprojektā norāda ēkas kopējos siltumenerģijas zudumus EΣG kilovatstundās (kWh) un īpatnējo siltuma zudumu koeficientu eG kilovatstundās uz kvadrātmetru (kWh/m2) normatīvā gada laikā. Aprēķināto ēkas īpatnējo siltuma zudumu koeficientu eG izmanto projektētās ēkas energosertifikāta sastādīšanā.

 

56. Ēkas kopējos siltumenerģijas zudumus kilovatstundās (kWh) gada laikā nosaka, izmantojot šādu formulu:

 

EΣG = HT x Tgd x 24 x 10-3, kur                                   (12)

 

HT - ēkas aprēķina siltuma zudumu koeficients vatos uz grādu (W/ K);

Tgd - normatīvais grāddienu skaits būvvietā viena gada apkures periodā, ko nosaka, izmantojot šādu formulu:

 

Tgd = Σ D x (Өi - Өe), kur                                          (13)

 

Σ D - apkures dienu skaits būvvietā, ko nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 23.augusta noteikumiem Nr.376 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-01 "Būvklimatoloģija"";

Өi - iekštelpu temperatūra oC;

Өe - ārgaisa vidējā temperatūra oC apkures periodā, ko nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 23.augusta noteikumiem Nr.376 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-01 "Būvklimatoloģija"".

 

57. Ēkas īpatnējo siltuma zudumu koeficientu eG kilovatstundās uz kvadrātmetru (kWh/m2) nosaka, izmantojot šādu formulu:

 

eG = EΣG / L, kur                                                         (14)

 

L - ēkas kopējā apkurināmā platība (m2).

 

 

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministra vietā -

īpašu uzdevumu ministrs

valsts reformu lietās                                                J.Krūmiņš


(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.09.2006. noteikumiem nr.791)

Pielikums

Latvijas būvnormatīvam LBN 002-01

"Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"

(apstiprināts ar Ministru kabineta

2001.gada 27.novembra noteikumiem Nr.495)

 

1.tabula

Ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalents sd membrānmateriāliem

 

 Nr.
p.k.

 Izstrādājums vai materiāls

 Ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalents sd (m)

 1.

 Polietilēna plēve 0,15 mm

 50

 2.

 Polietilēna plēve 0,2 mm

 75

 3.

 Polietilēna plēve 0,25 mm

 100

 4.

 Poliestera plēve 0,2 mm

 50

 5.

 Polivinilhlorīda (PVC) plēve

 30

 6.

 Alumīnija folija 0,05 mm

 1500

 7.

 Polietilēna plēve (skavota) 0,15 mm

 8

 8.

 Polietilēna plēve (skavota) 0,20 mm

 12

 9.

 Pergamīns 1 mm

 2

 10.

 Ruberoīds

 15

 11.

 Aluminizēts papīrs 0,4 mm

 10

 12.

 Gaiscaurlaidīga (elpojoša) pretvēja membrāna

 0,2

 13.

 Akrila krāsa (0,1-0,2 mm kārta)

 1

 14.

 Lateksa krāsa (0,1 mm kārta)

 0,3

 15.

 Alkīda krāsa (0,1 mm kārta)

 4

 16.

 Poliuretāna krāsa (0,03 mm kārta)

 4

 17.

 Silikātkrāsa (0,1 mm kārta)

 0,2

 18.

 Vinila tapetes

 2

 

2.tabula

 

Labojuma koeficients Dlw W/(m x K) būvelementos lietojamiem
siltumizolācijas materiāliem un izstrādājumiem atkarībā no siltumizolācijas darba apstākļiem

 

Nr.

p.k.

Siltumizolācijas materiāla vai izstrādājuma nosaukums, gaisa caurlaidības īpatnējā pretestība vai blīvums

Siltumizolācijas darba apstākļi

Piemērojamais standarts

ventilēts būv­elements

w  
(W/mK)

neventilēts būvelements

w  
(W/mK)

1

2

3

4

5

1.

Minerālvates (akmens vate, stikla vate) izstrādājumi ar Ra < 6 kPa x s x m-2

0,006

0,008

LVS EN 13162:2003

2.

Minerālvates (akmens vate, stikla vate) izstrādājumi ar Ra > 6 kPa x s x m-2

0,001

0,002

LVS EN 13162:2003

3.

Brīvi bērta minerālvate ar Ra < 6 kPa x s x m-2

0,008

nedrīkst lietot

 

4.

Brīvi bērta celulozes šķiedra (ekovate) > 25 kg/m3   (Ra > 6 kPa x s x m-2 )

0,008

nedrīkst lietot

 

5.

Celulozes šķiedra ar hidromehanizēto iestrādi = 35-75 kg/m3
(Ra > 6 kPa x s x m-2 )

0,008

0,02

 

6.

Ekstrudēta putupolistirola (XPS) plāksnes

0,001

0,002

LVS EN 13164:2003

7.

Fenola un karbamīda-formaldehīda putuplasta plāksnes

0,02

0,03

LVS EN 13166:2003

8.

Gāzbetons < 400 kg/m3

0,015

0,02

LVS EN 771-4:2006+A1

9.

Gāzbetons 400 < < 600 kg/m3

0,03

0,04

LVS EN 771-4:2006+A1

10.

Gāzbetons > 600 kg/m3

0,07

0,08

LVS EN 771-4:2006+A1

11.

Niedru plāksnes = 200 kg/m3

0,035

nedrīkst lietot

 

12.

Perhlorvinila putuplasta loksnes

0,012

0,015

 

13.

Uzputota polistirola (EPS) plāksnes

0,003

0,004

LVS EN 13163:2004

14.

Putu ģipsis = 500 kg/m3

0,07

0,08

 

15.

Putupoliuretāns un putupoliuretāna plāksnes

0,012

0,015

LVS EN 13165:2003

16.

Salmu plāksnes (ar šķidrā stikla saistvielu) = 350 kg/m3

0,045

nedrīkst lietot

 

17.

Fibrolīta plāksnes

0,002

0,003

LVS EN 13168:2002+AC

18.

Arbolīta plāksnes

0,015

0,017

 

19.

Keramzītbetons 400 < < 600 kg/m3

0,01

0,02

LVS EN 771-3:2006+A1

20.

Keramzītbetons 600 < < 800 kg/m3

0,025

0,045

LVS EN 771-3:2006+A1

21.

Keramzītbetons 800 < < 1000 kg/m3

0,05

0,07

LVS EN 771-3:2006+A1

22.

Kūdras plāksnes 200 < < 300 kg/m3

0,015

0,02

 

23.

Kokšķiedru un kokskaidu plāksnes = 200 kg/m3

0,015

nedrīkst lietot

LVS EN 13171:2003

24.

Kokšķiedru un kokskaidu plāksnes = 1000 kg/m3

0,11

nedrīkst lietot

LVS EN 13171:2003

25.

Putustikls = 200 kg/m3

0,02

0,025

LVS EN 13167:2003

26.

Putustikls = 400 kg/m3

0,035

0,04

LVS EN 13167:2003

 

Piezīme. Ventilētās gaisa šķirkārtās siltumizolācijas materiālus no ārpuses aizsargā ar vēja barjeru vai to virsmu nodrošina ar siltumizolācijas materiālu pret piespiedu konvekcijas ietekmi uz siltumizolācijas materiāla siltuma caurlaidību. Šis nosacījums neattiecas uz aukstajiem bēniņiem, kuros gaisa plūsmas ātrums virs siltumizolācijas materiāla nav lielāks par 0,5 m/s.

 

3.tabula

 

Labojuma koeficients w W/(m x K) paaugstināta mitruma apstākļos dažāda blīvuma (kg/m3) siltumizolācijas materiāliem, kuri tieši saskaras ar grunti

 

Nr.

p.k.

Izolācijas materiāls

Vienpusējai saskarei ar grunti

w

Divpusējai (abpusējai) saskarei ar grunti

w

Piemērojamais harmonizētais standarts

 

1.

 

Gāzbetons = 300-600 kg/m3

 

0,02-0,04

 

nedrīkst lietot

 

 

2.

Keramzītbetons = 400-600 kg/m3

0,01-0,02

nedrīkst lietot

 

3.

Keramzīta bērums = 200-400 kg/m3

0,05-0,06

0,06-0,07

 

4.

Minerālvate > 100 kg/m3

0,005

0,01

LVS EN 13162:2003

5.

Uzputots polistirols (EPS) > 30 kg/m3

0,01

0,02

LVS EN 13163:2004

6.

Ekstrudēts putupolistirols (XPS) > 25 kg/m3

0,002

0,004

LVS EN 13164:2003

 

4.tabula

Labojuma koeficients w W/(m x K) paaugstināta mitruma apstākļos ekstrudēta
putupolistirola (XPS) plāksnēm, kuru blīvums = 25-40 kg/m
un kuras atrodas apvērstā jumtā

 

 Nr.

p.k.

 Konstrukcijas veids

 w (W/mK)

 1.

 Atklāta ventilēta virsma:

  

 1.1.

 viens ekstrudēta putupolistirola (XPS) slānis un grants uzbērums

 0,001

 1.2.

 divi ekstrudēta putupolistirola (XPS) slāņi un grants uzbērums

 0,003

 2.

 Slēgta neventilēta virsma:

  

 2.1.

 jumta terases ar ekstrudēta putupolistirola (XPS) siltumizolāciju un uzbērtu melnzemi

 0,008

 2.2.

 ekstrudēta putupolistirola (XPS) izolācija zem bruģējuma

 0,008

 2.3.

 ekstrudēta putupolistirola (XPS) izolācija zem betona seguma autostāvvietās

 0,008

 

5.tabula

Dažādu būvmateriālu un siltumizolācijas materiālu svara mitrums procentos 
siltuma inerces aprēķināšanai

 Nr.
p.k.

Materiāls

 Svara mitrums
(%)

  

  

  

 1.

 Putupolistirols (EPS)

 10

 2.

 Putupoliuretāns

 5

 3.

 Dzelzsbetons

 3

 4.

Keramzītbetons

 10

 5.

 Izdedžu betons

 8

 6.

 Gāzbetons

 12

 7.

 Java

 4

 8.

 Ķieģeļu mūris

 4

 9.

 Skuju koki

 20

 10.

 Ozols

 15

 11.

 Kokskaidu plātnes

 12

 12.

 Smiltis

 2

 13.

 Keramzīts

 3

 14.

 Izdedži

 4


6.tabula

Siltumizolācijas materiālu un būvmateriālu siltumtehniskie raksturlielumi un aprēķina vērtības

 

 Nr.

p.k.

 Materiāls

 Blīvums 0
(kg/m3)

 Mitrums gaisa relatīvajā mitrumā 50 % un
23 °C temperatūrā
u23,50
(kg/kg)

 Mitrums gaisa relatīvajā mitrumā 80 % un
23 °C temperatūrā
u23,80
(kg/kg)

 Mitruma konversijas koeficients
fu

 Ūdens tvaika pretestības faktors
µ

 Īpatnējā siltumietilpība
c
J/(kg x K)

  

  

  

  

  

  

  

  

 1.

 Putupolistirols (EPS)

 10-50

 0,01

 0,01

 0,1

 60

 1450

2.

 Ekstrudētais putupolistirols (XPS)

 20-65

 0,001

 0,0015

 0,1

 150

 1450

 3.

 Putupoliuretāna plātnes

 28-55

 0,02

 0,03

 0,3

 60

 1400

4.

 Fenola putuplasti

 20-50

 0,02

 0,03

 0,2

 50

 1400

 5.

 Stikla vate

 10-120

 0,004

 0,005

 2,5

 1

 1030

 6.

 Akmens vate

 15-200

 0,004

 0,005

 2,5

 1

 1030

 7.

 Putustikls

 100-150

 0

 0

 0

 106

 1000

 8.

 Perlīta plātnes

 140-240

 0,02

 0,03

 0,8

 5

 900

 9.

 Korķa plāksnes

 90-160

 0,05

 0,07

 1,0

 10

 1560

10.

 Fenola un karbamīda-formaldehīda putuplasti

 10-30

 0,1

 0,15

 0,7

 2

 1400

 11.

 Izpūstas poliuretāna putas

 10-30

 0,02

 0,03

 0,3

 60

 1400

 12.

 Koka vate ar šķidro stiklu

 30-150

 0,12

 0,2

 1,0

 5

 1600

 13.

 Koka vate ar cementu

 250-450

 0,06

 0,1

 1,0

 5

 1470

 14.

 Kokšķiedru plāksne (mīkstā)

 150-250

 0,1

 0,16

 1,5

 10

 1400

 15.

 Beramā stikla vate

 15-60

 0,004

 0,005

 2,5

 1

 1030

 16.

 Beramā akmens vate

 20-60

 0,004

 0,005

 2,5

 1

 1030

 17.

 Beramā celulozes šķiedra (ekovate)

 20-60

 0,11

 0,18

 0,5

 2

 1600

 18.

 Beramais putuperlīts

 30-150

 0,01

 0,02

 3

 2

 900

 19.

 Beramais keramzīts

 200-400

 0

 0,001

 4

 2

 1080

 20.

 Beramais putupolistirols (daļiņas)

 10-30

 0,01

 0,02

 0,2

 2

 1400

21.

 Māla ķieģeļi

 1000-2400

 0,006

 0,01

 10

 16

 1000

 22.

 Kalcija silikāts

 1000-2000

 0,006

 0,012

 4

 20

 1000

 23.

 Betons ar pumeka pildījumu

 500-1300

 0,025

 0,045

 2,6

 50

 1000

 24.

 Betons ar blīviem pildījumiem

 1600-2400

 0,011

 0,018

 6,4

 150

 1000

 25.

 Rūpnieciski ražots akmens

 1600-2400

 0,011

 0,018

 6,4

 150

 1000

 26.

 Betons ar putupolistirola pildījumu

 600-1200

 0,06

 0,10

 3

 120

 1000

 27.

 Betons ar keramzīta pildījumu

 400-700

 0,02

 0,03

 2,6

 6

 1000

 

7.tabula

 

Būvmateriālu un citu materiālu siltumtehnisko raksturlielumu aprēķina vērtības

 

 Nr.
p.k.

 Materiālu grupa

 Materiāls

 Blīvums
0
(kg/m3)

 Siltumvadītspēja

d
W/(m x K)

 Īpatnējā siltumietilpība c
J/(kg x K)

 Ūdens tvaika pretestības faktors
µ

 1

 2

 3

 4

 5

 6

 7

  

  

  

  

  

  

  

 1.

 Metāli

  

  

 alumīnijs

 2700

 220

 890

 (106)

  

 dūralumīnijs

 2800

 160

 880

 (106)

  

 misiņš

 8400

 120

 380

 (106)

  

 bronza

 8700

 65

 380

 (106)

  

 varš

 8900

 370

 380

 (106)

  

mazoglekļa tērauds

 7900

 75

 450

 (106)

  

 čuguns

 7500

 50

 450

 (106)

  

 leģētais tērauds

 7800

 50

 450

 (106)

  

 stiegrojuma tērauds

 7850

 58

 480

 (106)

  

 nerūsējošais tērauds

 7900

 17

 460

 (106)

  

 svins

 11300

 35

 130

 (106)

  

 cinks

 7100

 110

 380

 (106)

 2.

 Koks un materiāli uz tā bāzes

  

  

 viendabīgs koks  

 150

 0,07

 1610

 40

  

 300

 0,10

 1610

 40

  

 500

 0,13

 1610

 40

  

 1000

 0,24

 1610

 40

  

saplāksnis

 

 

 

 150

 0,07

 1610

 400

  

 300

 0,10

 1610

 400

  

 500

 0,13

 1610

 400

  

 1000

 0,24

 1610

 400

  

 kokskaidu plātne

  

  

 300

 0,10

 1700

 50

  

 500

 0,14

 1700

 50

  

 700

 0,18

 1700

 50

  

 kokskaidu plātne ar cementa saistvielu

 1200

 0,23

 1500

 50

  

 kokšķiedru plātne

  

  

 400

 0,09

 1700

 10

  

 600

 0,15

 1700

 10

  

 800

 0,18

 1700

 10

  

 presētais kartons

 1000

 0,23

 2300

 10

  

 papīrs

 1000

 0,27

 2300

 -

  

 gofrētais kartons

 650

 0,18

 2300

 7

 3.

 Ģipsis

  

  

 ģipsis

 600

 0,18

 1000

 10

  

 1500

 0,54

 1000

 10

  

 ģipškartons

 900

 0,25

 1050

 10

 4.

 Java

 normāla mūrjava, iejaukta būvobjektā

 1800

 0,9

 1100

 10

 5.

 Betoni

  

  

  

  

  

  

 lietie betoni ar šķembām vai oļiem

  

 1600

 0,7

 1080

 100

  

 2400

 2,0

 1060

 130

  

 dzelzsbetons

 2500

 2,0

 840

 100

  

 māls ar salmiem

 800

 0,4

 1260

 -

  

 skaidbetons

  

 800

 0,3

 1460

 2

  

 1000

 0,4

 1520

 2,5

  

 izdedžbetons

 1400

 0,93

 840

 30

 6.

 Akmeņi

  

  

  

  

 bazalts

 2700-3000

 3,5

 860

 10000

  

 granīts

 2500-3000

 2,8

 800

 10000

  

 smilšakmens

 2000-2500

 2,0

 860

 40

  

 kaļķakmens

 2000-2500

 2,5

 870

 200

  

 dolomīts

 2400

 2,2

 880

 10

 7.

 Augsnes

 māls

 1200-1800

 1,5

 1670-2500

 -

  

 smiltis un grants

 1700-2200

 2,0

 910-1180

 -

 8.

 Ūdens, 
ledus, 
sniegs

  

  

 ūdens (10 °C)

 1000

 0,6

 4187

 -

  

 ledus (0 °C)

 900

 2,2

 2000

 -

  

 sniegs (svaigs)

< 30 mm

 100

 0,06

 2000

 -

  

 sniegs (svaigs)

30-70 mm

 200

 0,12

 2000

 -

  

 sniegs (nedaudz nosēdies) 70-100 mm

 300

 0,23

 2000

 -

  

 sniegs (stipri nosēdies) > 200 mm

 500

 0,70

 2000

 -

 9.

 Apmetumi

  

 cementa-perlīta

 1000

 0,3

 840

 4

  

 cementa-izdedžu

putupolistirols (XPS)

 1400

 0,7

 840

 6

  

 ģipša-perlīta

 600

 0,25

 840

 4

  

 ģipša

 1300

 0,65

 840

 6

  

 kaļķu-smilšu-cementa

 1700

 0,9

 840

 6

  

 kaļķu-smilšu

 1600

 0,8

 840

 5

  

 polimērcementa

 1800

 1,0

 840

 10

 10.

 Stikli  

 kvarca stikls

 -

 1,4

 700

 (106)

  

 stikla mozaīka

 2000

 1,2

 1000

 (106)

  

 parastais logu stikls

 2500

 1,0

 720

 (106)

 11.

 Gāzes

 

 gaiss

 1,23

 0,025

 1008

 1

  

 argons

 1,7

 0,017

 519

 1

  

 kriptons

 3,56

 0,009

 245

 1

  

 ksenons

 5,90

 0,0055

 160

 1

 

 oglekļa dioksīds (CO2)

 1,95

 0,014

 820

 1

 12.

 Plastmasas, cietas (bez porām)

  

  

  

  

  

 akrila

 1050

 0,20

 -

 10000

  

 polikarbonātu

 1200

 0,21

 1200

 5000

  

 PTFE

 2200

 0,23

 1000

 10000

  

 cietais polivinilhlorīds (PVC)

 1390

 0,18

 900

 50000

  

 polivinilhlorīds (PVC) ar 40 % mīkstinātāju

 1200

 

 0,14

 1000

 50000

  

 polietilēns, augsta blīvuma (HD)

 980

 0,40

 1800

 100000

  

 polietilēns, zema blīvuma (LD)

 920

 0,32

 2100

 100000

  

 polistirols

 1050

 0,18

 1300

 100000

  

 poliacetāts

 1410

 0,30

 1400

 100000

  

 fenolformaldehīds

 1400-1800

 0,3-0,7

 1200

 -

  

 polipropilēns

 910

 0,22

 1700

 10000

  

 EPDM

 1150

 0,20

 1000

 6000

  

 PMMA (akrilāts)

 1180

 0,18

 1500

 -

  

 poliuretāns

 1200

 0,25

 1800

 6000

  

 poliamīds

 1130

 0,25

 1700

 -

  

 epoksīdu sveķi

 1200

 0,23

 800-1400

 10000

 13.

 Silikoni

  

 tīrs silikons

 1000-1050

 0,25-0,35

 1000

 5000

  

 pildīts silikons

 1300-1450

 0,35-0,5

 1000

 5000

 14.

 Gumija

 poliisobutilēns

 920

 0,13

 1130

 -

  

 butils (karsti kausēts)

 1200

 0,24

 -

 200000

  

 neoprēns

 1240

 0,23

 2140

  

  

 porgumija

 60-80

 0,04

 1500

 7000

 15.

 Stiklojuma
 distanceri

 butila cietā gumija

 -

 0,24

 -

 200000

  

 poliestera sveķi

 1,4

 0,19

 1200

 200000

  

 silikagels

 -

 0,13

 -

 -

  

 silikona putas

 -

 0,12

 -

 -

 16.

 Blīvēšanas
materiāli 

 neilons

 1140

 0,23

 1700

 -

  

 uretāns (šķidrs)

 -

 0,3

 -

 -

  

 silikona putas

 -

 0,12

 -

 -

  

 elastīgais vinils

 -

 0,12

 -

 -

  

 elastīgā porgumija

 70

 0,05

 -

 -

  

 polietilēna putas

 36

 0,06

 2300

 100

 17.

 Jumta pārklājumi

 asfalts

 2100-2300

 0,7

 1500

 50000

  

 bitums

 1000

 0,13

 1000

 50000

  

 ruberoīds

 1100

 0,23

 1000

 50000

  

 māla dakstiņi

 1900

 0,9

 900

 10

  

 betona dakstiņi

 2100

 1,4

 1000

 50

 18.

 Grīdas pārklājumi

 

 linolejs

 1300

 0,17

 1400

 5000

  

 korķa linolejs

 500-700

 0,10

 1300

 1500

  

 paklājgrīdas

 -

 0,07

 -

 5

  

 plastikāti un gumija

 1200-1700

 0,17-0,27

 1400

 10000

 19.

 Pilnķieģeļu mūris

 keramikas ķieģeļi
cementa-smilšu java

 1800

 0,81

 880

 10

  

 silikātķieģeļi
cementa-smilšu java

 1800

 0,87

 880

 10

 20.

 Dobo ķieģeļu
mūris

 keramikas ķieģeļi 1400 kg/m3 bruto
cementa-smilšu java

 1600

 0,64

 880

 15

  

 keramikas ķieģeļi 1300 kg/m3 bruto
cementa-smilšu java

 1400

 0,58

 880

 15

  

 keramikas ķieģeļi 1000 kg/m3 bruto
cementa-smilšu java

 1200

 0,52

 880

 15

  

 silikātķieģeļi
cementa-smilšu java

 1500

 0,81

 880

 15

  

 silikātķieģeļi
cementa-smilšu java

 1400

 0,76

 880

 15

 

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministra vietā -

īpašu uzdevumu ministrs

valsts reformu lietās                                                                     J.Krūmiņš

 



 


Add your comment or vote!

Log in to leave a comment or vote or Reģistrēties