Līdz ar Krievijas un Ukrainas attiecību saasināšanos pagaidām nav vērojamas izmaiņas ārvalstu investoru interesē par nekustamā īpašuma iegādi Latvijā, un investīcijas gan mājokļu, gan komercīpašumu segmentā ir saglabājušās iepriekšējā gada līmenī, secinājuši Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) eksperti. Pērn Ukrainas pilsoņi apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām Latvijā kopumā investējuši 11,5 miljonus eiro, ierindojoties trešajā vietā aiz Krievijas un Ķīnas iedzīvotājiem. Termiņuzturēšanās atļaujas par nekustamā īpašuma iegādi Latvijā pērn saņēmuši 225 šīs valsts pilsoņi, kas ir aptuveni par 15% mazāk kā 2012. gadā, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati

Prognozējot Ukrainas un Krievijas konflikta ietekmi uz nekustamā īpašuma nozari Latvijā, LANĪDA eksperti izvirza vairākus scenārijus. "Abu valstu iekšpolitiskās situācijas dēļ, ticama ir finanšu līdzekļu pastiprināta aizplūšana gan no Krievijas, gan Ukrainas. Daļa no šiem līdzekļiem var nonākt arī Latvijā, tai skaitā arī kā ieguldījumi nekustamajā īpašumā. Tomēr līdzekļu apmērus šobrīd ir grūti prognozēt, jo tie atkarīgi ne tikai no Krievijas tālākās rīcības, bet arī starptautiskajām sankcijām," komentē Aldis Riekstiņš, LANĪDA Starptautisko sakaru nodaļas vadītājs.

Eksperts norāda, ka līdz ar investīciju plūsmas palielināšanos tikpat iespējama arī tās saglabāšanās līdzšinējā līmenī. Turpretim vislielāko ietekmi uz nekustamo īpašumu nozari Latvijā atstātu investīciju plūsmas būtiska samazināšanās vai pat apstāšanās. "Pēdējo gadu laikā kopumā Latvijā ir palielinājies ārvalstu investoru interesei atbilstošs piedāvājums, turklāt virkne projektu tiek īstenoti, orientējoties tieši uz šo pircēju loku. Tāpēc ārvalstu pieprasījuma samazināšanās daļai projektu būs nozīmīgs riska faktors, atstājot būtisku ietekmi uz nekustamā īpašuma nozari kopumā," skaidro A. Riekstiņš.

Ukrainas iedzīvotāji, līdzīgi kā citu valstu investori, visbiežāk izvēlas iegādāties mājokļus Rīgas centrā, tā tuvumā vai Jūrmalā. Turklāt īpašumi visai bieži tiek iegādāti dzīvošanai vai komercdarbības attīstīšanai, nevis termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas nolūkos. Saskaņā ar Valsts zemes dienesta aprēķiniem, no 2010. līdz 2012. gadam ārvalstu privātpersonas iegādājušās īpašumus 285 miljonu eiro vērtībā, nepieprasot termiņuzturēšanās atļaujas. Turpretim termiņuzturēšanās atļauju saņēmēji šajā periodā īpašumu iegādē ieguldījuši 363 miljonus eiro.

Komercīpašumu jomā ārvalstu, tostarp arī Krievijas un Ukrainas investori, visaktīvāk interesējas par viesnīcu iegādi, kas, ņemot vērā tūristu plūsmas pieaugumu, kļuvusi par visai pievilcīgu nozari Latvijā. Pēdējo gadu laikā palielinoties pieprasījumam pēc kvalitatīviem mājokļiem, ārvalstu investori un attīstītāji aktīvi interesējas par mājokļu projektiem un šādu projektu īstenošanai atbilstošu zemes gabalu iegādi Rīgas centrā un Jūrmalā.