Aizvadītajos divos gados Latvijā lielākās lauksaimnieciski izmantojamās zemes pircējas bijušas SIA, norāda Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asocācija (LANĪDA). To īpašumā pašlaik varētu būt aptuveni 320 000 līdz 350 000 hektāru jeb 14 procenti no lauksaimnieciski izmantojamās zemes kopplatības.

Kā var spriest no Valsts zemes dienestā (VZD) sagatavotā svaigākā tirgus pārskata, aizvadītajos gados SIA bijusi pati izdevīgākā juridiskā forma ārzemniekiem lauksaimnieciski izmantojamās zemes pirkšanai Latvijā. Likumā gan ir noteikts, ka lauksaimnieciskās zemes iegādei ārzemniekiem jādibina tāda SIA, kurā vairāk nekā puse pamatkapitāla pieder Latvijas pilsoņiem. Bet no neoficiāliem avotiem zināms, ka šajos kopuzņēmumos Latvijas pilsoņi ir īpašnieki vien "uz papīra", viņiem patiesībā nepieder nekas. SIA dibinātas un zeme nopir­kta par ārzemnieku naudu, un latviešiem šajā nodibinājumā ir vien dekoratīva loma.

Pēc Uzņēmumu reģistra datiem, aptuveni puse šo SIA it kā ir tādas, kurās ieguldīts tikai vietējais kapitāls. Otru pusi veido sabiedrības ar jauktiem vai tīriem ārzemju kapitāliem, kur dominē Dānija, Zviedrija un Vācija. Dānijas kapitāls zemes pirkumos visvairāk ieguldīts Kurzemē un Zemgalē, bet Zviedrijas - Latgalē.

Taču, ņemot vērā, kāda bieži mēdz būt Latvijas pilsoņu loma minētajos kopuzņēmumos, ārzemju kapitāla īpatsvars SIA, kuru īpašumā jau ir lielas lauksaimnieciski izmantojamās zemes platības, patiesībā varētu būt ievērojami lielāks. Turklāt, ja šo SIA īpašnieki ir Latvijā reģistrēti uzņēmumi, tad kapitālu izcelsme pat ir grūti noskaidrojama, tikpat labi darījumos ieguldītā nauda tāpat var būt ieplūdusi no ārzemēm.

Ja šomēnes Saeima nevienosies par Zemkopības ministrijā sagatavotajiem grozījumiem likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", kuros zemes pircējiem paredz taisnīgas prasības - lauksaimniecisku izglītību vai darba pieredzi un apņemšanos turpmākos trīs gadus izmantot zemi lauksaimnieciski -, tad pērn Valsts prezidenta Andra Bērziņa (kopīgi ar toreizējo zemkopības ministri Laimdotu Straujumu) parakstītais rīkojums nr. 5 pārvērtīsies par mīkstu papīriņu. Un ārzemju kapitālu plūsmai un neierobežotai zemes pirkšanai zudīs arī pēdējais formālais šķērslis.

Protams, nevar apgalvot, ka pašlaik nodibināto SIA īpašnieki ir tikai ārzemnieki. Tie var būt arī vietējie zemnieki, kuri apstrādā zemi, tāpat zemes uzpircēji, kuri nekad nav domājuši nodarboties ar lauksaimniecību. Tā kā SIA nav obligāti jānodarbojas ar šo ražošanu, tā zemi var iegādāties jebkādiem mērķiem, tostarp spekulācijām.

2013. gadā SIA nopirkušas aptuveni divas reizes vairāk zemes nekā zemnieku saimniecības. Kurzemē un Rīgas apkārtnē - pat trīs līdz četras reizes vairāk nekā zemnieku saimniecības vai privātpersonas.

Kaut arī plašsaziņas līdzekļos un citur patriotiski noskaņoti ļaudis publiski skandina: "Nepārdosim ne pēdu tēvu sviedriem un asinīm slacītās zemes!", VZD tirgus pārskata dati liecina, ka aizvadītajos trijos gados Latvijas iedzīvotāji bijuši lielākie pārdevēji. 2011. gadā viņi pārdeva 43 000, bet 2013. gadā - 35 000 hektāru. Vislielākā zemes izpārdošana, kur pārdevēji bijuši iedzīvotāji, bet pircēji - SIA, notikusi 2011. gadā Latgalē.

Tirgus lietpratēji vienprātīgi atzīst, ka aizvadītajos trijos gados lauksaimnieciski izmantojamai zemei tirgū bijis vislielākais pieprasījums, kas savukārt izraisījis cenu kāpumu. Pēc nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmuma "Arco Real Estate" tirgus pētījuma, visaugstākās cenas lauksaimniecības zemēm 2013. gadā bija Zemgalē, kur darījumu summas dažreiz pat pārsniedza 4800 eiro par hektāru. Savukārt viszemākās cenas bija Latgalē - ap 700 eiro par hektāru. Pēc VZD datiem, cenas augušas vidēji par aptuveni 12 procentiem gadā.